Nu tātad....jā...man bija divi čari, Maho un Nindzja. Maho nosita paša komandas biedri, bet Nindzja nomira tīri aiz garlaicības.
Spēle bija ļoti organizēta, un kvestu bija daudz. Altāri pārsteidza ar izdomu, piemēram "Altāris ar beigto trusīti" un "Altāris ar Sakē krūku. Kas šito atrod, paņem vienu porciju". Geimu darbība bija vienkārši lieliska. Mani labākie spēles momenti bija tieši tēlot npc. Par geimiem runājot, pladies Raivim, kuru mūsu komanda nogalināja 7 reizes, konkrētāk, Briedis, Briedis, Vērsis, Kami, Oni, Oni, Oni! Un tad jau mūsu ronini bija 5 līmenī. Vienīgā problēma bija, ka ronins kļuva labs, un mani novāca.
Paldies arī Goldberry un visam tējas namiņam, par.....nu bāc, ja es pateiktu visus iemeslus kādēļ jāsaka paldies, es laikam nojūgtos.
Negatīvi man likās tikai stulbais lietus, un tas, ka patiesībā Maho vai Nindzja bija gandrīz katrs otrais spēlētājs. Bet tā jau nav geimu vaina.
My two cents.
GoldLeader

Tikai nevajag, no pirmās ražas mums tikko palikās ko paēst pašiem, nekas krājumā nesanāca ;-) Vai otrajam samurajam arī bija tāds liekēžu bars, kas jāuztur, kā Jumitori ciema samurajam? 15 koku, 9 ievāca samurajs, 2 tika Budas sekotājiem 'večukam' un 'večiņai'. Samurajs 2 noziedoja preisterienei, par to tikām pie 3 ražas amuletiem un 1 +1hp amuleta samurajam. Samurajs un priesteriene ta nekas, un Oļega mūks arī bija vēl normāls, bet tie pārējie Budas sekotāji kas mūs tur pamatīgi izēda, plus vēl ugunsgars arī noēda pēdējās paliekas, par kurām bija plānots vienam zemniekam lauku palielināt.

Es tiešām nesapratu, kā otrajā ciemā izdevās kādam zemniekam dabūt uz trešo līmeni kaut ko pirms otrās ražas? Jeb tās tik baumas bija?

Tas jau bija no otrās ražas, kad kaut kas atlicinājās, jo sapratām, ka kaut kas jau jādara, lai pašiem arī paliktos, bet tad samurajam nebij laika dot atļauju pastaigāties, un tad Jumitori bija roninu aplenkumā, un tad jau spēle bija galā

Bet vispār šādā spēlē stipri iegrieza tas, ka izpalika trešā spēles diena ar trešo ražu - pirmajā knapi var savilkt galus, uin mazliet attīstīties, otrajā tad var no attīstītā gūt peļņu, trešajā jau izvērsties... Bet ja ir tikai divas, tad zuda īpaša jēga smagi attīstīties un dzīvot knapinoties pirmajā dienā, lai otrajā pirms spēles beigām kaut ko iegūtu, jo tad sanāk knapināties visu laiku... savukār to no trās ražas attīstīties arī jēgas nebija, jo trešo ražu spēlē vairs neredzēt kā savas ausis

Interesanti, kā izdzīvoja ronini, ninjas un visi tie pārēji, kam koku nebija? Es te klausos par zvēru bariem, ko tur medīja, bet pie mums neviens tā arī netika laikam, visus pa ceļam atšāva

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2005 09:55

Nu jā, ko gan varētu pastāstīt es?

Spēlē biju Jumitori klana priesteriene Daiči Rei...

