Heh, es un mana atmiņa, gan parasti saraksta tik daudz, ka šaubos, ka kāds vispār tiks līdz beigām, nenomirsot no gājēja pārdomām
Mēs 7iņi gājēji ieradāmies savā bāzē, iepazināmies ar ēku un nocietinājāmies tālākajā ēkas stūrī, kur ir tikai viena ieeja, reāli, ja nebūtu mēs visi sākuši būvēt barjeru, es uzsācis aizbarikādēt logus ar durvīm, ko atradām apkārt mētājoties un nebūtu Whiteshadowa, kas aizsietu aizmugures durvis ar virvi mēs ātri būtu dziļā ````ā spriežot pēc tālākās spēles gaitas un citu vietējās faunas pārstāvju interesi par mūsu dzīvesvietu
Nākamais solis bija doties meklēt labumus un palaižot ģeneratoru saprast, ka nekur tālu netiksim, jo nav OS uz datora. Un tā tika ātri noorganizēta 1ā strike team ar mani, Žaneti, Peeci un Whiteshadowu, kas gāja meklēt disku un citus labumus. Izstaigājām pirmās divas kāpņu telpas pa nezināmo apkārtni ar sasodīti labu fēlingu, nekad nezini, kas var būt aiz nākamā stūra jo poligons pilnīgi neiepazīts. 2i lukturi uz 4iem cilvēkiem pilnīgā tātad grupās pa divi pārbaudījām ēkas. 3o lukturi atstājām bazē aizsargiem. Viss gāja relatīvi labi, līdz ieraudzījām vienā no mājām gaismu devāmies pārbaudīt un te pieļāvām 1o kļūdu spēlē nenovērtējot māju doto iespēju aizsargāties un to, cik labi ir tuvcīņas ieroči.
Devāmies pamazām uz ēku, bet nav iespējams piekļūt nemanāmiem, tikt līdz ieejai caur stiklu piemētātai ieejai klusi ir sasodīti sarežģīti un mēs, protams, tikām pamanīti un pie pirmās izdevības atklājām uguni, jo dzirdējām tikai divas balsis un nemaz neiedomājāmies par varbūtību parunāt ar šiem nekulturālajiem mežoņiem. Pamazām pārbaudījām ēku izstaigājām apakšējos 2us stāvus, neko neatrazdami. 3ajā stāvā es aizgāju pa labi, Peecis pa vidu, Žanete pa kreisi. Kad atgriezos kāpņu telpā izdzirdēju spiedzienu un aizcērtamies durvis un šos maģisko vārdus 1, 2, bladāc speru pa durvīm, 3, 4, spēriens pa durvīm. Žanete tika nonesta pa 0ēm, pirmajā spēles stundā un mums ir viena dzīvība. Situācija bija kritiska, mēs 3jatā dauzot mēģinājām iznest durvis, guvām progresu pa milimetriem pretī saņemot nūjas sitienus pa durvju spraugu, kas laimīgā kārtā, gan netrāpīja. Līdz beidzot notika vienošanās, ka mēs iemainām pistoli pret Žaneti un tiekam droši projām. Tā arī tika izdarīts, aizvilkām Žaneti līdz bāzei un tika nolemts tālāk palikt šeit drošībā, jo ārā pa tumsu ir bīstami.
Teorētiski devāmies gulēt, kamēr Grims, Goldijs, Eiše sēdēja un uzmanīja barikādes. Tā arī neaizmigu līdz tam brīdim, kad atnāca Goldberry un aizsūtīju šos projām un es paliku sardzē. Cik sapratu palaidu garām viņu nešanos cauri visam poligonam dzenoties pakaļ kādam narkašam, kas otrā rīta sarunās izraisīja Mošķa izbrīnu par mūsu kompetenci.
Viņiem atgriežoties, atkal es gāju ar pāris cilvēkiem randomā pa poligonu, dabūjām kaudzi grāmatu, kas tika iemainīts ar kropļiem pret nedarbojošos Windows CD-keyu, pastarpam, pa man nezināmiem ceļiem iehavojām arī pašu Windowsu, tika atrasts galds, kas lieti noderēja ieroču labošanā un krēsli uz kā sēdēt.
