Skaistā pasaule Astindela ir serafu mājvieta.
Cilvēki droši vien to dēvētu par Paradīzi. Bet serafi paši? Tā vienkārši ir viņu mājvieta. Drīzāk viņi to sauc par - soli pirms Paradīzes -. Tā tas arī ir. Šī ir pasaule, kas sevī sargā Vārtus.
Kas atrodas aiz Vārtiem, serafi paši tā īsti nespēj paskaidrot. Taču tur dvēseles saņemot atpestīšanu. Viņi paši nekad nedevās cauri vārtiem, jo tas ir vienvirziena ceļš. Tas, kurš reiz devies cauri Vārtiem, atpakaļ ceļu vairs nerodot.
Taču baumoja, ka serafu valdniekam gan piemītot spējas doties cauri Vārtiem un tikt arī atpakaļ. Taču līdz galam drošs nebija neviens. Neviens nebija redzējis valdnieku dodamies cauri Vārtiem.

Astindelas debesīs allaž mirdzēja divas saules. Tās mainīja dienu un nakti. Bet nakts šeit nekad nebija tumša. Tā bija kā krēslaina pēcpudiena.
Gaisā virmoja savāda skaņa. Tāda, kā mūzika. Tāda, kā melodija, kas šķita tik mierinoša un skaista. To varēja klausīties bezgalīgi un likās, ka tā dziedina. Piepildot sirdi un dvēseli ar iedvesmojošu spēku.
Šīs pasaules lielāko daļu klāja brīnumskaisti meži, ziedošas pļavas. Tad skaisti ezeri un jūras ar kristāldzidru ūdeni. Šeit dzīvnieki dzīvoja harmonijā. Pat plēsīgiem dzīvniekiem serafi droši varēja pieskarties. Tie nedarīja eņģeļiem pāri.
Serafi mitinājās mazos ciematiņos. Kur viens otru pazina, uzturēja saimniecības.

Pati iespaidīgākā celtne šajā pasaulē bija Metatrona pils. Tā atradās uz salas, kura levitēja gaisā, līdzās ar citām mazām saliņām.
Metatrons bija Astindelas valdnieks. Varenākais no Eņģeļiem.
Savas dienas valdnieks vadīja savā pilī kopā ar serafu padomi, kurā ietilpa viņa dēli, dēlu mātes un citi padomnieki.

Kad serafi sasniedza pilngadību, kuru dēvēja par Pirmo Soli, (tas ir aptuveni 18 gadi pēc cilvēku vecuma) viņi devās vizītē pie valdnieka, lai apliecinātu savu gatavību kalpot Gaismai. Tad jaunie eņģeļi arī izvēlējās savu nākotnes profesiju. Un saņēma svētību no valdnieka. Šī svētība jaunajiem eņģeļiem piešķīra Gaismas spējas.

Serafi zin, ka bez viņu pasaules pastāv arī citas pasaules. Viņi spēj tajās nokļūt, taču kurš gan to vēlas! Nevienā no citām, apkārt esošajām pasaulēm, serafi nejūtas tik labi, kā savējā. Nemaz jau nerunājot par Tumsas pasauli, no kuras, līdzīgi, kā no Vārtiem atpakaļceļa nebija. Nē, patiesībā, tas nemaz nebija līdzīgi. Stāstīja, ka no Vārtiem neatgriežas, jo otrpus esot tik labi, ka neviens nevēlas doties atpakaļ.
Ar Tumsas pasauli bija savādāk. Ja eņģeļiem šeit gadījās iekļūt, tad prom viņi netika tādēļ, ka viņus prom nepalaida tumsas radības, kas bija Tumsas pasaules iemītnieki.
Jau kopš mazām dienām ikvienam serafam tika stāstīts, ka viņš nekad un nekādos apstākļos nedrīkst spert savu kāju Tumsas pasaulē.

Tas tā kā bija skaidrs.
Taču kā bija ar tiem Vārtiem?
Vai tiešām atpkaļceļa nebija?

