Palīdzība - Meklēt - Biedri - Kalendārs
Pilnā versija: SUX - atsauksmes
Kurbijkurne forums > Foruma spēles > Brīvdabas lomu spēles > BDLS arhīvs > 2006. gada sezona > Post-City
bengalaas
Kas atgriezušies, kas poligonā palikuši? Un cik mēs vispār bijām? Kādi mēs bijām un kas tagad esam un kad tagad esam? grin.gif

Man pirmais darbs, atbraucot mājās, bija duša, otrs - ēdiens, trešais - noskatīties vēlreiz SUX reklāmfilmiņu, lai beidzot saprastu, kurš bija tas jumts, uz kura varēja uzrāpties. Sasodīts, tas bija tieši tas podjezds, kur neielīdu! >< Ir vajadzīgs nākamais postapoks!

No citām spēlēm šī bija sevišķi interesanta ar to, ka darbojās kādas piecas komandas, nevis divas vai trīs kā parasti. Bija gājēji, Mošķa bomži, Inxa bomži, kas īstenībā laikam bija Dvešī bomži jeb slinkie bomži, tad vēl divi narkaši un Bondarbanda. Man patika spriedze, visiem cīnoties pret visiem, vismaz sākumā, kad vēl nebija izveidojusies demokrātu alianse un kad vēl nebija tik ļoti manāma Džo un Parkera roka pār pilsētu. Tad jau visi vairāk vai mazāk pievienojās kādai no pusēm un pa ceļu varēja iet, baidoties uz pusi mazāk.

Vēl mani nemērā fascinēja tās piecstāvu mājas. Tur bija tik murgans dzīvokļu plānojums pirmajā stāvā, ka varēja ieiet mājā pa vienu pusi, iziet pa otru, izlekt pa logu vai izlīst caur pagrabu. Sevišķi tālākajā mājā - tur bija ļoti patīkami, gaiši, tīri, smilšaini pagrabi, kuros varēja visai ērti ielīst gan pa lodziņu, gan pa neuzkrītošajām kāpnēm kāpņutelpā.

Ē. Vēlāk noteikti vēl kas ienāks prātā.
Grims
Khmm... parasti šādos gadījumos es (relatīvi) īsi izklāstu spēli no sava skatpunkta, taču šoreiz spēle bija tik piebāzta ar visu ko, ka es jau esmu aizmirsis kas un kādā secībā notika. Pie tam, ja arī es visu atcerētos tas galīgi nebūtu īsi ne pēc kādas mērauklas.

Enīveijz - biju viens no briesmīgajiem gājējiem/SUXistiem/PC(as in PostCity). Briesmīgajiem tādēļ, ka visi no mums baidījās vismaz līdz otrās dienas vidum.

Par spīti baumām, mums reāli bija tikai viens automāts, kurš pie tam visai ātri pārstāja kā pieklājas funkcionēt. Vienīgais shotgun atņirdzās vēl pirms spēles sākuma un par spīti ilgstošai un vairākkārtējai izvarošanai ar skrūvgriezi turpināt darbību atteicās. Tas principā nozīmē, ka praktiski jebkurā mirklī jebkuras divas frakcijas varēja apvienoties un mūs vēsi iznest - kropļi to spētu arī vieni paši.

Lai vai kā jau pirmajā gājienā Žanete uzrāvās uz slēpni un viņu nācās atkačāt no nulles. Pēc šā piedzīvojuma mēs nolēmām labāk gaidīt rītu.
Rīta gaidīšana notika man, Goldijam un Eišei sēžot tumsā aiz barikādēm ar automātu, kurš tobrīd vēl darbojās, un raustoties no katra trokšņa, kamēr pārējie centās gulēt. Cik labi tas viņiem izdevās nezinu, bet sardzē man miegs vienkārši nepaguva uzmākties - ap trijiem naktī atnāca Goldberry un paziņoja, ka lielajam Džo nepatīk, ka mēs tur vienkārši sēžam.

No tā brīža arī sākās procesi no kā sastāvēja galvenā spēles daļa - vazāšanās pa tukšiem dzīvokļiem meklējot tādu vai citādu staffu un cītīga izvairīšanās no citām dzīvības formām.

Kā vērā ņemami notikumi jāpiemin Mošķa vadītā demokrātijas kustība, kas (nesekmīgi) stājās pretī Džo īstenotajam absolūtismam, Inx'a bomžu apzagšana gaišā dienas laikā visgrūtāk ieņemamajā vietā visā poligonā viņiem pašiem to nemanot, ģeneratora nozagšana un atgūšana, kompja uzinstalēšana izmantojot kaut kur sagrābstītu WinXP disku un uz cigarešu paciņas pierakstītu CD-key, kā arī pēc disketēs atrastās infas AntiRad noliktavas izlaupīšana, kas deva visai komandai +1 hitu.

Lielāko daļu šo notikumu Goldijs un/vai Žanete nogulēja - problēmas sākās tad, kad viņi abi reizē bija nomodā. Vispirms Žanete apvainojās uz Goldiju par viņas ieroča iemainīšanu pret to pašu CD-key, pēc tam Žanete un Lynx(?) nospēra kaut kam ūdenspīpi, kas kā izrādās skaitījās OOG items (atšķirībā no, teiksim, cigaretēm). Tā rezultātā vai viss poligons apvienojās mūs sist, taču vienīgajā vērā ņemamajā apšaudē šā incidenta laikā mums pretī stājās... 4 cilvēki... pārējie esot noraustījušies, jo domājuši, ka mums visiem ir automāti (tobrīd mums reāli vairs nebija neviena automāta un jau sāka trūkt šaujamo kā tādu).

Pēc tam, lai glābtu pārējo komandu, Goldijs izdeva Žaneti satrakotajam pūlim, tādējādi iemantodams vēl lielāku viņas naidu, bet pati Žanete otro reizi atdzīvināta no nulles nolēma izstāties no spēles. To gan vēl nezināja Lynx un džeks ar moci, kura niku neatceros, un abi devās viņu meklēt cerībā atdzīvināt par spīti pārējās komandas iebildumiem, ka tā ir uzprasīšanās.

Neilgi pēc tam no kaut kurienes kāds padzirdēja, ka kropļi nolēmuši mūs tomēr mēģināt izsist, un atlikusī komanda ņēma kājas pār pleciem. Nonākuši neitrālajā teritorijā apvienojāmies ar bomžiem un nolēmām pārcelties uz to pašu būvi, kuru pirmīt apzagām. Es gan tajā dzīvs tā arī neiekļuvu - pārnesot mantas no iepriekšējās bāzes mēs piesaistījām kropļu un reideru uzmanību, kas drīz vien noveda pie tā, ka es varēju vairs nekur nesteigdamies atpūsties zālītē pie tās pašas nelaimīgās ēkas, kamēr pārējie, kas bija paguvuši tikt iekšā, atšaudījās no aplencējiem.

No turienes tad es arī redzēju kā no mājas tika evakuēts super-svarīgais disks, kura īpašnieks (beigu galā tas bija Mošķis) pusnaktī uzvarēja spēli. Ko vērts bija arī skats kā Aksels ar šaujamo ložņā gar sākotnējo, praktiski neieņemamo ieeju, lai neviens netiktu laukā, kamēr tiek uzlauztas galvenās durvis, bet tikmēr turpat ap stūri vairums dzīvo gājēju evakuējas pa otrā stāva logu un zūd miglā.

