Skaistā pasaule Astindela ir serafu mājvieta.
Cilvēki droši vien to dēvētu par Paradīzi. Bet serafi paši? Tā vienkārši ir viņu mājvieta. Drīzāk viņi to sauc par - soli pirms Paradīzes -. Tā tas arī ir. Šī ir pasaule, kas sevī sargā Vārtus.
Kas atrodas aiz Vārtiem, serafi paši tā īsti nespēj paskaidrot. Taču tur dvēseles saņemot atpestīšanu. Viņi paši nekad nedevās cauri vārtiem, jo tas ir vienvirziena ceļš. Tas, kurš reiz devies cauri Vārtiem, atpakaļ ceļu vairs nerodot.
Taču baumoja, ka serafu valdniekam gan piemītot spējas doties cauri Vārtiem un tikt arī atpakaļ. Taču līdz galam drošs nebija neviens. Neviens nebija redzējis valdnieku dodamies cauri Vārtiem.

Astindelas debesīs allaž mirdzēja divas saules. Tās mainīja dienu un nakti. Bet nakts šeit nekad nebija tumša. Tā bija kā krēslaina pēcpudiena.
Gaisā virmoja savāda skaņa. Tāda, kā mūzika. Tāda, kā melodija, kas šķita tik mierinoša un skaista. To varēja klausīties bezgalīgi un likās, ka tā dziedina. Piepildot sirdi un dvēseli ar iedvesmojošu spēku.
Šīs pasaules lielāko daļu klāja brīnumskaisti meži, ziedošas pļavas. Tad skaisti ezeri un jūras ar kristāldzidru ūdeni. Šeit dzīvnieki dzīvoja harmonijā. Pat plēsīgiem dzīvniekiem serafi droši varēja pieskarties. Tie nedarīja eņģeļiem pāri.
Serafi mitinājās mazos ciematiņos. Kur viens otru pazina, uzturēja saimniecības.

Pati iespaidīgākā celtne šajā pasaulē bija Metatrona pils. Tā atradās uz salas, kura levitēja gaisā, līdzās ar citām mazām saliņām.
Metatrons bija Astindelas valdnieks. Varenākais no Eņģeļiem.
Savas dienas valdnieks vadīja savā pilī kopā ar serafu padomi, kurā ietilpa viņa dēli, dēlu mātes un citi padomnieki.

Kad serafi sasniedza pilngadību, kuru dēvēja par Pirmo Soli, (tas ir aptuveni 18 gadi pēc cilvēku vecuma) viņi devās vizītē pie valdnieka, lai apliecinātu savu gatavību kalpot Gaismai. Tad jaunie eņģeļi arī izvēlējās savu nākotnes profesiju. Un saņēma svētību no valdnieka. Šī svētība jaunajiem eņģeļiem piešķīra Gaismas spējas.

Serafi zin, ka bez viņu pasaules pastāv arī citas pasaules. Viņi spēj tajās nokļūt, taču kurš gan to vēlas! Nevienā no citām, apkārt esošajām pasaulēm, serafi nejūtas tik labi, kā savējā. Nemaz jau nerunājot par Tumsas pasauli, no kuras, līdzīgi, kā no Vārtiem atpakaļceļa nebija. Nē, patiesībā, tas nemaz nebija līdzīgi. Stāstīja, ka no Vārtiem neatgriežas, jo otrpus esot tik labi, ka neviens nevēlas doties atpakaļ.
Ar Tumsas pasauli bija savādāk. Ja eņģeļiem šeit gadījās iekļūt, tad prom viņi netika tādēļ, ka viņus prom nepalaida tumsas radības, kas bija Tumsas pasaules iemītnieki.
Jau kopš mazām dienām ikvienam serafam tika stāstīts, ka viņš nekad un nekādos apstākļos nedrīkst spert savu kāju Tumsas pasaulē.

Tas tā kā bija skaidrs.
Taču kā bija ar tiem Vārtiem?
Vai tiešām atpkaļceļa nebija?

