Kraukļanaga izaicinājums IV Opcijas

[Beppo]

Kraukļanagi ir nolēmuši reizi par visām reizēm pierādīt, ka viņi ir visgudrākie, un metuši izaicinājumu pārējiem torņiem, piedāvājot sacensties prāta spēlē.

Spēles noteikumi ir šādi:

• spēle tiek vadīta;*
• spēlētājiem ir jāpiesakās pirms sākt spēlēt, tas jādara šādi:
  uzrakstiet kuru torni** pārstāvat (pēc tam torni mainīt vairs nevar) un kāpēc tieši to torni, var apvienot pieteikšanos uz torni ar atbildi uz kārtējo jautājumu.

Spēles gaita.

• Spēles vadītājs vai to darīt tiesīgs spēlētājs uzdod jautājumu, uz kuru ir jāatbild 12 stundu laikā. Pēc ~9 stundām vēlams dot hintu (to dara jautājuma uzdevējs).
• Ja pēc 12 stundām pareizas atbildes nav, spēles vadītājs iesūta pareizo atbildi un nākamo jautājumu.
• Spēles vadītājs pēc saviem uzskatiem var piešķirt punktu uzdevēja tornim, ja uzskata, ka uz jautājumu bija iespējams vienkārši atrast atbildi, vai atņemt punktu uzdevēja tornim un dot iespēju uzdevēja torņa dalībniekiem sniegt pareizo atbildi līdz aiznākamā jautājuma uzdošanas laikam, ja jautājums šķiet neatbilstoši sarežģīts/sīkumains.
• Nakts (20.00-08.00) un brīvdienu laiks netiek ieskaitīts kopējā laikā.
• Par pareizu tiks uzskatīta pirmā pareizā atbilde. Ja raksts ir rediģēts, tad par atbildes iesūtīšanas laiku tiks uzskatīts raksta rediģēšanas laiks. Ja rediģēšanas laiks ir vienāds ar citu nerediģētu atbildi, tiek ieskaitīta nerediģētā atbilde.***
• To, kurš atbildējis pareizi, paziņo spēles vadītājs vai jautājuma uzdevējs.
• Pareizās atbildes autoram ir tiesības trīs stundu laikā uzdot nākamo jautājumu.
• Neloģiski, muļķīgi jautājumi, kā arī jautājumi bez atbildes tiks ignorēti.
• Ja pareizās atbildes autors savas tiesības neizmanto 3 stundu laikā, nākamo jautājumu uzdod spēles vadītājs (ja spēles vadītājs ir aizņemts, var uzdot kamēr vien spēles vadītājs nav uzdevis).
• Spēlētājam, kurš iesūta jautājumu, reizē ar tā iesūtīšanu forumā ir jānosūta spēles vadītājam pareizā atbilde.
• Par katru pareizu atbildi spēlētāja tornis saņem punktu. Reizi noteiktā (pēc spēles vadītāja patikas) laika periodā torņu rezultāti tiks apkopoti un publicēti.
• Spēles vadītājs pēc saviem uzskatiem var piešķirt puspunktu citam tornim nekā pareizās atbildes tornim, par precizējošu/papildinošu/daļēji pareizu atbildi.

---
*Mūžīgu slavu idejas autoram — cepti āboli ar vaniļu. Spēles vadītājs šobrīd ir Beppo.
**Ja kāds neatceras ir četri torņi: Grifidors, Kraukļanags, Slīdenis, Elšpūtis.
***Lai nerastos situācija, ka spēlētājs, kurš atbildējis nepareizi pirms pareizi atbildējušā spēlētāja, uzzinājis pareizo atbildi izrediģē savu rakstu un sāk strīdēties, ka viņš bijis pirmais.

Papildinājumi noteikumos.

1. Spēli spēlē līdz visiem torņiem kopā ir 100 punkti. Ja (100-TS)<(T1-T2), kur T1 — lielākais viena torņa punktu skaits, T2 — otrais lielākais viena torņa puntku skaits, TS - visu torņu punktu kopsumma, spēli pārtrauc šī nosacījuma izpildes brīdī un paziņo rezultātus. Paskaidrojums ne-matemātiķiem — situācija, kas otrajam tornim principā nav iespējams uzvarēt nepārkāpjot nosacījumu par kopejā punktu skaita ierobežošanu. Spēli pārtrauc priekšlaicīgi arī tad, ja manāms vispārējs panīkums un neaktivitāte, gaidāms ilgāks pārtraukums un citos gadījumos (subjektīvs spēles vadītāja lēmums) kā arī, ja mainās spēles vadītājs. Uzvar tornis ar lielāko punktu skaitu.