Pēc aptuveni stundas vāļāšanās beidzot uzpeldēja Kamazs un Goldberry un aizsūtīja mani uz neitrālo teritoriju. Kādu brīdi patusējis tur, es atdzimu kā NPC - sektants, kurš vēlas atriebties Goldijam par apvērsuma organizēšanu pret Apokalipses sagaidītājiem. Bruņojies ar Silvas būfoto dušu devos viņu meklēt, bet diemžēl dzīvu tā arī vairs nemanīju.
Kā vēlāk noskaidroju viņš bija ieradies neitrālajā teritorijā, no kuras Mārītis viņu visu spēlētāju vārdā pasūtīja, par ko nabadziņš gauži noskuma un tūlīt pēc teritorijas pamešanas un tai sekojošās nāves no satrakotā pūļa (kam priekšgalā bija satrakota Žanete kā NPC-sektants) spēli pameta vispār, pirms tam pagūstot izpelnīties psiha diagnozi.

Ar to tad arī man spēle beidzās - main questu neizdevās izpildīt ne kā gājējam (izdzīvot), ne kā sektantam (nomiegt Goldiju), taču vismaz praktiski visā garumā spēle bija interesanta un ar zāles augšanas vērošanu nodarboties nenācās, kas arī komplektā ar autentiskāko poligonu ever padara šo spēli par labāko ever manās acīs.

Ar spēli gan viss phuns vēl nebeidzās - tajā pat vakarā uzpeldēja džeks uz veļļuka un paziņoja, ka ja nesenā pagātnē šturmētās mājas uzlauztās galvenās durvis netiks 10 minūšu laikā aiznaglotas, viņš saukšot policiju. Durvis arī tika visai veikli aiznaglotas, taču nākamajā rītā ap 8-iem tas pats džeks bija klāt kā nodokļu inspektors, paziņoja, ka mēs ceļam nekārtības un pieprasīja lai mēs divu stundu laikā pazūdam, piebilstot, ka pēc stundas klāt būšot zemessardze, lai gādātu par to, ka mēs tā arī izdaram.
Principā viņam esot ```` par Irbeni, bet nevar taču mētāt apkārt ar sērkociņiem aizbāztas šļirces, pussagruvušās mājās, kur bērni citreiz spēlējas! Lai vai kā zemessardze izrādījās virtuālais units (līdzīgi kā Džo), un divas stundas vēlāk arī džeks uz veļļuka vairs nebija manāms.

Nu tas arī īsumā viss, ja atskaita visu to, ko es atcerējos tikai tagad un, ko man ir slinkums kaut kur tajā tekstā vēl iekorporēt.
enj
Jā, šitais bija labs.

Me gāja apmērām tā :
Iebraucu naktī tieši pēc atklāšanas - gadījās nostopēt qq angli no pagrieziena līdz Irbenei. Vieta diezgan zināma, arī GM iznāca pretī. Ilgi taisījos, pa tumsu meklēdams, kur liekama kura ekipējuma detaļa. QQ ļaudis vēl neticēja, ka esmu vienkāršs narkašs, nevis SUXists smile.gif.

Vobščem dabūju visus tūļus un papīrus, neskaidru norādi, kur meklējami kvesti, un brīdinājumu, ka vienam šeit "esot diezgan bezcerīgi". Tā nu turoties pa gabalu no visādiem bariem ar baterijām, un mēģinot pa foni noskaidrot komandas biedru ierašanās statusu sāku apgūt teritoriju. Sajūtas vienkāršī fantasiskas - tumsā pilns ar bīstamām, agresīvām bandām, mājās skan bļāvieni un šāvieni ... Piekasījās qq apnarkojušies tēli, kas tik vien mācēja pateikt, kā "ku-kū !" ... nu gandrīz kā vecajā rajonā smile.gif. Ilgi sekoja, bet kad palika pavisam agresīvi, tad sāku vicināties ar boofu, un beigās tomēr atsējās ... fūūū, atelpa.

Vēlreiz apdomāju, ko teica par kvestu vietām, un devos meklēt vēlreiz - skaidrs, ka vienam sist bariņus pa 3-5 dēļ expas nav īpaši prātīgi. Un taisni brīnums - atradu arī. Vispirms aizvilkos uz radiācijas kvestu, godīgi novazājos pusstundu ar gāzmasku, izstiepu visādu dīvainu miskasti, bet neko prātīgu neatradu. Tad jau spriedze bija gājusi mazumā, otrajā mājā klusums - devos meklēt šampanieti, un atradu arī. Tas gan bija forši - visām bandām aiz muguras nospert vienīgo normālo sākuma kvestu smile.gif un vilkties ar lootu uz GM zonu ... jēē - +1 levels uzreiz !

Tad sazvanīju komandu - tūlīt būšot klāt - nolēmu iziet pretī. Un protams - kamēr aizdomājos OOG, tieši pie GM bāzes kaut kāds kroplīgs bomzis mani nosita grin.gif. Absolūti negaidīju smile.gif ... Jā, šajā geimā gulēt nevar ... bet BĶ nāve ir tikai sīkas nepatikšanas.

Līdz ar to ieradās pārējā komanda - kroplis Osis (Vasīlijs, traktorista Pāvula dēls grin.gif - loma tik dabīga ... iedzimts talants grin.gif) un Mausns kā mazais huligāns (pirmie šaujamieroči). Tad jau sāka palikt gaišs, un vispār stresa vairs nekāda. Jutos kā riktīgs vietējais, kas visu zin un var un "jaunpienācējus" ieved dzīvē.

Vēlreiz apskatījām radiācijas kvestu, bet nekā. Par durikiem "ku-kū!" izsludināta atlīdzība smile.gif. Staigājām riņķī, meklējām elektroniskos krāmus, palēnām cēlās expa, bet nekā diža. Piegājām pie "centrālās mājas" - kaut kāds aizslēgts klubs vai administratīvā divstāvene, ļoti labi saglabājusies. Iekšā netiek, bet otrā pusē tomēr var ielīst. Tur bija tik stilīgi, sākām domāt, ka labu vietu atradām, varēs pagulēt, neviens jau te nenāks smile.gif. Taisu vaļā direktora kabinetu, a tur pretī krēslā sēž Aikis ar 2 pistolēm, un uzreiz bliež virsū grin.gif Nenormāli stilīgi ! Pa visiem viņu, protams, atsitām - expa, un pats galvenais - ieroči. Viss, no šī brīža es esmu nevis izsitējs, bet īsts šāvējs ar stroķi pie katra sāna. Automātikā pistole ir gandrīz tikpat efektīva kā automāts.

Osis bedzot tika pie sava kārotā antiradiācijas perka, bet "radiācijas zonā" nekā īpaši interesanta nebija. Mausns aizgāja gulēt, mēs vēl biki gribējām pastaigāt, un uzdūrāmies uz līķa kvesta. Tas bija nejēgā stilīgi - atrast pareizo dzīvokli un apglabāt līķi (qq mafijas radinieks.) Savācām pasi, ķeskas iemetām akā, un gājām pie GM pēc expas, bet tie sāka jautā - parādiet, kā apglabajāt dārgo brālēnu. Nu pa ceļam saļečījām, ka "apglabājām nevis vienkārši zemē, bet pazemes kapličā, labi aizsegta, neviens nevarēs apgānīt, un vēl trīs reizes salūtu gaisā izšāvām" - vobščem, proņeslo smile.gif.

Tad mums iedeva Pārkera kvestu - satikt kontaktu skolā, un arī pa ceļam NEMANĀMI apsargāt, ja nu kas. Uzmodinājām "gulošo skaistuli" mausnu un sekojām aģentei līdz pat skolai. Tiesa, viņa nebija viena, kā bija runāts, bet kopā ar kaut kādu džeku, un beigās uz kontaktvietu tā arī neatnāca, apkārt gan staigaja, un runāja qq par Džo (Džo un Pārkers ir tjipa divi neredzamie mafijas bosi, kas konkurē savā starpā). Beigās izrādījās, ka mums to džeku esot vajadzējis novākt (bet mēs sekojām komandai "apsardze" - briesmu nebija, tātad, neiztikt), bet qq expu tomēr dabūjām.

