Apokalipses vilki........, Tavas asinis skars viņu zobus........... Opcijas

[Calipso]

Viss sākās kādā neparastā dienā. Saules stari nesasniedza zemi, tie pat neparādījās aiz apvāršņa, tā itkā tādas Saules vispār nebūtu existējis. Debesis pārņēma tumsa un negaiss. Vienīgā gaisma, kas apgaismoja zemi bija zibens uzliesmojums. Nebija dzirdams nekas. Putni bija kā izmiruši. Vienīgi debesīs lidoja vienmuļi melni kraukļi, kas ar savu ķērkšanu izraisīja baiļu sajūtu. Upes bija kļuvušas melnas un dziļas un savos atvaros rāva visu, kas bija nelaimīgi gadījies ceļā. Viss dzīvais iznīka. Tikai izdzīvot spējīgākie savācās ciemos un mēģināja izdzīvot. Tagad katrs bija par sevi un par savu ciemu.
Bija sākusies Apokalipse!........
To bija sapratusi ikviena saprātīga būtne, kas vēl bija izdzīvojusi.

(Vispār notikumi notiek pasaulē, kurā mīt burvji, elfi, drakoni utt. Tātad viss ko var iedomāties.)

Ciemi sāka izdzīvot daudz labāk, lai gan daba bija kļuvusi vēl briesmīgāka un nežēlīgāka. Ar katru dienu visi iemācījās kaut ko jaunu, lai izdzīvotu.
To bija ievērojis arī Apokalipses Radītājs. Viņs vēlējās iznīcināt visu dzīvo, lai radītu jaunu un paklausīgāku pasauli. Neviens nekad nebija viņu pielūdzis, un tas traucēja Radītājam valdīt. Bet tomēr bija kāda cilts, kas pielūdza Radītāju. Tā bija Vikaču cilts.

Arī šai ciltij neklājās viegli, bet viņi bija izcili un nežēlīgi mednieki tāpēc izdzīvotāji viņi bija lieli jau kopš bērnības. Šajā ciltī pirms vairāk kā 3000 gadiem tika nogalināta ar sudraba bultu nežēlīgākā un kareivīgākā vilkaču vadone Saligo (No latīņu val. caligo - tumsa). Ar viņas palīdzību vilkači bija kļuvuši par briesmīgāko murgu visam dzīvajam. Tie iekaroja vai lielāko daļu rietumu puslodes zemju un taisījās jau doties uz austrumiem, bet... To zemju vampīru cilts vecākais vampīrs paziņoja savas cilts vadonei: "Tu izdzīvosi, ja būsi gudra, tev pretinieku iepazīt, bet nojauta, ka tuvu nāve, neļaut tai sev piespiesties, jo pazudinās bailes tevi... Sudrabs - pretinieka nāve, bet ne tava lielākā, tai māte nāves enģelis un asinas ar klusumu, ātrums tava iespēja pazudināt velnu"... Vampīru vadone Aselera (no latīņu val. accelerare - ātrums) savam karaspēkam izveidoja ieročus no sudraba, bet vecākais vampīrs Aselerai iedeva īpašas bultas... Viņi sastapās Pasaules malā (Gibraltārā) un sākās asiņainākā kauja pasaules vēsturē... Kad katrā karaspēkā palika tikai daži desmiti karavīru, tad aci pret aci nostājās Saligo un Aselera, kas bija iznīcinājušas vai pusi viena otras karaspēkus, tagad naida pilnas un spēka pārņemtas sainskāri un nežēlīgi uzsāka cīņu... Visu diennakti viņas viena otru plosīja, bet tad Aselera izvilka savas vecākā vampīra dāvātās bultas un izšāva uz Saligo... Viņa smagi nogāzās zemē. Tad nezin no kā Aseleru pārņēma tādas bailes, kādas nekad viņa nebija piedzīvojusi... Viņa taču varēja nomirt... Viņa notupās uz zemes un klusi sāka raudāt... Un tā bija viņas lielākā kļūda par kuru viņu brīdināja vecais vampīrs... Raudot viņa nepamanīja, ka Saligo ar saviem pēdējiem spēkiem pielien Aselerai no mugurpuses un paceļot savu roku ar asmens asajiem dzelzs nagiem izrauj Aselerai sirdi un saspiež to tā kā ogu... Aselera nesaprašanā ķēra elpu, bet nespēja un nokrita līdzās mirstošajai Saligo... Tā abas nomirušās vadones tika aizvestas uz savām ciltīm un apglabātas goda vietās ar uzraxtiem - "Saligo - mūsu nāves princese, kas izcīnīja mūsu nozīmi pasaulē, kas pierādīja, ka vilkači ir Radītāja cienīgi un asinskāras nežēlības dēļ izdzīvos pat Apokalipses sekās......" un "Aselera - glābdama mūsu godu un zemes viņa atdeva savu dzīvību, sirdi un dvēseli un mēs atdodam savu godu viņai par drosmīgāko vadoni, kas uzdrošinājās stāties pretī pašam Velnam... "

