Break out(Izbēgšana), [C],[PG-16] Opcijas

[Elven]

Pirms dažām stundām bija uzlekusi saule un ''Sonas'' cietumā Kalifornijā tiko bija izslaisti cietumnieki no kamērēm ,lai varētu pastaigāties iekšpagalmā.

Iekšpagalmu no trīs pusēm aptvēra četrus metrus augsti mūri ,kuriem pāri stiepās dzeloņdrātis.. Pietam cietumu no visām pusēm varēja viegli pāredzēt no sargu torņiem. No ceturtās puses iekšpagalmu aptvēra cietuma kompleks..

Tiko ,kad visi cietumnieki bija pārbaudīti un atvērtas vairākas durvis ,lai tie varētu nokļūt iekšpagalmā tika atvērti vārti pa kuriem iebrauca autobuss ar jaunajiem cietumniekiem (tie ,kas ir jaunie var izvēlēties tiko atbrauc vai jau ir kādu laiciņu!) cietumnieki tika izlaisti un tos pavadīja cietuma sargi. Doties uz ieeju viņiem bija jāiet gar iekšpagalma malu ,kuru atdalīja ar metēla režģu sēta...

Šo rakstu rediģēja Elven: 03.04.2007 22:52

[Eņģeļu gūstekne]

Aiz Sīra muguras gāja 4 būdīgi veči, vienam pāri pus sejai stiepās rēta un tādā garā, visi viņi bija salīdzinoši bīstama paskata, bet puisis kas atradās šiem pa vidu izskatījās nopietns. Viņš kā jau narcisam pieklājās galanti izbrauca roku cauri matiem un nosodoši paskatījās uz ik vienu, kas izdarīja kaut ko ne tā. Lai cik dīvaini tas nebūtu visi pēkšņi sāka uzvesties savādāk, pret Sīru vienmēr lielākā daļa cietumnieku izturējās neitrāli, vai labi. Puisis nicinoši nopētīja kādu sargu un tad aizgāja līdz kādam krēslam kur visai demonstratīvi apsēdās. viņa "Miesassargi" nostājās no visām pusēm.

[Kalevale]

Markam bija vēsi. Viņš aizvilka jakas un nedaudz sabozās. Nekur augsti saule nebija tikusi, taču viņi jau bija izdzīti laukā. Brr. puisis ierūcās un notupās netālu no kāda tukša soliņa. Nebija vēlēšanās plēsties par vietu, kur sēdēt, tad jau labāk aptupties un gaidīt, kad saule uzkāps augstāk un sāks kaut nedaudz sildīt. Gribas cigareti, Marks iedomājās, taču tūlīt pat papurināja galvu. No malas, droši vien izskatījās nedaudz kuriozi. Atmetīsim! viņš pats sev pavēlēja un vēroja apkārt notiekošo. Kā ierasts? Nebija jau tik ilgs laiks vēl šeit pavadīts, lai zinātu, kas ir ierasts. Ierasts bija tikai tas, ka citi lika Markam mieru un viņš darīja tāpat. Apaļais vēders nokļunkšķēja. Laikam sanāks nomest beidzot svaru, Marks pie sevis iesmējās. Ja vien no tās nesmēķēšanas tā negribētos ēst. puisi norūcās un sabozies apsēdās vēl mitrajā zālītē.

[Semijs]

Bens izkāpis no netīkamā ceļojuma, galīgi bāls izkāpa laukā no autobusa un devās gar metāla režģiem un noskatījās uz visiem cietumniekiem, Sīrs protams piesaistīja lielāko uzmanību, jo aiz viņa bija četri skapji.
-Es tiešām neesmu šo pelnījis.-
Bens smagnēji nopūtās un turpināja savu gaitu.

[Eņģeļu gūstekne]

Bija atbraukuši jauniņie, Sīrs to bija pamanījis jau sākotnēji, bet tas neizraisīja nekādu interesi, taču nu kad viņa skatiens sastapās ar kādu zaļknābi nopietnajā sejā noraustījās kāds vaibsts, sākotnēji varbūt pat tam bija jākļūst par smīnu, bet nē, Sīrs nesmaidīja nekad. Viņš nofokusēja jauniņā augumu, nopētīja viņu un iekala atmiņā, lai brīdī kad viņš viņu ieraudzīs atkal būtu skaidrs, ka šamējais ir jāizpēta tuvāk.
Blondie mati jau atkal tika atglausti no smalki veidotās sejas ar kārtējo galanto kustību, grācija Sīra kustībās nezuda nekad, pat pēc trīs pavadītiem gadiem cietumā. Nesen kā Princis bija sadabūjis pāris cigarešu paciņas, tam puisim bija krampis, to Sīrs nekad nebija noliedzis, piedevām cik nu viņam bija zināms Princis šeit sēdēja gadu ilgāk par viņu, bet bija divus gadus jaunāks. Puisītim nebija paveicies, 21 gada vecumā tikt ietupinātam? Nu nē, lai gan Sīrs apzinājās, ka diez ko neatpaliek, viņu ietupināja 24 gados. Vīrieti iztraucēja no pārdomām vēl viena pazīstama seja, kas uzpeldēja cietumnieku starpā-Marks.
Sīrs piecēlās kājās un nobraukdams pāri savam augumam ar rokām secināja, ka laika zobs un cietuma skarbā daba viņu ir skārusi minimāli, viņš bija tikai mazliet novājējis, bet figūra katru dienu tika trenēta un ēdiens jau arī nebija nemaz tik ārprātīgs, ja vēl bija cilvēki ar galiem ārpus šī būceņa teritorijas. Sīrs piegāja pie jauniņā, ar šo purnu viņš jau bija saskāries, klusais un mierīgais, vismaz viens no tādiem tipāžiem, šodien tas Sīru kaitināja, citā gadījumā viņš pašapmierināti būtu licis to mierā, tikai ne šoreiz. Ko tupi kā cūka uz kaušanu, tuklais, a? Dzīve nav mācījusi nemētāties kur pagadās? Par ko tevi ietupināja, cik atceros pāris mēnešus atpakaļ tu tik mums uzvīdēji? Bija jāizliek kaut kur žults, nu labi, varbūt ne gluži, tikai jānosit laiks līdz tas jauniņais uzpeldēs aiz horizonta vēlreiz lai uzzinātu ko vairāk.

[Kalevale]

Marks nepacēla acis, bet noplūca kādu zāles stiebriņu un ielika to mutē. Brīdi pakošļājis, stiebriņu viņš to izspļāva. Marks negribēja plūkties ar kādu, gribēja vienkārši klausi sēdēt un vadīt laiku, līdz izdomās kā izbēgt. No iepriekšējā cietuma taču izdevās! Uzmetis skatienu Sīram, Marks norūca: Par slepkavībām. Ko gan bija teikt? Visu sarakstu jau nevarēja stāstīt. Agrāk šis cilvēks nebija mēģinājis runāt ar Marku. Vispār neviens viņam nepievērsa uzmanību un tas bija labi.
Sabužinājis rudos matus, lai tie nelien acīs Marks turpināja sēdēt, skatoties uz atvestajiem - jauniņajiem. Likās, ka svešais vairs neko nejautās, tomēr Marks necentās aizdomāties, ja nu gadījumā tomēr, kas izskan, lai nav jāpārjautā. Marks noplūca vēl vienu zāles stiebriņu un iebāza to mutē. Sulīgā zāles garša bija patīkama. Tomēr gaisa mitrums un drēgnums lika par sevi manīt. Kā ik rītu Marks izvilka no kabatas tualetes papīra stērbeli un nošņauca degunu. Alerģija pret gaisa pārmaiņām nebija nekas patīkams, sevišķi ja ar varu dzen laukā. Varbūt tomēr vajadzētu aiziet palūgt kādas zāles? Kam gan interesēs manas problēmas ar nieka iesnām... Marks iedomājās un tā arī turpināja sēdēt mitrajā zālē. Nebija nekā cita, ko darīt. Un ko gan vēl? Varētu kādu grāmatu palasīt, bet Marks nebija papūlējies uzzināt, vai šajā cietumā ir bibliotēka. Iepriekšējā bija.

