Mazs puisēns ar akmeni spēlējās... (raksts)

Kurbijkurne bibliotēkas raksts

Mazs puisēns ar akmeni spēlējās... – raksts-atcere par pirmo Potera filmu – 2001. gada klasiku žurnāla Mir fantastiki augusta numura, Videodroma rubrikā.

"Filozofu akmens" panākumi

Mūsdienu Anglijā ir divi slaveni Hariji – princis un Poters. Līdz pirmās filmas pirmizrādei bija jau iznākusi ceturtā grāmata par jaunā burvja piedzīvojumiem (2000). Tā tika pārdota visā pasaulē labāk par Bībeli un telefona grāmatām, tāpēc uz režisoru Krisu Kolambusu gūlās drausmīgas atbildības slogs – nemaz ne mazāks kā Pīteram Džeksonam, kas savu pirmo Gredzenu pavēlnieka filmu izlaida uz ekrāniem tikai mēnesi vēlāk par Filozofu akmeni.

Šīs divas filmas kaut kur bija ļoti līdzīgas. Abas iesāka veiksmīgu ekranizāciju sēriju, abas uzstādīja finansiālus rekordus (Filozofu akmens kļuva par otro veiksmīgāko kases gabalu pasaulē pēc Titānika un zaudēja šo vietu tikai pēdējam Gredzenu pavēlniekam, bet uz ceturto vietu to atbīdīja pirātu Miroņu lāde). Vispār jau Harijam Poteram bija nopietna priekšrocība – Tolkīna triloģiju zināja "tikai" fanu miljoni, bet Roulingas grāmatas sēdēja aknās vecāku miljardiem, kuru bērni piedraudēja noindēties ar termometru dzīvsudrabu, ja viņiem nenopirks kārtējo grāmatu par bāreni ar zigzagu uz pieres.

Kriss Kolambuss nesāka tēlot no sevis Pedro Almodovaru un saskaņoja katru niansi ar Roulingu, rezultātā viņa filma kļuva par ideālu romāna ilustrāciju. Viņš deva cilvēkiem iespēju redzēt mīļotos varoņus dzīvus.

Kolambuss kā neviens cits māk uzņet filmas par bērniem (atcerieties kaut vai filmu Viens mājās). Viņa Harija Potera versija – skumjas un prieks, piedzīvojumu alkas un burvestības aiz realitātes aizkulisēm. Kriss ļoti gudri darīja, ka paņēmu skolēnu lomām nezināmus bērnus. Filmā viņi bija neviltoti apmulsuši – tieši tādiem bija jābūt bērniem, kas pēkšņi nokļūst burvestību skolā.

Rezultātā – pagājuši tikai seši gadi, bet pirmais Harijs Poters jau ir kļuvis par klasiku – pirmais superpopulāro ekranizāciju virknē. Roulingai bija jāsaka Kolambusam paldies – pateicoties viņam, sekojošās "poteriādes" grāmatas sāka pārdot pat Amazones džungļos. Taču galvenais šīs filmas nopelns ir tas, ka tā "aizskāra" skatītājus un piespieda tos iet uz kinoteātriem, lai skatītos sāgas turpinājumu. Iespējams, ka, salīdzinot ar pārējām daļām, filma ir pārāk naiva un bērnišķīga. Taču tās ir burvestības, kurām gribas ticēt.

Kopējais reitings: 9 no 10 punktiem (izklaide: 9, sižets: 8, stils/atmosfēra: 9, režija: 9, aktierspēle: 9).

Daži interesanti fakti

• Harija rēta tika nobīdīta uz vienu pieres pusi, pēc Roulingas lūguma. Viņai nepatika, ka visi lasītāji uzskatīja, ka rēta atrodas tieši pieres vidū (grāmatā šis moments īpaši nav aprunāts).
• Sākumā filmu vajadzēja uzņemt Spīlbergam. Beigās viņš atteicās, jo uzskatīja, ka ekranizācijas panākumi ir garantēti. Režisora vārdiem sakot, "tas ir kā šaut pīles mucā, nekādas sportiskas intereses". [Agrāk tika minēti iemesli, ka Spīlbergs gribējis veidot filmu no vairākiem romāniem, gribējis pats izvēlēties galvenās lomas tēlotāju. Principā jau tas pats, būtu iznākusi filma pēc Harija Potera romānu motīviem. Nešaubos – laba, bet tas būtu pavisam cits Poters. – ila piezīme.]
• Filma nopelnīja 976 miljonu dolāru un ieguva trīs Oskara nominācijas.
• Kaķis, kurā pārvērtās profesore Maksūra, aizbēga no filmēšanās laukuma un atgriezās tikai pēc 2 dienām.
• Hedvigu tēloja trīs pūces: Uks, Gizmo un Sprauts.
• Filmēšanas laikā Daniels Redklifs samainīja Robija Koltreina (Hagrida) mobilā telefona valodu uz turku valodu. Lai izlabotu to, nācās sazināties ar kāda grimmētāja tēvu, pēc tautības – turku, lai atrastu opciju "Mainīt valodu".

Tulkojis ils.