Tātad, pirmais jautājums.

Kāpēc vielas deg un kā notiek degšanas process, zinātniekiem (un cilvēkiem) ilgu laiku bija grūti izprast. Vēl 18. gadsimtā uzskatīja, ka tas notiek, pateicoties kādai īpašai vielai. Kā sauc šo vielu??

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 29.10.2012 23:06

Rediģēšanas iemesls: Pēc spēles vadītājas lūguma tiek pielikts papildinājums noteikumiem

[Massacre]

Piederība tornim: Slīdenis ♥


Atbilde: Flogistons (Phlogiston)

[Beppo]

Punkts Slīdenim!

Massacre domā nākamo jautājumu.

[Tiger]

Piederība tornim: Elšpūtis (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Math]

Piederība tornim: Kraukļanags (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/lasa_a.gif)

[Hermaine]

Piederība tornim: Kraukļanags (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/lasa_a.gif)

[Massacre]

Jautājums: Kas kopīgs ir gan Antarktīdai, gan Grenlandei, gan Īslandei un Īrijai?

[Tiger]

Atbilde: Visas pieminētās vietas ir salas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja Tiger: 27.09.2012 20:13

[Roviela]

Tornis: Kraukļanags.

Būtu teikusi - okeāns, bet, diemžēl, Antarktīdai is savs personīgasi okeāns, tāpēc Atlantijas okeāns neder.
Vēl - tie visi ir salveidīgi veidojumi (Antarktīda gan ir kontinents).

[Massacre]

Neviena no dotajām atbildēm nav īstā (un Antarktīda ir kontinents, nevis sala, tieši tā).

Varu dot mājienu: runa ir par kaut ko kas atrodas, drīzāk neatrodas, uz šīm zemēm, salīdzinājumā ar pārējo pasauli.

[Overlord]

Hmm.. lai iet Grifidors


Visām šīm platībām ir kopīgais tas,ka tur nedzīvo čūskas.

[Massacre]

Punkts Grifidoram!

Overlord domā nākamo jautājumu.

[Beppo]

Apsveicu Grifidoru ar pirmo punktu! Gaidām nākamo jautājumu!

Atcerieties: atbildes šajā pavedienā (Sarunās neskaitās, PZ neskaitās), kad uzdod jaunu jautājumu, atbildi man uz PZ.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 28.09.2012 08:29

[Overlord]

Kas saista Romas pilsētas mītisko dibinātāju un pirmo valdnieku, pirmo oficiālo Romas imperatoru un pēdējo Rietumromas/Senās Romas imperatoru?( Tas ka viņi valda pār Romu neskaitās)

[Mattiass]

Tas, ka viņus sauca vienādi. Romas pilsētas mītisko dibinātāju un pirmo valdnieku sauca par Romulu, bet pirmo oficiālo Romas imperatoru un pēdējo Rietumromas / Senās Romas imperatoru — par Augustu.

[Overlord]

atbilde ok! Punkts tam,lai kur arī nebūtu Matt!

[Mattiass]

Tornis: Grifidors.

No kā atkarīgs, cik karsts vai auksts liksies priekšmets, tam pieskaroties?

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 28.09.2012 12:04

[Massacre]

Siltuma vadīšanas koeficients/pats siltuma vadīšanas process.

[Roviela]

Karstums un aukstums ir subjektīvas lietas (ja nelieto mērinstrumentus, bet pārbauda ar roku), pieskaroties mēs salīdzinām ar savas ādas temperatūru, bet vienā temperatūrā esoši koka gabals vai metāls liksies dažādā siltumā priekšmeta materiāla siltuma vadītspējas dēļ. Pārbaudot ar otru roku šķitīs vēl savādāk.

[Mattiass]

Punkts Slīdenim. (Un, iespējams, puspunkts Kraukļanagam, ja spēles vadītājai būs šādi ieskati.)