Tā bija mana pirmā spēle (Asinsnaidā tikai novēroju un paspēlēju vienu īsu NPC), tā kā atvainojos, ja vietām kaut ko darīju ne to un par tiem sertifikārtiem vispirms nesapratu (bet it kā Andžejam paskaidroju savu pirmā vakara kļūdu ar amuletiem un viņš akceptēja manu neizpratni, tā kā izdalīju 3 auglības amuletus un 1 spēka, bet sertifikāti bija man parakstīti pa vienam uz auglību, mīlestību, laimi un spēku...otrajā dienā jau pildīju visu pēc noteikumiem).
Varu atzīt arī, ka vietā kaut ko jaucu arī ar burvestībām un reāli gandrīz sanāca izmantot tikai healingu un brīžiem svētīšanu.
Nebiju pieredzējusi arī garu pasaules norādījumu atšifrēšanā, bet centos izprast visu notiekošo pēc iespējas labāk, taču man jau beigās galīgi apjuka, kurš tad ir labais, kurš ir sliktais un sāku uz visiem šķībi skatīties (it sevišķi tagad uzzinot, ka lielākai daļai bija slepēnie tēli, mazliet labāk izprotu brīžiem, ko gari man teica).
Izmisīgi centos sasniegt to savu 5. līmeni un atrast relikviju, bet galīgi nesapratu, kur tad man meklējams tas mazais, kas taps liels, un pūķis, kas varētu pateikt ko priekšā. Biju jau otrajā pievakarē gatava iet vēl vienos svētvietu meklējumos, kad paziņoja mums, ka spēle beidzas

Man bija riktīgi labie plāni izkalti, bet tos varēju izpildīt tikai sasniedzot 5.līmeni...tad es būtu sākusi uzdarboties, jo gribēju uzlikt lāstu Asuki Mihoru (aka Žanete), kas izrādās tagad bija arī maho burve (par ko man bija nojausmas, bet īsti to nezināju).

Tad kad dabūjām beigās to pilno leģendu, tad sēdēju ilgi pie ugunskura un lauzīju galvu par to, kas tad tur īsti bija teikts.
Būtu interesenati uzzināt no GM, kā tad tas viss būtu izvērties, ja lietus mūs nebūtu aizdzinis.
Kas tad īsti bija tā zobena galā dzimusī sirds?
Es Sigfam piedāvāju nodurt kādu un paskatīties vai atdzims kā varonis, bet man patika Sigfas viduslaiku interpretācija viņam likās, ka izvarojot sievieti, tad bērns, kas dzimst varētu būt "zobena galā dzimusī sirds", tad es viņam ieteicu iet uz Geišu namu un pamēģināt bet mūsu dižais samurajs bija jau tajā brīdī galīgi nosalis un šaubos, ka spētu vēl kādu izvarot

Gribētos pievienoties pārējiem un pateikties GM par aizraujošu spēli, kurā bija patiešām daudz labi pavērsieni, īpaši man palīdzēja iejusties pasaulē Raivis ar saviem NPC gariņi laikam ir viņa specialitāte
Spēle bija laba, ja ir dūša, noteikti taisiet turpinājumu arī nākamgad!

PS. paldies arī viesam Yumitori klanam - zemniekiem par paiku, samurajam par aizsardzību un mūkiem par izklaidi - mums patiešām izdevās sapņu pilsēta, kurā bija vienmēr jauki arī kad salām un izmirkām zem mūsu nojumes

Šo rakstu rediģēja Axa Night: 08.08.2005 10:28

Širotori klanā samurajs šausmīgi taupīgi apgājās ar saviem resursiem. Ja es pareizi saprotu, tad viņš nedeva nevienam neko lieku, - ne apkārt klīstošiem mūkiem, ne priesteriem. Un viņiem paveicās, viņi atrada sev tuvumā nelielu rīsu lauku, tādēļ otrajā dienā īsi pirms ražas abi Širotori zemnieki bija apgreidojušies uz otro līmeni. Plus priesteri bija nosvētījuši ražu un viņiem sanāca, ka uz nedaudz lielāku cilvēku skaitu bija lielāka raža. Nu, jā, un pie viņiem nebija aizgājis ēdelīgs uguns gars.

Jumitori savukārt, man liekas, nesavāca pietiekoši nodevas no tā lauka, kuru viņš atdeva Axelam, kurš maisījās gar ņindzjām.

Zinu, ka dažiem pietrūka trešās spēles dienas, lai izbaudītu darba augļus, bet negribējās ļaut visiem plānos kimono un slapjās zandalēs saģērbtiem cilvēkiem lietū nosalt.

