Last Hope, [C],[PZP],[BP]... Opcijas

[Zōzā zač zač]

Bija jau ap pusdien laiku un jau kā neracionāli šai dienai arā bija apmācies un nebija miņas no lietus. Pūta spēcīgs vējš un ar gaisa transportu ārā bija visai bīstami lidot, bet tomērt viena lidmašīna lidoja. Tā pieredzēja daudzas gaisa bedres, bet par laimi neko vairāk.
Nolaižoties uz zemes tā piebrauca pie liela bunkura, kurš atradās klintī. No ārpuses, tas izstījās pēc kādas mazas mājiņas, bet tā bija ieeja uz klintī esošo Bāzi.
Pa vienam vien izkāpa visi kareivji, kas pieteicās šaj misijā un viņu pavadīja bars bruņojušos zaldātu, kuriem bruņas sedzavisu ķermeni un viņu ķermeni padarīja par milzīgu.

Kad visi ienāca iekšā bāzē viņus uzreiz nogādāja uz vienu lielu telpu, kurā viņiem visus priekšmetus atņēma un nolika katram savā kastē. Pēc tam sekoja nepatīkamās pārbaudes un testi. Kad tas viss bija galā visiem izniedza pieguļošus kostīmus, kuri pasargā no radiācijas un karstās saules. Kad visi bija saģērbušies un pārbaudīti, viņus aicināja iet tālāk uz galveno telpu, kurā bija visādi aprīkojumu sākot no nažiem beidzot ar smagāko artilēriju. Kā arī bija visādi tehnaloģijas brīnumi.
Pašā telpas vidū bija vairāki krēsli kuros aicināja sēdēt viens no zaldātiem, kas darbojās ap tehniku.
Un uz sienas, kas bija tieši pretī krēsliem bija milzīgs ekrāns, kurā rādija milzīgu šīs organizācijas logo.
Logo- 2 milzīgi ērgļi, kuri ir viens otram blakus.
Apkārt šivirēja daudz zaldātu, kuri kaut ko darīja, gan laboja, gan patrulēja.

Bet šiem jauniņajiem, kuri bija tiko ieradušies bija cits darbs, viņiem bij jāapsēžas krēslos un jāgaida , kad ieradīsies ģenerālis, kurš izskaidros misijas noteikumus un mērķus. Un kā par brīnumu neviens nezināja, ka ģenerālis ir sieviete, tieši jauniņie.

[Snorkes Jaunkund...]

Kitsuko izkāpa no lidmašīnas un ar smalkajiem metāla pirkstiem sakārtoja matus, kas līda acīs. Viņa iegāja Bāzē, un nedaudz nīgri ļāvās pārbaudēm un testiem. Kad viņai atņēma katanu, seja apmācās vēl vairāk, un likās, ka Kistuko ir gatava nogalināt. Taču viņa paklausīgi apsēdās krēslā un gaidīja, kad sāksies visa darbība un tagad nedaudz garlaikota pētīja telpu un mirkli skatījās uz organizācijas logo. Ar vislielāko aizrautību Kitsuko apskatīja visu artilēriju un ieročus, kas atradās telpā. Skaisti.

[Semijs]

Einārs staigāja apkārt pa telpu un gaidīja jauniņos. Viņam bija šobrīd jāparūpējās, lai jauniesauktie sēdētu savās vietās un sagaidītu ģenerāli. Ievērodams Kitsu, viņš noprātoja.
-Pa pusei androīds? Heh, atraduši īsto, ko vest šādā misijā.-
Bet pasmaidījis, Einārs teica.
-Labdien, es ceru, ka lidojums bija patīkams.-

[Snorkes Jaunkund...]

Kitsuko pacēla galvu un ieskatījās Eināram acīs. Sveiki. paldies, jā, bija ciešami. Vai mēs drīz sāksim? viņa jautāja un nemirkšķināja acis. Jums ir lieliski ieroči. Kas jūs esat? viņa jautāja ar diezgan vēsu skatienu un spalgu, nedaudz metālisku balsi.