Subjektīva sajūta, cik virsma liekas karsta vai auksta, ir tieši atkarīga no tā, cik ātri ķermeņa daļa, ar kuru esam pieskārušies, atdziest vai sakarst pateicoties virsmai, pie kuras pieskaramies. Tā kā priekšmeta vai vides siltumvadītspēja ir galvenais faktors.

[Massacre]

Jautājums: Ar ko ražošanas procesā atšķiras zeķes ar vīli (tā vīle, kas iet no zeķes malas uz leju līdz papēdim) pēc II Pasaules kara no mūsdienām?

[Mattiass]

Ar to, ka senākos laikos vīle bija vajadzīga ražošanā (zeķi uzadīja kā plakanu auduma gabalu sašuva kopā, radot vīli), bet mūsdienu tehnoloģijas (cirkulārās adāmmašīnas) ļauj ražot zeķes bez vīlēm, tādēļ vīles visbiežāk ir dekoratīvas (tiek piešūtas klāt, bez praktiskas nepieciešamības pēc tām).

Piebildei varu pieminēt, ka apmēram ap to pašu laiku arī sāka lietot citādākus materiālus, kuri bija elastīgāki, kas krasi palielināja zeķu pielāgošanās kājām spējas un samazināja nepieciešamo zeķu izmēru skaitu (tas gan attiecas uz visām zeķēm, ne tikai tām ar vīli).

[Massacre]

Punkts Grifidoram! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Mattiass]

Kuras vielas īpašību izpētīšana lielā mērā sekmēja tvaika dzinēju attīstību 18. gadsimtā (nosaukumu, lūdzu, minēt latviešu valodā)? Kurš fizikas likums šīs vielas nozīmi mazināja?

[Massacre]

Tātad, par pirmo jautājuma daļu: tvaiks, ūdens, vakuums un atmosfēras spiediens ir atbildīgi pie tvaika dzinēju attīstības. Nespēju izdalīt, kas tev liekas visvairāk sekmējošs. Ūdens ir svarīga tvaika dzinēju sastāvdaļa, jo no tā rodas tvaiks, kā arī vakuums (tas gan vairāk ir stāvoklis), jo tā iesaiste procesā taisa visādu shiny stuff (es neesmu tik tehniska, lai spētu to paskaidrot) un atmosfēras spiediena izpētīšana (tā gan nav viela) sekmēja idejas kā veidot labākus un efektīvākus tvaika dzinējus.
Un par otro jautājuma daļu: pirmais termodinamikas likums vai termodinamika vispārīgi, kā arī noteikti palīdzēja Volts ar savām elektriskajām dzirkstīm un Isaac de Rivaz pirmajiem dzinējiem, kas darbojās uz ūdeņraža, skābekļa bāzes un tika iedarbināti ar to pašu elektrisko dzirksti (tātad elektriskā lādiņa, elektrības fizikas likumi).

Iespējams. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Es apmaldījos materiālos.

[Mattiass]

Likums: Pareizi, pirmais termodinamikas likums. Bet tā ir puse no atbildes.
Viela: Nepareizi.

Hint: Mūsdienās uz daudziem iepakojumiem ir mērvienība, kura cēlusies no šīs vielas nosaukuma angļu valodā.

[Massacre]

Viela: Ogle vai ogleklis (jo ogļu raktuvju dēļ izgudroja tvaika dzinēju)


Un es gribētu zināt, kā iedalīs punktu, ja kāds atbildēs pilnīgi pareizi, jo kāds var nošpikot otro atbildes daļu. Vispār, uzskatu, ka tiem jābūt diviem atsevišķiem jautājumiem.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 28.09.2012 20:33

[Mattiass]

Jautājums bija par to pašu. Pirmais no jautājumiem bija būtiskākais, un otrais bija uzvedinošais. Tā kā es laikam esmu izgāzies, ja tu atbildēji uz otro, bet ne uz pirmo. Un tad tas ir pie spēles vadītājas, kā viņa vērtēs, jo otrais jautājums bija tieši saistīts ar pirmo.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

Lai nu kā, laiks atbildēt jau vēl ir līdz rītdienas pieciem vakarā.