Pēc tam devāmies lielā barā pakaļ Mošķim, kurš teicās aizvest mūs pie džo, jo šim varētu būt kādas mums derīgas lietas. 5atā sekojām viņam, līdz tikām pusceļā un es iedomājos par mūsu kritisko stāvokli. Bāzes aizsardzībā palika 2i cilvēki, 1ns, kurš laboja shotgunu un otrs, ar 2ām pistolēm. Ātri pārrunāju situāciju ar goldiju un aizskrēju līdz bāzei nodot šiem mūsu vienīgo automātisko ieroci un paņemt manu kalašņikovu, kurš uz doto brīdi nedarbojās, jo bija bars ar bumbiņām iesprūdušas stobrā.
Pa ceļam satiku Aivv ar divām pistolēm rokā(un esmu pārliecināts, ka viņas noteikti darbojās labi.) Apstājāmies viens no otra šāviena attālumā un tad vienkārši pagājām viens otram garām uzmanīgi pētīdami viens otru. Tiku līdz pārējiem brīdi kad tika pieļauta nākamā lielā kļūda. Goldijs mēiģināja ietirgot Žanetes ieroci pret tumbiņām(no kurām tāpat nekāda jēga, jo nebija skaņas kartes draiveru) un beidzot darbojošos cd-keyu. Par spīti maniem, Žanetes un Peeča protestiem tāpat ierocis tika notirgots, kas pamatīgi sakaitināja Žaneti un tajā brīdī jau varēja just, ka mēs esam zuduši vienu cilvēku. Kā vēlāk parunājot situāciju ar Džo rokaspuisi noskaidrojās, ka arī citi domā, ka darījums bija galīgi garām, jo mums vajadzēja vienkārši nogaidīt. Nevis ietirgot tik ļoti vērtīgo ieroci, jo lielākā daļa tajā brīdī mums pārstāja darboties.
Atgriežoties tika konstatēts, ka ir pilnīgā ````ā - nolaupīts ģenerators un tikko slikts darījums pārvērtās par
ļoooti sliktu. Mēs palikām ar nekam nederīgu datoru vēl nederīgāku cd-key un tumbām. Aizsargi teica, ka nav bijis iespēju viņiem aizstāvēties, jo uzbrucēji bija manāmā vairākumā un ar automātiem. Visiem morāle tika galīgi sačakarēta un Žanete, Pēcis, bišku vēlāk arī Goldijs aizgāja gulēt.
Un tad sekoja, manuprāt, sasodīti skaista atgriešanās. Atstājot Whiteshadowu, kas lasīja grāmatu, sardzē es, Grims un Eiša devāmies labot sastrādātos sūdus. Aizgājām līdz administrācijas ēkai, jo bijām kaut ko dzirdējuši, ka pa aizmuguri ir iespējams iekāpt iekšā. Es ar automātu un mūsu vienīgo boofoto Žanetes nazi uzlavījos augšā, pārējie palika zemē sargāt. Pārmeklējot ēku pamanīju uz zemes pie durvīm mētājamos flailu(boofoto dušu) nobrīnījos, ko tā te dara un devos diezgan paskaļi pārbaudīt pārējo ēku līdz nonācu pie aiztaisītajām durvīm un atspēru tās vaļā diezgan paskaļi. Un te sekoja pārsteigums guļošs narkomāns. Klusām ielavījos telpā un uz gultas gulēja vēl divi narkaši, istabas vidū redzami stāvēja tā pati nelaimīgā ūdens pīpe un uz galda nazis ar lielu rungu, kurus ātri savācu un pilnām rokām izlavījos ārā. Kā Splinter Cellā
Jums vajadzēja redzēt komandas biedru laimi un sejas kad iznesu savu lielāko lootu. Lai arī ūdens pīpe šķita interesanta tika nolemts viņu neaiztikt.