[Elven]

Džeiks pēc izkāpšanas no lidmašīnas pie sevis nodomāja Pilots nebija pārāk labs, labāk būtu ļāvuši lidot man! viņš noņēma cepuri un izlaida roku caur matiem pēc tam devās norādītajā virzienā. Ieročus ,ko viņam atņemt gandrīz vispār nebija tikai daži naži.
Uzvilcis kostīmu viņš vēlreiz nodomāja Varu derēt ,ka izskatos stūlbi! viņš mazliet pasmaidīja. Pēc tam viņš ieraudzīja Kitsu un pie sevis klusu pateica Kāda metāla bundža arī šeit ir! viņš apsēdās vienā no norādītajiem krēsliem un skatījās uz pārējiem ienākošajiem pēc tam pievērsdamies vienam no zaldātiem Ģenerāle drīz ieradīsies? viņš mierīgā balsī pajautāja...

[Semijs]

Einārs paskatījās uz ienākušo pilotu.
-Khem, iepazīstināšu ar vienu no šīs bāzes noteikumiem. Nekādas aizskarošas frāzes!-
Balss bija nedaud stingra, bet uzreiz mainījis balss tembru, Einārs teica.
-Ģenerāle drīz ieradīsies un pastāstīs jums vairāk pa misiju. Kas es esmu šobrīd nav būtiski.-

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 08.04.2007 20:48

[Snorkes Jaunkund...]

Kitsai sašaurinājās acis. Vai jūs to teicāt man? viņa paskatījusies uz Džeiku ar ledainām acīm. Atkal pievērsuies Eināram, viņa tikko manāmi pasmaidīja. Labi, lai nu tā būtu.

[Grēkmeistars]

Vils bez emocijām izgāja visus pārbaudes testus. Uzģērbis uniformu, viņš klusi apsēdās un sāka vērot apkārtējo telpu. Kaut vai jau no bērnības viņu bija interesējuši ieroči, pašlaik viņš juta pilnīgu riebumu pret šo vietu un šo misiju, bet viņa sejā manāma bija tikai brīvprātīgā karavīra apņēmības pilnā grimase. Apskatīdams ģerboni, viņš pievērsās biedriem, kas kopā ar viņu mēros šo ceļu.
Stalts vīrietis, seržanta nozīme uz pleca. Izkatās ne uz pusi tik bargs, cik mans tēvs...samērā dzelžaina sieviete, nevajadzētu novērtēt parāk zemu...

[Bizii van Dope]

Beta ar klusu, bet smagu nopūtu iekrita vienā no krēsliem un tikai tad noskatīja tos nedaudzos cilvēkus, kas bija te sapulcējušies. Lai arī kā viņus noskatīja, taču pagaidām nevienā no viņiem kaut ko pazīstamu nesaskatīja, tāpēc sēžot izslējās taisnāk, lai par sevi atstātu labāku iespaidu.
Savu trauslo augumu franču būtne bija ietērpusi smagā arminjienku jakā ar ķēdēm un daudzām kabatām kā arī ar uzplečiem, galvā bija tumšzaļa berete, bet kājās melni, smagi zābaki ar melnām, pusgarajām biksēm. Rokās sievietei bija biezi ādas pirkstaiņi. Tīri. Bet tikai pagaidām.
Viņa manīja, ka daži jau te bija sākuši sapazīties, tāpēc smaidot iejaucās sarunā, acīs mirdzot enerģiskām dzirskstelītēm.
Esmu Beta! sieviete teica, mazliet paliecoties uz priekšu un noskatot visus ar savu draisko, nekrietno skatienu.
Te bija salasījušies armijas dzelzs gabali. Tas bija nenoliedzami. Bet Betu tas itin nemaz nesatrauca. Jau cik tādu ''dzelzs gabalu'' nebija viņas labākie, uzticāmākie draugi. Ar savu enerģiju un lielisko humoru sieviete vienmēr bija mācējusi izskausēt dzelzi un iegūt uzticību. Un, ja arī šo cilvēku uzticību neizdotos iegūt, kas no tā? Tāpat bija labi! Vienmēr bija labi!