[Eņģeļu gūstekne]

Slepkava, interesanti. Nomērījis jauniņo vēlreiz Sīrs noteica, taču balss bija pilnīgi un galīgi vienmuļa, neieinteresēta. Izvilcis cigaretes un šķiltavas puisis aizpīpēja vienu no cigaretēm. Gribi? Pavērsis paciņu pret jauniņo viņš vaicāja, iedomājoties Marka figūru bez drēbēm Sīrs iekšēji pasmaidīja, drīz viņš te vairs nebūs un viņa puisītis sagaidīs viņu atplestām rokām, jā tā būs. Puisis bija pilnīgi pārliecināts, ka draugs neskatoties uz visu viņu gaida. Sīrs apdomājās, viņš šodien bija aizgājis līdz medpunktam? Vēl ne, bet vajadzēja, kaut viņa paša labā, lai atkal nesanāktu plūkties ar apsardzi. Bet ja tā labi padomāja, vai tad apsargi atkal ietu pīties gar Sīru pēc pēdējās lēkmes? Gaitenis bija pārāk asiņains, lai gan ar bērnudārzu ne salīdzināt, šeit pāris lāsītes izšļāktas pret sienu un pāris lauzti deguni nebija nekas salīdzinājumā ar asiņu, smadzeņu un iekšu kulteni.

[Kalevale]

Gribu. Bet paldies, nē, Marks saņēmis visus spēkus, lai atteiktos no tik kārdinošās cigaretes, kas nebija kūpināta jau teju vai trīs mēnešus. Runāja, ka vienu mēnesi nesmēķējot, vairāk negribas, nu acīmredzot Marks bija izņēmums. Sapratis, ka tik viegli no šī it kā nejaušā sarunas biedra vaļā netiks, arī Marks pajautāja: Par ko tu? Jaunietis pameta īsu skatienu uz Sīru un atkal koncentrējās uz cietuma 'pagalmā' notiekošo. Viss mierīgi, viss kā parasti. Hm. Palīgs bēgšanā noderētu, bet pēc pirmās sarunas jau neko nevar spriest. Gan jau vēlāk. Pagājušajā reizē arī vienam tīri labi viss izdevās, Marks atkal aizdomājās. Puisis izvilka vēl vienu stērbeli tualetes papīra no nošņaucās vēlreiz. Pretīgs papīrs, tas bija vienīgais, kas viņam ienāca prātā, jo tas nepatīkami kairināja jūtīgo degunu. Kas, pie velna, te var ziedēt! Marks nodomāja, jo sāka šķist, ka ne tikai mitrais gaiss, kas vēlāk kļūst gluži sauss, liek visu dienu šņaukāties.

[Eņģeļu gūstekne]

Par masu slepkavību. Pilnīgi mierīgi, tā it kā runātu par to cik rāda pulkstenis sacīja Sīrs un ievilka kārtējo cigaretes dūmu. Visi četri vīrišķi, kas burtiski vai apsargāja jaunekli skatījās uz Marku ar saviem betoncietajiem ģīmjiem. Vēl viens dūms ievilkts un tad izpūsts, jā pīpēt Sīrs pīpēja gan, jau trīs gadus. Cietums pieradināja pie šī neraduma un kļuva par ikdienu. Sīru sāka gurdināt šī necienīgā, prastā uzvedība no rudā puiša puses, viņš apgriezās ap savu asi un vēl uzmesdams vienu skatienu Markam aizgāja atpakaļ, apsēsties krēslā, cik dīvaini, neviens pat nebija iedomājies iesēsties Sīra vietā. Ja iedomātos, galvu izšķaidītu pret sienu un pautus norautu. Sīrs nodomāja un apsēdās.

[Kalevale]

Marks zināja, ka ar savām strupajām atbildēm iespējams ir sakaitinājis Sīru, taču tas bija vienalga. Tāpat nevienam nekas vairāk nebija jāzina. Pat, ja tas ir cilvēks, kuru ciena ne tikai cietumnieki, bet arī cietumsargi. Ciena? Drīzāk baidās. Bet nu... vai tad nebija vienalga? Sīrs jau bija licies mierā, un Marks varēja pavadīt kārtējo miera pilno dienu, kad tikai sēdēt un neko nedarīt. Dažkārt vakaros viņš nedaudz papumpējās, taču tikai nedaudz, viņam nebija kameras biedra, tādēļ varēja darīt, ko vēlējās. Kaut gan, -- kas zina, varbūt cietuma vadība izdomās kādas pārmaiņas un saformēs katram pa kameras biedram. Noziedznieki kļuva arvien vairāk, gan jau pienāks brīdis, kad vairs nebūs, kur palikt. Taču Marks cerēja, ka tā nenotiks. Viņam vienkārši nepatika kontaktēties, un, jo mazāk viņš to darīja, jo labāk.
Puisis pacēla acis, jauniņie izskatījās kā slapjas vistas pēc dēšanas. Nu vismaz Marks bija ieņēmis šo stūrīti zāles. Kas zina, cik ilgi vēl te sēdēs! Turklāt vieta bija laba. Varēja pārredzēt visu pagalmu, visus notikumus, bet tajā pat laikā citi viņu nemaz neievēroja, ja neskaita šī rīta dialogu ar Sīru.

[Elven]

Maikls:

Maikls tika vests uz priekšu viņš paskatījās uz Sīru ,kas sēdēja iekšpagalmā un klusā balsī pateica Nolādēts ,kur es esmu nonācis!? viņš iespēra ar kāju pa zemi un tika vēsts tālāk uz priekšu...

Rey-C:

Reys ar saviem ''pavdoņiem'' peigāja klāt pie Sīra un Marka un mierīgā balsī piespiedmas skrūvgriezi pie Sīra muguras teica Man šķiet ,ka es šeit esmu galvanais! Tā kā cigaretes vari atdot maniem pušiem! Vai arī vēlies mazliet samaksāt?? viņš mierīgā balsī pateicis iespieda skrūvgriezi vēl stirpāk Sīra mūgurā..

[mehaniskais koli...]

