Alķīmiķa dienasgrāmata Opcijas

[Hikari]

Senajos laikos, kad pasaule pazina maģiju un dēmonus kāds vīrs, vēloties iegūt bagātību, izsauca senu kā mūžība radījumu- Akuma, kurš, kā kāds šim vīram bija teicis, atnesīs viņam kaudzi zelta, kura pietikšot līdz mūža beigām un vēl pāri. Taču Akuma nebūt nešķita priecīgs, pēc vairākiem tūkstošiem gadu atkal atvērt acis. Radījums saniknojās un nosvilināja ciematu, kurā bija dzīvojis naudas kārais muļķa vīrietis. Tuvējā ciemā bija dzīvojis kāds jauns vīrietis, kuram, kā mēļoja ļaudis, piemita neparasts spēks. Viņš tūlītēji tika atsaukts, lai kādā veidā pamēģinātu nomierināt dēmonu. Jaunais vīrietis zināja kādu rituālu, kā radījumu apstādināt un aizsūtīt atpakaļ uz viņa pasauli, lai Akuma guļ tālāk savā miegā, taču, kā jau lielākā daļa cilvēku, vīrietis bija pārlieku naudaskārs, un par šo rituālu pieprasīja lielu naudas summu. Rituāls tika veikts, taču Akuma ar savu spēku paņēma līdzi jauno vīrieti, sodot viņu par mantkārību. Gāja gadi, cilvēki bija saņēmuši savu mācību un vairs necentās ielaisties maģiskās un nesaprotamās lietās, attīstījās zinātne ūn agrākie notikumi ar Akuma umn vīrieti kļuvba par pasaku, kas pārtapa par brīnumainu leģendu un pēcāk tika aizmirsta biezajās vēstures grāmatu lapaspusēs.

Pāris gadus nesenā pagātnē zinātnieki kādā mežā atklāja ļoti īpatnēju alu. Tajā ir novērojamas dīvainas lietas- daudzi cilvēki apgalvojot, ka ir izdziedināti no slimībām, daudziem paliek slikti, daži pēc pāris dienām kļūst negaidīti bagāti, dažiem zūd viss, ko dzīves laikā izdevies iekrāt, ir bijis arī kāds gadījums kad skolēns, aizklīdis uz tuvējo mežu, kas atrodas pie alām, esot pazudis bez vēsts. Par to vēl joprojām mēļo tantes, ja nav nekādu jaunāku tenku. Sakot, ka šajās alās mītot kāds noslēpumains spēks.

Tagadne. Kāda skolēnu grupiņa kopā ar savu skolotāju nolēmuši doties ekskursijā. Tā kā skolēniem šogad ir jābeidz vidusskola (12 klase), tad visi vēlas kādas neaizmirstamas atmiņas. Kopīgi visi nolemj doties uz izslavēto maģisko mežu, apmeklēt alas, par kurām ir dzirdēts tik daudz kā aizraujoša.


Tātad, tas ir spēles galvenais sižets. Jūs visi esat skolēni vecumā no 16-19 gadiem. Pieteikšanās šai spēlei notiek šeit, šajā pavedienā. Lūk anketa:

Vārds un Uzvārds:
Vecums:
Izskats:
Bilde(ir vēlams, bet nav obligāts):
Raksturs:
Bio:

Šo rakstu rediģēja colorless wind: 30.03.2008 19:01

[josephine]

[ja vēl var pieteikties]

Vārds un Uzvārds: Žozefīne Vaita [draugi sauc vinekārši par Džo]
Vecums:18
Izskats: 1.61m gara, ļoti smalka un tieva. Izskatās ļoti trausla, kāds klasesbiedrs reiz viņu pielīdzināja porcelāna apakštasītei. Pelēkbrūniem, gaišiem, pagariem matiem. Nenosakāmas krāsas acīm... dažš saka, ka zaļas, cits, ka pelēkas, cits atkal, ka zilas, tā nu varētu teikt zilzaļpelēkas. Ir mazliet problēmas ar kājām, pēc lielas slodzes mēdz sāpēt ceļgali, bet tā ikdienā tas netraucē.
Bilde(ir vēlams, bet nav obligāts):(IMG:http://i106.photobucket.com/albums/m274/josephine_1414/svece.jpg)
Raksturs: pēc būtības mierīgas dabas cilvēks, pret visiem cenšas izturēties draudzīgi un laipni, bet izteikts stulbums viņu spēj diezgan aši nokaitināt. Cenšās neatkarīgi no situācijas saglabāt mieru un nosvērtību. Mīl piedzīvojumus. Moto: "Challange everything"
Bio: Pēc devītās klases sāka mācīties pilsētas skolā. Vecāki šķīrušies, dzīvo pie mātes. Interesējās par dažnedažādām, reizēm pat galīgi nesavienojamām lietām. Patīk Informātika un angļu valoda. Nav īpašu problēmu ar matemātiku un arī ar ķīmiju ne, ja vien kārtējo reizi nepalaižās slinkumā. Dievinātu fiziku, ja vien konstanti nesaņemtu vienus vienīgus trijniekus un četriniekus.