Par to trešo dienu. Mums bija plāns dalīt hronikas fragmentus visām "gudrajām" klasēm un visiem, kas izpilda nozīmīgus kvestus. Beigās vajadzētu sanākt norādījumiem par lielo svētdienas notikumu. Notikums bijs sekojošs. Pasaulē parādās Zvaigžņu Lietus bērns un taisa ziepes. Negribot savaino cilvēkus un meklē imperatoru, kuram tā rezultātā draudētu briesmas. Norādes bija miglainas, jo mēs nevarējām zināt, vai visi personāži izdzīvos līdz spēles beigās. Principā nebija svarīgi kas ar viņu cīnīsies, galvenā domā bija, ka to mošķi var nobeigt tikai pašam upurējoties. Dvēsele zobena galā principā norādīja gan uz to, ka būtu labi, ja ietu kauties samurajs, bet arī to, ka nodurot sevi ar zobenu (seppuku) šāds samurajs izpildītu savu pienākumu pret imperatoru. Starp citu hronikas gabaliem pa vidu bija arī klaji nepareizas norādes. Piemēram, bija norāde, ka Zvaigžņu Lietus bērns baidīsies no aukstuma un, ka viņu varēs nobeigts ar ugunīgu un asiņainu zobenu.

Par pūķi. Nu, ja... Cik es zinu, tad viņu atrada vismaz 2 cilvēki. Vēl neizaudzis pūķis izskatās kā liela zivs un dzīvo ezerā. Spēles teritorijā bija Sudraba Sama ezers. Tur sams pieprasīja, lai viņam stāsta pasakas un taisa tējas ceremoniju, bet par to deva svētību vai atbildēja uz jautājumiem.

Jā, es noteikti biju to starpā, kam patiešām pietrūka tā pēdējā diena, tad būtu patiešām gājis vaļā

Un re ka izskatās, ka manas domas par 'zobena galā dzimušo sirdi' arī nebija tālu no patiesības tā kā varbūt būtu pat kāds arī pieveicis to 'zvaigžņu lietus bērnu'... vai arī visi būtu miruši.

Nu ko, jāpievienojas vispārējam viedoklim par to, ka spēle bija laba, tikai tas lietus... kā spēlē tika secināts, spēcīgākais kami visā apkārtnē noteikti bija Kundikami
Ierados tikai sestdien ap pusdienlaiku, un parādos pasaulē kā ronins Kakita Imura - apkārtceļojošs zobencīņu meistars ar diviem bokeniem - tāds kā labsirdīgāks reālās pasaules slavenā zobenvīra Musaši variants. Neskatoties uz lietavām, izdevās daļēji sasniegt mērķus - uzcīnīties ar abiem apkārtnes samurajiem un nedaudz padzīvoties šajā pasaulē.

Par pozitīvo - patika spēlētāju attieksme pret notiekošo un arī tas, ka GM bija izdevies spēli ievadīt tā, ka bija izveidojusies ļoti atbilstoša atmosfēra. Jāizsaka patiešām liels prieks par to, ka vairāki no "zemāko slāņu" ļaudīm ļoti prasmīgi attēloja attieksmi pret samurajiem ar visu zemo klanīšanos (Soirvakta vecais mīklu stāstītājs bija ģeniāls, kad nometnē ienākot Širotori samurajam nokrita gar zemi, un tur kādas minūtes desmit gulēja, kamēr viņu ievēroja un samurajs ļāva piecelties. Jāņa sejas izteiksme, kad viņš saprata, ka "večuks" ir sakņups slapjajā zālē un gaida viņa atļauju piecelties bija fantastiska ). Vairāki tērpi, kurus redzēju, bija patiesi skaisti.

Mazliet par negatīvo - laikam jau lietus dēļ, bet vairāki cilvēki tomēr staigāja apkārt rūtainos kreklos un citos neadekvātos apģērba gabalos, tas mazlie tā kā izkrita no setinga. Acīmredzot mums vēl joprojām ir grūti attēlot attiecības starp atšķirīgiem sabiedrības slāņiem, jo bija gadījumi, kad samurajs zemu klanās zemniekiem, kam nu tā īsti nevajadzētu būt, un gadījums kad vecā mūķene (skan dīvaini, bet kā nosaukt sieviešu dzimuma mūku? ) atteicās sekot samuraja dotam rīkojumam nākt ārā... nu tur patiesībā pienācās nevis runāšana bet rīkojums ašigaru novākt to lecīgo radījumu. Kā pēdējais laikam jāmin kultūršoks, ieraugot ka Širotori nometnei tuvojas zaļais ronins ar cigareti zobos

Diemžēl nebija iespēja tuvumā redzēt nevienu no "mošķiem", tikai pēc spēles redzēju oni maskas, bet jātic, ka tam vajadzēja būt gana iespaidīgam skatam. Kopumā iespaids par spēli palika visnotaļ pozitīvs, un jācer ka ļīdzīgs pasākums notiks vēl kādreiz, tikai sausākos laikapstākļos. Vēlreiz paldies GM un sparingpartneriem - slapjajā un vēsajā dienā izkustēšanās lieti noderēja!