Safīra bija pamodusies lieliskā noskaņojumā un iersēdusies savā mazaja džipā devās uz darbu,pi9e vārtiem parādijusi caurlaidi un noparkojusi auto personāla stāvvietā viņa priecīga soļoja uz kabinetu,sasveicinādamās ar kolēģiem , viņa pavadija laiku pētot jauno cietumnieku slimības vēstures,un rakstura aprakstus,dzerot kafiju un priecājoties par to ka vēl neviens šodien nepatikšanās nav iekūlies ,u pa šauro lodziņu vērojot debesis

[Eņģeļu gūstekne]

Sīra mugurā tika iespiests skrūvgriezis. Vai tiešām Reyam vienmēr bija jākasās. Puisis to nesaprata, bet lieki ar viņu runāt nevajadzēja, tāpat kā ar Reyu, Sīram viss vienmēr tika pienests kā uz paplātes, abi viņi bija ieguvuši citu cieņu, piedevām abi bija 27 gadus jauni. Sīrs neskatoties uz skrūvgriezi, kas kā ierocis bija piespiests pie muguras pagriezās. Visi četri purni draudīgi uzlūkoja melnādaino. Nopietnais vīrieša ģīmis uzmanīgi vēroja Reyu-C. Pelīt, negribi vienreiz atpis.ties no manis? Es neesmu rasists, bet man ir aizdomas, ka drīzumā par tādu kļūšu. Sīra sejā aizvien neizkustējās ne mazākais vaibsts kas liecinātu, ka viņam par šo situāciju nāk smiekli vai kaut kas tāds, vienīgi ironijas pilnā balss par to liecināja. Vīrieša rokā no apmetņa piedurknes bija ieslīdējis neliels duncītis, jā, Metjū sakari ārpusē bija un Sīrs tos prata izmantot. Nu duncīts bija pielikts pie Reya ribām. Varbūt kas vērtīgs ir tev pašam, saldumiņ? Sīrs nebaidījās izteikt mīļvārdiņus melno bandas vadonim, jo viņam tā bija pierasta lieta, un tomēr viņš šo visu uztvēra par komēdiju, komēdiju kurā galvenās lomas atveidotāji ir divas cietuma autoritātes. Vīrietis atmeta no sejas blondos matus atsedzot tetovējumu. Kādēļ tev vienmēr ir tik necilvēcīga vēlme uzlūkot manas iekšas? Līdz šim manī neesi atmodinājis ne mazāko kaisles dvašu, zini, neesi manā gaumē. Sīra "apsardze" par šo piebildi tikai iesmējās un visi četri būdīgie stāvi sakrustoja rokas uz krūtīm.

[Elven]

Rey

Aizveries stūlbais gej! Viņš paskatījās uz viņa sargiem Ja tu domā ,ka tu šajā cietumā kaut ,kas esi tad tu smagi kļūdies!! Varbūt tava ''aizmugure'' ir tikai starp cietumniekiem ,bet mana ir daudz plašāka! viņš pasmejoties patieca un no netālajām malām pienāci apmēram desmit melnādaino ,kas ielenca viņu bariņu.. Un novāc to hujņu no manām krūtīm!! viņš vienaldzīgā balsī pateica...

[Eņģeļu gūstekne]

Pamazām, soli pa solītim Sīra jumts grasījās aizbraukt, viņš sakrustoja rokas un ieslidināja duncīti atpakaļ piedurknē. Nebrūķē muti, nēģeri. Neesi vienīgais kam ir aizmugure, piedevām ne tikai te, bet arī Tur. Puisis norādīja uz ārpasaules pusi. Un vai zini, orientācijai šeit nav nekāda sakara. Piedevām kas ar tevi, nevari iztikt bez saviem drauģeļiem? Slabo? Betoncietais ģīmis kā par spīti netaisījās mainīties, pie abiem strīdniekiem bija pienācis vēl bariņš balto. Vai tiešām Sīrs atkal taisījās plēsties? Nē, šoreiz tā būtu pašaizsardzība.

[Elven]

Rey

Rejs pagriezās un gāja prom un mierīgā balsī pateica Tas ir tikai sākums! ejot pa iekšpagalmu viņš paejot garām Falkonam iespieda viņam rokā dažus simtus dolāru un kaut ko iečukstēja ausī. Esot jau gandrīz pie ieejas cietuma ēkā viņš pagrizās pret Sīru un pasmaidīja!

[Eņģeļu gūstekne]

Reyam bija mode mūžīgi uzvesties kā totālam idiotam, Sīrs to mēdza izmantot savā labā, taču ne vienmēr tas izdevās. Puisis atkal apsēdās krēslā un nikni uzlūkoja visus cietumniekus kas gribēja apskatīt "izrādi" Tiniet makšķeri suņi! Sīrs ierēcās un izsekoja ar skatienu Reyam, vīrietis nospļāvāš tādu kārtīgu zaļo un tad Reys pagriezās, vīrieša sejā bija smīns, Sīrs pamāja ar galvu. Galvā iesēdās doma. Tu gribi man pieteikt karu? Dari tā, tikai kurš uzvarēs, to mēs vēl uzzināsim.

[Zōzā zač zač]

Kā parasti visiem nemanām Princis jau bij iekārtojies savā vietā, kas atradās pie milzīgās sētas, kur bija mazs divvietīgs soliņš. Kā parasti šeit pie viņa nāca dažnedažādi cietumnieki, kas apsēdās viņam blakus un paprasīja ko viņiem vajadzētu, bet ja nebija naudas Princis viņus vienkārši ignorēja un turpināja lasīt kārtējo grāmatu, ko viņš bija aizņēmies no šīs cietuma bibliotēkas.
Viņš vienmēr lasīja kādu grāmatu vai žurālu, jo citu viņam, pa šo brīvo laiku cietumā, nebija ko darīt.
Kā par nelaimi vai laimi, neviens viņu uz šī soliņa neapciemoja, pat nepiebiedrojās, lai ar viņu aprunātos.
Uz brīdiņu pacēlis acis Princis nopētija, kas šeit bija ieradušis.
Šeit bija tautas un cik viņš noprata uz šo mirkli nopētot visus, bija jūtams, kārtējais strīds. Iespējams pat kautiņš.

[Semijs]

Bens noskatījās, kā gandrīz izcēlās strelka starp baltajiem un melnajiem. Bet pirms tam Sīrs bija nopētījis Benu, kas lika jaunietim nedaudz uztraukties.
-Te būs d.irsā ar mani.... burtiski!-
Nez kapēc, bet Benam uznāca sirsnīgi smiekli un viņš turpināja savu ceļu ar pārējiem jauniņajiem.

[Elven]

Visus jauniņos ieveda iekšā viņus visus pārbaudīja un piereģistrēja pēc tam viņiem izsniedza cietuma apģērbu un deva laiku to izvilkt ,pēc apģērba uzvilkāšana viņiem pateica viņu kameru nummurus apsargs pateica pēdējos Bens Droves un Maikls Valmonts, 56. kamera! Tagad varat doties ārā iepazītoes ar pārējiem jūsu jaunajiem draugiem!! Apsargs pasmiedamies teica un norādīja uz durvīm ,kas veda uziekšpagalmu..

Falkons:

Falkons piegāja klāt pie Sīra un to mierīgā balsī uzrunāja Ja nevēlies pavadīt kādu mēnesi karcerī ieteiktu nomierināties! Es par tevi esmu saņēmis sūdzības!! viņš mazliet pasmejoties teica..

[Semijs]

Bens apģērbās un viņa sejas izteiksmē visi jauniņie varēja redzēt Kurš pie velna ir Maikls Valmonts?!?, bet tad, kad tika parādīts ceļš uz durvīm, Bens devās laukā. Frāze Jaunie Draugi viņam pavisam nepatika.
-Nu ko Ben? Novēlu tev veiksmi.-
Viņš ar sevi runāja un izgāja laukā. Saule spīdēja acīs un pielicis priekšā roku sejai, Bens apsēdās uz kāda sola, lai nepiesaistītu pārlieku lielu uzmanību.

[Eņģeļu gūstekne]

Beidzot Sīra sejas izteiksme mainījās, viņš smīnēja. Paskatījies uz Falkonu vīrietis jau atkal nospļāvās. Ko tad melnā žurka nespēj sevi aizstāvēt pati? Cik viņš tev iedeva? Puisis jautāja asi un tieši, jau atkal novācot smīnu no sejas. Tu zini, es tev došu vairāk ja beidzot atpisī.sies no manis. Karcerī? Ta ta nu jaunumi, ko es tur jaunu uzzināšu? Neko. Jebkurā gadījumā, es tev ieteiktu pievaldīt tā mazuļa grožus, šķiet viņš no sevis iedomājās vairāk nekā vajadzētu.