[Massacre]

Labi, pēdējais, ko es piedāvāju un attiecīgi padodos, ja nav pareizs: asinis
[The mechanical equivalence principle was first stated in its modern form by the German surgeon Julius Robert von Mayer in 1842.[4] Mayer reached his conclusion on a voyage to the Dutch East Indies, where he found that his patients' blood was a deeper red because they were consuming less oxygen, and therefore less energy, to maintain their body temperature in the hotter climate. He had discovered that heat and mechanical work were both forms of energy, and later, after improving his knowledge of physics, he calculated a quantitative relationship between them.]

Nekur citur neko saistībā ar termodinamiku un tvaika dzinējiem (jo teorētiski, lai tvaika dzinējs strādātu vajag cilvēku un cilvēkiem ir asinis) es vairs nespēju saskatīt. Varbūt vienīgi Kalorija (Calorie).
[Calorie is the heat needed to raise the temperature of 1 kg of water from 0 to 1°C"]

[Beppo]

Dārgie, atcerieties, ka vēlākais pieteikšanās brīdis tornim ir vienā postā ar atbildi! Izņēmuma kārtā ieskaitu Mattiasa nopelnīto punktu Grifidoram.

Rovielai puspunkts , Massacrei punkts.

Mattiasam punkts.

Jautājumus, lūdzu, uzdot pa vienam. Massacrei punkts par abildi uz vienu no Mattiasa abiem jautājumiem. Grifidors un Slīdenis dala pirmo vietu!

Tās nav asinis.

Nākamais jautājums joprojām ir neatbildētais Mattiasa jautājums nedaudz citā formulējumā. Pirmais termodinamikas likums šo vielu padarīja par maznozīmīgu un mūsdienās tikai retais par to ir dzirdējis. Taču tās pētījumi lielā mērā sekmēja tvaika dzinēju attīstību 18. gadsimtā. Kas ir šī viela? Atbildi, lūdzu, sniegt latviešu valodā!

Šo rakstu rediģēja Beppo: 29.09.2012 17:14

[Beppo]

Hint: Mūsdienās uz daudziem iepakojumiem ir mērvienība, kura cēlusies no šīs vielas nosaukuma angļu valodā.

Atgādinu, ka brīvdienu laiks netiek ieskaitīts kopējā laikā, nākamo jautājumu no manas puses varat sagaidīt pirmdien.

[Massacre]

Atbilde: Flogistons (phlogiston)

[Beppo]

Viela gan ir visai līdzīga flogistonam, bet nav tā. Flogistons atbildēja par degšanu, šī par siltumu.

[Piligrims]

Elšpūtis
Caloric - siltumradis.
Kalorijas uz tām pakām.

[Mattiass]

Punkts Elšpūtim!

Beidzot! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Beppo]

Apsveicu Elšpūti ar pirmo dalībnieku un pirmo punktu! Nākamo jautājumu uzdod Piligrims.

[Piligrims]

Kas kopīgs šiem skaitļiem?
2,8,10,16
Triviālā atbilde - pāra skaitļi nederēs, rociet dziļāk!

(OCC Tiger arī ir Elšpūtī!)

[Beppo]

Atvainojos Tiger par iegrāmatošanu ne tajā tornī. Kļūda izlabota!

Piligrim, ja tiks piedāvāta kopīga pazīma, kas nav pāra skaitļi un nav triviāla, man nāksies atbildi ieskaitīt. Tas attiecas uz citiem jautājumu uzdevējiem ar.

[Piligrims]

Būšu tikai priecīgs, ja tāda tiks atrasta un nopamatota. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Mattiass]

Uz šo skaitļu pamata ir visbiežāk IT sfērā lietotās skaitīšanas sistēmas — binārā, oktālā, decimālā, un heksadecimālā.

[Piligrims]

Laikam neprecīzi noformulēju ? - labāk būtu tā : Kā vienā vārdā var nosaukt šos skaitļus?

[Beppo]

Kaut arī neizskanēja Piligrima gribētais termins, pēc būtības atbilde ir pareiza: šie skaitļi ir dažu tradicionālu skaitīšanas sistēmu bāzes. Bāze skaitīšanas sistēmā ir kopējais dažādu simbolu skaits, kas pieļaujami šajā sistēmā.

Punkts Mattiasam, Grifidors izvirzās vadībā! Mattiass domā jautājumu.

[Mattiass]

Kā atšķirtos mūsdienās lietotais kalendārs, nebūtu bijis Senās Romas imperatora Oktaviāna?