Šo rakstu rediģēja sirds1: 08.04.2007 20:59

[Elven]

Džeiks paskatījās uz Vilu tajā brīdi ,kad viņš bija skatījies uz viņu un klusēdams turpināja sktatīties uz viņu ,kamēr izdirdēja Kitsai vārdus Nē neko! viņš vienaldzīga un vēsā balsī atbildēja.
Džeiks paskatījās uz Eināru un mierīgā balsī pateica Tev vajadzētu nomainīt toni ,kad runā ar Seržantu! viņš ar bezemocionālu seju pabeidz teikto...
Viņš paskatījās uz sievieti ,kas tiko bija stadījusies priekšā un brīdi padomājis tomēr neizlēma viņai atbildēt...

Šo rakstu rediģēja Elven: 08.04.2007 20:59

[Semijs]

Einārs nosmīnēja.
-Phe. Tu esi atnācis galīgi no citas bāzes, tu neesi man seržants acīs, tu esi civiliedzīvotājs man acīs kuru es varu bez problēmām aizturēt. Tākā paklusē un sagaidi ģenerāla ierašanos. Viņš tiešām nevēlās, lai kāds no brīvprātīgajiem tiek aizturēts.-
Viņš atkal pacēla savu balsi, Džeiks laikam bija šo to piemirsis.

* Ja, kas Sirds1 tev virsū ir speciāls kostīms *

[Zōzā zač zač]

Nesatoties uz šeit mītošo troksni tālumā bija dzirdamas salutēšanas skaņas, kurus izdvesa kareivji.
Tas nozīmēja, ka šeit dodas ģenerāle. Bet bija jūtams,ka dŗiz viņa neieradīsies, jo balsis skanēja tālumā.

[Snorkes Jaunkund...]

Kitsuko pārskatīja visus klātnākošos brīvprātīgos. Kitsa paskatījās uz Betu un arī pasmaidīja. Sveika. Esmu Kitsuko. un tad ar smīnu skatījās uz Džeika un Eināra sarunu. Ha. viņa domās nosmējās un ar ledainu skatienu un smīnu vēl skatījās uz Džeiku. Tad viņa pagrieza galvu un paskatījās uz Vilu. Interesanti. Cerams, ka šis būs kaut cik sakarīgs. viņa nodomāja un atkal turpināja apskatīt telpas ieročus.
Atskanēja salutēšana un balsis. Ceru, ka nu nāks ģenerālis. Kaut nu ātrāk viss sāktos.

Šo rakstu rediģēja Snorkes Jaunkundze: 08.04.2007 21:07

[Grēkmeistars]

OOC Beta - viņiem visus priekšmetus atņēma un nolika katram savā kastē. Pēc tam sekoja nepatīkamās pārbaudes un testi. Kad tas viss bija galā visiem izniedza pieguļošus kostīmus, kuri pasargā no radiācijas un karstās saules.

Vils turpināja vērot klātesošos, pievērsās kareivim, kurš rūpējās par kārtību...samērā viegli aizkaitināms vīrietis, šķiet nespās sarežģītās situācijās saglabāt mieru...Beta,Beta, šķiet samērā vārga priekš šīs misijas, pārāk smaidīga un jautra, lai novērtētu tās nopietnību... Vila sejā iemetās viegls smīns. Mazliet augstprātīgi viņš palūkojās uz Betu. Vils. viņš pasniedza viņai roku.

[Elven]

Džeikam Einārs bija pilnīgi vienalga ,jo viņš bija ASV armijas seržants un ja Einārs bija no kādas sīkas vietas viņu tas pilnībā neintresēja viņš neuzskatīja vajadzību turpināt sarunu ar viņu. Kad viņš izdirdzēja ,ka tuvojas ģenerāle viņš nodomāja Nu beidzot! .
Viņš paskatījās uz Betu un mierīgā balsī pateic Sveicināta, Džeiks! un turpināja skatīties uz to pusi no kurienies bija skanējušas tauru skaņas..