[Zōzā zač zač]

Un bens apsēdās uz soliņa, kur sēdēja Princis.
pāršķirot vienu lapu Princis mierīgā un nosvērtā balss tonī iesāka runāt.
Saki, tu atnāci parunāties vai kaut ko citu?
turpinādams lasīt Princis, pat nepaskatījās uz tiko apsēdušos Benu.
Bija skaidri redzams, ka šis bija jauniņais.

[Elven]

Falkons:

Falkons pasmaidīja un paņēma rāciju un tajā pateica Te viens cietumnieks uzvedās nesavaldīgi un ir mazliet savainots! viņš mazliet pasmiedamies patieca un ar steku iesita Sīram pa vēderu ,bet pēc tam pa žokli. Pami\gini vēlreiz kaut ko izdarīt!! Vai pateikt!!

[Eņģeļu gūstekne]

Sīrs neizvairījās no steka sitieniem, bet pielicis roku pie žokļa secināja, ka tas ir pārsists atliecies atpakaļ no daļēja tupus stāvokļa, dēļ sitiena pa vēderu, vīrieša sejā noraustījās kāds muskulis. Viņa ķermeni caurstrāvoja dusmas, atvēzējies viņš iekrāva Falkonam pa muti, vārdi vairs pār lūpām tik viegli nenāca, bet pēc pirmā sitiena Sīru pārņēma dusmu lēkme un viņš sita un sita nespēdams vairs sevi kontrolēt, pierē izspiedās asinsvadi, acis zvēroja dusmās.

[Semijs]

Bens nedaudz asi paskatījās, jo bija diezgan kautrīgs un uz doto brīdi bailīgs.
-N-nē, vienkārši pasēdēt, protams ja nav iebildumu.-
Viņš izmocija smaidu, lai vismaz radītu tīkamu iespaidu pret viņu.

[Elven]

Falkons:

Pēc tam ,kad viņš bija saņēmis kādus četrus sitienu un viņam bija pārsita lūpa viņš nekustīgi stāvēja un skatījās uz Sīru. Kad pēķšņi viens no apsargiem ,kas atradās tālāk iešāva Sīram mugurā trankvilzātora šautriņu un pēc tam ,kad tā tika iešauta viņam mugurā Falkons viņam iesita ar kreiso roku pa seju un pēc tam izdarīja tādu pašu sitienu tikai ar steku un labo roku...

[Zōzā zač zač]

Pie manis nenāk pasēdēt.
Vēljoprojām mierīgā balss tembrā Princis atteica Jauniņajam.
Pāršķīris lapu Princis izdzirdēja, kā kādā ietriecās steks un pēc tam dūres triecās kādā citā ķermenī.
Iesaku pasēdēt un parunāties ar mani, ja tu protams negribi, lai tevi iesaista tajā kas notiek tur.[b]
Pat nepacēlis acis Princis zināja, ka tur Sīram bija uznākušas kārtējās dusmu lēkmes, jo kā nekā viņš tās šajā cietumā bija izbaudījis pats pirmais, bet protams vieglā stadijā, jo viņi abi tad bija pie ārsta kabineta.
[b]Jo tam tur...
Nedaudz paceļot galvu un norādot uz sīru.
...tagad ir bīstami tuvoties, ja protams tu negribi tikt ārā no cietuma lielā melnā celefāna maisā.
Un šoreiz skats tika vērsts uz Bena pusi kurš visai nedroši uzvedās.

[Kalevale]

Atkal Sīra izlēcieni, Marks nodomāja, vērodams viņa pretošanos. Noskatījies izrādi, viņš jau gaidīja, kad sargs atkal nokliegsies par to, lai mācās no šī atgadījuma, kaut gan tam jau nebija jēgas. Cietums paliek cietums. Sargam jautāt par to, kur ir bibliotēka laikam nebūtu īstais brīdis, Marks atkal bija aizdomājies līdz grāmatām, pamanījis vietējo sagādnieku ar grāmatu rokās. Tā nu Marks palika sēžam, kā jau bija ierasts dienu no dienas - noplūkt zāles stiebriņu, pakošļāt un izspļaut. Vērot nemierniekus un jauniņos. Dažbrīd uzmācās nevērīgas, taču ilgstošas domas par nogalināto draugu, tieši tajos brīžos uznāca ilgas pēc grāmatām. Kādreiz viņam ļoti patika lasīt. Pat pirmā zādzība bija grāmata.
Iespēja nokļūt citā pasaulē, bez rūpēm.

[Semijs]

-Nu labi, tad labāk parunāsim..-
Bens ieksatījās savam sarunu biedru acīs un Princis varēja redzēt, ka jaunietiem acīs valda bailes un nesaprašana.
-Esmu šeit jauniņais, bet to jau tu laikam zini... Nevari ieteikt vērtīgus padomus?-

[Zōzā zač zač]

Prinča seja bija pilnas nopietnības, bet pieklājība viņam bija, vismaz, tik tāl, lai sasveicinātos.
Es esmu Princis, ja tev kaut ko vaig, tad pirmā lieta, ko tu vēlēsies būs uz man rēķina, bet par pārējoo būs jāmaksā.
Novērsis acu kontaktu Princis, atkal, pievērsās grāmatai.
Tāpēc es tev ieteiktu šo izdevību prātīgi izmantot.
Turpinādams lasīt savu grāmatu Princis nošķaudījās un nedaudz paberzējis degunu turpināja lasīt.

[Optimisma iemies...]

No kaut kurienes iznāca vēl kāds plecīgs vīrietis. Markuss. Viņu beidzot bija izlaiduši no karcera, kurā viņš atradās galīgi nevainīgs, nu labi, mazliet vainīgs. Izskatījās mazliet neskuvies, bet neviens viņu par to vainot nevarēja. Ne jau viņš izvēlējās kur pavadīt šo nedēļu. Viņš pienāca pie pārējiem cilvēkiem.
"Jauns ieslodzītais. Nelaimīgais cilvēks."
Markuss nopūtās un pagriezās pret Metjū.
"Mani beidzot izlaida. Kāds par šito tiks sodīts. Es veselu nedēļu tur nosēdēju..."
Markuss nedaudz aizkaitināti paskatījās uz cilvēkiem, kurus šobrīd negribētos pieminēt.
"KO esmu palaidis garām?"
viņš iejautājās ar acīm redzamu vēlmi kādam pārgriezt rīkli.

[Zōzā zač zač]

Lēnām pāršķirdams nākamo lappaspusi, pie Prīnča un Bena pienāca Markuss.
Pienācis klāt Markuss sāka runāt.
edaudz paškielējis uz augšu Princis viegli pasmaidīja.
Bišķi nomierinies, Sīram, atkal, jau ir dusmu lēkme, neiesaku tagad izlekties, jo sargi parasti ir vēl vairākuzvilki, nekā parasti, kad redz Sīru šadā stadījā. Un es domāju, ka tu negribi atgriesties karcerī.
Nolaidis acis Princis ieurbās grāmatā.
tu neko īpašu nēsi palaidis garām un pie tam šī nedēļa bija aizdomīgi mierīga, tikai jauniņos šodien atveda.
Mierīgā tonī noteica Princis Markusam.

[Semijs]

Tiklīdz Princis nošķaudījās, Bens uzsauca.
-Uzveselību! Mani sauc Bens, prieks iepazīties.-
Viņš pastiepa roku, cerēdams, ka sarunu biedrs uz to reaģēs un izrādīs pieklājības normas, jo rokas nespiešana ir ļoti liela necieņas izrādīšana, taču cietumā tas nav vairs būtiski.
-Skaidrs....-
Bens paskatījās uz pārējiem cietumniekiem un tad turpināja.
-Par ko sēdi?-

[Optimisma iemies...]