[Aiva]

Astotais mēnesis iespējams joprojām būtu Sekstīls vai Sekstuss vai Sekstubriss, nevis Augusts . Tam būtu tikai 30 dienas, nevis 31, un februārī būtu normāli 29 un garajā gadā 30 dienas. Savukārt septembris oktobris novembris un decembris būtu ar atšķirīgu dienu skaitu (31, ja tagad 30 un otrādi)

Kraukļanags.

[Beppo]

Ir vēl viena atšķirība. Puspunkts Kraukļanagam.

[Massacre]

Kalendārs neatbilda sezonām, jo Cēzeram par godu (pēc viņa nāves) pielika vienu papildus dienu reizi trīs gados, nevis četros. Oktaviāns pamanīja, ka tas nav labi un līdz ar to ilgāku laiku kalendārā nebija papildus dienas, lai izlīdzinātu pirms tam sajaukto ritmu. Ja viņš tā nebūtu izdarījis, būtu ļoti jocīgs kalendārs. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Šo rakstu rediģēja Massacre: 30.09.2012 14:43

[Mattiass]

Nevarēju to pārbaudīt (neatradu apstiprinājumu), taču, ja tā ir, tad tas vēl nav viss (sanāktu, ka pretēji Beppo apgalvotajam).

[Aiva]

Nu, vēl Oktaviāns Augusts nostiprināja Kvintusa pārsaukšanu par Jūliju par godu Jūlijam Cēzaram, kaut arī pārsaukšanu izdarīja senāts drīz pēc Jūlija Cēzara nogalināšanas.

[Mattiass]

Pareizi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Augusta Oktaviāna dēļ mums ir jūlijs un augusts, nevis kvintīlis un sekstīlis.

[Beppo]

Massacre, vai vari norādīt avotu? Otru Mattiasa gribēto atšķirību norādīja Aiva, kopumā Kraukļanagam punkts.

Nākamo jautājumu uzdod Aiva: cik dalībnieku bija pirmajās organizētajās automašīnu sacensībās?

[Roviela]

Pagrūti atbildēt, bet:
"No 102 dalībniekiem , kas bija pietiekušies, tiesneši atļāva startēt tikai 21, savukārt no tiem tikai 15 sasniedza finiša līniju."
Avots: http://www.citavesture.lv/2010/03/26/pirma...saules-vesture/

[Beppo]

Aiva saka, ka tās bija otrās. Kraukļanagam puspunkts, jautājums paliek atklāts.

[Roviela]

Hmmm... Britannica saka to pašu, ko es jau ievietoju. Tas nozīmē - es nevaru atrast uzticamu avotu, kuras tad būtu sauktas par pirmajām, ja citas notika gadu vēlāk. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Runa ir par 1894.gadu.
P.S. gribu zināt atbildi!

[Massacre]

Pierādījums manai iepriekšējai atbildei.

[http://www.moonsighting.com/articles/evolution.html

Caeser was assassinated in 44 B.C. and the month Quintilis was later renamed as Julius (July) to honor him. Soon after Caesar's assassination, his nephew and adopted son Octavian became the emperor that we refer to as "Augustus," an honorary title that had been bestowed upon him. For a time after his death, priests in charge of the calendar erroneously inserted an extra day every three years instead of every four. As a result, this caused the calendar to again drift away from the seasons, an error that needed correction. In 8 A.D. Octavian found it necessary to readjust the calendar. To eliminate the effect of this extra intercalation, leap years were discontinued from about 9 B.C. until 8AD. The leap years were:

45BC, 42BC, 39BC, 36BC, 33BC, 30BC, 27BC, 24BC, 21BC, 18BC, 15BC, 12BC, 9BC, 8AD, 12AD and every 4th year from then on.]



Un atbilde uz Aivas jautājumu: 1887. gada 28. aprīlis, viens dalībieks vārdā Georges Bouton.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 30.09.2012 20:44

[Beppo]

Slīdenim punkts un papildpunkts (rakstīts kaut kur internetos būs gana labi), jautājumu uzdod Massacre!

