Skaistā pasaule Astindela ir serafu mājvieta.
Cilvēki droši vien to dēvētu par Paradīzi. Bet serafi paši? Tā vienkārši ir viņu mājvieta. Drīzāk viņi to sauc par - soli pirms Paradīzes -. Tā tas arī ir. Šī ir pasaule, kas sevī sargā Vārtus.
Kas atrodas aiz Vārtiem, serafi paši tā īsti nespēj paskaidrot. Taču tur dvēseles saņemot atpestīšanu. Viņi paši nekad nedevās cauri vārtiem, jo tas ir vienvirziena ceļš. Tas, kurš reiz devies cauri Vārtiem, atpakaļ ceļu vairs nerodot.
Taču baumoja, ka serafu valdniekam gan piemītot spējas doties cauri Vārtiem un tikt arī atpakaļ. Taču līdz galam drošs nebija neviens. Neviens nebija redzējis valdnieku dodamies cauri Vārtiem.

Astindelas debesīs allaž mirdzēja divas saules. Tās mainīja dienu un nakti. Bet nakts šeit nekad nebija tumša. Tā bija kā krēslaina pēcpudiena.
Gaisā virmoja savāda skaņa. Tāda, kā mūzika. Tāda, kā melodija, kas šķita tik mierinoša un skaista. To varēja klausīties bezgalīgi un likās, ka tā dziedina. Piepildot sirdi un dvēseli ar iedvesmojošu spēku.
Šīs pasaules lielāko daļu klāja brīnumskaisti meži, ziedošas pļavas. Tad skaisti ezeri un jūras ar kristāldzidru ūdeni. Šeit dzīvnieki dzīvoja harmonijā. Pat plēsīgiem dzīvniekiem serafi droši varēja pieskarties. Tie nedarīja eņģeļiem pāri.
Serafi mitinājās mazos ciematiņos. Kur viens otru pazina, uzturēja saimniecības.

Pati iespaidīgākā celtne šajā pasaulē bija Metatrona pils. Tā atradās uz salas, kura levitēja gaisā, līdzās ar citām mazām saliņām.
Metatrons bija Astindelas valdnieks. Varenākais no Eņģeļiem.
Savas dienas valdnieks vadīja savā pilī kopā ar serafu padomi, kurā ietilpa viņa dēli, dēlu mātes un citi padomnieki.

Kad serafi sasniedza pilngadību, kuru dēvēja par Pirmo Soli, (tas ir aptuveni 18 gadi pēc cilvēku vecuma) viņi devās vizītē pie valdnieka, lai apliecinātu savu gatavību kalpot Gaismai. Tad jaunie eņģeļi arī izvēlējās savu nākotnes profesiju. Un saņēma svētību no valdnieka. Šī svētība jaunajiem eņģeļiem piešķīra Gaismas spējas.

Serafi zin, ka bez viņu pasaules pastāv arī citas pasaules. Viņi spēj tajās nokļūt, taču kurš gan to vēlas! Nevienā no citām, apkārt esošajām pasaulēm, serafi nejūtas tik labi, kā savējā. Nemaz jau nerunājot par Tumsas pasauli, no kuras, līdzīgi, kā no Vārtiem atpakaļceļa nebija. Nē, patiesībā, tas nemaz nebija līdzīgi. Stāstīja, ka no Vārtiem neatgriežas, jo otrpus esot tik labi, ka neviens nevēlas doties atpakaļ.
Ar Tumsas pasauli bija savādāk. Ja eņģeļiem šeit gadījās iekļūt, tad prom viņi netika tādēļ, ka viņus prom nepalaida tumsas radības, kas bija Tumsas pasaules iemītnieki.
Jau kopš mazām dienām ikvienam serafam tika stāstīts, ka viņš nekad un nekādos apstākļos nedrīkst spert savu kāju Tumsas pasaulē.

Tas tā kā bija skaidrs.
Taču kā bija ar tiem Vārtiem?
Vai tiešām atpkaļceļa nebija?

