![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]() ![]()
Raksts
#1
|
|
Cūkkārpas ekspresī iepazīstas ar jauniem draugiem ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 30.07.04 Kur: Ala =)) ![]() |
Daudz esmu lasījusi un arī dzirdējusi par cilvēkiem,kas sastapušies ar pārdabiskām būtnēm.Pašai par prieku man nav nācies kaut ko tādu redzēt (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) .Vai esi kādu būtni,vai kaut ko tam līdzīgu redzējis....???? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
Šo rakstu rediģēja Inx: 07.12.2005 16:50 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Mācās koptelpas paroles ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 11.02.06 Kur: En la casa de Lorena Rojas... ![]() |
CITĀTS(arbaleta @ 16.08.2006 14:15) [snapback]1023107[/snapback] Vispār man ir gan gadījies un varu par to pastāstīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ohmy.gif) Nebija no patīkamākajiem gadījumiem, lai kas tas arī bija... Pirms gada vēl dzīvoju Mežaparkā, ielā, pa kuru iet tramvajs līdz galapunktam [pie pieturas "Mežaparks"]. Vienmēr uz tramvaju gāju uz pieturu, kas atrodas tieši pie ZOO. Bija vēss rudens rīts, kad bija jādodas uz skolu. Parasti es braucu kopā ar savu draudzeni, kas dzīvoja divas mājas atpakaļ no manis. Pulkstens bija apmēram 7:10 no rīta, laiks, kad satiekamies un ejam uz tramvaju. Kad izgāju uz ielas, bija vēl tumšs. Kaitinoši ik pēc pāris metriem uz trotuāra spīdēja vecās, dzeltenās laternas, kas atgādināja morgu. Vējš svilpoja gar ausīm un zēģelēja, iela bija tukša. Cilvēku nebija. Sakritušās rudens lapas pa vējam pinās man gar zābakiem. Es paskatījos uz draudzenes mājas pusi, pa labi. Pie viņas vārtiem, trotuāra vidū, zem laternas gaismas stāvēja kaut kāds neradījums. Izskatījās pēc melna suņa, bet galva viņam nebija, atceros tikai to, ka viņam bija četras stīvas kājas un caurums vidū. Tas bija īss mirkļa iespaids, no tāluma dūmakainajā apgaismojumā nevarēju īsti viņu saskatīt. Tikai piefiksēju, ka viņš skrien uz manu pusi. Redzēju viņu tikai pāris sekundes un jau metos skriet uz tramvaja pusi, ko kājas nes. Biju apstulbusi un nobijusies, neizpratnē par notiekošos. Skrēju, cik varēju. Kamēr sasniedzu tramvaja pieturu. Apstājos. Noelsusies. Atskatījos uz ielas galu, no kurienes skrēju pāri ielai. "Suņa" vairs nebija. Tikai klusas gaudas. Tālumā nāca tramvajs, biju laimīga. Tur jau arī nāca mana draudzene, kas pusceļā jautāja man, kādēļ tā aizskrēju, pirms viņu sagaidīju. Man nebija, ko atbildēt... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) moška tā bija tava draudzene pārvērtusies... nebij gadījumā pilnmēness? tas arī izraisa halucinācijas... |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 03.05.2025 16:30 |