Markuss izlaida roku caur matiem. Vajadzēja atgūt kaut ne cik cilvēcīgu izskatu.
"Nē karcerī es vairāk netaisos iet. Vai ir kādas ziņas par ārējo pasauli? Kāds miris kāds nogalināts?"
Markuss paskatījās uz jauniņo.
"UN kas tas par zaļknābi?"
viņš veltīja visai nievājošu galvas mājienu puiša virzienā. Markuss bija dusmīgs, bet Princim bija taisnība nācās savaldīties, jo negribējās palaist garām kādu svarīgu ziņu, no kāda svarīga cilvēka.

[Elven]

Maikls:

Maikls bija sekojis pārējiem uz iekšpagalmu tad viņš redzēja ,ka kāds no pirmstam redzētajiem jauniņajiem jau sēž kopā ar vēl kādiem diviem viņš klusi pie sevis patieca Tāds tādu atrod! Nolādētais Kriss tagad man būs japavada labākajā gadījumā viss mūžš kopā ar šiem mēsla gabaliem! viņš pārlaida skatienu visiem apkārt stāvošajiem un redzēja ,ka kādu cietumnieku ir atslēguši apsargi un mazliet pasmaidīja. Pēc tam atkal pievērsdams skatienu trīs sēdošajiem..

[Zōzā zač zač]

Metjū klusēja, kad viņam uzdeva jautājumu par ko viņš sēž, bet tad klusums pārtrūka un to izjauca viņa paša balss.
Es piesitu divus policistus ar viņu pašu stekiem. Tagad viņi guļ dziļā komā un ir minimāla iespēja, ka viņi, atkal, pamodīsies.
Metjū noteica nolikdams grāmatzīmi starp lapām un tad grāmatu ar blūkšķi aizvēra.
Pastīdamies uz Markusu Princis nopūtās.
Kā jau teicu šī nedēla bija aizdomīgi mierīga. Un šis zaļknābis ir..
Princis nespēja īsti paskaidrot, bet to centās izdarīt.
.. Ir savā ziņā ieguvis manu uzticību, bet neuztraucies, viņš nav nonācis manā aizstāvībā. Ar viņu ir labi parunāties.
Puisis noteica un nolika savu grāmatu uz sava labā ceļa. Viņš aizvēra acis un tas viņam līkās, kā stundu gājusm, bet pakārtējiem, kā sekundes simtdaļa.
Metjū patika, kad varēja ar kādu labi un gudri izrunāties, tāpēc arī Princim bijatik daudz uzticamo personu.

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 06.04.2007 21:09

[Semijs]

Bens izdomāja labāk nejautāt, kādēļ Princis smagi sasita divus policistus.
-Mjā, smagi... Es šeit tagad sēdēšu kādu laiciņu par to, ka aizstāvēju savu māti un nogalināju vīrieti, kurš centās viņu izvarot... Vai dzīve var kļūt vēl negodīgāka??-
Viņš nopūtās un skatījās zemē. Bens neņēma vērā Markusu, viņš viņu ignorēja.

Šo rakstu rediģēja Ilivarra: 06.04.2007 21:26

[Sarkanais Krūštu...]

Sebastians, divu policistu pavadībā, iznāca saules gaismā. Pēc trīs nedēļām karcerī, viņš bija kļuvis vēl ērcīgāks, nekā iepriekš. Saķeršanās ar sargiem bija bijusi arī iepriekš, bet vai tad Sebastians mācās no kļūdām? Nē..

Bija uzradušies jauniņie un Sīrs atkal izrādījās.. Viss tik ierasts, būtu pilnīgi žēl zaudēt savu vietu cietumā. Bet viņš to nezaudēs. Ilgi - visu atlikušo mūžu.
Bija kaut kas jādara, lai novērstu domas no neizbēgamā likteņa.
Sebastians lēni paspēra dažus soļus uz priekšu un salicis rokas kabatās, pavērās uz debesīm. Viņš pasmaidīja. Uz pavisam neilgu brīdi..

[Zōzā zač zač]

Prinč acis piesaistīja Sebastians.
Jau trīs nedēļas pagājušas?
Viņš sev pavaicāja un labo roku uzlika uz grāmatas, kas atradās uz viņa ceļa.
kā parasti, laikam es šeit nespēju izsekot līdzi.
Princis nodomāja un aizvēra acis. Tā bija relaksācija viņam, kaut uz bŗīdi pazust no šīs pasaules, tik aizverot acis.

[Sarkanais Krūštu...]

Tiklīdz smaids bija pazudis no Sebastiana sejas, viņš bija gatavs izlikt uz kādu tās dusmas, kas jau gāja pāri viņa pacietības malām. Pavēries apkārt viņš manīja, ka blakus Princim un Markusam ir viens no jauniņajiem. Lēnā solī viņš piesoļoja pie šī bariņa.
Sveiciens pēc trīs nedēļu prombūtnes.. Kas jauns noticis, kamēr biju atvaļinājumā? Viņš sarkastiski noteica un no galvas līdz kājām nopētīja jauno `biedru`. Sebastians. Viņš noteica, iepazīšanās nolūkos. Misters laipnais nu Sebs nebija, bet vismaz vajadzēja zināt kā uzrunāt viņu.
Un tu būtu..? Sebastians vaicāja, joprojām noskatīdams puisi.

[Zōzā zač zač]

Princis atvēra acis, kad izdzirdēja Sebastiana balsi.
izspiedis vieglu smaidu viņš noteica.
Nekas jauns, daži viens ar otru izrēķinājušies, bet pēdējās nedēļas laikā nekas nenotika un tas bija bišķi aizdomīgi.
Princis palika domīgs un tad ievaicājās.
Varbūt k-ko vēlējies iegādāties, vai arī tikai parunāties atnāci?
Mierīgā balss tonī vaicāja Princis.

[Sarkanais Krūštu...]

Nu ja. Sebastians nodomāja. Kā jau parasti, viens uz tas pats. Bet nekas, gan jau redzēsi, ka notiks. Un ilgi vairs nemaz nebūs jāgaida. Viņš pasmīnēja, bet vairāk gan neko neteica. Lai pārējais paliek Sebastiana paša ziņā. Par savām domām viņš varēja atkal nopelnīt dažas nedēļas karcerī, bet kādu sīku izklaidīti jau cietumā vajadzēja.
Vispār gribēju uzzināt kas jauns un iepazīties ar jūsu jauno `draugu`.

[Zōzā zač zač]

Atkal, jau tavas trakās idejas. Tev, Sebastian ir grūta galva. Nemācies no pieļautajām kļūdām.
Princis gudri noteica un tad pastījās uz Benu, kas viņam blakus sēdēja.
Šis zellis ir Bens. Jauniņais, cik jau noprati.
Viņš teica novēršot skatu no bena.

[Semijs]

-Jā, mani sauc Bens un esmu jauniņais, prieks iepazīties Sebastian.-
Viņš pasmaidīja un paskatījās ar ko runā.

[Eņģeļu gūstekne]

Pēc visai brutālās apsarga izrīkošanās Sīrs jau bija gatavs mesties virsū atkal, bet tas pavisam loģiski spriežot nu jau bija neiespējami, jo ne tikai steks jau bija savainojis puisi, labi tas bija salīdzinoši štrunts, bet arī trankvilizātors ātri vien iedarbojās un pēc pēdējā sitiena Sīrs šķietami atkāpās un jau pēc mirkļa krita atmuguriski uz zemes atslēdzies. Smags blīkšķis pret zemi un vīrietis tur tā gulēja kā dieva nepieņemts.

