Emma Vatsone sapņo padzīvot kopmītnē (intervija)
Kurbijkurne bibliotēkas raksts
?Vecāka versija | Jaunāka versija?
Emma Vatsone sapņo par dzīvi kopmītnē – intervija ar Emmu žurnālā Vse zvjozdi Nr. 26 / 2007.
Intervija
Vēl pavisam nesen tevi citādi kā tikai par "mīļo bērnu" neviens nesauca. Tagad tevi jau uzskata par vienu no seksuālākajām meitenēm pasaulē. Vai tu pati jūti, kā pret tevi ir mainījusies publikas un preses attieksme?
Emma: Protams, jūtu. Īpaši tajos gadījumos, kad kāds skaists svešinieks sauc mani vārdā, nevis kliedz: "Sveika, Hermione!" Līdz šim tieši tā pret mani arī vērsās: kā pret tēlu, kas iznācis no ekrāna. Jāatzīstas, tas man pat patika.
Vai tu biežāk lieto sabiedrisko transportu vai arī dod priekšroku taksometram?
E.V.: Man sabiedriskais transports nav problēma. Es ar mammu, brāli un patēvu dzīvoju Oksfordā, bet mans tēvs - Londonā. Ja es, piemēram, nolemju apciemot tēti Londonā, tad mierīgi sēžos autobusā. Es ne reizi vien kopā ar Denu Redklifu vai citiem filmas partneriem esmu braukusi ar vilcienu. Mūs daudzi pazina, bet, spriežot pēc reakcijas, nespēja noticēt savām acīm.
Ko darīsi tad, kad Potera sāga nonāks līdz savām loģiskajām beigām? Tev tad būs 20 gadu un būs laiks nopietni padomāt par nākotni. Vai neizvēlēsies teātra skatuvi, sekojot Daniela piemēram?
E.V.: Nu kaila uz skatuves kopā ar zirgu es noteikti neiešu (smejas). Tagad es filmējos filmā "Baleta kurpes", kas parādīsies uz ekrāniem pirms pašiem Ziemassvētkiem. Tēlot balerīnu man izdodas sliktāk nekā burvi. Pirms filmēšanās sākuma man vajadzēja vairākas deju stundas. Ja runā par nākotni, tad es gribētu daudz ceļot un iegūt augstāko izglītību.
Vai tu stāsies universitātē tuvāk mājām?
E.V.: Tieši otrādi, pēc iespējas tālāk. Gribu pamēģināt patstāvīgu dzīvi kopmītnēs. Gribu pa īstam uzzināt, kāda tā ir - studentu dzīve.
Kā tu kļuvi par aktrisi?
E.V.: Kad biju maziņa, es gribēju kļūt par burvi vai princesi, taču, tā kā man nespīdēja ne viens, ne otrs, tad nācās kļūt par aktrisi (smejas).
Ja tev būtu iespēja notēlot kādu citu personāžu no grāmatas, kuru tu izvēlētos?
E.V.: Drako Malfoju! Es gribētu kļūt par "slikto puisi", bet tikai uz vienu dienu.
Iedomājies, ka esi Džoanna Roulinga. Kādu no Poteriādes tēliem tu nogalinātu?
E.V.: Ej nu! Tas gan ir jautājums! Ja runājam par pozitīvajiem varoņiem, tad es piebeigtu Nevilu. Manā grāmatā viņš ietu bojā, atriebjot vecākus.
Vai tu sazinies ar saviem faniem?
E.V.: Protams. Mums ir lieliskas attiecības. Katru nedēļu man pienāk kaudzēm vēstuļu. Dažreiz man pat neatliek laika tās visas izlasīt, tad mana mamma nāk palīgā. Un ja tur ir kāds svarīgs paziņojums, tad viņa man vienmēr pasaka.
Ir daudz interneta lapu, kas veltītas tev. Vai tu tās bieži apmeklē?
E.V.: Nē. Ja es lasītu visu, ko par mani raksta tīklā, tad es nokļūtu trako namā (nesen Vatsone tiesājās ar kādu vietni, kas bija ievietojis savos failos viņas e-pasta adresi un citu personīgas dabas informāciju - red. piez.).
Ar ko tu nodarbojies brīvajā laikā?
E.V.: Eju uz kino, staigāju pa veikaliem, tiekos ar draugiem, slēpoju. Es dievinu slēpes! No divu gadu vecuma es katru gadu braucu uz Franciju, lai nodarbotos ar slēpošanas sportu.
Kā parasti norit tava darba diena?
E.V.: M-m-m... Saspringti. Filmēšanas dienas laikā gadās, ka viss mainās divdesmit reizes. Kad tu esi filmēšanas laukumā, tad nekad nevari uzminēt, kas notiks nākamajā minūtē. Tieši tāpēc es tā mīlu atgriezties skolā, kur viss ir tik stabili, viss pēc saraksta.
Kas tevi visvairāk satrauc intervijas laikā?
E.V.: Sarežģīti visu laiku runāt tikai par sevi. Turklāt man visu laiku uzdod vienus un tos pašus jautājumus, uz kuriem es atbildu vienu un to pašu, tā ka brīžiem manas intervijas sāk atgādināt iesprūdušu skaņu plati.
No krievu valodas tulkojis ils.
Navigācija