Tad bija ilga tusēšana šur un tur, bija kvests "uztaisi Loku vai kaķeni" - taisījām loku, un tas pat varēja izšaut grin.gif, etc. Atradām vienu no mistiskajām disketēm. Mani vēlreiz nodūra - Aikis - vienkārši pienāca klāt, gāja runa par apmaiņu : qq pret cigaretēm, un pēkšņi sāka durstīties. Bet nolūtot nedabūja, parādījās citi bomži no "draudzīgas" bandas, un aiztrieca. Laikam jau no aptuveni tā laika kļuva skaidrs, ka ar šo PC - nekādas sarunas, tikai sist uzreiz smile.gif

Tad Mārītis arī gribēja paspēlēt, nāca kā NPC no Džo ar tasku - iznest kaut kādu māju - izrādās, to pašu ! Iznesām, dabūjām expu, un vispār cool smile.gif No šī brīža skaitījāmies Džo pusē. Vēl bija epizode, kad mums aiz pārpratuma uzbruka banda ar 7 cilvēkiem ... un tieši šajā mirklī iestrēga automātiskā pistole ... tik tizli .. nācās bēgt ... un arī aizbēgu .. jo bija 7HP uzkačāti ...

Beigās bija jau tāds panīkums, normālie kvesti beigušies, gulēt arī gribās - sadalījāmies un aizlīdām gulēt. Es biju piektajā stāvā, stūra dzīvoklī, parubījos gmaisā ar 2 pistolēm rokās, kas jau pavērstas pret durvīm. Visādi trokšņi, sajūta ka kāds staigā, ka var atnākt un nošaut gulošu, reālākā fantastika, arī gļuki kolosāli ...

Bet vajadzēja mosties ātrāk, jo, kad atnācu atpakaļ, tad uzzināju, ka SUX ir iznests - kāpēc es tu nebiju ! - un tagad mēs visi esam lielā Džo banda, un kontrolējam teritoriju. bikiņ dažādi sīkumi, un tad aizgāja "centrālās mājas" iznešana - trešo reizi : Pārkera banda un SUX atliekas. No sākuma no ārpuses bija reāli sūri - pa logu šķirbām šauj, viņiem trāpīt nevar. Izdomāju, ka vajag atvērt priekšdurvis, un aizgāju uz bāzi pēc flaķenēm un patronām, bet tikmēr durvis jau bija uzlauztas. Tā tik bija cīņa ! Kāmēr tikām pa kāpnēm otrajā stāvā, kādu stundu vismaz nācās nošaudīties. Osis aizgāja pa priekšu triecienā, un beigas stāvs bija mūsu. Tad vēl kabineta ieņemšana, un vēl dažas telpas, kur ļaudis bija konkrēti iebarikādējušies. Nācās lauzt durvis ... bet bija tik cool ! Galu galā pēdējie pohikāņi bija aizlaidušies pa logu, un atstājuši meiteni karot ar mums.

Tā arī dabūju Level-Up uz ceturto līmeni, un faktiski arī nemirstību, jo farmaceita perks ļauj katru stundu izgatavot n=level peinkillerus, ar ko narkaši var kačāt augšā HP. Ja sāk ar 4 +1bruņas, tad pēc 10h ir 45HP - narkaši BIJA overpowers, bet tāds normāls, jo geims jau nav nedēļām ilgi.
Vēl jau biku staigājām, visi medīja Goldiju, kādā brīdī tika nošauti vēl palikušie SUXisti (vienu piesēja pie staba, un dzīvu atdeva Džo - qq kvests), bet vispār aktīvā spēle bija paraktiski beigusies - rajons mūsu, disks (kuram vajadzētu dot uzvaru) - pie nezin kā (to beigās laikam atnesa Mošķis).

Pēc spēles naktī mazliet atzīmējām, pastaigājām pa rajonu, satikām Žagaru no VIRAC, etc. Otrā dienā (svētdienā) - jā, kaut kas esot piekasījies par atlauztajām durvīm, solījis zvanīt policistam (šajā rajonā ir viens policists smile.gif, tad ieraudzījis šļirces, un solījies izsaukt zemessardzi (rajona zemessardzi prombraucot mēs redzējām stopējot pa ceļu smile.gif. Kamazs demonstrēja, kā viņa būtu jāsagaida ".. peinkillers (iešļircina) .. jāāāā ! plus vien hā pē ! Narkaši 4ever !" Vispār mēs laikam bijām visai interesanta kompānija priekš garām braucošajiem neLARPistiem. Ventspilī AO uz mani tā dīvaini skatījās (forma, pistoles kabatās, un protams patīkami noaugusi seja grin.gif).

Rezumē : bija cool, PostApoc būt vēl ! Bet ko reāli vajadzēja, tas ir vismaz 2x vairāk tautas (gan spēlētājus, gan GM, viņiem arī darba bija par daudz).

ENJ, from Riga Central Prison.
mr Bl@ck
Tad nu tā šī bija mana pirmā BDLS un jāsaka ka man patika ļoti. Biju iedomājies ka būs vairāk šaudīšanās bet var būt es vienkārši to nesameklēju.

Par Spēli.

Pēc visai iespaidīgas Kamaza uznākšanas un spēles atklāšanas, es no Mārīša(?) ieguvu savu huligāna dvēseli un devos reidot kopā ar Mošķa kompāniju. Kā pirmo uzdevumu ko vajadzēja GM mums uzdeva paikas slēpšanu, noslēpām arī. (savējo bundžiņu vairs tā arī neatradu sad.gif ) Pamatīģi izpētījām pamesto rūpnīcu atradām vairākas grāmatas par ko arī exp dabūjām. Tālāk nāca ūdenstornis, tur mēs atradām āmuru (tas pats ar kuru Kamazs nagloja durvis) kā arī krietnu daudzumu benzīna. Reidojām tālāk saņēmuši GM uzdevumu dabūt topografisku gājēju bāzes zīmējumu.
Reidojām.

Raustījāmies no katra trokšņa kas varētu būt gājēji citi bomži vai vēl kas ļaunāks. Vācot noderīgas lietas aizvilkāmies līdz Inxa teama bāzei kamēr puse vienības slēpās krūmos, es Mošķis un Jānis(?) aizlīdām pie mājas. Jānis sāka rāpties pa ugunsdzēsēju kāpnēm augšup es un Mošķis sargājām. Pēc vairāku sīkumu savākšanas Mošķis vēlējās kāpt augšā uz jumta viņš tika līdz pusei kad mums garām panesās pēc skaņas spriežot liels bars gājēju ar automātiem vajājot kā noskaidroju vienu narkašu.
Tas laikam ir viss ko atceros no Piekdienas nakts.

Lielākā vienības daļa nolikas gulēt, atskaitot pašu mošķi un jāni.
Jāsaka ka nav nejausmas ko viņi paspēja sadarīt bet daudz kā laba vismaz bija zināms ka gājēji nenomušīs.
No rīta devos meklēt elektromateriālus līdzīgi kā visi citi. Meklējumos netīšām uzdūros huligānam kroplim un laikam narkašam. Tie laikam bija Bondars & Co. Pāris draudzīgi šāvieni saruna un tiku projām. Jauki. atradu pāris skaļaruņu no padomju televizora.
Pārējo laiku vazājos apkārt ar komandas biedru īpašās ziepēs neiekuldamies ja atskaita aivv mēģinājumu mani nožmiegt bet ar cūcenes palīdzību vismaz dabūju atļaupa to teritoriju vazāties.