* * *

Te arī sākas mūsu stāsts.
Spēlētāji attēlo personāžus, kuri ir jauni serafi.
Iepriekšējā dienā apliecinājuši savu gatavību kalpot Gaismai un vaigu vaigā tikušies ar Astindelas valdnieku, viņa pilī.
Patiesībā, ar to vaigu vaigā tikšanos gan ir mazliet sarežģīti. Jo Metatrons bija tērpies gaišā apmetnī. Viņa galvu sedza kapuce un no tās apakšas staroja gaisma, tā ka valdnieka seju saskatīt nemaz nebija iespējams. Jaunajiem serafiem bija vēlme tikai godbijīgi nolaist skatienu, kad valdnieks viņus uzlūkoja.
Pēc svinīgā zvēresta seko svinības. Pirms doties atpakaļ pie saviem vecākiem, jaunie serafi nakti drīkst pavadīt uz salām, kuras atrodas ap valdnieka pili. Šeit ir jauki atpūtas namiņi.
Taču vārds pa vārdam un izaicinājums pēc izaicinājum, kā jau tas jauniešiem gadās un kā bija un kā ne, tikko iesvētītie izdomāja, ka viņiem ir jāpārbauda, kas īsti slēpjas aiz Vārtiem. Nav taču jāiet cauri. Var jau tikai pavērt un palūkoties. Un var jau pieturēt to, kurš skatās un paraut atpakaļ, kad tas gana redzējis.
Nakts aizsegā devušies uz vārtiem, jaunie eņģeļi nolēma īstenot savu plānu.
Taču necik tālu ar to netika, jo tika sardzes pieķerti. Redz! Šeit bija sardze un par to gan viņi nebija informēti.
Tagad bija.

Tagad arī bija par vēlu. Sardze nogādāja jaunos pārkāpējus uz salu, kas atradās pie valdnieka torņa. Jā, tā principā īpaši neatšķīrās no tās salas, kur viņiem iepriekš bija ierādītas guļvietas. Tikai ... ak vai... šis bija cietums. Jaunieši nevarēja pamest salu, ja viņiem nedeva atļauju.
Tika noteikts gaidīt līdz rītam, kad tiks ziņots valdniekam par pārkāpumu un tālāk izlemts ko iesākt ar šiem neapdomīgajiem jauniešiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase - serafs
4)klase (karotājs, dziednieks, orākuls)

Karotājs - cīnītājs. Labi pieprot kaujas mākslu, veikli darbojas ar ieročiem. Spēcīgs, veikls, labu reakciju un refleksiem. Minimālas spējas izdziedēt kādu no biedriem.
Dziednieks - specializējies dziedināšanas maģijās. Viņš, protams, var arī ķerties pie ieročiem, ja vēlas, taču viņam tie liksies smagi un neveikli.
Orākuls - viņu dažkārt piemeklē vīzijas, viņš spēj sazināties no attāluma ar personu, ar kuru noslēdz saikni. Vieds, ar lielu zināšanu bagāžu. Viņš spēj nedaudz dziedināt, taču ātri nogurst. Ar ieročiem drīzāk uz jūs, nekā uz tu.

5)augums,
6)vecums,
7)izskata apraksts,
8)rakstura apraksts


NB!
Serafiem ir spārni. Astindelā pavisam noteikti. Viņi tos izmanto lidošanai. Kaut vai lai uzlidotu uz salas, kur atrodas valdnieka pils.
Varat izvēlēties vai jūsu spārni ir melnā, baltā vai pelēkā krāsā.
Citās pasaulēs serafu spārni var nebūt redzami, kā arī mainīties viņu ārējais izskats pielāgojoties vietējiem pasaules iemītniekiem. (izņemot Tumsas pasauli. Šajā plānā serafi nespēj sevi nomaskēt) Taču, kad serafi izmanto savas specifiskās maģijas, to spārnu būs manāmi. Ēteriski, caurspīdīgi.
Visiem serafiem acis ir violetā krāsā. Astindelā pavisam noteikti. Citās pasaulēs pielāgojas vietējiem iedzīvotājiem. Kad bur specifiskās eņģeļu maģijas, acis vienmēr ir violetā krāsā, kas savā ziņā serafus nodod.
Serafs nespēj dziedināt pats sevi. Tikai citus!