[Semijs]

Einārs pasmaidīja un izdzirdēdams ssalutēšanu, iztaisnojās un ar nopietnu sejas izteiksmi gaidīja ģenerāles ierašanos. Paskatījies uz brīvprātīgajiem, viņš noprātoja.
-Viņi manliekas bija vairāk.-

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 08.04.2007 21:17

[Grēkmeistars]

Vils vēlējās ātrāk doties ceļā. Šajā vietā valdīja nedaudz saspringta gaisotne. Viņš bija pieradis rīkoties pēc rupjām, sausām pavēlēm, kuras nākušas no tēva puses. Būtībā šeit nekam nav vērtības. Misija sākas-misija beidzas, tēvs ir atkal apmierināts, ka esmu klausījis, ka esmu izdarījis.. Atvainojiet, viņš pārtraucis savu domu gājienu, uzrunāja Eināru Iespējams, ka viņš vadīs mūs šajā misijā, tāpēc nebūtu vēlams demonstrēt savu pārākumu. Vils noteica mierīgi un laipni.

[Bizii van Dope]

ooc: Ok, ok.

Sieviete pameta īsu, smieklu un ironijas pilnu skatienu uz diviem vīriešiem, kas veda visai asu sarunu. Viņas acīs iemirdzējās un mati uz brīdi apņēma seju, liekot tās izteiksmē pavīdēt kam nekrietnam.
Aij, aij. Jau tik agri sākam kašķēties. Nu, neko darīt. Es tur nejaukšos. Vēl dabūšu es ar pa pirkstiem. sieviete nodomāja, mazliet pašūpojot galvu un pievērsās tiem diviem, kas bija atsaukušies viņas komunucēšanās mēģinājumam.
Sejā parādījās smīna un smaida hibrīds, bet acīs un sejā turpināja mirdzēt ironija. Abi bija atsaukušies pilnīgi dažādi. Sieviete laipni, vīrietis augstprātīgi.
Beta atzinīgi pasmaidīja abiem it kā viņi būtu labu darbu paveikuši skolēni un viņa skolotāja, taču neko vairāk nepaspēja parādīt vai pateikt, jo izdzirdēja kaut kur tālumā ierastās salutēšanai izdvestās skaņas. Viņa uz īsu brīdi ieklausījās šajās skaņās un, tad atkal pievērsās abiem diviem - Kitsuko un Vilam.
Laikam ģenerālis nāk.
Beta atzinīgi palocīja galvu Kitsuku un pameta īsu skatienu uz strīdā iegrimušajiem vīriešiem, liekot noprast, ka ir tikpat uzjautrināta kā viņa, tad stingri satvēra tā sauktā Vila roku un nekaunīgi pasmīnēja tieši viņa sejā, ieskatoties viņa acīs. Ko šis puišelis galu galā iedomājās?! Viņa taču bija vecāka! Hah!
Cik jums gadu? Beta turpinot šūpot viņa roku jautāja.
Nekad tomēr nevarēja būt pārliecināts kurš ir vecāks un kurš nē. Nevajadzēja grimt pašpārliecībā, ja nezināji, ka tai ir patiesi reāli iemesli.
Pēkšņi sieviete izdzirdēja, ka vēl kāds nosauc savu vārdu un, nepalaižot vaļā Vila roku, palūkojās uz vārda saucēja pusi. Uzacis mazliet jautājuši un mazliet pārsteigti uzrāvās.
O! Strīdmanis ir dzirdējis viņas vārdu!
Beta viņam uzvaroši uzsmaidīja savu slavinošo skolotājas smaidu.

Šo rakstu rediģēja sirds1: 08.04.2007 21:25

[Semijs]

Einārs paskatījās uz Vilu un mierīgi atbildēja.
-Viņš JŪS vadīs.-
Un vairs neko neteica.

[Elven]

Tev ir kaut kādas problēmas? Džeiks mierīgā balsī pajautāja Eināram, pēc tam mazliet saprindzintot androīdisko roku ar kuru viņš varēja izsist caurumu betona sienā.
Pēc tam mazliet pasmaidīja paskatoties uz Betu. Pēc tam viņš pārlaida acu skatienu pāri pārējiem gaidot Einārā kārtējo atbilidi...