Nākamais lielais notikumsbija ūdenspīpes atgūšana kas izvērtās gandrīz fatāli man jo biju teju vienīgais kas un pa kuru šāva. ar 0 HP paspēju nozust uz neitrālo zonu kur sabiedrotie atpumpējā.

Dienas lielākā daļa nav pārstāstīšanas vērta.

Sākās lielais Epic kvests kur mēs visi draudzīgi pārmklējām skolu no augšas līdz apakšai. Disku ieguvām Nākamais ko atceros ir bēgšana no Džo kunga pakalpiņiem. Apvienojāmies ar Inx vadītajiem bomžiem `pārcēlāmies uz viņu headquaters. Pēc neilga laika sākās aplenkums. viena no lietām kas man patika vislabāk. šaudījāmies no visiem logiem kur tikai varējām. Krita priekšējās durvis steidzami tika sarīkotas barikādes uz otrā stāva laukumiņa. viss gandrīz kā īstā karā. Mūsu vienības ārste pārlādē ieročus Daudzi manškiet pa perimetru. Es un Dark jedi apšaudām pretinieku no augša tika mests viss kas gadījās pa rokai krēsla detaļas ieskaitot. Pēc piedspadsmit minūtēm or so iestājās patiesības mirklis Aivv un traktorista pāvela dēls devās Chargā. Es kritu. Goldijs Evija (?) un vēl pāris cilvēki iespundējās dzīvoklī. Kā vēlāk noskaidrojām Goldija paspēja desantēties tāpat tika evakuēts disks. Liels bija Džo kunga padoto pārsteigums kad viņi atklāja ka durvis sargāja tikai viens cilvēks.
Ak jā vēl kāds kuriozs gadījums kad kāds aizmirsa nošaut Eiši, kas tad nolootoja arī manu šaujamo un metās šaut iebrucējus
Disks bija pazudis tāpat kā mošķis un vēl kaut kas. Vēl atceros kā Goldiju devās sist kāpēc man nav saprašanas. Ak jā vēl protams leģendārais apsargs iradās kas gribēja lai tiek labotas durvis.
Ievērības cienīga Vēl bija Aivv izmisīgā diska meklēšana.
Spēle noslēdzās Ar mošķa viņa komandas un sabiedroto uzvaru.

Pēcvārds aka epilogs.

Laikam jāsaka paldies GM kāvar laikam nopras pēc garā Crapa ko sarakstīju man šis pasākums patika un ļoti ceru ka nākam gad būs kaut kas līdzīgs.

P.S. Man ir aizdomas es esmu savācis kāda šaujamo.
mausns
mr Bl@ck, tu uzdūries mums, nevis Bondaram & Ko. Ar Bondaru & Ko mēs apvienojāmies vēlāk. Bet šitās tikšanās dēļ mums vēlāk klupa virsū Moškis & Ko ar apgalvojumu, ka mēs esot novākuši kādu, ko palaidām. (Tiesa, pēčāk esot saņemta atvainošanās par kļūdu).
Autobusā uz Rīgu braucot ienāca prātā daudzgalvaina stratēģiska kļūda ieņemot to māju - mēs tā īsti nefiksējām to vienīgo logu, pa kuru daļa aplenkto aizlaidās un aplenktajiem tā bija neizmantotā izdevība atstāt mūs ar garu degunu ziedojot varbūt tikai 1 - 2 cilvēkus, kas piesegtu atkāpšanos.
Katrā gadījumā ceru, ka man kāds populāri izskaidros, kāpēc es agrāk nebraucu uz Kamaza rīkotajām spēlēm. Man tas tiešām nav īpaši skaidrs un vēl nav pielecis. JO spēle bija fantastiska ar lielumlielu plszīni...
Kad kopā ar Mārīti dienā bijām iznesuši to māju, iznestajiem tika redzētas nelaimīgākās sejas pasaulē - izrādījās, ka viņi tā īsti līdz gulēšanai netiek, jo viņu nepārtraukti kāds iznes svaigi aizmigušus.
Lynx
Heh, es un mana atmiņa, gan parasti saraksta tik daudz, ka šaubos, ka kāds vispār tiks līdz beigām, nenomirsot no gājēja pārdomām grin.gif

Mēs 7iņi gājēji ieradāmies savā bāzē, iepazināmies ar ēku un nocietinājāmies tālākajā ēkas stūrī, kur ir tikai viena ieeja, reāli, ja nebūtu mēs visi sākuši būvēt barjeru, es uzsācis aizbarikādēt logus ar durvīm, ko atradām apkārt mētājoties un nebūtu Whiteshadowa, kas aizsietu aizmugures durvis ar virvi mēs ātri būtu dziļā ````ā spriežot pēc tālākās spēles gaitas un citu vietējās faunas pārstāvju interesi par mūsu dzīvesvietu smile.gif

Nākamais solis bija doties meklēt labumus un palaižot ģeneratoru saprast, ka nekur tālu netiksim, jo nav OS uz datora. Un tā tika ātri noorganizēta 1ā strike team ar mani, Žaneti, Peeci un Whiteshadowu, kas gāja meklēt disku un citus labumus. Izstaigājām pirmās divas kāpņu telpas pa nezināmo apkārtni ar sasodīti labu fēlingu, nekad nezini, kas var būt aiz nākamā stūra jo poligons pilnīgi neiepazīts. 2i lukturi uz 4iem cilvēkiem pilnīgā tātad grupās pa divi pārbaudījām ēkas. 3o lukturi atstājām bazē aizsargiem. Viss gāja relatīvi labi, līdz ieraudzījām vienā no mājām gaismu devāmies pārbaudīt un te pieļāvām 1o kļūdu spēlē nenovērtējot māju doto iespēju aizsargāties un to, cik labi ir tuvcīņas ieroči. smile.gif

Devāmies pamazām uz ēku, bet nav iespējams piekļūt nemanāmiem, tikt līdz ieejai caur stiklu piemētātai ieejai klusi ir sasodīti sarežģīti un mēs, protams, tikām pamanīti un pie pirmās izdevības atklājām uguni, jo dzirdējām tikai divas balsis un nemaz neiedomājāmies par varbūtību parunāt ar šiem nekulturālajiem mežoņiem. Pamazām pārbaudījām ēku izstaigājām apakšējos 2us stāvus, neko neatrazdami. 3ajā stāvā es aizgāju pa labi, Peecis pa vidu, Žanete pa kreisi. Kad atgriezos kāpņu telpā izdzirdēju spiedzienu un aizcērtamies durvis un šos maģisko vārdus 1, 2, bladāc speru pa durvīm, 3, 4, spēriens pa durvīm. Žanete tika nonesta pa 0ēm, pirmajā spēles stundā un mums ir viena dzīvība. Situācija bija kritiska, mēs 3jatā dauzot mēģinājām iznest durvis, guvām progresu pa milimetriem pretī saņemot nūjas sitienus pa durvju spraugu, kas laimīgā kārtā, gan netrāpīja. Līdz beidzot notika vienošanās, ka mēs iemainām pistoli pret Žaneti un tiekam droši projām. Tā arī tika izdarīts, aizvilkām Žaneti līdz bāzei un tika nolemts tālāk palikt šeit drošībā, jo ārā pa tumsu ir bīstami.

