Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Pūķēns Sāra]

Pie vārtiem piebrauca neliela, sarkana mašīnīte un tās aizmugurējās durvis atvērās, liekot no tās izplūst smieklu gūzmai, kuru iepriekš, par spīti plaši atvērtajiem logiem, bija nolsāpējusi motora rūkšana. Atskanēja vēl pēdējās atvadas, kas jāpiezīmē tiem, kas saprata krievu valodu varētu likties ne īpaši pieklājīgas, bet tie tak bija jauni cilvēki, no mašīnas izkāpa neliela, bet smalka auguma meitene, gaišās, bet brīvās drēbēs. Vēl dzidri iesmejoties, aizverot durvis un pamājot mašīnā sēdošajiem, gaišmatainā sieviete atgāja no mašīnas. No tuvākā mašīnas loga izlīda divas meiteņu galvas, kas viņai sauca vēl pēdējos vārdus, kad sāka mašīna attālināties un pazuda skatam.
Vēl brīdi Sarja lūkojās uz vietu, kur aizbrauca mašīna, kad pagriezās pret vārtiem, tos atzinīgi novērtējot, kā arī skatu to, kas pavērās aiz tiem. Varbūt šīs pāris dienas nebūs nemaz tik sliktas, viņa nodomāja, pieejot tuvāk vārtiem, tā liekot platajām piedurknēm un biksēm noplīvot.

[Tējas lapa]

Nil, pagriezies šeit pa labi. Leo teica savam šoferim. Melns džips piebrauca pie muižas un no tā izkāpa melnādains vīrietis baltā T-kreklā, baltos šortos. Izņēmis somu no mašīnas Leonardo pievērsās savam šoferim. Nil es tev vēlāk piezvanīšu un pateikšu kad rezervēt biļeti atpakaļ uz Ņujorku. Labi? Nils pamāja ar galvu un sāka braukt prom. Leo pagriezās pret muižu un pasmaidīja. Beidzot varēšu kārtīgi atpūstos. Klusumu pārtrauca telefona zvans. Ko atkal vajag. Puisis nodomāja un izvilka no kabatas mobīlo. Jā klausos... Jā tikko atbraucu. šeit izskatās lieliski esmu priecīgs, ka tevi paklausīju un paņēmu atvaļinājumu... Jā labi vēlak piezvanīši... Labi čau. Ielicis atpakaļ kabatā telefonu Leo nolika uz zemes somu un gaidīja kad tiks atvērti vārti.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 15:51

[smaidīgā.]

Kā parasti, esmu drusku par agru, pie sevis nodomāja Viktorija Belingtone. Viņa tikko bija izkāpusi no tēta mašīnas un atvadījusies, saņemot veselu kaudzi ar viņaprāt noderīgām, bet simtreiz dzirdētām pamācībām. Tā nu viņa stāvēja te, skaista zāliena vidū, tēpusies melnos džinsos un dzeltenā topiņā jeb tajās drēbēs, kas no rīta pirmās bija pagadījušās pa rokai. Uz zemes bija nolikts viņas tumšzilais ceļojumu koferis uz riteņiem, bet rokā meitene turēja palielu, sportiska izskata somu. Tā bija visa viņas bagāža.
Viktorija nolika somu zemē, un palūkojās apkārt nedaudz kārtīgāk. Vismaz viņa nebija pirmā. Netālu no vārtiem stāvēja vēl kāda meitene, šķiet, vecāka par viņu. Un tur jau kāds kāpa ārā no liela, melna džipa. Varēja redzēt muižu. Pat no attāluma šķta, ka tā ir milzīga. Šī ir skaista vieta, meitene nodomāja, droši vien šīs būs jaukas brīvdienas.
Viktorija pasmaidīja, un apņēmīgā solī devās vārtu virzienā.

Šo rakstu rediģēja smaidīgā.: 18.04.2008 15:37

[Ķipītis amonjakā]

Pulkstens jau rādija viens. Laika nebija daudz, jo vajadzēja vēl sakravāt mantas, bet kamēr vēl ar autobusu līdz Čeļuskina zemes ragam aizbrauks. Deivs steidzīgi soļoja no vienas istabas puses līz otrai. Vakar vajadzēja jau visu salikt. Es varu uztaisīt tik lielu haosu pat tad, kad nav īpaši daudz mantu.
Tad māte ienāca istabā un uz palodzes nolika karstu tēju uz sviestmaizi, jo zināja, ka dēlam nebūs laika pabrokastot. Pasteidzies. Viņa nomurmināja.

Izkā```` no autobusa, puisis uzkāra mugursomu pāri plecam un devās tieši pie vārtiem. So beautiful .. Viņš tur bija viens no pirmajiem.