Tā Radītājs devās pie savas padotās cilts un uzrunāja to... Vilkači nesaprašanā, kas uzdrošinājies runāt ar šo cilti, izgāja no savām mājām un atstāja savus darbus, lai klausītos tajā... Šī balss viņiem teica: "Uzklausiet mani, mana padotā un godājamā vilkaču cilts!... Es vēlos jūs vest savā mesijas pēdējajā kaujā... Tā jūs pierādīsiet, ka esat mana uzticamā cilts un es jums apsolu, ka Jaunās Pasaules sākumā jūs jau būsiet svētākā cilts no visām........Bet vai jūs piekrītat manai mesijai?" Kāds jaunāks vilkacis pēkšņi pajautāja: "Bet mēs sen jau neejam kaujās, jo mums nav kauju cienīgu vadoņu... Kas mūs vadīs?" Tad notika kautkas apbrīnojams... No debesīm parādījās spirāle un iešāvās tieši zemē... No tās kā pa trubiņu sāka tecēt melnas asinis... Tās tecēja tieši uz Saligo kapa vietu!!! Tad no kapa izšāvās melna gaisma un no turienes piecēlās Saligo jau daudz spēcīgāka un nežēlīgāka kā iepriekš... Balss turpināja: "Lūk, jūsu vadonis Svētā Vilkača Sanktusa (No latīņu val. sanctus - svēts) un nāves enģeļa Letumas (no latīņu val. letum - nāve) meita Saligo..." Visi ieraudzījuši Saligo nokrita ceļos un sāka pielūgt to... Balss uzrunāja Saligo: "Klausies, Saligo nežēlīgā nāves vadone, tu esi izredzēta būt par vilkaču vadoni manā svētajā Apokalipses mesijas kaujā, tāpēc tavs uzdevums būs vest kaujā savus karavīrus un iznīcināt visu atlikušo dzīvību un tagad tevi un tavu karaspēku sauks par Apokalipses vilkiem un šo nosaukumu atcerēsies visi Jaunajā Pasaulē... Tagad gatavojies un dodies... Tev līdzi būs mani uzticamie vilki, kas pasargās tevi no nāves un būs tev uzticīgi jebkur... Ej, un pēc katras kaujas atstāj tur mūsu kaujas zīmi, lai visi zin, ka šeit pabijusi nāve..."

Saligo sagatavojusi visu devās prom un iznīcināja visu, kas gadījās ceļā... Viņa nesaudzēja nevienu...Bet viņa zina, ka viņai būs daudz ienaidnieku, kas būs līdzvērtīgi viņai un nāvi viņa var sagaidīt no jebkura...


