SUX - atsauksmes, woot woot woot!!!! Opcijas

[bengalaas]

Kas atgriezušies, kas poligonā palikuši? Un cik mēs vispār bijām? Kādi mēs bijām un kas tagad esam un kad tagad esam? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man pirmais darbs, atbraucot mājās, bija duša, otrs - ēdiens, trešais - noskatīties vēlreiz SUX reklāmfilmiņu, lai beidzot saprastu, kurš bija tas jumts, uz kura varēja uzrāpties. Sasodīts, tas bija tieši tas podjezds, kur neielīdu! >< Ir vajadzīgs nākamais postapoks!

No citām spēlēm šī bija sevišķi interesanta ar to, ka darbojās kādas piecas komandas, nevis divas vai trīs kā parasti. Bija gājēji, Mošķa bomži, Inxa bomži, kas īstenībā laikam bija Dvešī bomži jeb slinkie bomži, tad vēl divi narkaši un Bondarbanda. Man patika spriedze, visiem cīnoties pret visiem, vismaz sākumā, kad vēl nebija izveidojusies demokrātu alianse un kad vēl nebija tik ļoti manāma Džo un Parkera roka pār pilsētu. Tad jau visi vairāk vai mazāk pievienojās kādai no pusēm un pa ceļu varēja iet, baidoties uz pusi mazāk.

Vēl mani nemērā fascinēja tās piecstāvu mājas. Tur bija tik murgans dzīvokļu plānojums pirmajā stāvā, ka varēja ieiet mājā pa vienu pusi, iziet pa otru, izlekt pa logu vai izlīst caur pagrabu. Sevišķi tālākajā mājā - tur bija ļoti patīkami, gaiši, tīri, smilšaini pagrabi, kuros varēja visai ērti ielīst gan pa lodziņu, gan pa neuzkrītošajām kāpnēm kāpņutelpā.

Ē. Vēlāk noteikti vēl kas ienāks prātā.

Šo rakstu rediģēja browncat: 23.07.2006 16:57

[bengalaas]

Nu Aiki, kurš tad tev lika vienam bradāt? Vai tad neatceries busiņā dzimušo sazvērestības teoriju? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Reāli bija tā, ka es, Žanete, Goldijs un Aikis pašpasludinājāmies par vietējo mafiju, bet laikam jau tikai es un Goldijs to centāmies realizēt, uzturot visai aktīvus biznesa sakarus. Jā, ļoti interesanti un pat iekšēji patīkami, ka es visas spēles laikā nemainīju aliansi un godprātīgi palīdzēju gājējiem, konkrēti Goldija kompānijai. Well, cik nu viens tāds radioaktīvs narkašs var palīdzēt.