[Hworang666]

Muižas tuvumā atskanēja soļi. Pāri zālienam nāca kāds pagarš stāvs. No Ipoda austiņām skaļi skanēja mūzika. Pusis čukstot ar lūpām dziedāja līdzi vārdus. Vismaz piedziedājuma. Pēc tam, atklājis, ka aptuvenā vārdu dziedāšana veido pārāk muļķīgus un nesakarīgus domu graudus, viņš čukstot dziedāja līdzi vien piedziedājumam. Vīrieša seju daļēji aizklāja melna cepurīte ar nagu, sazīmēt precīzas ķermeņa kontūras traucēja paliela ceļasoma. Bet vīrietis neizskatījās pēc pasaules apceļotāja, drīzāk gan pēc kārtīga cilvēka, kas kaut kur aizbraucis un atļaujas atpūsties pēc sirds patikas. Ceļotāja zābaki viegli čabēja atduroties pret zālīti, kas auga pretim muižai un puisis ar acīm izsekoja tam, ka pirms viņa ierodas vēl kāds. Kāda... Sarkanā mašīnīte bija tik tikko pazudusi no redzesloka, kad arī citas mašīnas sāka mest ārā tūristus. Piektais pēc skaita, Valters stāvēja pie muižas vārtiem. Lai netraucētu meitenei, kuru bija redzējis ierodamies pirmo, izvilcis no kabatas ārā melno Ipodu, viņš to vienkārši, bezceremoneāli paslēdza klusāk, ieslidināja atpakaļ kabatā un izvilka ārā vienu austiņu, lai dzirdētu, ja sieviete ko jautātu. Pēc ilgstošas pārdomu vētras, ka realitātē nebija ilgāka par 2,5 sekundēm, viņš centās iesākt sarunu ar Sarju un iejautājās: nice day, isn't it?

Šo rakstu rediģēja Hworang666: 18.04.2008 15:47

[krelle]

Nu jau apmēram pusstundu Andželīna domīgi sēdēja taksometra aizmugurējā sēdeklī. Kaut gan ne pirmo reizi būdama ārpus valsts, viņa prātoja par mājām. Nolādēts, vai es atkal neesmu kaut ko aizmirsusi? Tā nedaudz vieglprātīgajai meitenei gadījās itin bieži, bet neko aizmirstu tā arī neatminēdamās, viņa pamanīja, ka taksometrs ir nogriezies uz kāda grantēta ceļa, kas, šķiet, veda uz muižu, kurā viņai bija paredzēts apmesties.
Jā, nu viņa ieraudzīja milzīgos muižas vārtus, un bariņu cilvēku stāvam pie tiem. Taksometrs apstājās pie pašiem vārtiem un viņa, pirms tam pateikdamās šoferim, izkāpa. Paņēmusi savu koferi un dziļi ievilkusi elpu, viņa devās pie tā paša cilvēku bariņa, ko bija iepriekš redzējusi.
Sveiki... viņa nedaudz mulsi pasmaidot sacīja.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 15:56

[Pūķēns Sāra]

Sarja bija nolikusi savu ne īpaši lieko un ne īpaši mazo apmēra somu, kurā šoreiz ātradās ne tik daudz lietas paredzētas treniņam, bet vairāk parastai atpūtai, izbaudīja savādo mieru visapkārt, kad sāka ierasties arī citi nama viesi.
-Sveika,- silti uzsmaidot, viņa atbildēja Andželīnai, kad jauneklis, kas atradās tur pat blakus, likās, ka arī uzrunāja viņu. Šoreiz sejā parādījās mulss smaids, kad viņas tumši brūnās acis pirms vītietim atbildēt to novērtēja.
-Tur jāpiekrīt, un vienīgi jācer, ka tā arī paliks.- Sarja pievērsa skatienu Andželīnai, tai pajautājot, -No kurienes esat, ja drīkst jautāt?- ar gandrīz nemanāmu akcentu viņa izdvesa, -Un Jūs?- šoreiz tas tika veltīts jauneklim.

[Hworang666]

Pasmaidījis puisis viegli pamāja ar galvu. Jā, tik tiešām ceru, ka nekas nemainīsies... Laiks patiešām nebija slikts. Lai gan, ja anglim būtu pilnībā godīgi jāatzīst, nāktos atzīt, ka daudz labāk viņam tīk Londonas miglainie rīti. Viegal atskaņa no 19. gs beigām, kad Apvienotajā Karalistē uzdarbojās maniakālais slepkava Džeks Uzšķērdējs. Jāatzīst, ka pat 21. gs dzīvojošie krimonologi ar lielu interesi seko līdzi ikvienam atklājumam vai jaunam faktam, kas saistīts ar šī slepkavnieka padarīto. Kad meitene uz viņu paskatījās pirms atbildēja, viņš uzreiz pamanīja vērīgumu viņas acīs. Ja nāc no izbijušas aristokrātu ģimenes un tavā namā, kas ir arī tava pils, bieži tiek uzņemti sabiedrībā pazīstami cilvēki, tad vērtējošais skatiens ir tas, kuru nevar nepamanīt sarokojoties ar dučiem cilvēku. No Apvienotās Karalistes, jeb, lai āriešiem būtu vieglāk, Lielbritānijas! Un no kurienas jūs, ja var jautāt? Puisis pasmaidot pajautāja. Kreisajā austiņā vēl arvien skanēja mūzika. Un tā it nemaz nelīdzinājās vecajiem klasiķiem...

