Mēnessērdzība Opcijas

[Eriette]

Kad es biju mazāka, vienmēr vakaros kārtīgi aizvilku aizkarus, jo man bija bail, ka tikai Mēness neiespēd iekšā pa logu, un es varu kļūt mēnessērdzīga. Dzirdēti bija jau ne mazums nostāsti - mēnessērdzīgie izlekuši ārā pa balkonu, nositušies, utt.


Ko tu domā par mēnessērdzību? Vai esi bijusi mēnessērdzīga vai zini kādu, kas ir? (šeit neliels papildinfo no vikipēdijas).

[Grēkmeistars]

šizofrēnija nepavisam nav pievicīga. tā gan ir dzīvošana savā pasaule (kas, acīmredzot, tev ļoti patīk ), taču lielākoties šizofrēniķi "savas pasaules" noteikumus nevar kontrolēt, viņiem tas drīzāk ir kā ļauns murgs - šķiet, ka kāds tevi vajā, dzirdi neesošas balsis utt.

tev bija mēnessērdzība? un kā?

Par šizofrēniju tomēr savā ziņā jāpiekrīt, ka ir biedējoša, bet tomēr tā ir pievilcīga. Tas ir kas līdzīgs brīnumiem, ko cilvēki vēlas redzēt, bet šajā gadījumā tie ir neapturami. Parasti apkārtējiem šī slimība šķiet bēdējošāka, nekā pašam slimajam. Un arī no paša slimojošā atkarīgs, kā viņš šo slimību uztvers.

A mēnessērdzība.

To sauc par "apziņas krēslas zonu", un tādā stāvoklī neko neatceras.

man bija savādāk. Reiz pilnmēness naktī [tas bija vienā pārgājienā] es gulēju teltī baznīcas pagalmā. Naktī pēkšņi uztrūkos un sāku meklēt izeju, tas nebija tā, ka es to neatcerētos, bet vnk es it kā pa pussapnim pusnomodai nekādi nevarēju izkļūt no telts, jo taustījos pavisam greizi un vispār tāds kā šoka stāvoklis iestājās. Kad es sataustīju rāvējslēdzēju - mierīgi gāju gulēt. Vēlāk man no rīta stāstīja, ka uz manas teltsbiedrenes jautājumu naktī :"ko tu dari?" es atbildēju: "es vēlos ar miroņiem dzert tēju." To es gan neatcerējos. Bet mēs smējāmies ilgi.

Bet tas izbīlis naktī man atkārtojās arī citas naktis. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

[Roviela]

A mēnessērdzība.
man bija savādāk. Reiz pilnmēness naktī [tas bija vienā pārgājienā] es gulēju teltī baznīcas pagalmā. Naktī pēkšņi uztrūkos un sāku meklēt izeju, tas nebija tā, ka es to neatcerētos, bet vnk es it kā pa pussapnim pusnomodai nekādi nevarēju izkļūt no telts, jo taustījos pavisam greizi un vispār tāds kā šoka stāvoklis iestājās. Kad es sataustīju rāvējslēdzēju - mierīgi gāju gulēt. Vēlāk man no rīta stāstīja, ka uz manas teltsbiedrenes jautājumu naktī :"ko tu dari?" es atbildēju: "es vēlos ar miroņiem dzert tēju." To es gan neatcerējos. Bet mēs smējāmies ilgi.

Bet tas izbīlis naktī man atkārtojās arī citas naktis. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ermm.gif)

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Tā nav mēnessērdzība! Un pat ne miega apreibums, lai gan šim, otrajam, tas ir tuvāk. Bet, vienkārši runājot, tie ir murgi.