* * *

Te arī sākas mūsu stāsts.
Spēlētāji attēlo personāžus, kuri ir jauni serafi.
Iepriekšējā dienā apliecinājuši savu gatavību kalpot Gaismai un vaigu vaigā tikušies ar Astindelas valdnieku, viņa pilī.
Patiesībā, ar to vaigu vaigā tikšanos gan ir mazliet sarežģīti. Jo Metatrons bija tērpies gaišā apmetnī. Viņa galvu sedza kapuce un no tās apakšas staroja gaisma, tā ka valdnieka seju saskatīt nemaz nebija iespējams. Jaunajiem serafiem bija vēlme tikai godbijīgi nolaist skatienu, kad valdnieks viņus uzlūkoja.
Pēc svinīgā zvēresta seko svinības. Pirms doties atpakaļ pie saviem vecākiem, jaunie serafi nakti drīkst pavadīt uz salām, kuras atrodas ap valdnieka pili. Šeit ir jauki atpūtas namiņi.
Taču vārds pa vārdam un izaicinājums pēc izaicinājum, kā jau tas jauniešiem gadās un kā bija un kā ne, tikko iesvētītie izdomāja, ka viņiem ir jāpārbauda, kas īsti slēpjas aiz Vārtiem. Nav taču jāiet cauri. Var jau tikai pavērt un palūkoties. Un var jau pieturēt to, kurš skatās un paraut atpakaļ, kad tas gana redzējis.
Nakts aizsegā devušies uz vārtiem, jaunie eņģeļi nolēma īstenot savu plānu.
Taču necik tālu ar to netika, jo tika sardzes pieķerti. Redz! Šeit bija sardze un par to gan viņi nebija informēti.
Tagad bija.

Tagad arī bija par vēlu. Sardze nogādāja jaunos pārkāpējus uz salu, kas atradās pie valdnieka torņa. Jā, tā principā īpaši neatšķīrās no tās salas, kur viņiem iepriekš bija ierādītas guļvietas. Tikai ... ak vai... šis bija cietums. Jaunieši nevarēja pamest salu, ja viņiem nedeva atļauju.
Tika noteikts gaidīt līdz rītam, kad tiks ziņots valdniekam par pārkāpumu un tālāk izlemts ko iesākt ar šiem neapdomīgajiem jauniešiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase - serafs
4)klase (karotājs, dziednieks, orākuls)

Karotājs - cīnītājs. Labi pieprot kaujas mākslu, veikli darbojas ar ieročiem. Spēcīgs, veikls, labu reakciju un refleksiem. Minimālas spējas izdziedēt kādu no biedriem.
Dziednieks - specializējies dziedināšanas maģijās. Viņš, protams, var arī ķerties pie ieročiem, ja vēlas, taču viņam tie liksies smagi un neveikli.
Orākuls - viņu dažkārt piemeklē vīzijas, viņš spēj sazināties no attāluma ar personu, ar kuru noslēdz saikni. Vieds, ar lielu zināšanu bagāžu. Viņš spēj nedaudz dziedināt, taču ātri nogurst. Ar ieročiem drīzāk uz jūs, nekā uz tu.

5)augums,
6)vecums,
7)izskata apraksts,
8)rakstura apraksts


NB!
Serafiem ir spārni. Astindelā pavisam noteikti. Viņi tos izmanto lidošanai. Kaut vai lai uzlidotu uz salas, kur atrodas valdnieka pils.
Varat izvēlēties vai jūsu spārni ir melnā, baltā vai pelēkā krāsā.
Citās pasaulēs serafu spārni var nebūt redzami, kā arī mainīties viņu ārējais izskats pielāgojoties vietējiem pasaules iemītniekiem. (izņemot Tumsas pasauli. Šajā plānā serafi nespēj sevi nomaskēt) Taču, kad serafi izmanto savas specifiskās maģijas, to spārnu būs manāmi. Ēteriski, caurspīdīgi.
Visiem serafiem acis ir violetā krāsā. Astindelā pavisam noteikti. Citās pasaulēs pielāgojas vietējiem iedzīvotājiem. Kad bur specifiskās eņģeļu maģijas, acis vienmēr ir violetā krāsā, kas savā ziņā serafus nodod.
Serafs nespēj dziedināt pats sevi. Tikai citus!