Spēle sākās ar to, ka Kāsis sajūsmā par to, ka gribu būt ārsts, jau pašā sākumā man iešķieba Pirmās Palīdzības perku, četrus antiradus un divus peinkillerus, ko es kaut kur noslēpu un tad ar pārējiem narkašiem devāmies vazāties. Draņķīgi, ka, atšķirībā no pārējām komandām, neviens no mums nebija ieradies poligonā jau ātrāk un izpētījis situāciju, līdz ar to sanāca tā, ka BĶ dalībnieki, aizejot no gm nometnes ātri vien izklīda pa jau noskatītiem mitekļiem, bet narkaši vēl kādu laiciņu klīda, baidoties no visiem un visa, kas kustās, līdz beidzot mēs apmetāmies krūmos kaut kādā lūžņu kaudzē iepretim sporta zālei. Perfekta vietiņa - ar noteikumu, ka uzvedies klusu.
Tad mazliet pavazājāmies apkārt, secinājām, ka bez luktura nu nekādīgi un es devos uz apmetni andelēties. Tad arī gadījās pirmais pārbīlis - eju es gar tām piecstāvenēm un pēkšņi dzirdu mežonīgi blīkšķi, dārdienu, kāds bļauj un kāds cits sāk visai autentiski lamāties krieviski un bļaustīties par kādu izrubījušos. Ņemot vērā Kamaza stāstīto par nedrošajām konstrukcijām, nospriedu, ka kāds mūsējais ir uzdūries īstam bomzim, sadursmē izgāzies cauri pāris stāviem un tagad kāds no abiem ir atrubījies. Kad pieskrēju klāt, vēl labu brīdi vispār nesapratu, vai tas tur ingeims vai outofgeims, taču beigās noskaidrojās, ka Žanete uzdūrusies Bondarbandai. Wow. Tātad spēle jau ļoti aktīvi sākusies!
Divi izdzīvojušie gājēji mani visai laipni aizvadīja pie Goldija, kuram laikam jau bija uzmākusies baisākā paranoja, jo normāli aprunāties tā arī nedabūjām. Pirmais gājiens pēc antiradiem izgāzās, jo kāds atkal nāca pretī pa ceļu un abi mani ar lukturīti pavadošie gājēji aizbēga, bet eventuāli es iemainīju no viņiem lukturīti un kādu laiku trīs narkaši varēja puslīdz mierīgi klīst apkārt, kūkojot un piesienoties nejaušiem garāmgājējiem. Viens no tiem laikam izrādījās enj, un tas bija ritīgi jautri.
Otrreiz pie gājējiem devos tādēļ, lai dabūtu kādu pistoli laikam, jo bijām nosprieduši, ka rītam nākot, tā būs visai noderīga. Vispār draņķīgi bija tas, ka gājēji laikam bija iecerēta kā krutākā komanda poligonā, bet reāli no viņiem nebija ko paņemt! Katrreiz bezmaz ar gariem zobiem vajadzēja meklēt iemeslus, lai ar viņiem vispār tirgotos.
Kamēr es ar visu savu antiradu un peinkilleru mantību pa ceļu lavījos, man aizmugurē sākās kaut kāda šaušanās, bet priekšā iznira daļa Bondarbandas. Uzmācās paniska nevēlēšanās mirt un pakāst derīgos itemus, tāpēc kaut ko samurgoju par sāušanos un metos bēgt, kamēr Aivv ar ko nu tur, Axelu laikam, metās pretējā virzienā. Iebēgu podjezdā, dzirdu - meitenes nāk. Abas bomzītes, Susļiks un Ilva. Un kaut ko cītīgi meklē krūmos un nāk un nāk uz manu pusi >< ````. Aizturu elpu, izvelku nazi un gaidu. Jā, nāk iekšā podjezdā. Laikam tā arī bija viena no divām reizēm, kad es tiešām spēles laikā kādam damāgi nodarīju. Un vēl - es Ilvas vietā nudien būtu infarktu dabūjusi. Taču visai drīz situācija atrisinājās, kad uzradās abi mani kolēgas kūkotāji un meitenes sagrāba apr ķīlniecēm (figviņzinkāpēc). Un tad uzradās jakuza un Berlogu sašāva, Kikis aizbēga, es noslēpos, abas meitenes ar Līgu mierīgi aizgāja, bet pie savas mājiņas atgriezās Bondarbanda, kas meklēja šņabi un/vai prostitūtas un tad sāka piekasīties, ka es esot viņu teritorijā. Godīgi pateicu, ka nav ko piesieties narkomānam, kas nupatās pazaudējis savu pēdējo devu (ko es tiešām biju arī izdarījusi visā tai jezgā) un ņēmos meklēt. Sazin kāpēc viņus tas peinkillers neinteresēja, kaut gan spēles sākumā tie pārlieku apkārt nemētājās, tikai beigās, kad jau bija kādi trīs četri Farmaceiti uz poligonu.
Galu galā veiksmīgi to atradu un atdevu to par iepriekš iemainīto lukturīti, bet nu kamon, no viņiem tiešām nebija ko ņemt. Mana nākamā kļūda bija to iedot Kikim, piesakot, lai abi ar Berlogu pārmeklē kādu no mājām, varbūt beigās arī mums izdotos kaut ko atrast. bet tad viņi abi pamanījās uzrauties uz kaut kādu kautiņu, pāris reizes nomirt, pazust, atkal nomirt un tad Kikis pazuda pavisam. Murmulis tāds. Beigās secinājām, ka Kikis vienmēr, katrā spēlē piekāš savu sākotnējo frakciju. Tikai vienreiz, tikai sākotnējo. Tātad, ja Kikis nav tur, kur viņam it kā vajadzētu būt, viņam var uzticēties, lai cik tas absurdi izklausītos. Un nekad nesāciet spēli vienā frakcijā ar Kiki, ja vien nevēlaties tikt no viņa vaļā. Lol.
Tā arī faktiski pa nakti neko nesadarījām. Mētājāmies beztolkā apkārt, izvairoties un bēgot no visiem, miermīlīgi havojot funu, kūkojot un generally krītot visiem uz nerviem.
Kad sāka mesties gaišs un Kikis jau bija nočibējis, mēs ar Berlogu triecientempā vēl pārmeklējām tālāko piecstāveni un atklājām jaukos, sausos daudzizeju pagrabus, bet tas arī bija vienīgais noderīgais atklājums. Izšmugulējām savas mantas no tās lūžņu kaudzes, kur bijām pa nakti apmetušies un notināmies uz mežmalīti gulēt. Neviens tur mūs netraucēja, lai gan, cik saprotu, tieši ap to laiku bija uzsākusies salīdzinoši aktīva narkašu ķerstīšana, jo kūkošanas dēļ par mūsu galvām bija izsludināta atlīdzība.
Jā, vēl paspējām nosmieties par būdiņu, kuras durvīm bija pielikta koda atslēga, taču kāds asprātis bija vienkārši izspēris durvju paneli tā, ka var ielīst tāpat. Un nekā interesanta tur vairs nebija.
Un izgulējāmies mēs makten labi smaržīgā mežā nost no visas kņadas, tomēr (pēc pašu saprašanas) poligona teritorijā.

Enīvei, šī ir pirmā daļa no narkašu piedzīvojumiem, kaukad sarakstīšu arī otro.