Cik jauki ir atkal buut sausam!

Cik zheel, ka dabas gari trauceeja veel vienu dienu nodziivot Shirotori klana priestera aadaa, jo speele patiesi bija laba. Nevareetu pat teikt, ka pie taa "vainojams" austrumnieciskais settings - driizaak gan jaapateicas GMiem par profesionalitaati un aizrautiibu

Njaa - visspilgtak atminjaa palika abu garu uzbrukums ciemam un probleemas ar to identificeeshanu, kad atklaajaas, ka parasti ierochi tos neskar Priesteris nostajies altaara droshiibaa un sauc ashigaru: "pabakstiet tos tuvaak laapaam lai labaak varu saredzeet - tas ir zemes vai mezha gars?!"

Lieliska bija "atpuutas zona" - teejas naminjsh, kur naacaas baudiit pirmklasiigu servisu!

Paldies visiem par ieguldiijumu speeles atmosfeeraa un special paldies Zhanetei, ka neievilinaaja mani lamataas ar to oni izdziishanu no zemnieka

Cerams, ka jau shovakar, ar Inxa sveetiibu, chupinja bilzhu un pat kaads video klipinjsh buus visiem pieejams!

Šo rakstu rediģēja The Atis: 08.08.2005 11:17

No savas puses vēlējos pateikt lielu paldies visiem dalībniekiem.
Jūs pārspējāt mūsu optimistiskākās cerības.

Atbrauca 32 cilvēki.
Kopā ar GM 36 cilvēki.

Lai arī nokļūšana līdz poligonam noteikti daudziem bija miglā tīta vēl pat brīdī, kad bija jāsēžas autobusos vai vilcienos, liekas, ka neatrisināmas problēmas tā arī neparādījās. Paldies par uzņēmību un atsaucību!

Ļoti priecājos par to, ka neskatoties uz lietu tomēr norisinājās darbība. Spēlētāji rosījās un pat lāga nevēlējās pieņemt mūsu klāstīto patiesību, ka viņu veselības labad spēli tomēr jāpārtrauc.

Jūsu pozitīvās atsauksmes ir lielākā balva, kuru es jelkad spētu saņemt par visu organizēšanas trakumu. Paldies jums par to.

Vēl mani priecēja fakts, ka šī bija spēle, kurai pēdējā spēles dienā nebūtu bijusi lielā izkaušanās starp komandām kā tas mēdz būt citos LARP'os.

Tagad paldiesu kalni no manas puses:

Paldies par spēli:

- Širotori klanam
- Tējas namam
- Andžam un Kāsītim par pazemīgajiem zemniekiem.
Kāsīc pie mirušā Andžas personāža bija vienkārši ģeniāls.
- Zaļajam Roninam


Paldies par praktiskas dabas palīdzību:

- Maniem GM biedriem
- Līgai
- Jānim
- Visiem tiem, kuri pievēra acis uz manu neiecietību un pārlieku lielo nervozitāti

Īpašais paldies meža saimniekiem Annai un Arnim gan par mežu, gan par mūsu veselības stāvokli glābjošo šķūni

Uz tikšanos citos LARP'os!!!



Šo rakstu rediģēja Sindra: 08.08.2005 13:29

Tā kā man šī bija pirmā spēle, kurā piedalos un vispār pirmā reize, kad kaut ko tādu (TĀDU) redzu, tad ļoti daudz nodarbojos ar vienkārši vērošanu. Pa daļai to, protams, noteica arī tas, ka biju zemniece bez ieroča un nekādas milzīgas atkivitātes izveikt nevarēju (jeb vienkārši nedaudz... baidījos?)

Biju zemniece Miko Jumitori klanā un līdz ar to man bija kāda lieliska iespēja - klausīties zemnieka Šindži stāstos un pasakās (btw, stāsta morāli es tā arī nesapratu un rudens nepienāca, tāpēc pajautāt nesanāca )

Viens no spēles jaukākajiem momentiem bija uguns gariņa apciemojums. Gariņš bija ļoti foršs, tā pat bija jauki redzēt kā visi izpilda viņa komandas un vienalaicīgi katrs dara kaut ko savu.

