Grieķija? Freids? Varbūt varētu paskaidrot, kā tu to domāji? Rosie saintriģēta...

Te nu man jāatzīstas, ka šito es pati neizraku. To es izlasīju (un pilnībā piekritu, tamdēļ iztulkoju) Sapkovska darbos. Latviski var izlasīt reku:
http://www.lffb.org/index.php?menu=04&submenu=31300021
Nodaļā "Le Guina pret Tolkīnu".
Tur tas būs precīzāk un saprotamāk izstāstīts.

Grāmatas ir labas, bet raksturojumu nerakstīšu, vienīgi pateikšu, ka Geds bija varen interesanta personība

Manuprāt ļoti laba grāmata, skaista pamatdoma(-s), dziļš saturs, nedaudz skumja, tāda, kas iesēžas atmiņā uz ļoti ilgu laiku!

tiko esmui saakusi sho graamatu lasiit.
loti saistosha un iontresanta lasaamviela.

pashai liekas intresants Geda maaciibu celsh kaa arii v9nsh pats shkiet intresants, jo reti kad gadaas saskarties ar neideaaliem galvenajiem, jeb labajiem varonjiem, kas shai gadiijumaa liekas pat efektiivi.

loti intresanta liekas arii pasaule.ja realitaatee, mees katrs parasti zinaam viens otra iistos vaardus, tad tur, jeedzienam :"sauksim lietas iistajos vaardos" ir pavisam savaadaaka noziime jeb izpratne. pastaav citi noteiktumi.

Lūdzu, nākamreiz, lai pievienotu savu rakstu pavedienā, izmanto pogu "Pievienot atbildi" nevis "Ziņot".
Roviela
F&B mods

Jā, arī man Geds patika... tikai man liekas, ka pašā sākumā viņam vajadzēja palikt, un no tā vecā burvja mācīties, pirms doties uz akadēmiju... un salaist ar meiteni jaunībā... bez šiem sižeta momentiem, man Jūrzemes sērija ļoti patika.

tiesam piecas? ceturta taks oficiali saucas Tehanu - pedeja jurzemes gramata.

Jā, tiešām piecas. Jau "Tehanu" ir uzrakstīta ar krietnu laika atstarpi no pirmajām trim, un tāpēc ir visai atšķirīga. Man, piemēram, tā ne tuvu tik ļoti nepatīk kā pirmās. Un vēl pēc tāda laiciņa tapa piektā grāmata arī.

ko protams latvieši neiztulkoja
man gan visas grāmatas vienlīdz labi patika

biblioteekaa nav treshaas graamatas (vism tad, kad es tur aizeju), tapee varu spriest tikai par pirmajaam divaam. reaalas graamatas.

liek taa kaa padomaat par cilveekiem kopumaa.

Mans ljoti subjektiivais viedoklis - Earthsea jeb Juurzemes seerijas graamatas ir varbuut pat labaakais fantasy , kas jebkad sarakstiits. Un maz ticams, ka kaada naakotnee lasaama fantasy graamata vareetu manu viedokli mainiit. Varbuut tas ir aprobezhoti, bet tomeer. Shiim graamataam piemiit pashaam sava ieksheejaa magjija, speeks paarveidot izjuutas, priekshstatus. Tu dziivo, un kaadreiz, kaut ko piedziivojot, paardomaajot, saprotot, uzpeld vaardi, atzinjas, situaacijas no shiim graamataam....

Vislabaak patika 1. graamata Juurzemes burvis un 2.graamata Atuanas kapenes Manupraat, arii 4. un 5. bija labas, lai taksh koncentreejas uz citu tematiku. Arii gana profesionaali uzrakstiitas, lai atvairiitu paarmetumus naudas taisiishanaa uz pirmo triju reekjina. Attieciibaa uz miiljaako epizodi - taa ir no 5. graamatas, kad puukji beigaas uzlido gaisaa, lai dotos lidot on the other wind - tie zeltaini sarkanie, gaismaa mirdzoshie augumi

Esmu lasiijusi arii Tales of Earthsea, ljoti patika, pat vairaak par Juurzemes seeriju. Siiki izstraadaata vide, arhipelaaga pasaule, teeli.
Un the Left Hand of Darkness iespaids ir skaidri redzams manaa nikaa un parakstaa (tiem, kuri labi atceras sho graamatu ) Graamata par varu, uzticiibu, braaliibas iespeejamiibu/neiespeejamiibu, tuviibas(gariigas, fiziskas) buutiibu un sarezhgjiito raksturu.