Devāmies atpakaļ uz bāzi pa ceļam iegūstot ziņu no cilvēka, kas strādā Džo labā, par to, ka jāiznes baigi krutais kroplis no kura visi baidās un, kas iespējams ir agrāk bijis sektants. Tā arī izdarījām aizgājām uz bāzi nolikt iegūtos ieročus, pārlādēties, savākt ar mums Whiteshadowu un riskēt bāzi atstāt bez sarga un visi kopā devāmies uz noteikto pagrabu un pateicoties automātiskajam ierocim ātri tikām ar šo galā ar viegliem ievainojumiem. Ieguvām benzīnu un ģeneratora atrašanās vietu. Devāmies 4atā pakaļ ģeneratoram un ````ing ilgi nesām viņu atpakaļ uz bāzi nolādot visu laiku sasodītos laupītājus, kas šo aiznesa.(Vēlāk dzirdēju 2us cilvēkus parrunājot savu varoņdarbu nesot ģeneratoru projām un kā tika iegūtu expa. Un paņirgājoties par gājējiem, kas vienkārši stiepjot šo atpakaļ neko nesaņem. Šajā brīdī es viņus gribēju nodurt
)
Ģenerātoru pieslēdzām, uzinstalējām beidzot Windows un izlasījām 3 iegūto diskešu saturu tādejādi noskaidrojot kur atrodas automātiskais P-90 un x-radi. Tajā brīdi uz dienas vidu/otro pusi pamodās arī Goldijs un tā kā es nebiju ēdis nolēmu sargāt bāzi, kamēr šie aiziet pakaļ visām tām lietām. Šādi iegūvām visi +1hp perm. Jo savākti kopā tika 10 x-radi un nedarbojošos Kamaza P-90. Kuru labojot, tika konstatēts, ka ir nodilis viens no zobratiem un sataisīt viņu vienkārši nevarēs. Situācija bija uzlabojusies nedaudz un tika rondomā staigāts pa poligonu meklējot labumus.
[indent]Teorētiski es, Žanete un Pēcis, pieļāvām nākamo kļūdu aizvelkoties atkal uz māju, kur es nolaupīju guļošajiem ieročus un savācot ūdens pīpi. Atgriežoties atpakaļ uzzinājām, ka mums nāks visi uzbrukumā to atgūt un ka labāk būtu atdot Džo pārstāvjiem, lai nomierinātos. Viss beidzās ar to ka viss lielais uzbrukums bija 4i cilvēki pret mūsu milzīgajām barikādēm un praktiski mēs bez ievainojumiem šos aizdzinām. Kaut gan automāts atkal bija sabojājies un reāli šaudījāmies tikai ar 2vām pistolēm un kalašņikovu.
Tālāk Goldijs aizgāja ar Žaneti kopā runāt ar Džo un atgriezās viens stāstot, ka viņš viņu atstājis Džo apmainot pret mieru(lieki piebilst, ka viņš mums neminēja, ka pašrocīgi iešāva Žanetei mugurā un atstāja tur mirstam(un ka tas ir idiotiskākais ko var izdarīt, ja zināms, ka Džo maina savu nostāju uz mums ik pa brīdim un mūs sola visi iznest jau 3o reizi. Viss, kas tika panākts bija, ka mēs zaudējam vienu cilvēku.)) Es ar Peeci devos noskaidrot situāciju un sapratām, ka Žanete vienkārši izstājās(var saprast) un no Džo rokas puiša, ka varam dabūt mieru ar Džo par pāris cigaretēm(riiight, par kārtējām cigaretēm) atvilinājām šo uz bāzi piesolot paciņu un pa ceļam tika nolemts nogalināt tā arī izdarījām