[krelle]

No vecās, labās Amerikas, ja tā drīkst teikt., viņa nedaudz pasmīnēdama teica. Kādu brīdi viņa pavēroja Sarju un šo angļu puisi pļāpājam, bet tad kautkas nozumēja Andželīnas kabatā, un viņa, uz laiciņu novērsdamās no pārējiem, izvilka savu mobilo telefonu. Tā bija īsziņa na viņas labākās draudzenes Sāras. kaa naakas, ka tikai tagad uzzinu par tavu aizbraukshanu, draudzeniit? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) lai nu kaa - izdari kas daraams, atpuuties un nepaarspiilee ar saviem jocijiem! es zinu uz ko tu esi speejiiga! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) , viņa izlasīja displejā. Eh, Sāra...! viņa nodomāja, un atkal pievērsās pārējiem ceļotājiem.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 16:26

[Ķipītis amonjakā]

Deivs, aplūkojis apkārtni, devās tuvāk vārtiem. Pie tiem jau pulcējās pāris cilvēki. Sveiki. Viņš smaidoši un diezgan optimiski noeica. Puisis uzlūkoja ceļa biedrus.
Muiža izskatijās skaista, bet tās apkartne vēl labāk. Amerikā tik daudz zaļojošus kokus nevar redzēt. Pilsētas dzīve viņu ir nogurdinājusi un šāda atpūta Deivam nāks par labu.
Puisis no mugursomas priekšējās kabatiņas izvilka mobilo tālruni, lai paskatītos cik pulkstenis un cik daudz ir atlicis līdz norunātajam laikam.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 18.04.2008 16:45

[krelle]

Ielikusi atpakaļ kabatā telefonu, Andželīna izdzirdēja kāda sveicienu. Balsī sazīmējusi nedaudz Amerikānisku pieskaņu, viņa pacēla galvu un paskatījās uz atnākušo puisi.
Sveiks. viņa tik pat smaidoši atbildēja.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 16:48

[Tējas lapa]

Sveiki. Leonardo pamāja ar galvu puisim, kas tiko pienāca pie vārtiem. Skaista vieta vaine? Viņš jautāja Deivam un vēlreiz palūkojās uz muižu. Pieliecies Leo no sporta somas kurā bija viss nepieciešamais viņš no tās izvilka minerālūdens pudeli un iedzēra mazu malku.

[September]

Visbeidzot piebrauca maza melna mašīna. No tās iskatījās, ka jaukā dāma mazliet nokavējās. Viņu sauca Keita MacDreame. keitai payīk jokoties un smieties. Viņa ir jauka un pieklājīga. Keitai bija brūnas pusbikses un jauks, piemīlīgs brūns krekliņš, un jauki brūni paīsi zābaciņi. keita izkāpa no mašīnas un piesevis nodomāja woow šis nugan ir jauks nams. Un visbeidzot Keita izkāpa no mašīnas un teica Sveiki visiem.

[smaidīgā.]

Sveiki, sveiki!Viktorija ierunājās pagriezusies vairāk pret tikko atbraukušo meiteni, bet reizē uzrunādama arī pārējos. Ceru, ka drīz varēsim doties iekšā, tur droši vien ir jauki.
Viktorija apskatījās apkārt. Šķiet, man ir padaudz līdzi paņemto lietu, salīdzinājumā ar citiem, viņa nodomāja. Meitene sāka kļut nedaudz nepacietīga. Viņa ļoti vēlējās apskatīt muižas iekšpusi un izvēlēties savu istabu.

Šo rakstu rediģēja smaidīgā.: 18.04.2008 16:50

[Ķipītis amonjakā]

Un kā vēl. Amerikā nav tik krāšņa daba. Deivs palūkojās uz Leonardo. Diez cik šī muiža ir veca?
Puisis vēlējās ātrāk nokļūt iekšā, nolikt smago somu un iekārtoties. Tikko viņiem pievienojās vēl viena sieviete. Sveiki. Viņš jauki uzsmaidija.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 18.04.2008 16:51

[September]

Tieši tā, man arī ļoti gribas apskatīt kas tad ir šajā noslēpumainajā mājā, kas kauko slēpj. Keita uzrunāja abus līdzās stāvošos puišus.

[Tējas lapa]

Piekrītu Amerikā nav tādas dabas. Nolicis pudeli atpakaļ somā Leo noteica. Izkatās diezgan veca. Ja kas mani sauc Leonardo Santāns, bet vari saukt par Leo. Viņš sniedza roku Deivam.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 16:55

[Elony]

Luiss negribēja ķēpāties ar Krievijas ceļiem, viņs pilnā nopietnībā tos ienīda, pat ja mašīnu vadīja kāds cits.

Nostāk no muižas nolaidās transporta helikopters un no ta izkāpa Luiss Stouns, virs uzvalak uzģērbis siltu ādas jaku. Viņam līdzi bija divi čemodāni.
Helikopetrs devās prom, tā pilots bija priecīgs par Luisa iedoto kukuli, lai tas atvestu viņu šeit.
Pasaules malā.
Lai gan te izskatijās labāk kā varēja gaidīt... Pat ceļš likās tīri pieņemams.

Ar saviem čemodāniem viņš devās pie bariņa, kuru redzēja pie vārtiem.
Jau pa gabalu viņš samanīja, ka viņā paziņas šeit nav. Tas Luisu darīja īgnāku.
"Sveiki, esmu Luiss." viņš angliski ierunājās, piegajis tuvāk un nolicis čemodānus zemē.
"Liekas, ka visi šeit esam viesi un neviens nav tās viesnīcas darbinieks?"

[September]

Starpcitu man arī prieks iepazīties ar visiem jums! Paskaļāk uzsauca Keita.

[krelle]

Saule spīdēja kā negudra un Andželīna nolēma novilkt savu jaku. Viņa apsēdās uz kofera un neuzkrītoši aplūkoja visus, kas bija ieradušies.
Viņa palūkojās arī uz tikko ieradušos, nedaudz snobiskā paskata vīru, kas bija nolaidies ar helikopteru un, nu jau diezgan garlaikota, meitene knibinājās gar saviem sarkani lakotajiem nadziņiem.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 17:13

[smaidīgā.]