Teorētiski devāmies gulēt, kamēr Grims, Goldijs, Eiše sēdēja un uzmanīja barikādes. Tā arī neaizmigu līdz tam brīdim, kad atnāca Goldberry un aizsūtīju šos projām un es paliku sardzē. Cik sapratu palaidu garām viņu nešanos cauri visam poligonam dzenoties pakaļ kādam narkašam, kas otrā rīta sarunās izraisīja Mošķa izbrīnu par mūsu kompetenci. smile.gif Viņiem atgriežoties, atkal es gāju ar pāris cilvēkiem randomā pa poligonu, dabūjām kaudzi grāmatu, kas tika iemainīts ar kropļiem pret nedarbojošos Windows CD-keyu, pastarpam, pa man nezināmiem ceļiem iehavojām arī pašu Windowsu, tika atrasts galds, kas lieti noderēja ieroču labošanā un krēsli uz kā sēdēt.

Pēc tam devāmies lielā barā pakaļ Mošķim, kurš teicās aizvest mūs pie džo, jo šim varētu būt kādas mums derīgas lietas. 5atā sekojām viņam, līdz tikām pusceļā un es iedomājos par mūsu kritisko stāvokli. Bāzes aizsardzībā palika 2i cilvēki, 1ns, kurš laboja shotgunu un otrs, ar 2ām pistolēm. Ātri pārrunāju situāciju ar goldiju un aizskrēju līdz bāzei nodot šiem mūsu vienīgo automātisko ieroci un paņemt manu kalašņikovu, kurš uz doto brīdi nedarbojās, jo bija bars ar bumbiņām iesprūdušas stobrā.
Pa ceļam satiku Aivv ar divām pistolēm rokā(un esmu pārliecināts, ka viņas noteikti darbojās labi.) Apstājāmies viens no otra šāviena attālumā un tad vienkārši pagājām viens otram garām uzmanīgi pētīdami viens otru. Tiku līdz pārējiem brīdi kad tika pieļauta nākamā lielā kļūda. Goldijs mēiģināja ietirgot Žanetes ieroci pret tumbiņām(no kurām tāpat nekāda jēga, jo nebija skaņas kartes draiveru) un beidzot darbojošos cd-keyu. Par spīti maniem, Žanetes un Peeča protestiem tāpat ierocis tika notirgots, kas pamatīgi sakaitināja Žaneti un tajā brīdī jau varēja just, ka mēs esam zuduši vienu cilvēku. Kā vēlāk parunājot situāciju ar Džo rokaspuisi noskaidrojās, ka arī citi domā, ka darījums bija galīgi garām, jo mums vajadzēja vienkārši nogaidīt. Nevis ietirgot tik ļoti vērtīgo ieroci, jo lielākā daļa tajā brīdī mums pārstāja darboties.

Atgriežoties tika konstatēts, ka ir pilnīgā ````ā - nolaupīts ģenerators un tikko slikts darījums pārvērtās par ļoooti sliktu. Mēs palikām ar nekam nederīgu datoru vēl nederīgāku cd-key un tumbām. Aizsargi teica, ka nav bijis iespēju viņiem aizstāvēties, jo uzbrucēji bija manāmā vairākumā un ar automātiem. Visiem morāle tika galīgi sačakarēta un Žanete, Pēcis, bišku vēlāk arī Goldijs aizgāja gulēt.

Un tad sekoja, manuprāt, sasodīti skaista atgriešanās. Atstājot Whiteshadowu, kas lasīja grāmatu, sardzē es, Grims un Eiša devāmies labot sastrādātos sūdus. Aizgājām līdz administrācijas ēkai, jo bijām kaut ko dzirdējuši, ka pa aizmuguri ir iespējams iekāpt iekšā. Es ar automātu un mūsu vienīgo boofoto Žanetes nazi uzlavījos augšā, pārējie palika zemē sargāt. Pārmeklējot ēku pamanīju uz zemes pie durvīm mētājamos flailu(boofoto dušu) nobrīnījos, ko tā te dara un devos diezgan paskaļi pārbaudīt pārējo ēku līdz nonācu pie aiztaisītajām durvīm un atspēru tās vaļā diezgan paskaļi. Un te sekoja pārsteigums guļošs narkomāns. Klusām ielavījos telpā un uz gultas gulēja vēl divi narkaši, istabas vidū redzami stāvēja tā pati nelaimīgā ūdens pīpe un uz galda nazis ar lielu rungu, kurus ātri savācu un pilnām rokām izlavījos ārā. Kā Splinter Cellā smile.gif Jums vajadzēja redzēt komandas biedru laimi un sejas kad iznesu savu lielāko lootu. Lai arī ūdens pīpe šķita interesanta tika nolemts viņu neaiztikt.

Devāmies atpakaļ uz bāzi pa ceļam iegūstot ziņu no cilvēka, kas strādā Džo labā, par to, ka jāiznes baigi krutais kroplis no kura visi baidās un, kas iespējams ir agrāk bijis sektants. Tā arī izdarījām aizgājām uz bāzi nolikt iegūtos ieročus, pārlādēties, savākt ar mums Whiteshadowu un riskēt bāzi atstāt bez sarga un visi kopā devāmies uz noteikto pagrabu un pateicoties automātiskajam ierocim ātri tikām ar šo galā ar viegliem ievainojumiem. Ieguvām benzīnu un ģeneratora atrašanās vietu. Devāmies 4atā pakaļ ģeneratoram un ````ing ilgi nesām viņu atpakaļ uz bāzi nolādot visu laiku sasodītos laupītājus, kas šo aiznesa.(Vēlāk dzirdēju 2us cilvēkus parrunājot savu varoņdarbu nesot ģeneratoru projām un kā tika iegūtu expa. Un paņirgājoties par gājējiem, kas vienkārši stiepjot šo atpakaļ neko nesaņem. Šajā brīdī es viņus gribēju nodurt grin.gif)

Ģenerātoru pieslēdzām, uzinstalējām beidzot Windows un izlasījām 3 iegūto diskešu saturu tādejādi noskaidrojot kur atrodas automātiskais P-90 un x-radi. Tajā brīdi uz dienas vidu/otro pusi pamodās arī Goldijs un tā kā es nebiju ēdis nolēmu sargāt bāzi, kamēr šie aiziet pakaļ visām tām lietām. Šādi iegūvām visi +1hp perm. Jo savākti kopā tika 10 x-radi un nedarbojošos Kamaza P-90. Kuru labojot, tika konstatēts, ka ir nodilis viens no zobratiem un sataisīt viņu vienkārši nevarēs. Situācija bija uzlabojusies nedaudz un tika rondomā staigāts pa poligonu meklējot labumus.
[indent]Teorētiski es, Žanete un Pēcis, pieļāvām nākamo kļūdu aizvelkoties atkal uz māju, kur es nolaupīju guļošajiem ieročus un savācot ūdens pīpi. Atgriežoties atpakaļ uzzinājām, ka mums nāks visi uzbrukumā to atgūt un ka labāk būtu atdot Džo pārstāvjiem, lai nomierinātos. Viss beidzās ar to ka viss lielais uzbrukums bija 4i cilvēki pret mūsu milzīgajām barikādēm un praktiski mēs bez ievainojumiem šos aizdzinām. Kaut gan automāts atkal bija sabojājies un reāli šaudījāmies tikai ar 2vām pistolēm un kalašņikovu.

