Kurbijkurne  · Foruma noteikumi

Palīdzība  ·   Meklēt  ·   Biedri  ·   Kalendārs

Kurbijkurne -> Roulingas tīmeklis -> Papildinfo -> Personāži

Blēžkājis Es neesmu īpašā sajūsmā par kaķiem. Tāpat kā Hagridam man pret tiem ir alerģija, un es dodu priekšroku suņiem. Tomēr reiz bija kāds izņēmums. Kad es astoņdesmito gadu beigās strādāju Londonā, savas pusdienas es saulainās dienās mēdzu notiesāt tuvējā parkā. Un tur gar cilvēkiem, kas sauļojās, ložņāja liels, pūkains, rūsgans kaķis, kas izskatījās tā, it kā būtu ar galvu pa priekšu ieskrējis sienā. Es pieņemu, ka tas dzīvoja netālu kādā mājā. Es nekad negāju pie viņa tik tuvu, lai man sākots astmas lēkme, bet no attāluma es viņam ļoti pieķēros, šim kaķim, kas klīda starp apkārt esošajiem cilvēkiem, ar nievājošu izteiksmi un neļaujoties tikt glaudītam. Kad Hermionei nolēmu iedot neparasti gudru kaķi, es tam piešķīru šī lepnā dzīvnieka izskatu, mazliet negodīgā kārtā pievienojot arī līkas kājas. Blēžkājis, kā jau visi, kas ir lasījuši Fantastiskās būtnes – un kur tās meklēt, būs uzminējuši, ir pa pusei knīzls. Un, ja jūs nezināt, kas ir knīzls, jums ir jāpasteidzas un jānopērk Fantastiskās būtnes – un kur tās meklēt (visi ienākumi tiek nodoti, lai palīdzētu daļai nabagāko bērnu pasaulē). Zeltiņš Sirdsāķis Tikai vienu reizi es nolēmu attēlot kādu, ko esmu satikusi, un, lai cik neticami tas arī būtu, rezultāts bija Zeltiņš Sirdsāķis. Es galvoju, ka persona, kas tika izmantots kā modelis Zeltiņam, bija pat vēl nepatīkamāks kā viņa grāmatas līdzinieks. Viņš mēdza stāstīt plašus saltus melus par savu pagātni, attēlojot, cik brīnišķīga, drosmīga un izcila personība viņš ir bijis. Varbūt, ka patiesībā viņš nedomāja, ka ir tik dižs, un centās savus stāstus vismaz nedaudz attaisnot, bet es diemžēl tik tuvu viņam nepiekļuvu. Jūs varbūt domājat, ka tas bija ļauni – viņu attēlot kā Zeltiņu, bet jūs varat nebēdāt, esiet droši, viņš to nekad neuzminēs. Viņš, iespējams, tagad visiem stāsta, ka ir iedvesmojis Baltusa Dumidora tēlu. Vai ka grāmatas patiesībā sarakstījis ir viņš, bet visus nopelnus aiz savas labsirdības atdevis man. Hermione Grendžera Vecajos laikos man visbiežāk uzdotais jautājums bija: "Kā ir jāizrunā meitenes vārds?" Kā jau jūs droši vien esat pamanījuši, atbildi es esmu viltīgi ielikusi Uguns biķerī, kad liku Hermionei mācīt Viktoru Krumu, kā tas pareizi jāsaka: Her-mi-o-ne [oriģinālā - angļu valodā - tas skan "Her-mái-o-nī"; tulk. piezīme]. Esmu bieži dzirdējusi "Her-moi-ne", bet mana mīļākā nepareizā izruna ir "Hēr-mī-ua-na". Es domāju, tā man patīk pat labāk nekā pareizā izruna. Agrajā, neskaidrajā sākumā Hermiones uzvārds bija "Pakla", bet tas viņai ne pavisam nepiestāvēja un tika ātri nomainīts pret kaut ko mazliet piezemētāku. Hermiones