Sveiki. Neviens viesnīcas darbinieks te tiešām nav redzēts. Man tas liekas pat drusku dīvaini, jums, pārējiem, ne?meitene ierunājās.
Viktorija palūkojās apkārt. Nevienu nākam nemanīja. Tad viņa piegāja pie meitenes, kas tikko bija apsēdusies uz sava kofera, un uzrunāja viņu:Kā tevi sauc?

[krelle]

...Andželīna. Andželīna Leira. , viņa pacēlusi galvu atbildēja un uzsmaidīja meitenei, kas bija pienākusi pie viņas.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 17:06

[Ķipītis amonjakā]

Deivs sarokojās ar Leo. Deivs Ārmstrongs.
Tad tu arī esi no Amerikas?
Ik pa brīdim pulciņam piebiedrojās arvien jauni cilvēki. Deivs tikai uzmeta sveicinošu skatienu.
Cerams ceļojums attaisnos cerības. Viņš optimiski iesmējās un turpināja pētīt muižu, tikai šoreiz centās ieskatīties logos.
Tad viņš uzlūkoja kādu meiteni. Nu gan jau drīz atnāks. Šķiet vēl nav norunātais laiks.

Šo rakstu rediģēja Samāra.: 18.04.2008 17:07

[September]

Keita gribēja tuvāk pieiet pie vārtiem un netīšām uzskrēja Deivam virsū. Ē.. atvaino es netīšām uzskrēkju tev virsū. Tiešām atvaino. Keita nokaunējusies sacīja.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 18.04.2008 17:10

[smaidīgā.]

Jauki. Prieks iepazīties. Es esmu Viktorija. Viktorija Belingtone meitene atbildēja, pagriezās un vēlreiz palūkojās uz muižu. Tā šķita tik veca un noslēpumaina. Man gribētos zināt, kas šeit agrāk noticis, meitene nodomāja.
Viņa nopētīja pārējos. Laikam visi bija vecāki par viņu. Nākamreiz būs jāpainteresējas, kas vēl brauc, viņa nodomāja.
Viktorija pamanīja nelielo starpgadījumu pie vārtiem. Tā meitene izskatījās patiešām nokaunējusies. Nu ja, es nebrīnos, meitene iedomājās, man arī nebūtu īpaši jauki.

Šo rakstu rediģēja smaidīgā.: 18.04.2008 17:14

[Ķipītis amonjakā]

WOW.. Deivs sajuta negaidītu grūdienu. Ātri vien pagriezies, viņš pamanīja Keitu. Nē, nekas. Viņš lūkojās uz viņu un pasmaidija. Tu esi nedaudz nosarkusi.

[Elony]

"Lielisks servis." sarkastiski noteica Luiss un apsēdās uz sava kofera.
Viņš nopūtās un pacēla mobilo.
"Protams, šajā kaktā zonas nav. Jācer, ka vienīcā ir rācias telefons." viņš īgin vēroja, kāda publika salasījusies.
Daži uzvedās nedaudz nesabiedriski, bet šeit jau bija Krievija.
Ieklausijies sarunā, viņš pasmaidīja.
"Vai tiešām šī ir tik laba viesnīca, ja dazi dodas šurp no Štatiem?"

[September]

Sveiki! esmu informēta, ka no šejienes nākušas labas atsauksmes. Es esmu no Romas. Es gan nezinu neko sīkāk par šo neparasto, bet jauko vietu.ceru ka mēs visi kļūsim draugi. Keita izskaidroja.

[krelle]

Meitene palūkojās uz to pašu vīrieti ādas jakā, kas bija uzdevis jautājumu.
Un lai nu kā - vai izskatās ka kāds no mums šit ir bijis iepriekš? viņa nedaudz smīnīgi tam atvaicāja.

Būs jāpajautā vai visi Itāļi ir tik naivi. parasti tik jaukā Andželīna sarkastiski nodomāja par meitenes atbildi.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 17:30

[Ķipītis amonjakā]

Es šeit neesmu bijis un par šo vietu nekad neesmu dzirdējis. Viņš atbildēja Luisam. Kāds kolēģis ir dzimis Krievijā un ieteica šeit atbraukt. Deivs atkal nolūkojās uz muižu. Es labprātāk būtu braucis uz Nicu, bet.. Galvenais jau ir kompānija. Vīrietis pat nezināja vai priecāties par izvēli, bet kas darīts darīts. Kūrorts jau nav.

[September]

Esmu par šejieni dzirdējusi tikai par internetu lūkojos uz tur bija tikai daži komentāri, ka vaidzētu aibraukt! Tā arī atbraucu, un liekās ka šī ir piemērota vieta jauka, un veselīga atpūtai! Noteica Keita pasmaidīja un palūkojās uz blakusstāvošajiem cilvēkiem.

[smaidīgā.]

Gan jau šeit būs jauki. Tik skaista vietā visam jābūt labi. meitene teica, pagriezās pret meiteni no Romas, pasmaidīja un teica: Kāda ir Roma? Es tur nekad neesmu bijusi. Vai ir vērts uz turieni braukt?
Viktorija vēroja no Itālijas atbraukušo meiteni. Laimīgā, viņa nodomāja, tur vienmēr ir silti un saulaini.

[krelle]

Andželīna atmeta visas, pēkšņi uzradušās, nīgrās domas, piecēlās un devās nedaudz izlocīt kājas.