Tālāk atskrēja Mošķis un teica, ka nāk lielais bars mūs nest ārā par slepkavību un tā kā ar ieročiem bija kļuvis vēl sliktāk sākās lielais haoss un visi aizskrēja projām. Es ar Peeci palikām bāzē savācām atstātos ieročus, pārtiku, 5as munīcijas pakas, + vēl pilns ar labu stufu un noslēpām vecā sabrukušā mājiņā, kuru tā neviens arī spēles gaitā neapmeklēja. Iekārtojāmies paņēmām līdzi tikai nažus un devāmies meklēt pārējos gājējus. Sastapām Goldiju interesantā situācijā nesot datoru un ieraugot mūs slēpās aiz pavadošo laupītāju(?) muguras teica, lai nesitam
Jo kaut kur padzirdējis, ka mēs šo gribam nosist atriebjot Žanetes nodošanu. Tā kā nekas tāds nebija plānots, izskaidrojām situāciju un pēdējā mirklī tikām administrācijas ēkā pirms sākās uzbrukums. Te arī radās lielākā problēma. Grims tika nogalināts ārpusē netiekot iekša. Pārējie 5 mani ieskaitot palika iekšā. Dabūjām pistoles, kādu laiku atšaudījāmies un sapratām, ka mums nav cerību un tā kā dzīvība dārga meklējām iespējas izbēgt, līdz es pamanīju kāpnes no vienas istabas lejā. Pasaucu Goldiju un pārējos un mēs izkāpām arā pa logu un aizlaidāmies projām ar 2ām iegūtām pistolēm papildus nažiem.
Es ar Peeci aizlīdu pakaļ smagākam ekipējumam uz jauno bāzi un devāmies meklēt Goldiju un Whiteshadowu, jo kā dzirdējām pie viņiem ar mošķi kopā ir disks. Neatraduši šos uzsēdāmies uz 5stāvu jumta, vienkārši kavējām laiku un vērojām situāciju lejā. Apnika gaidīt un devāmies lejā.
Heh tad nu gan taimings pie durvīm sastapām baru ar kropļiem(lielu baru, nesaskaitīju, bet galvā paliek skaitlis 9) ar Aivv priekšgalā, kuri teica, lai noliekam ieročus. Mēģinājām sarunāt, ka tiekam prom, sapratām, ka nesanāks. Saskatījāmies un pēc maniem liktenīgajiem vārdiem Nu tad uz 3 sākām bēgt ko kājas nes. Peecis ieskrēja atpakaļ ēkā un tika ātri nogalināts. Es skrēju cauri visam poligonam uz mežu pamazām sadalot ar lielu atstatumu sekojošos kropļus. Līdz mežā ieskrēju strupceļā un ēpiskā
cīņā ar Aivv pārsteidzot šo ar nazi viņu nogalināju pats paliekot uz 0ēm. Pēc kāda brīža atnāca divi citi, kas netika līdzi un mani savāca, jo kā izrādās viņiem bija quests savākt 1nu gājēju dzīvu. Aivilka līdz GMiem, piesēja pie staba, saheloja un pēc tam dabūju questu atstāt 5us džo vārdus pilsētā un tikšu brīvs.(Pa to laiku tika noķerts un nogalināts Goldijs). Tā arī izdarīju, tiku palaists brīvība un cik sapratu paliku pēdējais no gājējiem dzīvs(Varbūt arī Whiteshadows, bet tā arī īsti nesapratu.). Ar to arī spēle beidzās.
Damn man ļoti labi patika, daudz labāks par iepriekšējiem Larpiem, kur esmu bijis. Visu laiku bija ko darīt un galvenais bija tas fēlings, ka mēs gājēji nevaram muļķoties apkārt un iet visur un sist visus, jo ir tikai viena dzīvība. Visu laiku baigi jāuzmanās, jāpārspīlē savs spēks un ieroču skaits. Jāmuld, ka mums visiem automātiskie automāti utt. Reālā situācija ir tāda, ka jebkurā brīdī kropļi mūs varēja mierīgi iznest. Bet kurš gan nāks uzbrukumā cilvēkam smagā combatarmorā ar ķiveri galvā turot rokās(it kā automātisko ieroci) un nezinot cik viņam hp
Nepareizā informācijā ir spēks.