[Zōzā zač zač]

Princis uzlūkoja , ka snotiek ar sīru, bet viņš jau gulējauz zemes atslēdzies.
Sīr, sīr. Pamēģini arī kādreiz nomierināties.
Princis pie sevis nodomāja un palūkojā uz bariņu, kas bija savākušies ap viņu.

[Semijs]

Bens visu noskatīdamies, nedaudz pieliecās tuvāk Princim un nočukstēja.
-Šitā bieži notiek, jeb tieši tas čalis ir lielā problēma?-

[Zōzā zač zač]

Princis pastījās uz Benu un atčukstēja viņam atpakāl.
Šeit problēma ir katrs, pat neskatoties uz to , kādā veidā un dēl, kā ir nonākuši cietumā, bet Sīrs. Jā, viņš var teikt ir visbīstamakais no visiem. Bet tad seko pārējie, kā šie abi, kas mums ir pievienojušies un tā tālāk.
Viņš viņam klusi noteica un tad pavērās uz sargu torņiem.

[Semijs]

Bens apsēdās taisni un norija gaisa kamolu. Nu bija skaidrs no kuriem cietumniekiem turēties pa gabalu un negadīties ceļā. Protams viņš gāja karatē, kas viņam palīdzēja pastāvēt pa sevi, bet cietumā viss ir savādāk. Tur tev varēja viens un divi, iedurt naglu sānos.

[Sarkanais Krūštu...]

Man galu galā nav ko zaudēt. Un ja apzinies, ka esi iesviests te uz mūžu vajag arī papriecāties un izbaudīt dzīvi lai kāda tā būtu katram iedalīta.. Un viss pārējais jau bija ārā no prāta. Jauna doma - kā tik sodītam jau bija galvā. Bet to vēlāk, vajadzēja paelpot `svaigu gaisu` un uzzināt jaunumus.
Ja es varētu teikt, ka man arī prieks ar tevi iepazīties.. Sebastians atbildēja Benam, vairs jau īpaši nevērsdams uzmanību pie viņa. Turklāt jauniņajiem vēl sevi jāpierāda kā īstu memmīti vai topošu Sīra līdzgaitnieku, Ben. Viņš vairāk pielieceis uz puiša pusi, klusi noteica. Vairāk gan nelielai pabiedēšanai un atliecās atpakaļ.
Ar prieku varu paziņot, ka es laikam viesbiežāk sēžu karcerī. Viņš apmierināti pasmaidīja un Sīru nelikās ne ziņas. Cik ilgi tad var vērot viņa trakošanu?

[Elven]

Diena pagājā diezgan ātri ,jo jauniņie jau bija tikuši atvesti pēc pusdien laika un pārējiem ieslodzītajiem bija palikusi vēl pusduna ,ko pavadīt iekšpagalmā pirms viņiem bija jādodas iekšā ,jo līdz pūlksten astoņiem ,kad aizslēdza kameras vēl bija palikušas divas ar pusi stundas...




Falkons:

Viņš paskatījās uz Sīru ,kas atslēdzies gulēja uz zemes un iespēra viņa ar kāju pēc tam paskatīdamies uz apkārtējiem noziedziniekiem un pasmaidīdams! Viņš paskatījās uz diviem sargiem ,kas bija kopā ar viņu un tiem pārākā balss tonī pateica
Aiznesiet viņu uz viņa kameru, slimnīca priekš tādiem kā viņš nav piemērota!
Viņš mazliet pasmaidīja un sagaidīja ,kad sargi aiziet viņš paskatījās apkārt un saprata ,ka šī diena jau bija tīri ātri pagājusi viņš sāka iet uz cietuma kompleksu ejot prom viņš vēl skaļā balsī pateica adresēdams to visiem cietumniekiem.
Jums laiks sāk iet uzbeigām!





Apsargi aiznesa Sīru uz viņa kameru nogūldija gūltas pirmajā stāvā un uzlēja uz sejas aukstu ūdeni ,ko tiko bija ielējuši krūzē no krāna viņa kamerā un viens no viņiem skaļā balsī pateica
Celies aukšā! Mēsl!



Maikls:

Maikls nožēlajmi izskatīdamies gāja pa iekšpaglamu viņš nevarēja izturēt uztruakumu ,jo rīt viņš uzzinās vai viņa nāves soda izpilde tiks apstiprināt vai noraidīta! Viņš skatījās uz to ,kas notiek ar Sīru un kā apsargi ar viņu izrīkojas, pēc tam pie sevis nodomādams Izskatās ,ka cietumnieki te nav vienīga problēma! viņš skatījās uz Sīru ,kad pēkšņi ejot uzskrēja virsū netīšām pagrūzdams Sebastianu pietam tā ka viņš gandrīz uzkrita virsū Princim. Maikls stāvēja un nespēja izdomāt ,ko teikt tāpēc viņš arī palika tā vienkārši stāvot un skatoties uz viņiem..

[Sarkanais Krūštu...]

Nolādēts, skaties kur brien, idiot.. Un tā parasti sākās visas nepatikšanas, kas bieži vien noveda līdz viņa `iemīļotajai` vietai karcerī. Turklāt tur jau bija pilnīgi rezervēta kamera tieši viņam. Tikko neuzkritis Princim viņš pagriezās un uzlūkoja cilvēku, kurš viņam uzskrēja virsū. Tas bija viens no tiem jauniņajiem.
Tiešām, skaties, kur ej, te par vienu nelielu kļūdu var pamatīgi dabūt.. Bet neņem galvā, pagaidām vēl tev nekas nedraud. Sebastians pasmīnēja un skatoties otra `džeka` acīs nokrakšķināja pirkstu kauliņus.
Sebastians, starp citu. Negaidīti aizdomīgi, ka vienā dienā var iepazīt divus cilvēkus. Retums un pašlaik, laikam, Sebastiana rekords.

[Elven]

Maikls:

Es, atvainojos! Tas bija netīšām!
Maikls vēl joprojām pārsteigtā balsī ātri pateica un dzirdējis Sebastiana vārdus mazliet piekrītoši pamāja ar galvu
Tas vairs neatkārtosies! Un mani sauc Maikls!
Maikls jau mierīgākā balsī pateica un paskatījās uz sauli ,kamēr viņa acis bija pilnībā apžilbušas...

[Semijs]

Bens izdzirdēdams vārdu Maikls, uzreiz pievērsās vīrietim.
-Tad es laikam būšu tavs kameras biedrs.-
Viņš pastiepa roku.
-Bens.-
Uzreiz varēja pateikt, ka Bens neko ļaunu negribēja, viņš tikai gribēja labas attiecības ar savu kameras biedru.

[Sarkanais Krūštu...]

Klusi iesmējies Sebastians pie sevis noteica. Ak, tad redz kādus tagad met cietumā.. Viņš kādu brīsniņu pavēroja Maiklu un iejautājās: Par ko sēdi?
Tas vairs neatkārtosies.. Nesaprotu šitādus, paraugbērns ar augstāko izglītību. Nākamais valsts prezidents un atrodas pavisam citā vietā. Viņš domādams nemānāmi papurināju galvu pie sevis.

[Elven]

Maikls stāvēja un domāja teikt ,ka nav vainīgs tāču pārdomāja un labāk pateica par ko viņu apsūdz, viņš nostājās mazliet taisnāk un paskatījās uz Sebastaianu
Vispār par vairāku policistu un viena f.i.b. aģenta slepkavībām, narkotiku glabāšanu lielos apmēros! Par ko tu?
Viņš mazliet mierīgā balsī pateica un pēc tam paskatījās uz Benu vienldzīgā balsī pasakot..
Laikam gan!