[September]

Jā tur ir tiešām jauki un saulaini. Ir ir vērts uz turieni braukt! Izpētitvisus muzejus un visu citu. Starpcitu tur ir ļoti forši, esmu sajūsmā par Romu! Keita atteica smaidīgajai un laipnajai Viktorijai un uzsmaidīja viņai.

[Tējas lapa]

Prieks iepazīties. Jā esmu. Precīzāk sakot no Ņujorkas. Leo noskatījās kā daži cilvēki apsēžas uz saviem koferiem. Viņš izvilka no kabatas telefonu. Jā zonas šeit galīgi nav. Man šo vietu ieteica kads draugs tādēļ izdomāju atvaļinajumu pavadīt šeit.

[krelle]

Arī es esmu no Ņujorkas, tikai man vēl šis tas šeit jāpaveic darba sakarā. , sarunai pievienojās Andželika.
Vieta protams šķiet tāda.... senatnīga un intriģējoša.

[September]

Jā, tiešām es pie sevīm domāju arī ka vieta ir intriģējoša un visnotaļ omulīga. Uzsmaidīja tiko atnākusij meitenei.

[smaidīgā.]

Varbūt nākamvasar mana ceļojuma mēķis būs tieši Itālija, Roma... Viktorija atteica. Tad viņa saprata, ka stāvēt kājās ir nogurdinoši.
Viņa nolēma apsēsties zālienā. Viktorija palika apakšā no somas izvilkto paveco, violeto jaku, kura tomēr viņai ļoti patika. Meitene izvilka no somas mobilo un iedomājās par savu draudzeni, kura šobrīd atpūtās Londonā. Būs jāaizsūta kāda īsziņa Flērai, nodomāja Viktorija un sāka rakstīt...

[Tējas lapa]

Par ko Jūs strādājat, ja varētu jautāt? Leonardo pievērsās Anželikai, kas bija pievienojusies viņu sarunai. Es jau teicu Nilam, ka jabrauc vēlāk. Tagad man te jāsēž un jāgaida kamēr kāds attaisīs tos vārtiņus. Viņš domās sevi bāra.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 18:02

[krelle]

Esmu žurnāliste. Pavisam nesen sāku strādāt žurnālā MOJO, droši vien esat tādu dzirdējis. Andželika pievērsās Leo. Mani šeit atsūtīja, tā sakot... pierādīt savu spējīgumu. Nu, tepat, tuvējā pilsētā notiek pasākums, par kuru man jāveido raksts. Ja viss izdosies, iespējams tikšu paaugstināta. viņa stāstīja.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 18:11

[Tējas lapa]

Esmu dzirdējis, bet es žurnālus nelasu. Dažreiz palasu kādu avīzi un viss. Ja ko vajag, to uzzinu no interneta. Leonardo paberzēja ar plaukstu pakausi. Dabūšu vēl saulesdūrienu. Jau kuro reizi viņš pieliecās un attaisīja somu un no tās izvilka baltu cepuri ar nagu. Varēja redzēt, ka puisism ļoti patīk balta krāsa. Pats es esmu bokseris.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 18:21

[September]

Keita aizgāja apsēsties pie savāvām somām viņas bija veselas trīs. Viņa no vienas izvilka savu jauno telefonu un apskatījās vai nav zona. Ak velns.. nav zona, cerams mēs ātri tiksim iekšā. Keita pie sevis nodomāja.

[Ķipītis amonjakā]

Diez cik ilgi vēl jāgaida? Pirmos cilvēkus viņi jau varēja ielaist. Peejot tālāk palika auksti, jo rudens vējš nebija labvēlīgs, bet stāvot saules stari stipri karsēja.
Un kas tas ir par pasākumu, par kuru tev nāksies rakstīt?

[smaidīgā.]

Viktorija mēģināja nosūtīt īsziņu, bet...atklāja, ka nav zonas. Šausmas!, viņa nodomāja. Viktorijai telefons vienmēr bija vajadzīgs saziņai. Ja te nav zonas, nāksies iztikt. Interesanti kā vēl te nav, viņa pie sevis diezgan īgni nodomāja, palūkodamās apkārt. Nākamreiz zināšu, ka tik agri ierasties nav nepieciešams. Viktorija sāka domāt par Franciju. Tur jau arī neviens īpaši nesteidzas. Mani ieskaitot, meitene nodomāja atceroties vairākas tikšanās, un pie sevis pasmaidīja. Būs vien jāpagaida.

[September]

Nu tik ilgi nebiju gaidījusi šeit stāvēt un garlaikoties. īgni noteica Keita.

[Elony]

Luiss reti nonāca kompānijās, kur būtu kaut vai vienā vecumā ar citiem, parasti viņs bija jaunākais. Jo biznesā darbojās tie, kas vecāki par 30 un 40 gadiem.
Bet šeit - neviens nelikās vecāks par 30!
Vesels bars tūristu no dažādām zemēm, šajā vietā, kur nevajadzētu būt nekā, kā akmeņu un klinšu... dīvaini, pavisma dīviani.
Un kur ir kompanjons? Kāpēc tas izdomāja tikties šeit?

Viņš parasti vienmēr kontrolēja situāciju un pārzināja vidi.
Bet tagad Luiss bija pasaules malā, nezinot, vai tikšanās vispār notiks un pat netiekot viesnīcā!

Garlaicības mākts, Luiss klausijās sarunas apkārt un izdzirdeja ko dīvainu.
"Tuvākā pilsēta? Šeit, aiz polārā loka?" viņš jautāja ņujorkietei Andželikai. "Šeit labi ja kāds ciems būs... Lai gan, ja godīgi, tad te pat muižai nevajadzēja būt..."