Some will argue that everything began on April 28th, 1887. Indeed, car manufacturers were settling in Europe and Mr Fossier, chief editor of Le Vélocipčde, decided to organize a race between Neuilly Bridge and the Bois de Boulogne. It seems that this race was about 2 km long. Unfortunately the race was not a real success as there was just one entrant. Indeed, car manufacturers were not so numerous. Moreover the existing cars were not always efficient and reliable... Georges Bouton was at the wheel of the car he created with Count De Dion, the famous De Dion-Bouton. The firm had been created in 1882 and the plant was in Puteaux, very close to the start of this first race. Nowadays, if you go to Puteaux you can spend the night at the hotel De Dion-Bouton, located on the Quai De Dion-Bouton, just in front of Neuilly Bridge... Georges Bouton, the first racing driver in history, won the race as he succeeded in passing the finish line at the speed of...60km/h thanks to a power of 1hp and a 50kg-car!

Nevertheless many historians consider the Paris-Rouen race as the first true competition. It took place on July 22, 1894. The organizer was Mr Pierre Giffard, editor in chief of newspaper Le Petit Journal. It was much more a show than a real race. The regulation stipulated that, for this “competition of cars with no horse” the cars should be “not dangerous, easy to drive, and cheap during the journey”. Each competitor had to pay 10 francs at the admission. 102 cars were registered. Mr Giffard required a first 50km heat to select the cars which were able to run the 127km between Paris and Rouen. Indeed, there were real and serious manufacturers like Peugeot, Panhard or De Dion but there were also... let’s say dreamers. At last, 69 out of 102 entrants were present at the selection heat and only 25 were selected after the 50km... The start of the final race was at the Porte Maillot, just at the beginning of the Bois de Boulogne. Count De Dion was the fastest as he arrived in Rouen after 6 hours and 48 minutes (nowadays 1 hour and 15 minutes are enough) at an approximative average speed of 19kmph. He was followed by Lemaītre (Peugeot) at 3’30”, Doriot (Peugeot) at 16’30”, Panhard (Panhard) at 33’30’’ and Levassor (Panhard) at 55’30”. But the official winners were Peugeot and Panhard: do not forget that it was not a real race but a show in which the jury judged the cars on their handling and safety capacities…

http://forix.autosport.com/8w/bdb.html

Jautājums. Kur diena ir garāka par gadu?

Šo rakstu rediģēja Beppo: 30.09.2012 21:04

[Massacre]

Atbilde: uz Venēras
[The speed at which a planet rotates (spins) determines its "day", and the speed at which it orbits around the Sun determines its "year". The rotation of Venus is extremely slow, and it is the only planet that spins east-to-west (clockwise from above). The time Venus takes to complete a rotation (243 Earth days) is longer than the time it takes to orbit the Sun (225 Earth days). So a day is longer than its year. ]

Vai uz Merkura
[Mercury has a solar day longer than its year.
Venus has a sidereal day longer than its year.

Mercury takes 88 Earth days to go around the Sun. But it spins very slowly on its axis, once every 58.6 days relative to background stars. Because it is turning as it orbits, the solar day (sunrise to sunrise) on Mercury takes 176 days, which is twice the length of its year.]

Šo rakstu rediģēja Massacre: 30.09.2012 21:10

[Piligrims]

Vai nu uz Merkūra, vai Venēras. Vai abiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Pamats.

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Nokavēju.

Šo rakstu rediģēja Piligrims: 30.09.2012 21:18

[Beppo]

Šajā gadījumā bija domāta solārā diena (no saullēkta līdz saulrietam) un gaidīta atbilde Merkurs. Malači! Punkts Slīdenim!

[Beppo]

Nākamais jautājums: cik bieži fiziskai personai ir tiesības pieprasīt un saņemt jebkurā sistēmā savākto informāciju?

P. S. Jo cītīgāk jūs uzdosiet jautājumus paši arī, jo interesantāk būs spēlēties un spēle dzīvos ilgāk.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 01.10.2012 20:46

[Roviela]

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

Pieprasīšanas biežums nav noteikts, bet visus datus no visām sistēmām neizsniegs. Ja vien nav runa par fiziskas personas pašas datiem, kas reģistrēti sistēmās. To drīkst pieprasīt un saņemt bez maksas ne biežāk kā divas reizes gadā. Par maksu - cik vien vēlies. Drīkst pieprasīt to arī labot.