Savu tēla leģendu sūti man uz PZ kasti.

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju; ja liksies, ka kāds raksts ir nevietā "izskaistināts" ar vardarbību un seksuālām ainām, dzēsīšu bez žēlastības!

Pūķēns Sāra

Oi! Miega zāles - tā ir ideja! Flēra! Vajadzēs kādu lakstu.

No GM es tā kā gribēju tādu īsu atbildi - tipa "Attiecas uz notiekošo un mums" vai "neattiecas uz notiekošo un mums".
Neko jau vairāk. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Es izlabošu savu postu. Joels mazliet pameditēs, un tad attapsies.

Ha. Nevajadzēja nemaz labot, uzrakstīju jaunu postu.

Lūdzu, ir arī miega zāles!

Par tiem plusiņiem un mīnusiņiem es gan negribētu, lai kāds manā vietā savelk. Un tāpat man labāk patīk minēt, vai tāds un šitāds sīkums leģendā patiesībā atbilst realitātei, vai ir tikai izpušķojums. Tāpat kā dzīvē — var tikai minēt, kas ir un kas nav tieši attiecināms.

Vispār jau leģendas attiecas tieši tik daudz, cik paši tam ļaujam. Tāpat kā ar Bībeli. Var pieņemt, ka attiecas tieši, var nepieņemt. Bet, ja tas liek padomāt, tad pat pilnīgi nesaistīta lieta var iedot kaut kādu jaunu skatupunktu.

Man vispār ir shēma, tāda skice gan, bet es nez, vai IG man sanāks tādu uzzīmēt.

Nu, Ereijass mazliet pameditē par sauli, nomierinās un, droši vien, aizmieg. Viņam vienkārši vajag vienatnē padomāt un piespiest sevi pildīt tiešos pienākumus.

Es jau IG vispār tikai gribu saprast, vai tas viss jel kaut kādā mērā attiecas un mums un mūsu misiju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Tīši nelasu grāmatas tekstu, vados tikai no tā, kas pavedienā, un tad nu ir kā ir. Itin kā jā, itin kā nē. Vēl nelien pa plauktiem tās ziņas, vēl sanāk pārlieku brīvi minējumi par tēmu. Vārdu sakot viena liela jautājuma zīme.

Paldies par miega zālēm! Labas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sleeping.gif)

Vai, lūdzu, spēlētāji drīkst darīt 100 lietas vienā postā, kuru realizācijai ir absolūti nepieciešams GM akcepts, kā arī pieņēmums, ka pārējie spēlētāji ir totāli idioti? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Kuš!

Ir taču skaidrs, ka Mejai galvas nav, ko tu gan gribi? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Viņa taču pat ir palaidusi garām to, ka Attīrītāji un Atkritēji sadarbojas.

Nu, lai taču iekrīt. Vienīgi cerams, ka viņa šādi neatklāja Svētnīcas atrašanās vietu citiem, un vēl nezinu, ko par to teiks Tajs, kas uzreiz grasījās ar Meju runāt. Bet nu tā ir viņu darīšana.

Jā, nu Tajam gājienu viņa atņēma.

Vai tad sadarbojas? Man šķiet, ka tas ir tikai Lilijas-serafu jautājumā. Jo viņi taču tur gūstā to viņas puisi. Un visādi vaktē maģijas lietošanu.

Sadarbojas, sadarbojas! Maleriks Ellē apcietināja vienu no Atkritējiem, kas nemaz nebūrās, bet uz viņu norādīja tas Atkritējs (spiegs vai arī Attīrītāju algotnis), kas apbūra Flēru.