[September]

Cik tev gadu? jautāja Keita.

[Nīcele]

No vārdu puses atskanēja čerkstoša skaņa, kas vēstīja par to, ka vārti veras vaļā.
Milzīgo vārtu grabēšana un čīkstēšana atskanēja pat tālumā.
Viss beidzās tik pat ātri kā bija sācies. Pieeja muižas teritorijai vēl joprojām bija liegta.
Vārti bija atvērušies tik vien kā kaķim izlīst.

[September]

Beidzot. atskanēja Keitas trīcošā, pārsalusī balss. Aj, bet nedrīkst it iekšā žēl. A kas tur..

[Elony]

"Izskatās, ka talvadība ierūsējusi." Luiss noteica. "Jāmēģina atvērt pašiem."
Tipiski krieviem...
Viņš piecēlās, piegāja tuvāk un mēģināja vārtus pavērt plašāk, atspēries pret zemi.

Šo rakstu rediģēja Elony: 18.04.2008 19:50

[Nīcele]

Vārti spītējās pretī un nekādi nebija atverami.
Likās, ka tie veras ciet, ne vaļā.

[September]

Luiss esi uzmanīgs, varbūt nemēģināsim? Jo tāpat nedrīkstēs iet iekšā.. Keita uzsauca Luisam.

[Elony]

"Kas pie velna..." Luiss bija pārsteigts. Vārti nepadevās. Viņš vēl vairāk atspērās un pielika visus spēkus, lai tos vetu vaļā.
"Ei, kāds nevēlas palīdzēt?" viņš saspringti uzsauca pārējiem.
Tas vairāk zīmējās uz vīriešiem.

[krelle]

Andželika, jau atkal par kautko aizdomājusies, atjēdzās un saprata, ka jautāts tika viņai.
Jā, mani arī brīdināja, ka mazā pilsētiņa drīzāk atgādinot ciemu. Redakcijā man pastāstīja par šīs, man vēl pagaidām nezinamās, dizaineres Erlennas radīto kolekciju no kautkādiem inovatīviem audumiem. Man nav ne jausmas, kamdēļ prezentācijai bija jānotiek šajā nekurienes nostūrī, kas acīmredzot skaitās pietiekami svarīgs, lai par to rakstītu Ņujorkas žurnāls. Sapratu, ka visu pārējo uzzināšu ieradusies, vai tamlīdzīgi. , meitene atbildēja, un nu nodrebinājās - bija kļuvis vēss. Viņa atkal uzvilka jaku. ...bet nu jau man sāk šķist, ka kautkas ir ne tā kā tam vajadzētu būt. viņa atzinās, un kļuva domīga.

Meitene paskatījās uz vīriešiem, kas cīnījās ar milzīgajiem vārtiem, un viss sāka šķist vēl aizdomīgāks.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 20:05

[Malduguns]

No mežmalas atskanēja svilpošana un kāds mutes harmoniku pīkstiens. Kopā tas veidoja mazliet nesekmīgu, bet jautru dziesmiņu, kuras radītājs drīz vien parādījās arī pārējiem. Mutes harmonikas apklusa un tika ieslidinātas novalkāto džinsa bikšu kabatā. Pavērtā un mazliet cietusī ādas jaka slēpa pievilcīgo augumu, bet brūnās acis nopētīja gan muižas ēku, gan cilvēku pulciņu pie tās. Svilpošana nebija apklususi un nu tā skandēja kādu krogus dziesmiņu no senākiem laikiem. Pedro Rodrigess lēnā, bet drošā solī, sabāzis rokas kabatā un pārmetis mugursomu pari vienam plecam pamazām tuvojās pulciņam, kurš gaidīja tikšanu iekšā. Sejas vaibstus apēnoja matroža cepure, kuru puisis bija nevērīgi uzlicis galvā. Viss radīja mazliet nevīžīgu, tomēr patīkamu iespaidu.
Pedro pats brīnījās, kāpēc māsa bija viņu aizsūtījusi uz tādu Krievijas nostūri, tomēr puiša prātā uzausa arī iespēja, ka māsa vēlējās viņu aizsūtīt pēc iespējas tālāk no viņas līgavaiņa, jo abiem bija būtiskas nesaskaņas. Pedro uzskatīja, ka tas maitas gabals viņa māsu sit, bet viņa to noliedza, lai gan zilumi jaunajai sievietei parādījās regulāri. Un Perdo bija nosolījies savu māsu sagrāt un atriebties par katru nodarījumu viņai. Droši vien, sargājot savu līgavaini, viņa bija nosūtījusi brāli brīvmākslinieku kaut kur tālāk no dzimtās Anglijas.
Pedro nopūtās. Atmiņu urķēšana nebija īpaši uzjautrinoša vai patīkama, jauneklis vēlreiz domīgi nopētīja kompāniju. Visi izskatījās tik bezgala turīgi un pat mazliet neatbilstoši tam, ko Pedro uzskatīja par labu kompāniju. Vismaz jauneklis uzskatīja, ka labi atpūsties var, ja esi kopā ar cilvēkiem, kuri ir ar tevi vienā līmenī. Sabiedrības augstākās aprindas parasti bija nogurdinošas ar savām bezgala garlaicīgajām runām par ekonomiku un tamlīdzīgām lietām.
Pedro nopūtās. Bija jāiet pie viņiem ar pozitīvismu un tad jau redzēs, kas kopā sanāks. Vismaz mēģināt jau viņš vismaz varēja. Tas nekas, ka viņu kāda daļa droši vien uzskatīs par plukatu un diedelnieku, kuram te nav ko darīt.
Bet patiesībā mantiskās vērtības Pedro bija vienaldzīgas, viņu vairāk interesēja garīgās vērtības un patiesi cilvēki.
Puisis paspēra vēl pāris soļus uz priekšu un izbeidza savu mazliet muļķīgo svilpošanu.
Vēl pāris soļi un viņš jau bija nonācis pie pulciņa.
-Sveiki, sveiki,-Pedro enerģiski sacīja un pasmaidīja savu plato smaidu, atklājot baltu, līdzenu zobu rindu.-Vēl iekšā nelaiž, vai ne?