* * *

Te arī sākas mūsu stāsts.
Spēlētāji attēlo personāžus, kuri ir jauni serafi.
Iepriekšējā dienā apliecinājuši savu gatavību kalpot Gaismai un vaigu vaigā tikušies ar Astindelas valdnieku, viņa pilī.
Patiesībā, ar to vaigu vaigā tikšanos gan ir mazliet sarežģīti. Jo Metatrons bija tērpies gaišā apmetnī. Viņa galvu sedza kapuce un no tās apakšas staroja gaisma, tā ka valdnieka seju saskatīt nemaz nebija iespējams. Jaunajiem serafiem bija vēlme tikai godbijīgi nolaist skatienu, kad valdnieks viņus uzlūkoja.
Pēc svinīgā zvēresta seko svinības. Pirms doties atpakaļ pie saviem vecākiem, jaunie serafi nakti drīkst pavadīt uz salām, kuras atrodas ap valdnieka pili. Šeit ir jauki atpūtas namiņi.
Taču vārds pa vārdam un izaicinājums pēc izaicinājum, kā jau tas jauniešiem gadās un kā bija un kā ne, tikko iesvētītie izdomāja, ka viņiem ir jāpārbauda, kas īsti slēpjas aiz Vārtiem. Nav taču jāiet cauri. Var jau tikai pavērt un palūkoties. Un var jau pieturēt to, kurš skatās un paraut atpakaļ, kad tas gana redzējis.
Nakts aizsegā devušies uz vārtiem, jaunie eņģeļi nolēma īstenot savu plānu.
Taču necik tālu ar to netika, jo tika sardzes pieķerti. Redz! Šeit bija sardze un par to gan viņi nebija informēti.
Tagad bija.

Tagad arī bija par vēlu. Sardze nogādāja jaunos pārkāpējus uz salu, kas atradās pie valdnieka torņa. Jā, tā principā īpaši neatšķīrās no tās salas, kur viņiem iepriekš bija ierādītas guļvietas. Tikai ... ak vai... šis bija cietums. Jaunieši nevarēja pamest salu, ja viņiem nedeva atļauju.
Tika noteikts gaidīt līdz rītam, kad tiks ziņots valdniekam par pārkāpumu un tālāk izlemts ko iesākt ar šiem neapdomīgajiem jauniešiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase - serafs
4)klase (karotājs, dziednieks, orākuls)

Karotājs - cīnītājs. Labi pieprot kaujas mākslu, veikli darbojas ar ieročiem. Spēcīgs, veikls, labu reakciju un refleksiem. Minimālas spējas izdziedēt kādu no biedriem.
Dziednieks - specializējies dziedināšanas maģijās. Viņš, protams, var arī ķerties pie ieročiem, ja vēlas, taču viņam tie liksies smagi un neveikli.
Orākuls - viņu dažkārt piemeklē vīzijas, viņš spēj sazināties no attāluma ar personu, ar kuru noslēdz saikni. Vieds, ar lielu zināšanu bagāžu. Viņš spēj nedaudz dziedināt, taču ātri nogurst. Ar ieročiem drīzāk uz jūs, nekā uz tu.

5)augums,
6)vecums,
7)izskata apraksts,
8)rakstura apraksts


NB!
Serafiem ir spārni. Astindelā pavisam noteikti. Viņi tos izmanto lidošanai. Kaut vai lai uzlidotu uz salas, kur atrodas valdnieka pils.
Varat izvēlēties vai jūsu spārni ir melnā, baltā vai pelēkā krāsā.
Citās pasaulēs serafu spārni var nebūt redzami, kā arī mainīties viņu ārējais izskats pielāgojoties vietējiem pasaules iemītniekiem. (izņemot Tumsas pasauli. Šajā plānā serafi nespēj sevi nomaskēt) Taču, kad serafi izmanto savas specifiskās maģijas, to spārnu būs manāmi. Ēteriski, caurspīdīgi.
Visiem serafiem acis ir violetā krāsā. Astindelā pavisam noteikti. Citās pasaulēs pielāgojas vietējiem iedzīvotājiem. Kad bur specifiskās eņģeļu maģijas, acis vienmēr ir violetā krāsā, kas savā ziņā serafus nodod.
Serafs nespēj dziedināt pats sevi. Tikai citus!


Savu tēla leģendu sūti man uz PZ kasti.

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju; ja liksies, ka kāds raksts ir nevietā "izskaistināts" ar vardarbību un seksuālām ainām, dzēsīšu bez žēlastības!

Pūķēns Sāra

Nu tas gan.

Ja Ereijass šādā situācijā skrietu Mejai pakaļ, tur nebūtu piedzīvojumu nevienam. No Ereijasa viedokļa viss var tā notikt.

Mana šīrīta vaimana bija mana, nevis Ereijasa. Tas čīterisms totāli nosita garastāvokli.