Tātad, ja vēlaties piedalīties šajā LS tad jums būs jāpiesaka savs tēls:

• Vārds
• Vecums
• Rase (burvis, drakons, elfs utt.)
• Ieroči
• Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu)
• Dzimums
• Dzīvesvieta
• Ģimene
• Dzīvnieki
• Izskats (Var būt arī bilde)
• Raxturs
• Pagātne
• Tavs simbols

(IMG:http://207.36.18.54/rm2k3/panorama/Apocalypse-02.png)
Apokalipse

Tātad es būšu:
Vārds:Saligo
Vecums:17
Rase: Vilkacis/Nāves enģelis
Ieroči: Uguns zobens un asmens nagi
(IMG:http://imm.uinc.ru/artel/img/big/namtar_0_b_red_sword.jpg)
Spējas: Spēja izsaukt garus
Dzimums: Sieviete
Dzīvesvieta: Līdz mesijas sākumam dzīvoja vilkaču apmetnē, bet tagad klejo ar savu karaspēku
Ģimene: Tēvs Svētais vilkacis Sanktus, kuru nežēlīgi noplosīja drakoni, un māte Nāves enģelis Letuma, visskaistākais un visbīstamākais enģelis, kas paņēma pie sevīm Saligo tēvu..... Bija arī dvīņubrālis, bet to arī pie sevīm paņēma māte......
Dzīvnieki: 2 vilki - Aers (no latīņu val. aer - gaiss) - aizsargātājs un Inferno - iznīcinātājs
http://elfwood.lysator.liu.se/art/r/e/rehc...detail.jpg.html
Izskats: Izskatā Atsitusies vairāk uz mātes pusi, bet raxturā uz tēva....
http://elfwood.lysator.liu.se/art/l/a/laur...rsmall.jpg.html
Raxturs: Nežēlīga, asinskāra slepkava.............. Nopietna, nekad savā mūžā nav smaidījusi.......... Gudra un viltīga....... Patstāvīga un noslēgta..........
Pagātne: Viss itkā ir aprakstīts jau, bet neskatoties uz viņas nežēlīgo raxturu viņai bija dzīvesbiedrs Morbus (no latīņu val. morbus - slimība), bet Morbusu gribēja upurēt un viņam nācās bēgt uz ziemeļiem, kur viņu neviens nemeklēs.... Kopš tās reizes Saligo ienīda svētos upurētājus un tad kad viņa kļuva par vadoni, Saligo izrāva visiem upurētājiem zarnas un aptina tās ap savu māju...........
Tavs simbols: Saligo simbols raxturo krustceles kurās stāv pasaule un vienā pusē stāv Dievs, otrā Velns, trešajā enģeļi, ceturtajā dēmoni, bet šis krusts nekādā ziņā nenozīmē Dievu, jo vilkači nicina to, bet pielūdz Radītāju - īsto...........
http://ew2.lysator.liu.se/pic/art/c/a/cari...lcross.gif.html

Tā lūk tagad jūsu kārta...
Enjoy!!!

Šo rakstu rediģēja Mastero Jazz: 16.05.2004 09:21

[earnella]

OOC: Es neesmu zirgā. Man vispābā nav zirga. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Nolindia atkal izrāvās un nicinoši paskatījās uz Saligo. "Būtu labi, ja man piemistu tādas spējas. Nē, to izdarīja Dievi un Priesterienes no mūsu valstības, vai arī kāds no pašiem vampīriem." Meitene teica un lēni, mierīgi pacēlās gaisā, pagaidām tikai kādus piecus centimetrus.

[Tinuviel]

"es vispār to nemāku," Menedra neapmierināta norūca, jo no Saligo dusmīgā jautājuma bija pārbijusies, un nokritusi no melā zirga. "Tas bija sāpīgi," viņa klusu, klusu teica un uzkāpa atpakaļ uz melnā zirga. Balto arī nebija apmierināts ar šādu izturēšanos. To varēja redzēt, jo vilks neapmierināts rūca.