[Alija]

Muižas virzienā tuvojās melns auto ar tonētiem logiem. Iekšpus mašīnā sēdēja jauna sieviete - žurnāliste. Brūnās acis rūpīgi nopētīja arvien tuvojošos muižu. Izskatījās cerīgi, ņemot vērā to cik Elvīra Kosiņa bija izvēlīga.
Viesbeidzot mašīnas nobremzēja netālu no vārtiņiem, kur jau pulcējās krietns cilvēku bariņš. Elvīra atvēra duvis uz izkāpa laukā. Viņa ievilka dziļu elpu.
Kembridž! Izņem no bagāžas nodalījuma manas mantas! Viņa nokomandēja un izvilka no rokassomiņas saulesbrilles. Par Kembridžu nosauktais izcēla no bagāžas nodalījuma divus palielus koferus.
Es ar jums sazināšos Kembridž! Elvīra saņēma aiz rokturiem koferus un apņēmīgi devās iepazīties ar pārējiem cilvēkiem, kas ieradušies šeit dažādu iemeslu dēļ. Mašīna saceļot neliesus putekļus drīz bija prom.
Nonākusi pie pārējiem Elvīra atlaida koferu rokturus un lūkoja pēc kāda sulaiņa, ko nez kāpēc nemanīja.
Sveiki visapkārt! Viņa sacīja aplūkodama apkārtējos ar smaidu uz lūpām. Šīm vajadzētu būt labām brīvdienām! viņa klusi, lai tikai pati varētu sadzirdēt - nomurmināja.

[Tējas lapa]

Leonardo gāja palīgā Luisam atvērt vārtus, kas bija mazliet pavērušies. Piegājis klāt viņš ar rokām saķēra tos un sāka no visa spēka grūst. Rokas muskuļi sasprindzinajās. Kas tas par joku. Kas viņi taisās atstāt mūs te pa nakti? Atlaidis vārtus viņš pavērās uz pārējiem un neapmierināts nomurmināja. Leo atmeta roku vārtiem un gāja atpakaļ uz to vietu kur bija noliktas viņa mantas. Pie muižas piebrauca kārtēja mašīna un no tās izskāpa sieviete. Sveiki! Pasmaidījis Leonardo pamāja viņai ar galvu sveicienam.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 22:12

[Ķipītis amonjakā]

Prezentācija šeit? Savādi. Viņš atbildēja Anželikai.
Viņš ar izbrīnu nolūkojās Luisā un smejoties noteica. Tie vārti ir tik veci, ka pat atvērt nav iespējams. Puisis iesmējās Pagaidīsim līdz mūs ielaidīs paši muižas darbinieki. Nu kapēc man vajadzēja braukt tieši uz šejieni?
Pievienojās vēl pāris cilvēku un Deivs atsveicināja pretim. Sveiki! Diez cik cilvēku vēl ieradīsies.

[Tējas lapa]

Cerams, ka pati muiža nav tik veca kā šie vārti. Nevēlos kaut kur iebrukt vai tamlīdzīgi. Leonardo iesmējās. Paņemies minerālūdens pudeli un padzērās. Bet daba šeit ir ļoti skaista. Reti kad tieku kaut kur izbraukt no pilsētas. Leo paņēma savu somu un apsēdās uz tās, jo viņam apnika stāvēt kājās.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.04.2008 10:24

[Ķipītis amonjakā]

Deivs iesmējās, jo iedomājās situāciju, kad ir iestrēdzis griestos un sauc pēc palīdzības.
Daba šeit patiešām skaista. Viņš kārtējo reizi aplūkoja apkārtni.
Vispār viņi varēja vairāk piedomāt pie sagaidīšanas. Varēja taču ielaist vismaz iekšā, bet nevis likt kā muļķiem sēdēt pie sarūsējušiem vārtiem.

[Tējas lapa]

Nu krievi paliek krievi, ko var padarīt. Viņš nopūtās. Ja ar mani kaut kas notiks Raiens drošivien šeit visu iesūdzēs. Viņs par mani ļoti rūpējas. Pārāk. Leonardo pie sevis spriedelēja. Varbūt iet pastaigāties?

[krelle]

Nolādēts, tur nu es tev piekrītu...!, Andželika teica Deivam un jau atkal nosalusi nodrebinājās. TĀDU uzņemšanu es gluži nebiju gaidījusi.