Īstā lieta, par ko vaimanāt, vai par ko ļaut noslīdēt savam garastāvoklim. It kā jūs par kaut ko sacenstos. Un par čītošanu spēlētājiem tā kā pienāktos aizrādīt GM (ja šis GM ir pieredzējis, kas uz Sindru tā kā būtu attiecināms), nevis citiem spēlētājiem. Jo tikai GM ir augstākais tiesnesis, kas nosaka, kas ir, un kas nav spēlē iespējams un pieļaujams.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Cik saprotu, mums ārpus kaujas nav gluži tāda gājienu sistēma. Jā, ja kas ļoti atkarīgs no citiem, tad mēdz pagaidīt, un jā, cenšas gluži neskriet pa priekšu. Bet — gājieni?

Turklāt, mums ir izveidojies de facto standarts: 1 posts dienā. Tajs posto retāk. Ir gadījies arī, ka nepagaida citus, piemēram, mani, bet es par to nečīkstu, jo mēdzu arī postot retāk par to reizi dienā (un nečīkst arī Rouzijs, washulis, Romija, Pūķēns… starp citu, arī pats Tajs). Un tāda (protams, IMAO) arī būtu normāla, adekvāta reakcija. Nemēdz būt tā, ka visi jebkuru pagaida, citādi spēle vilktos ļoti lēni. Nevajag uz to iespringt.

Tas citādi būtu mazliet līdzīgi kā kasīties par postošanas laikiem.

Vou, Flēra!

Tā tik' ir shēma! Burvīgi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

A kapēc Joels nevar jautāt Gabrielam?
Viņš jau teorētiski varētu būt tikpat zinošs, kā Arists.

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Joelam īsti neienāk prātā, ko viņam vajadzētu vispār paprasīt, laikam jau tāpēc.
Ne tāpēc, ka Joels domātu, ka Gabriels nezin. Gabriels teica, ka viņš nezin, ko mums vajadzētu tagad darīt, bet Joels grib mēģināt uztaustīt kaut kādu ideju, kā rīkoties tālāk.
Īsti formulējams jautājums tur nesanāk.

Saproti, mans tēls ir pazaudējies, bez idejas, ko darīt tālāk. Viņam nekas īsti neizdodas, jūtas mazliet lieks. Bet darīt grib.

Labi.
Gabriels padomās arī ko darīt pārējiem.

Bet vispār, jums izpatikt ir sāpe pēcpusē.
Tad visa kā par daudz un vajag relaxu. Tagad, kad pasaka, lai iet relaksēties, atkal slikti.

Vajag aiziet uz kabīnēm, pasauļoties, atpūsties. Varbūt tur ir kāda smuka administratorīte, ar ko papļāpāt. Jādomā, ka iziet no Svētnīcas dažus kvartālus nav pārāk bīstami.

[edit]P.S. Katrs iesniedz Gabrielam sarakstu ar lietām, ko grib. Wishlistu.

Šo rakstu rediģēja Romija: 17.10.2013 10:04

Ak nē, nē, GM dara visu, kā vajag, tikai brīvdienas tagad, kad Sarišai jāiet kauties Būrī, kaut kā skan nepareizi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Nekāda relaksēšanās nesanāk. Nav jau vaina atpūtai kā tādai. Vaina tajā, ka man pa spēlei šķiet, ka nav laika atpūsties, ka vispirms jāpadara kaut kas, kam ir rezultāts, un kas pēc tam nedzen uz priekšu ar nākošo uzdevumu.
Joels ir par komandas darbu, Joels ir empātisks (pat pārāk), un nespēj viegli atslābināties tad, kad šķiet, ka kaut kas ir jādara, bet nevar izdomāt, ko pareizāk darīt.

Wishlist
Flēra grib:

1. Gabrielu!
2. Izglābt Aleksu (vai vismaz netraucēt citiem. Bet pārliecināties, ka ir izglābts, izdziedēt, ja vajag)
3. Dabūt Sarišu atpakaļ (ja viņa turpina būt sakarīgs karotājs kā pirms tam)
4. Saprast Mejas statusu (kolēģis vai uzdevums), vai vismaz dabūt kaut kādu loģiku tajā visā
5. Kaut kādu turpinājumu Maikla jautājumā (vismaz ir interesanti)
6. Izlasīt grāmatu
7. Atrast pēdējo amuletu
8. Piedalīties the final battle pret Sīliju
9. Kaut ko izdomāt, lai Kaile nebūtu pilnīgi apčakarēts

Daži punkti ir loģiski hronoloģiskā secībā (kas ir atkarīgi no laika vai citiem), pārējie pēc gribēšanas

Šo rakstu rediģēja Romija: 17.10.2013 10:37

Lieliska doma!