[Beppo]

Jā, es jautājumā izlaidu to daļu, ka ir runa par saviem datiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)
Kraukļanagam punkts. Divas reizes gadā ir rakstiski jāsniedz informācija par fiziskas personas datiem un tiem, kas noteiktā laikaposmā par šo fizisko personu ir saņēmuši datus. Nākamo jautājumu uzdod Roviela!

[Roviela]

Tagad kaut kas vienkāršāks (es ceru!)! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Kādu starptautiski atzīmējamu dienu svin novembra trešajā svētdienā?

[Massacre]

Chill day. Diena, kad neko nedara un visus pūliņus velta atpūtai.

[Piligrims]

Ceļu satiksmes upuru piemiņas diena.

Worlds Important Days - Most of the worlds important days have been established by the United Nations (UN).
Third Sunday of November - World Day of Remembrance for Road Traffic Victims

[Beppo]

Piligrimam pareizi.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 01.10.2012 22:08

[Piligrims]

Kādus datorus centās izstrādāt (pamata darbības princips),
kad militāristi sastapās ar kodolsprādzienu izraisīto elektromagnētiskā impulsa kaitīgo ietekmi uz elektroniskajām iekārtām?
(OOC: Ja tiks norādīts avots, tiks ieskaitīta arī atbilde, par kuru es neko nezinu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[Hermaine]

Nezinu, vai pareizi sapratu jautājumu, taču mana atbilde būs

Kvantu datori.

Kvantu datoru vēsture

[Beppo]

Izlemšu par punktu rīt, kad būs svaiga galva lasīt. Tikmēr var domāt vēl un pelnīt vēl punktus, jo Piligrims bija domājis ko citu.

[Hermaine]

Pārlasot jautājumu kādas reizes 5, beidzot aizgāja, kas ar to ir domāts. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) (Tātad iepriekšējā atbilde ir nepareiza.)

Ja var uzticēties Wikipēdijā sniegtajām ziņām, par pirmajiem atombumbu izmēģinājumiem un attiecīgā elektromagnētiskā (im)pulsa novērojumiem 1945. gadā (During the first United States nuclear test on 16 July 1945, electronic equipment was shielded due to Enrico Fermi's expectation of an electromagnetic pulse from the detonation. The official technical history for that first nuclear test states, "All signal lines were completely shielded, in many cases doubly shielded. In spite of this many records were lost because of spurious pickup at the time of the explosion that paralyzed the recording equipment."); turklāt vēlāk 1952–1953 Briti sava kodolieroču testa laikā šo parādību nodēvēja par "radioflash" jeb radiouzliesmojumu.

Tātad attiecīgais datoru veids jāmeklē tāds, kas tika izstrādāts ap 1950. gadu. Cik tālu sniedzas manas zināšanas (ar nelielu Wikipēdijas palīdzību) tajā laikā tika izstrādāti mūsu laikā pazīstamo elektronisko datoru priekšteči (ja salīdzinām datorus pēc to darbības veida: mehāniskie, elektroniskie, ķīmiskie, kvantu; nez, varbūt ir arī citi?)

Ņemot vērā, ka tranzistors tika pirmo reizi plašākai sabiedrībai prezentēts 1947. gadā, tad ap šo laiku visticamāk sāka notikt pāreja no lampu datoriem uz tranzistoru datoriem. Ja Piligrims par darbības principu uzskata nevis datora kā tāda darbības principu (kā manis iepriekš minētie), bet gan elektronisko realizācijas principu (kā es iepriekš biju pārpratusi), tad atbildei vajadzētu būt šādai:

Laikā, kad militāristi sastapās ar kodolsprādzienu izraistīto elektromagnētisko pulsu kaitīgo ietekmi uz elektroniskajām iekārtām, kas ir aptuveni 1950. gads, tika strādātas pie elektroniskā tranzistoru datora.
(Wikipedia: 1953 UK The University of Manchester team complete the first transistorised computer.)

[Piligrims]

Hint:
Elektrība tajos (ko es domāju) bija tikai sekundāra lieta t.i. elektrība nav informācijas nesējs. Teorētiski bez elektrības vispār var iztikt. Arī mūsdienās tiek pie to izstrādes strādāts, bet to pielietojumam ir perspektīvas, farmācijā, sarežģītu ķīmisku reakciju vadīšanā.

[Mattiass]

Optiskie jeb fotonu datori.

Šis raksts apstiprina, ka to izstrāde sākusies apmēram Piligrima norādītajā laikā.