Tālāk Goldijs aizgāja ar Žaneti kopā runāt ar Džo un atgriezās viens stāstot, ka viņš viņu atstājis Džo apmainot pret mieru(lieki piebilst, ka viņš mums neminēja, ka pašrocīgi iešāva Žanetei mugurā un atstāja tur mirstam(un ka tas ir idiotiskākais ko var izdarīt, ja zināms, ka Džo maina savu nostāju uz mums ik pa brīdim un mūs sola visi iznest jau 3o reizi. Viss, kas tika panākts bija, ka mēs zaudējam vienu cilvēku.)) Es ar Peeci devos noskaidrot situāciju un sapratām, ka Žanete vienkārši izstājās(var saprast) un no Džo rokas puiša, ka varam dabūt mieru ar Džo par pāris cigaretēm(riiight, par kārtējām cigaretēm) atvilinājām šo uz bāzi piesolot paciņu un pa ceļam tika nolemts nogalināt – tā arī izdarījām grin.gif Tālāk atskrēja Mošķis un teica, ka nāk lielais bars mūs nest ārā par slepkavību un tā kā ar ieročiem bija kļuvis vēl sliktāk sākās lielais haoss un visi aizskrēja projām. Es ar Peeci palikām bāzē savācām atstātos ieročus, pārtiku, 5as munīcijas pakas, + vēl pilns ar labu stufu un noslēpām vecā sabrukušā mājiņā, kuru tā neviens arī spēles gaitā neapmeklēja. Iekārtojāmies paņēmām līdzi tikai nažus un devāmies meklēt pārējos gājējus. Sastapām Goldiju interesantā situācijā nesot datoru un ieraugot mūs slēpās aiz pavadošo laupītāju(?) muguras teica, lai nesitam grin.gif Jo kaut kur padzirdējis, ka mēs šo gribam nosist atriebjot Žanetes nodošanu. Tā kā nekas tāds nebija plānots, izskaidrojām situāciju un pēdējā mirklī tikām administrācijas ēkā pirms sākās uzbrukums. Te arī radās lielākā problēma. Grims tika nogalināts ārpusē netiekot iekša. Pārējie 5 mani ieskaitot palika iekšā. Dabūjām pistoles, kādu laiku atšaudījāmies un sapratām, ka mums nav cerību un tā kā dzīvība dārga meklējām iespējas izbēgt, līdz es pamanīju kāpnes no vienas istabas lejā. Pasaucu Goldiju un pārējos un mēs izkāpām arā pa logu un aizlaidāmies projām ar 2ām iegūtām pistolēm papildus nažiem.

Es ar Peeci aizlīdu pakaļ smagākam ekipējumam uz jauno bāzi un devāmies meklēt Goldiju un Whiteshadowu, jo kā dzirdējām pie viņiem ar mošķi kopā ir disks. Neatraduši šos uzsēdāmies uz 5stāvu jumta, vienkārši kavējām laiku un vērojām situāciju lejā. Apnika gaidīt un devāmies lejā.
Heh tad nu gan taimings pie durvīm sastapām baru ar kropļiem(lielu baru, nesaskaitīju, bet galvā paliek skaitlis 9) ar Aivv priekšgalā, kuri teica, lai noliekam ieročus. Mēģinājām sarunāt, ka tiekam prom, sapratām, ka nesanāks. Saskatījāmies un pēc maniem liktenīgajiem vārdiem „Nu tad uz 3” sākām bēgt ko kājas nes. Peecis ieskrēja atpakaļ ēkā un tika ātri nogalināts. Es skrēju cauri visam poligonam uz mežu pamazām sadalot ar lielu atstatumu sekojošos kropļus. Līdz mežā ieskrēju strupceļā un ēpiskā grin.gif cīņā ar Aivv pārsteidzot šo ar nazi viņu nogalināju pats paliekot uz 0ēm. Pēc kāda brīža atnāca divi citi, kas netika līdzi un mani savāca, jo kā izrādās viņiem bija quests savākt 1nu gājēju dzīvu. Aivilka līdz GMiem, piesēja pie staba, saheloja un pēc tam dabūju questu atstāt 5us džo vārdus pilsētā un tikšu brīvs.(Pa to laiku tika noķerts un nogalināts Goldijs). Tā arī izdarīju, tiku palaists brīvība un cik sapratu paliku pēdējais no gājējiem dzīvs(Varbūt arī Whiteshadows, bet tā arī īsti nesapratu.). Ar to arī spēle beidzās.


Damn man ļoti labi patika, daudz labāks par iepriekšējiem Larpiem, kur esmu bijis. Visu laiku bija ko darīt un galvenais bija tas fēlings, ka mēs gājēji nevaram muļķoties apkārt un iet visur un sist visus, jo ir tikai viena dzīvība. Visu laiku baigi jāuzmanās, jāpārspīlē savs spēks un ieroču skaits. Jāmuld, ka mums visiem automātiskie automāti utt. Reālā situācija ir tāda, ka jebkurā brīdī kropļi mūs varēja mierīgi iznest. Bet kurš gan nāks uzbrukumā cilvēkam smagā combatarmorā ar ķiveri galvā turot rokās(it kā automātisko ieroci) un nezinot cik viņam hp smile.gif Nepareizā informācijā ir spēks. smile.gif
GameMaster
Aš' jāsāk nožēlot, ka tomēr nebiju, ````eri tādi. A nu, ka beidziet tik interesanti stāstīt. mad.gif
Kamazs
Oficiāls latviešu postapokaliptiskās brīvdabas lomu spēles veidotāju(a?) paziņojums

S.U.X


Spēles autori (tādā kārtībā, kā iesaistījās projektā):

Mārtiņš Ceplis aka Kamazs
Spēles ideja (lai arī nežēlīgi ripoffota no falloutiem un tā), koncepts, settings, pirmie presuxi. Sāku velt to sniega bumbu, ko sauc par S.U.X (sociae universalis decimo). Spēles laikā gan biju vidēji, pat maz aktīvs GMs.

Kaspars Avotiņš aka Lord Fish aka Kāsis
Iesaistījās projektā praktiski uzreiz pēc tā rašanās. Lielā mērā atbildīgs par kopumā, manuprāt, diezgan jau nu veiksmīgo Barības Ķēdes mehānismu ( "Nē, Kamaz, tādu īpašību kropļiem nevar dot!") un balansu un vispārējo koncepcijas pieslīpēšanu. Saprāta balss.

Līga Sadoviča aka Bembijs aka Jakuza aka Goldberry
Altruistiski un pēc pašiniciatīvas pamazām iesaistījas projektā jau vasaras sākumā, bet tikai nedēļu līdz spēlei mēs ar Kāsi to pamanījām. Bembijs reāli izvilka maču, nokārtoja un palīdzēja kārtot formalitātes, uzraudzīja mūsu radošo procesu un, kad nepieciešams bikstīja, lai kaut kas notiktu un arī pati ieguldīja pārcilvēcīgu darbu gan pirms spēles, gan, jo īpaši, tās laikā.

Māris Grīnfelds aka soirvakt aka mārīc
Par GM-u kļuva burtiski piektdien ap vieniem dienā. Neskatoties uz salīdzinoši novēlotu iesaistīšanos, izpumpēja praktiski visus savus spēkus, lai spēlētājiem būtu n-tie kvesti, koši un kolorīti NPC un visādi citādi spēle notiktu.

Liels paldies visiem tiem, kas atrada laiku, gribēšanu un enerģiju apmeklēt šo spēli. Pēc pēdējiem datiem, kopējais spēle'tāju skaits bija 34, kas nebija ne par daudz, ne par maz; vienīgi, jāatzīst, mēs tik daudz nebijām gaidījuši. Spēle tika atklāta 5dienas/6dienas naktī, ilga gandrīz precīzi 24 stundas un beidzās precīzi pusnaktī ar svinīgu noslēgumu. Neviens, tpu, tpu, tpu, nopietnus ievainojumus neguva un no poligona atgriezušies laikam visi. Bija nelielas domstarpības ar Irbenes saimniekiem un zagļiem(?), kā arī tūristiem, taču tie tomēr bija sīkumi. Kopumā tiek uzskatīts, ka spēle bija veiksmīga, lai arī ļoti maz kas notika kā paredzēts.