Joelam:

1) Dabūt visus laukā no Būra (vai nu pats piedalās, vai nē);
2) parunāt ar Maiklu (pašam neiekrītot);
3) beigt raizēties par to, ka Meja iztraucēs kaut ko svarīgu pēkšņi nozūdot, lai pati atkal iekristu, vai iegāztu kādu citu;
4) izlasīt Grāmatu un saprast, kas ar ko saistās un kas tas vispār ir;
5) amulets! gribās kaut kā palīdzēt to atrast;
6) tikt galā ar Sīlijas jautājumu;
7) izdabūt no cietuma Liliju un viņas puisi (tas nekas, ka Lilija grasās pašu nodot);
8) darīt kaut ko (jebko) ar rezultātu - var būt saidkvesti.

1) punkts ir tas, kas pašlaik IG traucē mierīgi relaksēties.

Nepiedalīties, netraucēt, ļaut Gabrielam padomāt klusumā un aiziet uz gaismas kabīni vai tad nav tas?

Nu, Joels jau var iegādāties biļeti un doties uz Būri.
Kas viņam traucē?

Ja tā padomā, tad OOG un IG saraksti noteiktu atšķirtos. Man tas bija drīzāk OOG, kaut gan arī varētu būt kaut kādas nelielas izmaiņas, bet par pirmo plāna punktu šaubu nav! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

A par Maiklu...
Flērai pat ir viņa privātais numurs.
Zvani un jautā ko vēlies.

O, jā, ir gan! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Būs jāpiedāvā!

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Man nupat šķiet, ka jums ir jautri, bet man - nē.

Joels IG grib būt mierīgs par Būri, tas ir, iegūt jel kādu pārliecību, ka tiek darīts viss, un ka viņš no savas puses ir izdarījis visu, ko varējis. Pašlaik viņam šķiet, ka viņš varētu kaut ko darīt, bet pats nespēj izdomāt - ko, un tāpēc nav miera.
Iet skatīties tāpat vien viņš neies. Nu jau! Serafs lai tīši ietu skatīties, kā cilvēki viens otru galina nost. Ja vien nav plāna, kā to visu nepieļaut, vai vismaz plāna, kurā Joels piedalās. Plāna nav.

Nu, un ko tad Joels lai Maiklam saka? To pašu, ko Gabriels jau teica, ka nav gudri?

Es nezinu, par ko viņš grib parunāt. Paprasīt par to, kāpēc brāļi tā izturas?

Bet tur, Joela wishlistē ir punkts: parunāt ar Maiklu.
Es tikai norādu, ka jums ir iespēja ar viņu sakontaktēt.
Kā to izdarīt, lai pats neiekrīt, tas Joelam ir pašam jāizdomā.

Tas pats arī attiecas uz Būri.
Man nez kādēļ ir sajūta, ka no manis gaida, lai es pasaku priekšā, kas tad ir tas, ko Joels varētu darīt lietas labā un pats palikt sveiks un vesels.
Bet kāda tad man jēga, ja spēlētāji tikai atraksta manu scenāriju?

Ja Joels pats nespēj izdomāt, lai paprasa biedrīšiem.
Varbūt viņiem ir kāda ideja.

Joelam jau brīdi nekas nav saprotams, un to es jau ierakstīju pavedienā.
Viņam bez hinta pašlaik neiztikt. Ne jau īstas priekšā teikšanas, bet, kā lai saka, apstākļu radīšanas, lai es saprastu, vismaz kādā virzienā domāt tālāk, kādu informāciju meklēt, kam pievērst uzmanību, kādu NPC, kas kaut ko izmet, kādu vārdu, kas norādītu tālāko, vai kā tā. Ne jau atbildi! Virzienu, jo man pat tā pašlaik vispār vairs nav.

Baisi nepatīkama sajūta, starp citu. Strupceļš.

Gan jau paprasīs citiem. Ja neko IG neizdomās (pats, bet viņa idejas pagaidām visas ir izgāzušās; vai arī citi), tad tupēs paklausīgi svētnīcā, kamēr viss notiek bez viņa, bet tad es OOG būšu visai neapmierināta.