Savu tēla leģendu sūti man uz PZ kasti.

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju; ja liksies, ka kāds raksts ir nevietā "izskaistināts" ar vardarbību un seksuālām ainām, dzēsīšu bez žēlastības!

Pūķēns Sāra

Nav jau slikti, vispār. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Joels rīkojās atbilstoši savam raksturam. Tiks tāpēc nepatikšanās, nu tad tā būs noticis.

Viņam jau vēl mājās jātiek, lai izgulētos! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Un to viņš bez Lilūmašīnas neprot izdarīt.

Nu... jūs jau vēl Ardā esat tikai tā normāli pirmo dienu. Tās guļamdienas neskaitot.
Katrs sastaptais npc nudien nav pēdējais kvesta salmiņš.

Strupceļš?
Varbūt šajā vakarā jā, bet šis vakars jau nav pēdējais, kad jums jāatrisina kvests.

Manis pēc jau jūs kvestu varat vispār nerisināt. Tikai izklaidēties.
Man tikai tā īsti negribas piekrist, ka Lilija bija provokācija.
Jo, man tomēr kaut kā liekas, ka ja jūs visi pēc kārtas satiktu izpalīdzīgus, draudzīgus un palīdzēt gribošus npc, tas būtu mazliet nedabīgi.
Vismaz Ardas pasaulei.

Nē, nē, ne par laipnību vai atbildēm runa. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Bet par to, ka Lilijas uzvedība tieši izprovocēja Joelu vismaz parādīt, ka viņš nerunā pa tukšo. Muļķīgi un lielīgi un vēl nez kā, protams, bet ko nesadarīsi, ja pats vēl esi gauži jauns un naivs?

Nē, Joels grib risināt kvestu. Citādi viņš uzreiz dotos uz Astindelu pieteikties Metatronam uz nākošo piespiedu uzdevumu. Viņš ir apzinīgs.

Varbūt, bet provokācija nebija mans mērķis.
Lai gan, nenoliegšu, ka notikušais man paver jaunas, visai interesantas iespējas.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Domāju gan! Tāds neapdomīgs Joels. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Kuram pie tam vēl ir žēl, ka Lilija savu puisi neatdabūs.

To, kāda maģija ir simboli, jūs no attāluma noteikt nevarat. Ja vēlaties to noskaidrot, būtu jābūt tam simbolam tuvāk un jāpaskatās uz viņu ar kaut ko līdzīgu True seeing (patiesā redze), kas ir maģija. Tad jūs zināsiet droši.
Protams, var mēģināt neskaidrot, bet uzreiz burt virsū maģiju, kas cīnās ar tumšām, demoniskām zintīm.

Ja jūsu maģijas mērķis būs tumšā vai demoniskā maģija, tad, jā... jums to ir iespējams neitralizēt, nenogalinot cilvēku.
Protams, maģijas buršana būs maģijas buršana. Tur gluži nepietiks vienkārši satvert apburamo aiz rokas. Burot maģiju, jums līdzi nāks visas tās lillā acu un balto gaismu lietas.

Var pastāvēt iespēja, ka jūsu maģijas rezultātā tumšā vai demoniskā maģija tomēr tik viegli nepadodas. Ja, tas kurš to būris, paredzējis speciālu aizsardzību. Taču aizsardzība ir visai ķēpīga lieta un nebūs gan gluži tā, kā sliktenis aizsargā visas savas maģijas.