Nav tur ar Liliju un viņas puisi nekāda sakara. Attīrītāji pastāv tikai tik daudz, lai Attīrītājiem būtu ērti pieskatīt citādi domājošos, un reizēm kādu apcietināt, lai pierādītu sabiedrībai, cik paši ir vajadzīgi.
Es to tā saprotu.
Jo reāli burties jau viņi nevar, un Attīrītāji to pavisam labi zina.

Es nez, vai tas norāda, ka viņi sadarbojas (vai arī vienkārši kāds kaut ko mahinē), bet lai nu tā būtu. Jebkurā gadījumā arī bez sadarbošanās ir skaidrs, ka Attīrītājiem ir liela ietekme, un viņi var izdarīt daudz ko, it īpaši, ja Sīlija ir ieinteresēta.

Jā, iespējams, tas bija tikai viens spiegs, tomēr izskatījās gana aizdomīgi.

Protams, ka Sīlijai ir lielas iespējas, un tagad Meja pati lien nagos. Tikko Gabriels viņu izglāba (riskējot, jo būrās), un atkal jau lien.

Kāds tomēr maģiju lietot spēj.
Tas ir Atkritējs (vai vismaz izliekas), kas ļoti nevēlas sadarboties ar Tusno Āpsi
Maleriks ir tusnis Onē

Varbūt īpašs teātris Flērai par godu, ja kāds ir īpaši interesējies, ka tā tur ir serafe, kam kādā brīdī varētu būt svarīgi domāt, ka Atkritēji un Attīritāji ir pretējas nometnes.
Vai arī viņi vienkārši visiem saka tādas lietas un burās, pat ja zina, ka kuru katru brīdi var atrasties Attīrītājs un aizturēt par maģijas lietošanu. It īpaši, ja iedomājas, ka Flēra ir kāda no Attīrītājiem, kam priekšnieks ir Tusnis Maleriks.
Vai arī tie ir divi dažādi tušņi, bet vienalga kaut kāda (maģiska vai tehnoloģiska) ietekme bija, ko mierīgi var klasificēt kā maģiju līdz izmeklēšanai.

Jā, kāds spēj gan, un tas ir aizdomīgi, jo Ardas iedzīvotāji nav maģiskas būtnes, kas spētu burties.

Bet nu šitais, kurš būrās, savu vainu uzlika vienam citam.

Novelt vainu uz citu jau nav liela māksla. Bailēs no soda, spīdzināšanas, Būra pilnīgi mierīgi var apvainot citu. Tur nav obligāti jābūt plānam vai Atkritējam. Ja Atkritēji ir baigi ciešais, lojālais pulciņš, tad varbūt neapvainotu savējo, kaut gan nav jau pilnīgi skaidri zināms, ka tas bija savējais.

Es redzēju Mejas postu pagājušā naktī.
Vai Ereijasam liekas, ka viņš būtu pamanījis Mejas darbošanos pa mantu krātuvi?
Mantu krātuve un treniņu zāle atrodas blakus. Bet gluži viena un tā pati telpa nav.

Nevaru pateikt. Visticamāk, Ereijass jau gulēja, un treniņu telpas durvis bija aizvērtas. Cik tās ir trokšņu necaurlaidīgas? Vai Meja zināja, ka Ereijass ir turpat blakus, un uzvedās īpaši klusu? Tātad - varēja dzirdēt un varēja arī nedzirdēt. Katrā gadījumā sargāt viņš nesargāja, jo tad nebūtu gulējis vispār.

Saprotams, ka es uzvedos klusi, jo ja nu blakus telpās kāds ir?
Vnk piesardzības pēc.

Man šķiet, ka Ereijass labprāt būtu devies līdzi piedzīvojumos. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Nu, varbūt ne tādos (nez vai izdomāja, ka īstais laiks ir naktī un tagad), bet kaut kādos piedzīvojumos.

Nu es jau nesaku, ka man nevar sekot.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Tā jau būtu OOG info izmantošana. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ja IG nepamanīja (gulēja), tad šoreiz nesanāks.