Liels bija mans pārsteigums par tērpiem - daudziem bija tik skaisti tērpi! Īpaši gribas izcelt mūsu klana priesterieni - arkārtīgi skaists tērps. Un vispār pristeriene bija super! Bet vispār tādi bija visi spēlētāji. Nu vairāk vai mazāk.

Aptrakušais večuks, kas ļoti daudzus aplaimoja ar uzrunu zaļknābis, bija viens no... aptrakušākajiem tēliem, ko redzēju. Un viņa stāsti par to kā mājas cēla viņa jaunībā bija diezgan... lol. Bet vispār apzīmējums "aptracis" ļoti atbilstošs, brīžiem tas pat tā kā likās par daudz.

Samurajs mūsu visai mīkstsirdīgs bija, vai vismaz man tāds iespaids palika no (ne)redzētā.

Kopumā spēle patika, neskatoties uz to, ka man brīžiem bija diezgan smagi garlaicīgi, bet nutā ir tikai un vienīgi manis pašas vaina. Bet nu vismaz būs mācība citām spēlēm - pienācīgi sagatavoties un spēles laikā būt aktīvai ne blisināties ar lielām acīm uz visu

Liels paldies visiem, kas organizēja spēli! Bija tiešām jauki!

Šo rakstu rediģēja Eternal Sunshine: 08.08.2005 11:28

Paldies visiem, spēle bija vienkārši lieliska!

Te jāpateicas gan GM, gan visiem spēlētājiem. Šis bija pirmais LARPs, kurā es sajutos tā, it kā pasaule patiešām būtu dzīva. Pirmkārt GM saradīto kvestu un notikumu bija daudz, tie bija oriģināli, interesanti un ļoti sekmēja pareizās atmosfēras rašanos. Otrkārt arī spēlētāji nenodarbojās ar putras vārīšanu un sēdēšanu nometnēs, bet gan staigāja apkārt un mijiedarbojās viens ar otru, tādējādi radīdami jaunus notikumus, fanu un interesantas starp-nometņu un starp-personāžu attiecības.

Pats spēlēju samuraju Širotori Džiro un biju vienas nometnes vadītājs. Nometnē bez manīm uzturējās tirgotājs, divi zemnieki, divi priesteri un viens karotājs. Arī geišu māja atradās manas nometnes aizstāvībā. Sākotnēji bija diezgan grūti iejusties tēlā un sajusties īpaši svarīgam, jo nekad iepriekš nebiju spēlējis vadošu lomu, taču uz beigām sāka sanākt aizvien labāk. To gan konstanti traucēja apziņa, ka kārtības uzturēšanai savā teritorijā un geišu namā man bija tikai viens karotājs un es, kas nozīmē, ka kauju gadījumā skaitliski mūsu nometne bija salīdzinoši ļoti vāja.

Bet vispār vadīt nometni ir reizē interesanti un grūti, jo vienmēr ir jābūt pieejamam, par visu informētam, jāvelk ekonomiskie un citi gali kopā, jāuztur īstā atmosfēra komandā (lai OOG nepārmāktu gaisotni un neiestātos panīkums) un jābīda visas sarunas.

Visi apkārtējie tēli bija kolosāli kolorīti. Geišu māja patiesi bija atpūtas un jautrības vieta it sevišķi ar tās neatkārtojamo kabuki aktieri. Roninu komanda izskatījās biedinoši respektabla, kad staigāja apkārt pilnā sastāvā. Žetons zemnieku/ņinzu ciematiņam, kas atradās trīs jumtu vidū un principā ar zemnieka nolaupīšanas notikumu ievilka Širotori klanu attiecībās ar Jumitori klanu un Roniniem. Lieliski arī bija visi klaiņojošie mūki, kas pacentās sagādāt ne vienu vien pārsteigumu.

No paša nometnes jāpateicas zenofeXam kurš tēloja zemnieku, bet patiesībā bija arī maho burvis (ko neviens tiešām nezināja, atšķirībā no lielākās daļas pārējo burvju) un sagādāja vairākus kolorītus brīžus. Vienubrīd šis atgriezās no meža ar cirvi un bez malkas un nedaudz salecās, kad es paprasīju kāpēc tā, jo patiesībā tieši tobrīd šis bija iebridis mežā taisīt savu altāri. Otra zenofeXa izdarība beidzās ar to, ka mūki atnāca uz mūsu nometni pārdot lāčādu, no lāča, kuru es pats biju nogriezis un mans zemnieks ģērējis.