[Ķipītis amonjakā]

Jā. Gadās. Patiešām, te nu viss apstiprinās par krieviem. Viņš nedaudz īgni noteica.
Lai nu kā arī būtu, mani tas viss uzjautrina. Deivs nedaudz pasmējās.
Pastaiga? Tā ir laba ideja. Varēsim iepazīties ar apkārtni.
Deivs pamanija, ka Anželika ir nosalusi. Tev ir auksti? Ja vēlies, ņem manu jauku. Puisis to novilka, jo stāvot saulē viņam bija tīri silti, pat karsti.

[Tējas lapa]

Leonardo pieslējās kājās. Kurš vēl nāks pastaigāties? Jo man jau apnīk šeit nīkt. Viņš jautaja pārējiem atpūtniekiem. Notrausis zāles stiebru no sortiem viņš pavērās apkārt.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.04.2008 10:52

[September]

Es labprāt ietu pastaigā.. Diez kad kautkas iznāks un pateiks kad jāiet iekšā.. Keita noteica.

[Nīcele]

No muižas puses lēni, asti luncinādams nāca melns runcis.
Viņš apmierināts, neviena netraucēts, lēnā garā aizstaigāja līdz vārtiem, ar galvu nedaudz tos pabīdīdams - atvēra. Izgāja ārpus muižas teritorijas un devās meža virzienā.
Vārti ar blīkšķi aizkrita ciet un atkal nebija atverami.

[Ķipītis amonjakā]

Jūs redzējāt? Tas kaķis dabūja vaļā vārtus, bet mums tas nebija pa spēkiem.. Deivs nedaudz izbrīnījies nolūkojās kaķī.
Puisis pieskrēja pie vārtiem un centās tos dabūt vaļā. Viņš no visa spēka, sasprindzinājis rokas muskuļus, astpēries dabūt vaļā vārtus, bet nekā. Dīvaini gan.. Deivs bezpalīdzīgi noteica.

[krelle]

Kas par......? Andželika izbrīnīta vēroja runci kas devās uz meža pusi.
Viņa apjukusi paskatījās uz Deivu, kas izmisīgi mēģināja dabūt vaļā aizcirtušos vārtus. Viņas seja savilkās vēl dziļākā neizpratnē.

Šo rakstu rediģēja krelle: 19.04.2008 11:19

[Tējas lapa]

šeit notiek kaut kas diezgan dīvains. Leonardo nomurminaja un piegāja pie vārtiem. Ehh nu labi kad atvērsies tad atvērsies. Es labāk iešu pastaigāties. Viņš teica un paņēmis savu somu sāka iet.

[krelle]

Pagaidi, es arī iešu. , Leo pievienojās Andželika. Vēl kāds?, viņa vaicāja.

[September]

Ja, drīkst es arī. Keita pievienojas Leo un Andželikai.

[Tējas lapa]

Leo apstājās un pagaidīja meitenes. Droši, neviens jau tev neaizliedz. Kādēļ Jūs uz šejieni atbraucāt - atpūta, darbs vai kaut kas cits? Viņš jautāja Keitai kad viņa bija panākusi Leonardo. Ja kas mani sauc Leonardo Santāns.

[September]

Es atbraucu atpūsties. Keita uzsmaidīja uzrunātājam.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 19.04.2008 12:55

[Ķipītis amonjakā]

Deivs bezcerīgi paskatijās uz vārtiem, tad uz muižu un saprata, ka te nav jēgas ilgāk stāvēt. Pagaidiet arī mani! Puisis uzsauca un pieskrēja klāt trijotnei.

[Elony]

"Skaidrs, ka mehānisms ir kārtībā." noteica Luiss, atkāpies no vārtiem.
"Kāds tikai izlēma izlaist pastaigāties kaķīti, bet par mums nospļauties..."
Viņš atkal apsēdās.
"Ja apklalpošana viesnīcā ir tik laipna, tad tas būs ļoti jautri..."
Viņš nevēlējās doties klīst apkārt pa šo zemi.

[September]

Tas tiešām, nav ko uztraukties, ta bija tikai kaķītis, bet iemesla mus nevar ielaist iekšā. Keita stāstija pārējiem

[Tējas lapa]

Tapat kā es. Beidzot atradu laiku atpūtai. Vajag kādu reizi arī izrauties no pilsētas citādi jau paliek par traku. Leonardo pasmaidīja un turpināja soļot uz priekšu. Ar ko tu nodarbojies? Viņs jautaja Keitai. Jā forši kaķīti var ielaist iekšā, bet mums te jāgaida aiz vārtiem.

[September]

Es strādāju modē un strādāju par rakstnieci... Viņa atbildēja blakustāvošajam Leonardo, un soļoja uz priekšu.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 19.04.2008 14:40

[Malduguns]

Pedro bija domīgi vērojis gan pūliņus dabūt vaļā vārtus, gan to, cik viegli tos bija atvēris melnais kaķis. Viņš arī virspusēji bija klausījies apkārtējo sarunās un ar zābaka purngalu bija zīmējis smiltīs apļus un izracis arī kādu nelielu bedrīti.
Nrvozi viņi visi bija, vismaz tā šķita. Pedro labprāt būtu izvilcis savas mutes harminikas, bet nevēlējās, lai kāds uz viņu uzbļauj, tādēļ lēnā garā nolēma sekot tiem, kuri bija izdomājuši iet pastaigāties.
Pedro sekoja viņiem lēnā garā, tomēr pateicoties jaunekļa slaidajiem soļiem viņš ātri vien panāca gājējus. Pustukšā mugursoma, kas bija vienīgā viņa bagāža, kūļājās viņam uz pleciem un puisis bija atsācis svilpot kādu melodiju.