SUX - atsauksmes, woot woot woot!!!! Opcijas

[bengalaas]

Kas atgriezušies, kas poligonā palikuši? Un cik mēs vispār bijām? Kādi mēs bijām un kas tagad esam un kad tagad esam? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man pirmais darbs, atbraucot mājās, bija duša, otrs - ēdiens, trešais - noskatīties vēlreiz SUX reklāmfilmiņu, lai beidzot saprastu, kurš bija tas jumts, uz kura varēja uzrāpties. Sasodīts, tas bija tieši tas podjezds, kur neielīdu! >< Ir vajadzīgs nākamais postapoks!

No citām spēlēm šī bija sevišķi interesanta ar to, ka darbojās kādas piecas komandas, nevis divas vai trīs kā parasti. Bija gājēji, Mošķa bomži, Inxa bomži, kas īstenībā laikam bija Dvešī bomži jeb slinkie bomži, tad vēl divi narkaši un Bondarbanda. Man patika spriedze, visiem cīnoties pret visiem, vismaz sākumā, kad vēl nebija izveidojusies demokrātu alianse un kad vēl nebija tik ļoti manāma Džo un Parkera roka pār pilsētu. Tad jau visi vairāk vai mazāk pievienojās kādai no pusēm un pa ceļu varēja iet, baidoties uz pusi mazāk.

Vēl mani nemērā fascinēja tās piecstāvu mājas. Tur bija tik murgans dzīvokļu plānojums pirmajā stāvā, ka varēja ieiet mājā pa vienu pusi, iziet pa otru, izlekt pa logu vai izlīst caur pagrabu. Sevišķi tālākajā mājā - tur bija ļoti patīkami, gaiši, tīri, smilšaini pagrabi, kuros varēja visai ērti ielīst gan pa lodziņu, gan pa neuzkrītošajām kāpnēm kāpņutelpā.

Ē. Vēlāk noteikti vēl kas ienāks prātā.

Šo rakstu rediģēja browncat: 23.07.2006 16:57

[mr Bl@ck]

Tad nu tā šī bija mana pirmā BDLS un jāsaka ka man patika ļoti. Biju iedomājies ka būs vairāk šaudīšanās bet var būt es vienkārši to nesameklēju.

Par Spēli.

Pēc visai iespaidīgas Kamaza uznākšanas un spēles atklāšanas, es no Mārīša(?) ieguvu savu huligāna dvēseli un devos reidot kopā ar Mošķa kompāniju. Kā pirmo uzdevumu ko vajadzēja GM mums uzdeva paikas slēpšanu, noslēpām arī. (savējo bundžiņu vairs tā arī neatradu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) ) Pamatīģi izpētījām pamesto rūpnīcu atradām vairākas grāmatas par ko arī exp dabūjām. Tālāk nāca ūdenstornis, tur mēs atradām āmuru (tas pats ar kuru Kamazs nagloja durvis) kā arī krietnu daudzumu benzīna. Reidojām tālāk saņēmuši GM uzdevumu dabūt topografisku gājēju bāzes zīmējumu.
Reidojām.

Raustījāmies no katra trokšņa kas varētu būt gājēji citi bomži vai vēl kas ļaunāks. Vācot noderīgas lietas aizvilkāmies līdz Inxa teama bāzei kamēr puse vienības slēpās krūmos, es Mošķis un Jānis(?) aizlīdām pie mājas. Jānis sāka rāpties pa ugunsdzēsēju kāpnēm augšup es un Mošķis sargājām. Pēc vairāku sīkumu savākšanas Mošķis vēlējās kāpt augšā uz jumta viņš tika līdz pusei kad mums garām panesās pēc skaņas spriežot liels bars gājēju ar automātiem vajājot kā noskaidroju vienu narkašu.
Tas laikam ir viss ko atceros no Piekdienas nakts.

Lielākā vienības daļa nolikas gulēt, atskaitot pašu mošķi un jāni.
Jāsaka ka nav nejausmas ko viņi paspēja sadarīt bet daudz kā laba vismaz bija zināms ka gājēji nenomušīs.
No rīta devos meklēt elektromateriālus līdzīgi kā visi citi. Meklējumos netīšām uzdūros huligānam kroplim un laikam narkašam. Tie laikam bija Bondars & Co. Pāris draudzīgi šāvieni saruna un tiku projām. Jauki. atradu pāris skaļaruņu no padomju televizora.
Pārējo laiku vazājos apkārt ar komandas biedru īpašās ziepēs neiekuldamies ja atskaita aivv mēģinājumu mani nožmiegt bet ar cūcenes palīdzību vismaz dabūju atļaupa to teritoriju vazāties.

Nākamais lielais notikumsbija ūdenspīpes atgūšana kas izvērtās gandrīz fatāli man jo biju teju vienīgais kas un pa kuru šāva. ar 0 HP paspēju nozust uz neitrālo zonu kur sabiedrotie atpumpējā.

Dienas lielākā daļa nav pārstāstīšanas vērta.

Sākās lielais Epic kvests kur mēs visi draudzīgi pārmklējām skolu no augšas līdz apakšai. Disku ieguvām Nākamais ko atceros ir bēgšana no Džo kunga pakalpiņiem. Apvienojāmies ar Inx vadītajiem bomžiem `pārcēlāmies uz viņu headquaters. Pēc neilga laika sākās aplenkums. viena no lietām kas man patika vislabāk. šaudījāmies no visiem logiem kur tikai varējām. Krita priekšējās durvis steidzami tika sarīkotas barikādes uz otrā stāva laukumiņa. viss gandrīz kā īstā karā. Mūsu vienības ārste pārlādē ieročus Daudzi manškiet pa perimetru. Es un Dark jedi apšaudām pretinieku no augša tika mests viss kas gadījās pa rokai krēsla detaļas ieskaitot. Pēc piedspadsmit minūtēm or so iestājās patiesības mirklis Aivv un traktorista pāvela dēls devās Chargā. Es kritu. Goldijs Evija (?) un vēl pāris cilvēki iespundējās dzīvoklī. Kā vēlāk noskaidrojām Goldija paspēja desantēties tāpat tika evakuēts disks. Liels bija Džo kunga padoto pārsteigums kad viņi atklāja ka durvis sargāja tikai viens cilvēks.
Ak jā vēl kāds kuriozs gadījums kad kāds aizmirsa nošaut Eiši, kas tad nolootoja arī manu šaujamo un metās šaut iebrucējus
Disks bija pazudis tāpat kā mošķis un vēl kaut kas. Vēl atceros kā Goldiju devās sist kāpēc man nav saprašanas. Ak jā vēl protams leģendārais apsargs iradās kas gribēja lai tiek labotas durvis.
Ievērības cienīga Vēl bija Aivv izmisīgā diska meklēšana.
Spēle noslēdzās Ar mošķa viņa komandas un sabiedroto uzvaru.

Pēcvārds aka epilogs.

Laikam jāsaka paldies GM kāvar laikam nopras pēc garā Crapa ko sarakstīju man šis pasākums patika un ļoti ceru ka nākam gad būs kaut kas līdzīgs.

P.S. Man ir aizdomas es esmu savācis kāda šaujamo.