[Calipso]

"Tūlīt pat kāp melnajā zirgā! Mēs dodamies uz rietumiem vai tev ir skaidrs? Un paņem savu čūsku. Mani viņa sāk tracināt! Un tu Menedra arī fiksi kāp zirgā un savaldi savu vilku!"Saligo noņurdēja un gaidīja, kad atgriezīsies Todesnots, jo viņai sāka kļūt kautkā neomulīgi... Viņa sapnī bija redzējusi savu māti - nāves enģeli Letumu, un viņa teica, ka pienāks laiks, kad enģeļi nesīs dzīvās dvēseles pie viņas. Tāpēc Saligo nepatika eņģeļu klatbūtne, jo viņai likās, ka tie pazudinās viņu...

Šo rakstu rediģēja Calipso: 19.05.2004 18:30

[earnella]

Nolindia, nenovērsdama skatu no Saligo, pacēla roku aiz muguras un čūska uzvijās uz viņas rokas. "Es nejāju uz zirgiem. Tos uztrauc mana klātbūtne." Meitene paziņoja, paceldamās vēl nedaudz augstāk. "Es ceļoju vai nu lidojot, vai kā vilks. Citus veidus es neatzīstu."

[Tinuviel]

Menedra paskatījās uz Saligo, jo bija izbrīnīta par viņas nervozumu. Tad viņa teica savam vilkam:"Nomierinies. Tagad esi kluss." Tad viņa teica savam zirgam, lai tas iet prom, un kad viņa sauks, lai tad viņš nāk šurp. Menedra drošības pēc ievilka spārnus, un tad nevarēja redzēt, ka viņa ir eņģelis. Viņa izskatījās tikai pēs elfa.

[Ice]

Klausos pavēlniec Todesnots noteica un devās pie pārējiem vilkačiem Uzklausiet mani, viņš teica Mūsu pavēlniece lika jums ievēlēt vadoni, ejiet uz austrumiem, lai pēc jums nepaliktu neviena dzīva būtni un lai sargās , tas kas nepildīs mūsu pavēlnieces teikto. bet tagad ejiet, viņš vēl pēdējoreiz uzkliedza vilkaču baram un atgriezās pie Saligo. Paņemis vampīru uz rokām un kā kartupeļu maisu pārsviezdams pār plecu viņš atkal paskatījās uz saligo, ja jums pavēlniec nekas nav iebilstams šo mēs varētu ņemt līdz, varbūt uzzināsim ko jaunu par Adrianu, par viņas augšām celšanos, Todesnots pavēra savas dzeltebnās acis uz Saliogo, bet tad atkal paskatījās uz eņģeļiem un jūs lai nemaz nemēģinātu bēgt, Vai skaidrs, viņš saspieda zobena spalu un zīmīgi pavilka to ārā.

[Calipso]

Saligo atzinīgi paskatījās uz Todesnotu un teica:"Tu esi mans uzticamākais sabiedrotais, tāpēc vari mani saukt par Saligo un tava ideja par vampīra ņemšanu līdzi varētu būt laba...Paldies!"viņa itkā piemiegdama ar aci viņam nogrozīja galvu. "Tu, Nolindia varēsi skriet mums līdzi kā vilks, bet skaties bez nekādiem jokiem"Saligo eņģelim iebakstīdama sānos norūca..."Mēs varētu doties ceļā!!! Iesim pa šo ceļu, jo tas ved uz tuvāko ciemu... Inferno, Aers pieskatiet to vilku, bet es ar Todesnotu uzraudzīšu mūsu eņģeļus un vampīru." Saligo skaļi nokomandējusi devās pa ceļu uz Demonas ciemu, kurā mājoja medūzas...