[Sarkanais Krūštu...]

Aizturējis smieklu lēkmi Sebastians vēroja slepkavu, kurš uzvedās kā pirmklasnieks nonācis vidusskolnieku pulkā. Gribi zināt pkādēļ šeit atrodos es, ja.. Sebastians bija atrdis personu, ko mazliet pavilkt uz zoba. Ha - hā, vai tad Tevi māte nemācīja nebāzties, kur nevajag? Es jau neteicu, ka atklāšu savu iemeslu, ja tu man pateiksi savējo. Viņš visai nicinoši smaidīja, lūkodamies Maikla acīs.

[Zōzā zač zač]

Princis uzlūkoja Maiklu. Šajā cietumā viņš zināja gandrīz visus, kas pie viņa kaut ko iegādājās, tāpēc arī viņam nevajadzēja īpašo iepazīšanos tūri rīkot.
Piecēlies kājās Princis izmane'vrēja caur visiem šiem ķermeņiem, kas bija ap viņa soliņu sastājušies.
pagājis jau kādu gabaliņu nostāk viņš visus uzlūkoja un tad smag nopūtās.
Lēnā solī iedams viņš virzījās uz cietuma pusi, lai tiktu savā kamerā un lai varētu paņemt nākamo grāmatu un to sāktu lasīt, jo šo grāmatu viņš bija tik daudzas reizes lasījis, ak viņam jau sāk tā pieriebties.

[Kalevale]

Pamanījis, ka Metjū dodas prom, Marks piecēlās kājās, izspālāvis kārtējo zāles stiebriņu steidzās pakaļ puisim, un panācis to iejautājās: Cietumā ir bibliotēka? Tas bija viss, kas Marku interesēja, jo ja šim puisim bija grāmata, tātad tādas varēja dabūt arī citi. Varbūt pat varēja nenākt ārā, bet gan bibliotēkā lasīt? Tomēr ar šo domu Marks neaizrāvās, jo nedomāja, ka tas būtu atļauts. Tā kā tuvojās izklīšana pa kamerām, tad bija cerība, ka vēl var paspēt sameklēt bibliotēku, ja šis puisis tiešām dotu apstiprinājumu, ka šeit tāda ir. Marks atkal nošķaudījās un izvilcis no kabatas strēmeli tualetes papīra pielika to pie deguna. Nešķita sevišķi ētiski sākt šņaukt degunu brīdī, kad uzdots svarīgais jautājums.

[Zōzā zač zač]

Izdzirdēdams balsi no mugurpuses Princis bija gatavs izvilkt savu ieroci un aizstāvēties. Protams, tā nebija pistole, bet gan paštaisīts nazis.
Bet par laimi, balss īpašnieks tikai gribēja uzzināt vai šeit ir bibliotēka.
Pagriezies pret marku viņš pasmaidīja.
Jā, šeit ir bibliotēka.
Viņš vieglā balss tembrā atbildēja uz šī puiša jautājumu.
Parādīt kur ir vai arī pats atradīsi ceļu?
Šoreiz svarīgu jautājumu uzdeva Princis, jo cietumā var apmaldīties un nonākt tādā vietā, kur negribētu nonākt. ņemsim par piemēru , tur kur ar kādu ižrēķinš, nu, tad pats arī var dabūt pa galvu, vai arī tikts nogalināts.
Tā, kā ceļu zināt būtu svarīgi.

[Kalevale]

Būsi tik laipns? Marks iejautājās, uzmezdams īsu skatienu puisim, kas zina, kādi aizspriedumi bija šim. Lai vai kā jautājums, ko viņš uzdeva bija pieklājīgs un nepavisam ne izsmejošs, tādēļ Marks cerēja arī uz jauku atbildi, bet cik, nu šeit bija gadījies, tad jaukas lietas nebija sevišķi sastopamas.
Puisis bija gatavs jebkurā mirklī sekot Metjū, ja tas norādītu, kādā virzienā. Atkal sabužinājis rudos matus Marks paskatījās debesīs. Tuvojās krēsla. Diez, šodien vēl paspēšu? Cerams, ka tur nav kaut kāda ilga pierakstīšanās vai kaut kas tāds, Marks nodomājis atkal uzmeta skatienu Metjū.

[Elven]

Maikls:


Es tev tikai paprasīju!
Viņš vienladzīgā balsī patecia ,jo zināja ,ka rīt beidzot saņems ziņu par to vai gubernātors ir apstiprinājis nāves spreidumu! Viņš pagriezās pret Sebastianu un mierīgā balsī pateica..
Nē māte man nav to mācijusi! Un es laikam došos uz kameru!
Viņš pagriezās un sāka iet uz kameru bloku iegājis iekšā viņš uzkāpa otrajā stāvā un sāka meklēt savu kameru iegājis iekšā viņš apsēdās apkšējā gūltas stāvā un nolicis galvu starp rokām sāka domāt Nolādēts ,ko lai es daru ,ja man piespreiež nāves sodu?! viņš peicēlās kājās un iesita ar kulaku pa pretējo sienu un palika stāvot un skatoties sienā!

[Zōzā zač zač]

Nu labi, tad seko man.
Viņš monotomā balsī noteica un gāja uz pašu cietuma pusi. nonācis līdz cietuma ieejas durvīm viņš palūkojās vai šis jauniņais viņam seko, tad pagriezdmaies devās iekšā.
Solis Princim nebija ātrs, tāpēc šim jaunēklim nevajadzētu īpaši dzīties viņam pakaļ, lai panāktu.
Iziedams caur vairākām telpām Princis apstājās pie kādām durvīm, kuras bija ķirškoka krāsā.
Lūk šeit būtu bibliotēka.
Viņš noteica un tad pagriezās pret Puisis, kurš viņam sekoja.
Vispār mani sauc Prncis.
Viņnš pastiepdams roku teica šim jauniņajam.

[Kalevale]

Pateicos, puisis ieteicās un satvēra pastiepto roku. Marks Mazais.
Paspiedis roku viņš brīdi vilcinājās, jo nezināja, vai tikko iepazītais puisis arī dosies iekšā, tādēļ uzlicis roku uz durvju roktura viņš atmeta skatienu uz Princi.
Atkal pagriezies pret durvīm viņš palūkojās uz leju, noslaucījis kājas uz tepiķīša puisis nospieda durvju rokturi un ar vieglu klikšķi durvis atvērās. Gaisā bija jūtama grāmatu smarža un Marks kāri to ievilka plaušās. Gandrīz vai labāk par smēķiem! viņš pie sevis nosmējās.

[Zōzā zač zač]

Prieks iepazīties, un es došos atpakaļ. Ceļu gan jau atrdīsis pats.
Princis noteica un pagrieziesaizgāja prom uz savu kameru.
izstījās labs jaunietis.
Viņš nodomāja un satvēra savu grāmatu abās rokās.

[Eņģeļu gūstekne]

Auksta ūdens šalts visai nepatīkamā veidā atmodināja Sīru. Galva pulsēja, bet nebija jau brīnums arī bilde acu priekšā vēl nedaudz miglojās. Sīrs izbrauca roku caur matiem un paskatījās kur īsti atrodās. Cik paredzami, viņš jau atkal bija kamerā. Nošņācies viņš paskatījās uz mentiem un ar vienu striktu žestu norādīja uz durvīm pats neko nesakot. Šodien kā par brīnumu nepatikšanās iekulties vairs negribējās.