[Beppo]

Tie bija pneimatiskie datoru, ar gaisa plūsmu kā nesēju. Mattiass nopelna puspunktu Grifidoram par diezgan labi argumentētu atbildi.

Nākamais jautājums: kādu funkciju pilda uzņēmuma zīmoga nospiedums uz darba līguma? (Latvijas Republikā, 2012. gadā)

Šo rakstu rediģēja Beppo: 03.10.2012 21:34

[Massacre]

Pēc idejas zīmoga funkcija uz darba līguma ir lai apstiprinātu parakstu, autentificētu dokumentu. Taču zīmogi nav obligāti. Tāpēc funkcija varētu būt: lai smukāk, drošāk un oficiālāk. Kā es teiktu — lai dokuments seksīgāk izskatās.
Ja seko 20. punktam zemāk, tad iespējams, ka šis ir tas gadījums, kad zīmogs piešķir dokumentam juridisku spēku.

["18. Lai dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt sekojošiem rekvizītiem:
1) dokumenta autora nosaukumam,
2) dokumenta datumam,
3) dokumenta izstrādāšanas, izdošanas, pieņemšanas vai parakstīšanas vietas nosaukumam,
4) parakstam.
19. Lai organizācijas dokumentam būtu juridisks spēks, tajā ir jābūt arī:
1) dokumenta veida nosaukumam, izņemot vēstulēm,
2) dokumenta numuram.
20. Tiesību aktos paredzētajos gadījumos organizācijas dokumentā, lai tam
būtu juridisks spēks, papildus šo noteikumu 18. un 19.punktā minētajiem rekvizītiem jābūt:
1) zīmoga nospiedumam,
2) dokumenta apstiprinājuma uzrakstam vai atzīmei par dokumenta apstiprinājumu."

Tas ir, Ministru kabineta 1996. gada noteikumi Nr. 154 neuzskata zīmogu par rekvizītu, kas nepieciešams, lai dokumentam piešķirtu juridisku spēku."] — http://www.uzspied.lv/

P.S. ["Darba līguma abus eksemplārus paraksta abas puses: darbinieks un darba devējs. Normatīvajos aktos nav noteikta prasība darba devējam savu parakstu apstiprināt ar zīmogu, taču ieteicams to darīt. Abiem darba līguma eksemplāriem jābūt oriģināliem."] — http://www.vdi.gov.lv/files/1_ligumi.pdf

Šo rakstu rediģēja Massacre: 03.10.2012 21:44

[Beppo]

Taisnība. Lai seksīgāksmukāk izskatās. Tie paredzētie gadījumi, kad zīmogs ir obligāts, attiecas uz visai specifiskiem gadījumiem: bāriņtiesām, ārstu praksēm, notāru darbību, komercreģistru un vēl dažiem.

Punkts Slīdenim, jautājumu uzdod Massacre.

[Roviela]

Piebilde no prakses. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Zīmogiem (kas pēc likuma nav obligāti) ir reāla nepieciešamība vienīgi iesniedzot dokumentus Uzņēmumu reģistrā, kas uz protokolu izrakstiem, uz kuru pamata apstiprina jaunievēlētas valdes u.c. izmaiņas, obligāti pieprasa zīmoga nospiedumu. Tā nav problēma, jo zīmogu var pasūtīt izgatavot (standarta vai pēc sava dizaina online) un dabūt katrs, kas vien vēlas (neizgatavos vienīgi tad, ja zīmogā ir valsts lielais ģerbonis. To nedod, ja nepienākas).

[Beppo]

Obligāti pieprasa, ja zīmogs organizācijai ir. Drīkst arī nebūt.

Bļaušu skaļi: NĀKAMO JAUTĀJUMU UZDOD MASSACRE!

[Massacre]

Kā sauc salu, uz kuras risinās galvenie Džozijas Litones 2002. gadā sarakstītā romāna notikumi (un kas nav Lielbritānija)? Nosaukumu vēlams latviski.

[Math]

Amazon apgalvo, ka to sauc "Akora" - pieļauju, ka tulkojumā šis nosaukums nav mainījies

[Beppo]

Pareizi! Math uzdod nākamo jautājumu.

[Math]

Ko algebrā sauc par gredzenu?
Atbildē vēlams sniegt definīciju.