dzimšanas diena ir 19. septembris. Kad mēs rediģējām Filozofu akmeni, mans redaktors gribēja, lai izgriežu ainu, kurā Harijs, Rons un Hermione cīnās ar trolli. Lai gan es biju piekritusi lielākajai daļai viņa pieprasīto mazāko izgriezumu, es stingri cīnījos par šo vietu. Hermione, lai viņa svētīta, Filozofu akmens sākuma daļā ir tik kaitinoša, ka, es sapratu, ir vajadzīgs kaut kas milzīgs (burtiski), lai savestu viņu kopā ar Hariju un Ronu. Esmu bieži teikusi, ka Hermione līdzinās man, kad es biju jaunāka. Manuprāt, es citiem likos kā pareiza, maza viszine, bet es ceru, ka ir skaidrs, ka zem Hermiones-zubrītājas slēpjas daudz nedrošības un lielas bailes no izgāšanās (kā parādīja viņas bubulis Azkabanas gūsteknī). Gandrīz-Bezgalvas-Niks Pirmajā Noslēpumu kambara uzmetumā Niks dziedāja pašsacerētu balādi, kas skaidro, kā viņš palics (gandrīz) bez galvas. Manu redaktoru šī dziesma īpaši nesajūsmināja, tāpēc es to izgriezu. Tomēr priekš tiem, kuriem tas varētu interesēt, šeit būs Nika galvas nociršanas stāsts viņa paša aizkustinošajiem vārdiem. [--- Ja tu domā, ka varētu atdzejot Nika baldādi no angļu valodas latviešu valodā, skaties šo rakstu! ---] Daži gadījuma fakti par Vīzliju ģimeni Rons ir vienīgais no trim galvenajiem personāžiem, kuram nekad nav mainījies uzvārds; viņš no paša sākuma līdz beigām ir bijis 'Vīzlijs'. Britānijā un Īrijā zebiekstei [angliski – "vīzl"; tulkotāja piez.] ir slikta slava kā nelaimi nesošam un pat ļaunprātīgam dzīvniekam. Tomēr kopš bērnības man ir ļoti patikuši sermuļu dzimtas dzīvnieki; ne tik daudz ļaunprātīgi, cik nomelnoti, manuprāt. Arī saistībā ar rudmatainiem cilvēkiem pastāv ļoti daudz māņticības, kas lielākoties vēsta, ka tie kaut kādā ziņā ir nelaimīgi (Jūdass Eskariots esot bijis rudmatis), bet tās ir muļķības; man nu reiz patīk rutmaši tāpat kā man patīk zebiekstes. Lai gan es nekad viņu nebiju iecerējis kā Šonu, kā stāstā ienāca Rons, tā viņš bieži vien rīkojās kā mans senākais draugs, viņi abi ir ļoti smieklīgi un dziļi uzticīgi. Tomēr starp Ronu un Šonu ir dažas būtiskas atšķirības. Tikai vienu reizi es nolēmu pilnībā attēlot kādu cilvēku (skaties par Zeltiņu Sirdsāķi); visos citos gadījumos, ja arī aizņēmos kādas īpašības no reālām personām, personāži ir 90% izdomāti. Pirms viņa apprecējās, Vīzlija kundzi sauca Mollija Prūeta. Kā jūs varat ievērot Filozofu akmens pirmajā nodaļā, Voldemorta dēļ viņa ir zaudējusi tuvus ģimenes locekļus. Artūrs Vīzlijs ģimenē bija viens no trim brāļiem. Džinnija (pilnais vārds ir Džinerva, nevis Virdžīnija) ir pirmā sieviete, kas piedzimusi Vīzliju klanā vairākās paaudzēs. Freds un Džordžs ir dzimuši – kad tad vēl! – 1. aprīlī, izjokošanas dienā.

Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 2004. g. 29. maijā.