[Shatered]

Note klusi gāja pa kādu ceļu, kas veda no Demonas ciema. Nedaudz tālāk bija redzama kāda vampīru meitene, kas slaktēja vilkačus, kuri pamazām atkāpās.. "Hmmm... interesanti... interesanti.." viņa nodomāja un gāja uz to pusi, bet pēkšņi savā priekšā ieraudzīja Saligo - meitene viņu atpazina tikai pēc aprakstiem un švakiem attēliem dažādos Drovu senajos rakstos... Meitenei nebija īstas cieņas ne pret vampīriem, ne droviem, ne vilkačiem, bet šis radījums viņā nezkāpēc izsauca bijību. tādu, kāda viņai nekad nebija bijusi. Note viņas priekšā paklanījās un tad pieceļoties nopētija pārējos. Eņģelis - vilks, vēl laikam eņģelis, vampīrs un laikam trīs vīrieši. " Njā... viena es viņus varu nemaz necerēt piekaut līdz nāvei (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) ..." Note nodomāja pie sevis un dīvaini pasmaidīja skatoties uz zemi. Meitenei jau nemaz nebija vēlēšanās viņus pieveikt - viņai tikai patika uzlabot savas novērtēšanas prasmes, jo viņa nevēlējās kļūdīties vēlreiz - kā toreiz ar to vampīru karaspēku. Tajā brīdī smaids nozuda un viņa atkal palūkojās uz Saligo. "Cik nepieklājīgi no manas puses - es esmu Note Amarante Kadavera. Drovu karaspēka virspavēlniece... Vai pareizāk būtu teikt - bijusī virspavēlniece...." viņa noteica un ar naidu palūkojās uz vampīru.

[sinda]

Adriana visu laiku nicīgi smaidot nolūkojusies Saligo trakošanā, bet kad tas vilkatis Todesnots viņai pieskārās, ar nelielu spērienu nolika šo pie zemes un ar kāju uzkāpa tam uz sejas, asais zābaka papēdis dziļi iegriezās Todesnota sejā. '' lai tik tu vēl pieskartos MAN....'' viņa ar nicīgumu sejā pavīpsnāja un devās tālāk. Adriana klusi un dūdojoši iesvilpās un Nāves & Tumsas zirgs bez skaņas nolaidās blakus viņai. zirga acīs gailēja ļaunums.
'' sveika, Saligo! te nu atkal tiekamies! tevi droši vien nomoka jautājums, kā es piecēlos no miroņiem. nju, jautājums grūts, bet atbilde pavisam vienkārša. to izdarīja mans mazais, ļaunais mīlulītis. ''
Adriana pieglaudās pie zirga un smaidot turpināja:
'' tāpat tevi nomoka jautājums, kas noticis ar Aseleru. njā, drīz tevi sagaidīs vēl viens pārsteigums... ''
noslēpumaini pasmīnējusi, viņa noglaudīja zirga krēpes. pie viņas jostas brīdinoši iegailējās Tumsas un Nodevības zobens.
'' jauka mantiņa, vai ne? man arī patīk ar to paspēlēties... '' viņa rotaļīgi ar pirkstiem noglaudīja zobena spalu un tas iegailējās vēl vairāk. arī Adrianas sejā smaids papletās vēl platāks.

Šo rakstu rediģēja sinda: 20.05.2004 14:46

[Calipso]

"Es esmu Saligo, Note. Esmu vilkaču karasēka vadone un Radītāja mesijas pildītāja. Tas ir mans sabiedrotais Todesnots."Saligo norādīja un spēcīga izskata vilkaci, "tie ir mani vilki Inferno un Aers, un tie ir mūsu gūstekņi, šis vilks ir apokalipses enģelis, šis ir elfs un tas guļošais ir mūsu pretinieks - vampīrs"viņa nobeidzot, naidā ierūcās un tad atsāka:'Esi sveicināta. Liekas tu neesi ar ļaunu nodomu nākusi." Saligo nopētīja interesanto meiteni... "Mēs dodamies uz Demonas ciemu, bet liekas tu no tā jau nāc... Vai zini kur ved tavs ceļš? Vai arī vēlies doties kopā ar mums? Tikai zini, tev būs jāpiedzīvo arī asiņainas kaujas, jo esmu nākusi, lai atņemtu dzīvību. Vai vēlies to piedzīvot?"Saligo jautājošam acīm palūkojās uz meitenes rokām...
Pēkšņi viņa izdzirdēja Adrianas sacīto un niknuma pavērās, kā viņa aizlido..."Nolādētā... Es viņai visas iekšas uz āru izgriezīšu... Mēs vēl tiximies un tad tu varēsi palikt tur lejā līdz tārpi tevi sagrauzīs...Un nekādi zirgi vairs tev nevarēs palīdzēt!!!"Saligo niknumā vai nolidoja uz zemes. Viņa tā ienīda vampīrus... Un ko viņa domāja ar to Aseleru...Tad viņa ieraudzīja Todesnotu un skrēja viņam palīdzēt un domās vēl nodomāja:"Mēs vēl tev atriebsimies..."...