Es nezinu vai pieņemt ir īstais apzīmējums. Viņi apzinās, ka ar to nākas saskarties. Taču serafu jaunuļiem, kā jums, reāli nav tādas pieredzes. Jo Astindelā neviens jūsu klātbūtnē citus nemocīja, lai jūs spētu tikt pāri sajūtām, ko izraisa citu ciešanas. Tā reāli ir pieredze, ko var uzkrāt tikai blandoties pa citām pasaulēm un tā kā pa citām pasaulēm blandīties nevar bez Metatrona atļaujas, tad reti kuram karotājam, vai serafam vispār, šāda pieredze ir.

Kad serafi iznīcina demonus, tumšās zintis, maģijas, ko viņi bur, drīzāk nes atpestīšanas sajūtu, nevis sāpes.
Ja jūs sašaujat, piemēram, no loka, kādu dzīvu radību, to tikai ievainojot, jūs, protams, jūtat šīs dzīvās būtnes sāpes.
Tāda nu ir realitāte.

(IMG:http://www.bildites.lv/images/udigg2f6scsbo3vdvbeb.png)
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Tas par mūsu uzvedību, ja? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

Nez, serafiem pašiem ir sargeņģeļi? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif)

Jā. Viņu sauc Metatrons.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

Joel, Gabriels neatbild uz tavu zvanu.

Tad Joels zvana Flērai. Es uzreiz ielabošu pavedienā.

Kā mums ar laikiem tur sanāk? Ja Joels tagad zvana, Flēra ar Gabrielu sēž un gaida vakariņās vai vēl brauc?

Neliels paskaidrojums - Joels nezina, kur visi ir, viņš domā, ka visi vēl ir Ellē. Flērai nākošajai tāpēc, ka viņa tur Gabrielam tuvumā grozījās vairāk.

Flērai telefons droši vien ir ieslēgts, vismaz viņa o nav slēgusi ārā, ja ir zona un nav beigusies baterija. Jāzina tik, kā tur sanāk ar tiem sakariem, tad varēs pierakstīt.

Jā. Nu tur tā problēma. Ir laika atšķirība.
Gabrielam un Flērai tos zvanus vajadzēja saņemt kaut kur pa ceļam.
Bet, no otras puses. Tas nav tik būtiski. Ja Flēra vēlas, viņa var atbildēt savā laika līnijā.

Lai kā negribētos traucēt vakariņas... laikam jau Flērai vajadzētu zvanu saņemt un pacelt klausuli. Es tik nez, man rakstīt klāt un sanāks baigi garais posts, vai labāk sagaidīt Gabriela atbildi? Es jau nemz nezinu, kā tas telefons zvana - ar skaņu, vibrozvanu vai kaut kā savādāk.

Šo rakstu rediģēja Romija: 15.05.2013 12:07

Mierīgi varētu būt, ka mēs ar Liliju runājam tā pailgāk.

Man arī negribējās nevienam traucēt vakariņas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) . Bet Gabriels pats teica, lai zvana!

Viņš teica, ka ja kāds krīt gūstā...
Vai arī jūs jau uzskatat, ka esat kritušī gūstā?
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Man liekas, ka mums visiem ir lielummānija un no Gabriela varam sagaidīt tikai :facepalm: , jo arī iepriekš gūstā neviens kritis nebija. Tā kā bērni! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

1. Vārds: Arists
2. Dzimums: Vīrietis
3. Rase: Serafs
4. Klase: Karotājs
5. Augums: 1,84 m
6. Vecums: 25
7. Izskats: [Eņģelis (1) (2) (3 — jaunāks) (4 — tagadējais)] [Ardā (un līdzīgās pasaulēs) (1) (2)] Melni mati, ārpus Astindelas — parasti zirgastē, tikpat melni spārni, veikls, stalts, trenēts augums.
8. Raksturs: Gatavs kalpot Gaismai, taču viņa izpratne par to, kā tas labāk darāms, acīmredzami atšķiras no vairākuma serafu. Pēdējos gados, var gadīties, šīs atšķirības ir paspilgtinājušās.