Arī Ata priestera sniegums bija lielisks, it sevišķi viņa rituālās runas bija spēcīgas... Diemžēl šis priesteris ļoti nepanesa slapjumu un uz spēles beigām reti, kad bija redzams ārpus savas svētnīcas.

Diemžēl tāpat, kā visiem pārējiem, arī man stipri pietrūka saulītes un trešās dienas. Un kaut arī spēle bija lieliska, domāju bez dabas traucēkļiem šī spēle kļūtu leģendāra...

Ati - par to ka es tevi neziedoju saki paldies Andzam nevis man - es to buutu diezgan aatri un pat ar lielu patiku izdariijusi

un jautaajums pie jumitaari priesterienes par to vai es varu atguut savas bumbinjas? (eergla ac un zivs ac)

Ok, jumitari priesterieni es šovakar satikšu, ja nesarunāsiet neko citu, varu paķert līdzi, paņemsi pēc tam no manis. Jāatgūst mans aizmirstais lietussargs

Par pazaudētajām mantām runājot, pie manis ir divas Dvešu un Minikazas melnās krāsas bļodiņas, kā arī nezināmas izcelsmes liels pelddvielis (oranžīgās strīpās) ko atrada netālu no jumitari nometnes krūmājā. Viss pie manis darbā, tā ka īpašnieki var nākt pakaļ.

Nu ko lai saka... tagad esmu slavens gejs - haiku meistars, kas radījis kultūras pieminekli.

Īstenībā man patika. Tā bija nenormāla izlaidība un milzīgs nonīciens, kas notika čaja dzertuvē un es to patiešām izbaudīju. No spēles neko daudz neredzēju, jo visu laiku tusējos ar geišām un pļumpēju tēju. Bija daudzi jauki un smieklīgi momenti, kas ir neiztrūkstoši katrā larpā un es to visu tiešām izbaudīju.

Dikti patika Atīša priesteris un Sigfas vemjošais samurajs. Patika sēdēt un vilkt vārnu kājas uz papīra un pēc tam vairākas nedēļas pie sava uzzīmētā meditēt un apjautāties viesiem, ko viņi redz manos hieroglifos...

Naktis šķūnī, kas bija pirms un pēc spēles, arī bija nenormāli labas (skrūves dzeršana no 3litru burkas un tusiņš 56tā gada volgā, kas tur šķūnī stāvēja) un jauniem apvāršņiem pārbagātas.

biju patīkami pārsteigts par GMiem, kas tomēr nekrita panikā un spēli novadīja, jo man jau vienbrīd likās, ka tūlīt viņi visiem izrakstīs...

patika vēl brauciens uz Suntažu veikalu "Grundulis" tērpos, kur dažs labs, ieraudzījis mani un pārējos (ar katanām pie sāniem), laikam padomāja, ka apokalipse klāt, un gandrīz izlaida no rokām kefīra paku.

būtu jau paciešams tas lietus, ja būtu pietiekami daudz sausu drēbju, bet nu bija ok. esmu apmierināts ar pasākumu un visiem paldies.

Vispār jau, khem, khem, tas lācis nemaz vēl nebija beigts, kad atnācu tam ģērēt ādu un vākt gaļu. Tad nu pie izdevības to noupurēju savam ļaunajam garam un dabūju nākošo līmeni.

Pēc tam gaļu sacirtu, bet sapratu, ka nepanesīšu gan gaļu gan ādu. Kaut kā neiedomājos ka varētu vēlreiz iet pakaļ arī ādai.

Un tā droši vien bija tikai sagadīšanās, ka mūki ar to ādu ieradās tieši pie mums... mans izmisušais "atvainojos, samuraj-sama!" bija no sirds.

Otrs brīdis, kas lika man satrūkties, bija mūsu tirgones (Lia'angia) dvēseles pazušana. Viņas "pasi" atradu samirkušu mētājamies pie ugunskura, un aiznesu to GM. GM priecīgi saberzēja rokas, un par to iedeva man gabaliņu no lielā pareģojuma. Ok, priecīgs nācu atpakaļ un sāku nodarboties ar savām zemneika dodarbēm, un aizsamirsu par to "pasi".