[sinda]

Adriana iesmējās cik skaļi spēja. viņa bija sakaitinājusi Saligo, un tā bija sava veida uzvara. '' Aselera, kur tu esi? '' viņa kaitinādama, dziedošā balstiņā vaicāja, '' Saligo vēlas sarunāt ar tevi draudzīgu tējas vakaru... '' viņa atkal iesmējās.
'' Saligo, vai nesaproti, šis ir Nāves un Tumsas zirgs. un viņš ir viens no tiem, kuri aizsūta dziļajā mieg;ā, vai arī tieši otrādi - aizliedz to darīt... un viņu nevar nogalināt, tev nespīd... '' viņa smaidot palūkojās uz kāda vilkača pusi, kas bija pavērsis savu loku pret zirgu.
''Saligo, man tiešām bija patīkami ar tevi sarunāties, bet nu man ir jādodas. gan jau drīz pie tevis atnāks Aselera un pastāstīs vakara pasaciņu, tad tu iemigsi savā siltajā gultiņā, kas patiesībā izrādīsies zārks, un protams, tu aizmigsi uz visiem laikiem.... ''
Adriana pasmīnēja un apgriezās uz papēža, jau grasījās doties prom, bet palūkojās uz Saligo.
'' mēs vēl tiksimies, tikai mēs tiksimies kā armija pret armiju. kaut gan to krupju baru vienai man arī nebūtu problēmas uzveikt. piemini mani, Saligo, un atceries, nelamājies, citādi atnāks mīļā, jaukā Aselera un sados tev kārtīgu sutu... ''
viņa zirga mugurā aizlidoja, bet smaids viņas sejā nenodzisa.

[Calipso]

Dzirdējusi šos vārdus viņa neteica vairs neko, viņa pat iekšēji ieņirdzās..."Tieši tā mēs vēl tiksimies, kā armija pret armiju un kaut vai ar visu Aseleru...Bet spēks būs manā pusē...Tu tixi iemīta zemē ar visu savu zirgu un tavs smaids izzudīs ar pēdējo asins pilienu, kas iztecēs no tava ķermeņa...."

[sinda]

Adriana iesmējās. '' saki ko gribi, varbūt vampīru armiju varēsi iemīt zemē, bet mani ar manu zirgu - nemūžam! un es smiešos tev sejā, redzot kā tu saļimsti zem mana zobena! bet es zem tava zobena - nemūžam! lai kā tu pūlētos, nemūžam! lai gan... tev nemaz nebūtu dūšas mani nogalināt! tieši tā, tev nebūtu dūšas! tu to nespētu! '' Adriana iesmējās. '' tad lūk, kāds izskatās cilvēks, kas ''nekad nesmaida.'' viņš ņirdz pilnā kaklā! '' šo teikumu viņa attiecināja uz Saligo.

[Calipso]

Varbūt Saligo dusmās būtu aizlidinājusi guļošo vampīru tieši virsū Adrianai, bet viņa savaldījās... Viņa tikai noteica: "Vari sapņot par to, ka tu mani nogalināsi, vari sapņot, ka man nebūs drosmes tev stāties pretī, bet zini sapņi nepiepildās un visbiežāk norāda pretējo...Jā..." Saligo uzgrieza vampīram muguru un savāgdama visu savu bandu gāja prom uz Devonas ciemu....

