Mēnessērdzība Opcijas

[Eriette]

Kad es biju mazāka, vienmēr vakaros kārtīgi aizvilku aizkarus, jo man bija bail, ka tikai Mēness neiespēd iekšā pa logu, un es varu kļūt mēnessērdzīga. Dzirdēti bija jau ne mazums nostāsti - mēnessērdzīgie izlekuši ārā pa balkonu, nositušies, utt.


Ko tu domā par mēnessērdzību? Vai esi bijusi mēnessērdzīga vai zini kādu, kas ir? (šeit neliels papildinfo no vikipēdijas).

[Roviela]

Sāksim ar to, ka tas, ko tautā sauc par mēnessērdzību, nav viena slimība. Tiek jauktias divas slimības, kurām ir apmēram vienādas izpausmes - šajā "stāvoklī ir raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā. Slimnieks, atrazdamies aptumšotas apziņas stāvoklī, naktī pieceļas, izdara pierastas automātiskas darības (apģērbjas, kārto lietas, staigā) un, rītā pamodies, par notikušo neko neatceras." (Medicīnas enciklopēdija)
Viens ir somnambulisms jeb lunātisms, mēnessērdzība, kad cilvēks to dara tā saucamajā apziņas krēslas stāvoklī. Un otrs ir miega apreibums, kad galvenokārt bērni, kam ir paaugstināta uzbudināmība, atrodoties fizioloģiskā miega stāvoklī, nevis aptumšotas apziņas stāvoklī, ārēji izturas gandrīz tāpat.

Jūs te piemērus liekat no šī, otrā varianta. Tā nav mēnessērdzība.
Miega apreibumā cilvēku var ārēji iejaucoties pamodināt, īsta somnambulisma gadījumā - nē.

Tā kā ne vienā, ne otrā gadījumā cilvēks nesaprot, kur viņš atrodas, un kas realitātē ir ap viņu, tad viņš mierīgi var uzrāpties uz jumta un tur pastaigāties, iespējams, domājot, ka viņš pastaigājas pa parku. Ja cilvēku no šī stāvokļa "izsit" vai viņš pēkšņi atjēdzas pats, viņš, protams, var nokrist.

Un vēl kas - ar mēnesi tam visam nav tieša sakara, vienīgi, ka mēness gaismā pats slimnieks var redzēt, un citi viņu var vieglāk pamanīt. Un, jā, protams, cilvēki ar visādām garīgām kaitēm ļoti jūt meness ciklus. Mēnessērdzīgie nav izņēmums.

Var ārstēt. Miega apreibums parasti vispār mēdz pāriet pats bērnam pieaugot, vai arī vajag kādu laiku lietot medikamentus. Pāriet.