Par to, kas notika spēlē, manuprāt, vislabāk stāsta paši spēlētāji, jo GMiem nebija tā iespēja visam izsekot līdzi un es te izlasīju daudz ko jaunu un to, ko nebiju dzirdējis. Varbūt kāds apkopos mazliet vēlāk notikušo "sižetu".

Vēlējos pateikt "paldies" vēl dažiem cilvēkiem, kas mums ļoti palīdzēja spēles organizēšanā, lai arī nebija tieši saistīti ar spēli:

Laura, kas vazājās līdzi aptrakušajiem wannabe larp developeriem un izdarīja to, ko pēdējie vairs kaut kādu iemeslu dēļ nespēja paveikt un vadāja ar mašīnu cilvēkus. Ilva, kas ik pa laikam kļuva par kādu noderīgu NPC un arī uzņēmās šad un tad kādu organizatorisku problēmu risināt. Aivvv, kas piekrita spēlēt, lai arī tās nav Troļļu Naktis. Andza un Tija, kas laipni atļāva izmantot savu mājokli kā spēles veidotāju base of operations. No viņiem arī nāk visādi vadi, kontakti, ietilpīga mašina (bez kuras mums nebūtu ģeneratora) un pāris saprāta balss diktēti vārdi. Paldies arī Ances pagasta valdei un VIRAC par to, ka neizmeta mūs no poligona (lai arī mēģināja).

Un "paldies" sadaļas noslēgumā, vēlreiz, paldies visiem spēlētājiem, kas ieradās. Daudz jau var plānot, būvēt, organizēt, bet vissvarīgākais tomēr ir, kā spēlētāji to "paņem pretim". Jūs paņēmāt pretim labi un, manuprāt, vairākas reizes izglābāt visu spēli kā tādu.

==========================================

Subjektīvais Kamaza vērtējums:
Kā jau teicu noslēgumā, manuprāt, spēle riktīgi sūkāja un ..un..

Ha! Patiesībā tā gluži nav. Tobiš, viss nav tik vienkārši.

Lai arī spēle tiešām nebija laba kā spēle (vismaz skatoties no sākotnējām ideālajām iecerēm), taču, izskatās, gana daudzi spēlētāji bija/ir apmierināti, kas arī ir galvenais. No sākotnējā projekta saglabājies tur ir šausmīgi maz, taču, lasot atsauksmes rodas iespaids, ka vismaz daļai no jums izdevās uzķert to fīlingu, kādu mēs (vismaz es) bijām plānojuši radīt ar šo spēli -- drūmo, nolaisto, sirreālo, mazliet šizīgo trash post-apokalipsi. Pat apmetnei, kuru man žēl, jo viņiem nebija interesanti un bija problēmas (arī konceptuālas), ko nenovērsu, lasot, izrādās bija pat šis tas no plānotā fīlinga, kas mani priecē.

Galīgais verdikts ir tāds, ka geimplejs un atmosfēra (vairāk vai mazāk) pasākumam bija, pietrūka loģikas, sižeta, settinga un ticamības. Tas ir diezgan labi, īstenībā un, hei, nekad tā nav bijis, bet es plānoju nākamo spēli -- S.U.X 2, kas būs pirmās daļas konceptuāls, bet ne sižetisks sekotājs ar mērķi piedāvāt tās labās pirmās spēles īpašības, kuras jūs novērtējāt un salabot to, kas saplīsis.

Laipni lūdzu komentēt un nē, es neteikšu, "Nekad vairs. S.U.X vairs nebūs."

Paldies visiem, kas ieradās!
Jaukais Aikis
Es secināju, ka viens netieku galā ar trīs pretiniekiem... nja

Novērtējums
Plusi:
smile.gif Spēles vide - perfekta settingam.
smile.gif Spēlētāji saģērbušies atbilstoši (nebija grūti!)
laughing.gif Kaujas situācijās viegli iejusties.
smile.gif Sākot spēli bija labs fīlings.
laughing.gif Lieliski spēlētāji (piemēram Aivv).


Mīnusi:
sad.gif Pēc četriem no rīta nebija spriedzes.
mad.gif Cilvēki bradāja apkārt grupiņās un vāca mēslus, ko nest GM (booooring!!!!)
sad.gif Trūka reālu antagonistu, kas padarītu spēli "asāku".
sad.gif Nebija nopietna mērķa (subjektīvs viedoklis, netiek ņemts vērā gala novērtējumā).


Kopvērtējums: Labāks par viduvēju Larpu. Kamaz! Centies labāk!


Nākamreiz piesakos NPC vai SUXistos. Piebesija vienam pa poligonu bradāt.


Aikis
bengalaas
Nu Aiki, kurš tad tev lika vienam bradāt? Vai tad neatceries busiņā dzimušo sazvērestības teoriju? wink.gif
Reāli bija tā, ka es, Žanete, Goldijs un Aikis pašpasludinājāmies par vietējo mafiju, bet laikam jau tikai es un Goldijs to centāmies realizēt, uzturot visai aktīvus biznesa sakarus. Jā, ļoti interesanti un pat iekšēji patīkami, ka es visas spēles laikā nemainīju aliansi un godprātīgi palīdzēju gājējiem, konkrēti Goldija kompānijai. Well, cik nu viens tāds radioaktīvs narkašs var palīdzēt.