Pēc brīža klauvējiens pie mūsu vārtiem iztraucēja visus. Nācu skatīties kas tur ir. Izrādās - briesmīgs ugunskami nācis tirgoties ar dvēselēm, jo, redz, vienam no cieminiekiem nav dvēseles. Man, kā maho, tas bija biedējošs brīdis, jo padomāju, ka man arī droši vien tā dvēsele tāda diezgan nomelnējusi, vai. Turklāt tajā brīdī Urdrunir's atradās aiz koka un mani neredzēja, taču sacīja "Es viņu pašlaik nekur neredzu! Lai nāk šurp. Es grib' tirgoties'!"

Tikai pēc brīža man "atgāja" ka tas neesmu es, kura dvēseli viņš grib tirgot...

Par koku un zemniekiem - man pēc otrās ražas izdalīšanas bija 14 koku. Sākumā bagātības kārē gribēju kaut kur daļu paslēpt, bet pēc tam padomāju, kādēļ gan. Kam man tie rīsu maisi??? Godīgi atdevu to, ko prasīja, kaut gan šeit samurajs mūsu pats bišķi nenokontrolēja - parasti viņš prasīja 3/5 no ražas sev. Taču otrajā reizē pie manis atnākušais ašigaru paprasīja tikai 6 koku, kā no 2. līmeņa standarta zemnieka lauka. Rezultātā man palika veseli 8 koku. Diemžēl lietus visu tālāko izjauca.

jatvainojas inxam par to ka es diemzeel nepaspeeju izpildiit vinja uzdevumu, bet to es noskaidroju peec speeles

ar jumitari priesterieni jau sazinaajos un vienojaamies ka bumbinjas atguushu - pagaidaam mees esam vienojushaas kopiigaa meditaacijaa par to lai notiktu TN

Pie mums ar Tiju, Zanet, arii palikushi Tavi metamie kauli un oranzhai dvielis.

ja - man jau taa likaas ja iespeejams tad shodien panjem liidz, ja nee - tad savaakshu kaadu citu reizi

Geims bija uuberkuuls!!!! Heil Raivim! Teh best GM!!! Vispaar mees vinju nositaam 8 reizes vienreiz kaa laaci! Raivja oni bija labaakie!!!!
Uh un gjeniaalaa cigareshu reklaama, kura pie 10 reizes paliek smiekliiga!!! Vispaar es biju gatavs speeli turpinaat!

Ai wei..

Jā, nu ko lai saka, es tik varu parakstīties zem visa sajūsmas pilnā pūļa un apmierināti urkšķēt, kasot no pirkstu starpām ārā dubļus

Spēle patiešām bija pati labākā BDLS uz kuru es jebkad esmu bijuse. GM vnk kolosāls darbs, ne mirkli nebija garlaicīgi
Andžej, liels paldies par telti un arī par segu, kas mistiskā kārtā bija uzradusies uz mūsu sasalušajām kājām ap 8 no rīta

Es katrā ziņā piešķiru žetonu katram GM un divus - Raivim par nepārspējamu entuziasmu

OK, jādodas levitēt

Parakstos zem nerimstošajām slavas dziesmām.

Pateicos:
# Evijai par to, ka viņa tomēr nesabruka (un Dvēselīta purvus cītīgi brida)
# Andžejam, kurš mums piešķira telti (es pat neiznu, ko mēs darītu)
# Raivim (nu bez komentāriem - dzīvības sula kūsāt kūsāja)
# Uldim par klāt stāvēšanu (un neiztrūkstošie komentāri...)
# Jānim par šaušalīgo pacietību (nē nu dien apbrīnojami)
# Sigfam un viņa nometnei par apkārt guļošajiem koku (nu bet protams, ka es viņus savācu)
# Roniniem par visa iesākšanu (patiesībā, laikam jau tā arī bija)

Visiem tiem, kas mūs pacieta par spīti dažiem stulbiem izlēcieniem nemeta ne ar ko smagāku kā čiekuri.

Lai tur lūzt vai plīst, bet uzskatu, ka GM savu darbu izpildīja tieši tik labi, cik apstākļi to atļāva un vispār viņi ir kaut kādi nervēri mutanti, ka varēja to visu panest

Un tagadiņ sludinājums:

Ira nozudušas divas bļodiņas melnā krāsā ar tumši sarkanām svītrām. Plastmasa. Gribu atpakaļ. Dveshy notiekti arī grib..

Jā un par zudušām pelēm es nekā neteikšu