[Elven]

Apsargi ,kas bija iemetuši Sīru kamērā pēc viņa žesta pasmējās un izgāja arā..
Bija jau pienācis laiks ,kad visiem bija jādodas uzkamerām! Tos ,kas vēl nebija aizgājuši līdz viņam apsargi aizveda un iegrūda tajā iekšā, pēc tam pārbaudot vai visi no cietumniekiem šeit atrodas.

Kameras izskatījās pa visam vienkārši ,tājā bija divustāvu gūlta, un pievienas no sienām atradās toletes pods un izlietne, dažas kameras bija labā stāvoklī ,bet citas bija diezgan drausmīga paskata...

Kameru iedalījums:
Markuss Moreti kopā ar Princi
Marks viens pats, kamera blakus Rey un Maikla, Bena kamerai
Maikls kopā ar Benu
Sebastiana gandrīz blakus Sīra un pretīm Reja..

Šo rakstu rediģēja Elven: 16.04.2007 21:05

[Zōzā zač zač]

Iegājis savā kamerā viņš nopētija abas gūltas, kā parasti markss, kavēja.
Cerams šoreiz viņš ātrāk atvilksies.
Princis noteica un apgūlās apakšējā gūl'ta,kurā viņš aprasti duss.
Atvēris savu grāmatu viņš sāka to lasīt un pēc kāda laika viņš to nobāza zem spilvena.

[Semijs]

Bens ienāca savā kamerā un redzēdams Maiklu sēdēdamu apakšā noteica.
-Tad laikam es guļu augšā.-
Viņš uzrāpās augšā un apgūlies, smagnēji nopūtās.
-Pirmā diena daudzmaz mierīga.. Man.-

[Elven]

Maikls:

Njā!
Maikls mierīgā un mazliet vienldzīgā balsī pateica
Cermas, tā tas turpināsies! Bet rīt jau redzēs cik ilgi te vēl būs jaiztur!
Viņš jau klusākā un mazliet bēdīgā balsī pateica...

[Semijs]

Bens piecēlās sēdus un sakrustojis kājus ar nedaudz uztraukuma pilnu balsi teica.
-Kāpēc? Kas tad noticis?-

[Elven]

Maikls:

It kā jau nekas!
Maikls mazliet pasmaidot pateica
Tikai rīt uzināšu vai gubernātors apstiprināja vai noradidīja manu nāves soda izpildi!
Maikls jau mazliet klusākā balsī teica...

[Semijs]

Bens nedaudz nobālēja un vaicāja Maiklam.
-Kāpēc tev piespriests nāvessods? Ko tu tādu izdarīji?!?-
Viņam kaut kā negribējās pazaudēt kameras biedru pirmajā dienā, jo baidījās, ka viņam varētu iebāzt kā kameras biedru, lielu šokolādes cilvēku (melno).

[Elven]

Maikls:

Ja, es teikšu ,ka neesmu vainīgs tu gan jau man neticēsi!
Maikls pēc tam ,kad to bija pateicis atlaidās gūltā
Bet vispār esmu apsūdzēts par vairāku policistu un viena f.i.b. aģenta slepkavībām, narkotiku glabāšanu lielos apmēros!
Viņš mazliet skumīgā balsī pabeidza...

[Kalevale]

Dabūjis grāmatu no bibliotēkas, Marks steidzās uz savu kameru. Bija jau laiks un tagad garie vakari būs vieglāk īsināmi. Iegājis savā kamerā Marks apgūlās uz savas lāvas un pāršķirstīja grāmatu. Tāda smarža sen nebija justa, puisis iedomājās. Grāmatas smarža. Jāķeras klāt, tikai cerams, ka pārējie nebūs pārāk trokšņaini šovakar. Un iekārtojies ērtāk, cik, nu ērti varēja, Marks sāka lasīt izvēlēto grāmatu par slepkavu Robino.
Ar grāmatu rokās laiks ritēja ātrāk.

[Optimisma iemies...]

Markuss iesoļoja kamerā ar pārsistu lūpu un nedaudz uzdauzītu aci. Vīrietis izskatijās nedaudz paspūris, tāpēc nekavējoties pieglauda matus pie galvas. Priekšā Princis nobāza grāmatu zem spilvena.
"Ja tu šitā turpināsi, es vēl sākšu domāt, ka esi bijis skolā nūģis. vai arī huligāns un tagad centies atgūt nokavēto."
markuss nedaudz ļauni paņirgājās, bet šodien viņam to bija jāpiedod, viņš bija sliktā omā. Pret viņu izturējās cūciski un viņš to pašu darīja pretī. Tam pierādījums bija kāds kas gulēja pie žoga.
Markuss uzkāpa augšējā gultā un atlaidās guļus. Viņš aizlika rokas aiz galvas un truli blenžot griestos sapņoja par Marselu un mazo Enriki.

[Zōzā zač zač]

Princis piecēlās sēdus un aplūkoja Markusu.
Tas ir viens no veidiem, kā atbrīvoies no liekiem sresiem un satraukumiem. Palasi, tas tev nāks tikai pa labu.
Princis paņēm grāmatu, kas bija zem spilvena un pieceļoties kājās viņš to uzlika Markusam uz Krūtīm.
Tā grāmata ir interesanta, jo TAjā ir daudz "Pārsteigumu".[/b]
Viņš izcēla vārdu Pārsteigumu un, tad pats apsēdās atkal uz gūltas, cerot, ka viņš šo grāmatu neizbrāķēs.
Jo grāmatā atradās viņa ģimenes foto, kuru viņš bija lūdzis sadabūt no personiskām mantām.

[Optimisma iemies...]

Markuss tikai pavēpsnāja par nervu nomierināšanu.
"Es neesmu satraukts un man nav stresa, vienkārši pakritu un pārsitu lūpu."
Markuss noklusēja reālos faktus. Ja kāds jautātu, tad Princis varētu godīgi atbildēt, ka neko nezin. Markusam nepatika, ja kāds melo viņa labā. Pats viņš meloja bez jebkādas sirdsapziņas.
Viņam uz krūtīm nogūlās kaut kas smagāks un cietāks par parasto grāmatu, kādu Markuss bija redzējis un turējis rokā. Viņš izvairijās no grāmatām. Tās sagādāja vīrietim nepatiku.
markuss pārvākoja grāmatu un no tās kaut kas izkrita. Pabieza papīra laba. Tā bija fotogrāfija. Markuss nolika grāmatu blakus un apskatīja fotogrāfijā redzamos cilvēkus. Marsela un mazais Enrike. Viņa ģimene. Sirds nu bija laimīga, bet seja vēl tik pat nopietna un vīpsnājoša.
"tad beidzot. Es jau sen to gaidīju."
viņa balss izklausijās pārmetoša, bet skatoties uz mazā puisēna smaidīgo sejiņu arī Markusam nekas cits neatlika kā vien pasmaidīt.
"Paldies Princi. Es to novērtēju un palieku tavs parādnieks, vīra vārds."
markuss pagriezās uz vēdera tā lai redzētu kameras biedru un pastiepa tam pretī labo roku. Vīra vārdu vajadzēja apstiprināt ar vīra rokasspiedienu.

[Zōzā zač zač]

Kā vēlies, šā vai tā teiktu, ka neko nezinu.
Viņš nodomāja un tūlīt gribēja atgūlties,bet tad Markus viņam pateicās.
Princis viegli pamsaidīja un paspieda Markusam roku.
Nevaig, šis bija no manas puses kā labs žests tev, lai vismaz tu varētu kaut vēl reizi skatīt savu ģimeni, pat ja ne reāli, tad caur fotogrāfijām.
Viņš noteica MArkusam un Prinčā seja nedaudz paliak bēdīga. Joviņam tācu nebija nekā, nedz vecāku nedz vispār kādas ģimenes.