[Tinuviel]

Menedra lika melnajam zirgam sekot aiz Saligo. Viņa paskatījās sāņus un ieraudzīja, ka Saligo abi vilki, Inferno un Aers, ielenc viņas vilku Balto. "neaiztieciet viņu. Viņš nebēgs, ja vien es to viņam nelikšu," Menedra uzšņāca abiem vilkiem, un tie pagāja nostāk. Balto pavisam mierīgi gāja blakus melnajam zirgam. Menedra nemaz nebaidījās no Saligo.

[Calipso]

Saligo jutās apmierināta ar visu...Tā bija slikta zīme, jo tādos brīžos viņa vēlas izliet asinis un postīt... Viņa bija dzimusi, lai postītu, dedzinātu, kropļotu, nogalinātu un darītu citas asiņainas lietas...Viņa ir maniakāla un tas ļoti patika Radītājam..."Drīz mēs būsim Demonā un tad es varēšu papriecāties...Ar ko, lai es sāku, kad nonāksim turp? Laikam vajadzēs paraustīt tās medūzas aiz viņu čūsku matiem...Ha-ha-ha!!!"Saligo pie sevis noteikusi, kaklā nosmējās...

Bija pienākusi nakts un gūstekņi gribēja ēst... Nācās doties medībās un Saligo par to bija priecīga, jo nakts bija viņas stihija...

[Tinuviel]

Menedra nokāpa no zirga. Viņa apsēdās uz zemes, un viņas vilks nogūlās viņai blakus. Menedra dpmāja. Vai tiešām viņai nav nekas ēdams? Laikam gan. Viņa glaudīja sava vilka galvu, un pati lūkojās tālumā. Tad viņa piecēlās un piegāja pie Saligo. Vilks viņai sekoja. "Saligo, vai būs jāiet medībās?" viņa iejautājas.

[earnella]

OOC: Es paļaujos, ka Masterītis būs tik mīļš un izdzēsīs šo nejēdzīgo orākula postu. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Nolindia, kā parasti nepievērsa nekam uzmanību. Meitene nolaidās zemē un apsēdās zālē. Viss bija tik kluss... "Kā tev varēja ienākt prātā doma, ka apokalipses sūtīti eņģeli kaut kur aizlaisto...?" Viņa apvaicājās, palaisdama čūsku nakts pastaigā.

[Calipso]

"Es tā vairs nedomāju Nolindia, bet es vēlos būt piesardzīga"Viņa palūkojās uz sēdošo enģeli."Jā, būs jājiet mums medībās!" Saligo kurinot ugunskuru atbildēja Menedrai. "Ja jūs gribēsiet varēsiet nākt ar mums un parādī mums savu prasmi...Mēs ar Todesnotu un Inferno jau protam to darīt lieliski, bet es vēlos redzēt jūsu spējas...Varbūt, ja jūs pierādīsiet, ka pratīsiet piedalīties ar mums kaujās, tad par gūstekņiem jūs vairs neturēsim, bet tas neattiecas uz to nolādēto vampīru. Pie viņa paliks mans vilkas Aers, lai šis atmodies, nesadomātu bēgt..."Saligo jau dabūjusi uguni teica Menedrai un lika Inferno atnest sausos zarus...

Šo rakstu rediģēja Calipso: 20.05.2004 16:24

[earnella]

"Labi, labi..." Nolindia atteica. "Es protu medīt. Galu galā, manās dzīslās rit arī vilkača asinis..." Meitene paņēma pirkstos zāles stiebru, kas izrādījās ass un iegrieza viņai pirkstā. Viņa lēni pacēla roku un nolaizīja asins lāsi kā pierādīdama, ka ir īsta medniece un asinssūcēja.