Spēle sākās ar to, ka Kāsis sajūsmā par to, ka gribu būt ārsts, jau pašā sākumā man iešķieba Pirmās Palīdzības perku, četrus antiradus un divus peinkillerus, ko es kaut kur noslēpu un tad ar pārējiem narkašiem devāmies vazāties. Draņķīgi, ka, atšķirībā no pārējām komandām, neviens no mums nebija ieradies poligonā jau ātrāk un izpētījis situāciju, līdz ar to sanāca tā, ka BĶ dalībnieki, aizejot no gm nometnes ātri vien izklīda pa jau noskatītiem mitekļiem, bet narkaši vēl kādu laiciņu klīda, baidoties no visiem un visa, kas kustās, līdz beidzot mēs apmetāmies krūmos kaut kādā lūžņu kaudzē iepretim sporta zālei. Perfekta vietiņa - ar noteikumu, ka uzvedies klusu.
Tad mazliet pavazājāmies apkārt, secinājām, ka bez luktura nu nekādīgi un es devos uz apmetni andelēties. Tad arī gadījās pirmais pārbīlis - eju es gar tām piecstāvenēm un pēkšņi dzirdu mežonīgi blīkšķi, dārdienu, kāds bļauj un kāds cits sāk visai autentiski lamāties krieviski un bļaustīties par kādu izrubījušos. Ņemot vērā Kamaza stāstīto par nedrošajām konstrukcijām, nospriedu, ka kāds mūsējais ir uzdūries īstam bomzim, sadursmē izgāzies cauri pāris stāviem un tagad kāds no abiem ir atrubījies. Kad pieskrēju klāt, vēl labu brīdi vispār nesapratu, vai tas tur ingeims vai outofgeims, taču beigās noskaidrojās, ka Žanete uzdūrusies Bondarbandai. Wow. Tātad spēle jau ļoti aktīvi sākusies!
Divi izdzīvojušie gājēji mani visai laipni aizvadīja pie Goldija, kuram laikam jau bija uzmākusies baisākā paranoja, jo normāli aprunāties tā arī nedabūjām. Pirmais gājiens pēc antiradiem izgāzās, jo kāds atkal nāca pretī pa ceļu un abi mani ar lukturīti pavadošie gājēji aizbēga, bet eventuāli es iemainīju no viņiem lukturīti un kādu laiku trīs narkaši varēja puslīdz mierīgi klīst apkārt, kūkojot un piesienoties nejaušiem garāmgājējiem. Viens no tiem laikam izrādījās enj, un tas bija ritīgi jautri.
Otrreiz pie gājējiem devos tādēļ, lai dabūtu kādu pistoli laikam, jo bijām nosprieduši, ka rītam nākot, tā būs visai noderīga. Vispār draņķīgi bija tas, ka gājēji laikam bija iecerēta kā krutākā komanda poligonā, bet reāli no viņiem nebija ko paņemt! Katrreiz bezmaz ar gariem zobiem vajadzēja meklēt iemeslus, lai ar viņiem vispār tirgotos.
Kamēr es ar visu savu antiradu un peinkilleru mantību pa ceļu lavījos, man aizmugurē sākās kaut kāda šaušanās, bet priekšā iznira daļa Bondarbandas. Uzmācās paniska nevēlēšanās mirt un pakāst derīgos itemus, tāpēc kaut ko samurgoju par sāušanos un metos bēgt, kamēr Aivv ar ko nu tur, Axelu laikam, metās pretējā virzienā. Iebēgu podjezdā, dzirdu - meitenes nāk. Abas bomzītes, Susļiks un Ilva. Un kaut ko cītīgi meklē krūmos un nāk un nāk uz manu pusi >< ````. Aizturu elpu, izvelku nazi un gaidu. Jā, nāk iekšā podjezdā. Laikam tā arī bija viena no divām reizēm, kad es tiešām spēles laikā kādam damāgi nodarīju. Un vēl - es Ilvas vietā nudien būtu infarktu dabūjusi. Taču visai drīz situācija atrisinājās, kad uzradās abi mani kolēgas kūkotāji un meitenes sagrāba apr ķīlniecēm (figviņzinkāpēc). Un tad uzradās jakuza un Berlogu sašāva, Kikis aizbēga, es noslēpos, abas meitenes ar Līgu mierīgi aizgāja, bet pie savas mājiņas atgriezās Bondarbanda, kas meklēja šņabi un/vai prostitūtas un tad sāka piekasīties, ka es esot viņu teritorijā. Godīgi pateicu, ka nav ko piesieties narkomānam, kas nupatās pazaudējis savu pēdējo devu (ko es tiešām biju arī izdarījusi visā tai jezgā) un ņēmos meklēt. Sazin kāpēc viņus tas peinkillers neinteresēja, kaut gan spēles sākumā tie pārlieku apkārt nemētājās, tikai beigās, kad jau bija kādi trīs četri Farmaceiti uz poligonu.
Galu galā veiksmīgi to atradu un atdevu to par iepriekš iemainīto lukturīti, bet nu kamon, no viņiem tiešām nebija ko ņemt. Mana nākamā kļūda bija to iedot Kikim, piesakot, lai abi ar Berlogu pārmeklē kādu no mājām, varbūt beigās arī mums izdotos kaut ko atrast. bet tad viņi abi pamanījās uzrauties uz kaut kādu kautiņu, pāris reizes nomirt, pazust, atkal nomirt un tad Kikis pazuda pavisam. Murmulis tāds. Beigās secinājām, ka Kikis vienmēr, katrā spēlē piekāš savu sākotnējo frakciju. Tikai vienreiz, tikai sākotnējo. Tātad, ja Kikis nav tur, kur viņam it kā vajadzētu būt, viņam var uzticēties, lai cik tas absurdi izklausītos. Un nekad nesāciet spēli vienā frakcijā ar Kiki, ja vien nevēlaties tikt no viņa vaļā. Lol.
Tā arī faktiski pa nakti neko nesadarījām. Mētājāmies beztolkā apkārt, izvairoties un bēgot no visiem, miermīlīgi havojot funu, kūkojot un generally krītot visiem uz nerviem.
Kad sāka mesties gaišs un Kikis jau bija nočibējis, mēs ar Berlogu triecientempā vēl pārmeklējām tālāko piecstāveni un atklājām jaukos, sausos daudzizeju pagrabus, bet tas arī bija vienīgais noderīgais atklājums. Izšmugulējām savas mantas no tās lūžņu kaudzes, kur bijām pa nakti apmetušies un notināmies uz mežmalīti gulēt. Neviens tur mūs netraucēja, lai gan, cik saprotu, tieši ap to laiku bija uzsākusies salīdzinoši aktīva narkašu ķerstīšana, jo kūkošanas dēļ par mūsu galvām bija izsludināta atlīdzība.
Jā, vēl paspējām nosmieties par būdiņu, kuras durvīm bija pielikta koda atslēga, taču kāds asprātis bija vienkārši izspēris durvju paneli tā, ka var ielīst tāpat. Un nekā interesanta tur vairs nebija.
Un izgulējāmies mēs makten labi smaržīgā mežā nost no visas kņadas, tomēr (pēc pašu saprašanas) poligona teritorijā.

Enīvei, šī ir pirmā daļa no narkašu piedzīvojumiem, kaukad sarakstīšu arī otro.
mausns
Bildes labas, tikai žēl, ka pašus SUX-istus neredz....
bengalaas
Nu, tas liecina par spēles kvalitāti. Bildēt nebija laika, tikai pašā pēdējā vakarā atcerējos, ka man takš fotoaparāts līdzi.
Grims
Viens kadrs tur pa vidam kaut ko bildēja, bet ja pareizi atceros, tas fotoaparāts tika pakāsts. Ja kādam ir vēlme, var braukt uz Irbeni meklēt.
Kamazs
Man arī bija dažas bildes.

Attēls
Sagrauto ēku drupās klīst visdažādākie tēli.

Attēls
Arī narkašiem ir jāēd. Attēlā redzamais īpatnis pārtiek no tipiska pārtikas produkta post-apokaliptiskajā pilsētā -- konserviem. Geimmāsters fonā laikam arī ir izsalcis vai arī grib kaut ko iebilst.

Attēls
Pārtika un ēdamrīki tuvāk.

Attēls
Tas sarkanais ir GM asinis. Autentiskas un reālas.

Attēls
Spēles zonā nebija vietas nepiederošiem un šis uzraksts daudz palīdzēja.

Attēls
Kvests noķert dzīvu sektantu tika izpildīts.

Attēls
Kopbilde.
aivvv/troll dream walker
es aksels un reinis joprojaam pieprasam leggendaaraas lentiites par to ka veselas 6 stundas guleejaam..... cool.gif grin.gif cool.gif
susljiks
Kopš kura laika par gulēšanu dod "leģendāras" lentītes?
aivvv/troll dream walker
nu mees sessas stundas likaam poligonam mieru un manuprat GM to vajadzeetu noveerteet laughing.gif laughing.gif
Lord Fish
CITĀTS(aivvv/troll dream walker @ 24.08.2006 00:57) [snapback]1026377[/snapback]

nu mees sessas stundas likaam poligonam mieru un manuprat GM to vajadzeetu noveerteet laughing.gif laughing.gif


Es noverteeju!

p.s. Vieniigi, kad pamodaaties, pirmaa lieta ko dariijaat, vareeja nebuut pavieglaa gjeneraatora aizneshana, kaut kur...
aivvv/troll dream walker
tas bija peedeejais ko mees izdariijaam pirms guleetiessanas (ja neskaita ka veel nossaavaam aiki tiessaam ejot jau guleet jo vinnss kaa maniaks uzbruka kautkaaidem muuseejiem....
Jaukais Aikis
Aikim otrā dienā apnika no visiem slēpties un viņš gāja "hack them all" berserkā.
Šī ir pamatsatura "Lo-Fi" versija. Lai skatītu pilno versiju ar papildinformāciju, formatējumu un attēliem, lūdzu, klikšķini šeit.
Invision Power Board © 2001-2024 Invision Power Services, Inc.