He, he, estraven, - sanāks atkārtoties, taisni to pašu gribēju rakstīt un kā reiz šodien!
Manas mīļākās fantasy grāmatas. Pasaule tajās nav būvēta, bet kā ieraudzīta - spraiga, likumsakarīga, tēli dzīvi un dziļi, un arhetipiski. Apbrīnoju autores valodas vienkāršības trāpīgumu un skaistumu, cik tā koncentrēta un reizē dabiska.
Pirmoreiz četras latviski iznākušās grāmatas lasīju sen, vēl pamatskolā gāju, bet neteiktu, ka tad man patika mazāk, ka nesapratu. Drīzāk - citādi sapratu. Tas bija tik interesanti, vērot, kā mana redzēšana mainās - tos apakšslāņus jau bērns neredz, tā vairāk ir pasaka, piedzīvojums. Un tagad jau arī neparastuma izjūta nezūd, tikai cits kas nāk klāt.

Man visas grāmatas ļoti patika, visvairāk laikam trešā. Kā Arrens uzkāpa Sāpju kalnos... un par plaukstas divām pusēm. Arī Tenaras grāmata, otrā. Es no Kosilas tā baidījos! Un Labirinta, kur Bezvārda gari valda. Tik dzīvi tēli. Gluži vai Tenaras soļus varēja dzirdēt atbalsojamies tuneļos un gaisa smacīgumu Bezvārda garu dusmās. Arī pirmā grāmata brīnišķīga - iešana vienam, pret sevi, sevī, draudzība, mācīšanās - mūžam aizraujošā skolas tēma. Ar Tehanu sākumā bija grūtāk, to tik gaidīju, kad beidzot sāksies kas interesants Nu bet interesantums jau bija, tikai citāds.
Pēdējās divas angliski izlasīju salīdzinoši nesen. Mirušo pasaules atbrīvošana bija tik neparasta, negaidīta. Un vispār - tā ir grāmata par pārvēršanos, un man tomēr šķiet - ne tikai Jūrzemē. Kā autore pati ievadā raksta.

Varbūt pat pārāk man tā Jūrzeme patīk. Dažreiz nevaru tādu ironisku smaidiņu novaldīt, kad citur maģija žvīks un žvāks pa gaisu iet - "Un kur tad Līdzsvars???", bļaustos
Brīšķīgi iedzīvoties tik filozofiski saskaņotā pasaulē, ne grandiozi uzkonstruētā, bet smalki ieraudzītā un izjustā.

Esmu lasījis tās četras kas izdotas latviešu valodā. Man pašam pirmās divas grāmatas patika, trešā viduvēji, ceturto varēju arī nelasīt (kaut savi intriģējoši knifiņi tajā bija).
Vienīgais kas man nepatika, bija tas, ka visas maģijas bija balstītas uz to līdzsvara principu. Ķip katrai burvestībai kas izdarīta darot kaut ko labu, vēlāk kaut kā kompensējas kādā citā pasaules malā kā kaut slikta notikums. Man sirdij tuvāka neierobežotās manas filozofija, ka var burties uz vella paraušanu, bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem.
Taču pasaule izstrādāta smalki. Man vienmēr patīk tās grāmatas, kur sākumā saliktas visādas kartes un shēmas.

Ilgi stiepu gumiju, līdz beidzot, kādā saulainā rītā Jūrzemes pirmā grāmata pēkšņi atradās manā priekšā uz galda. Un nevarēju taču neatvērt!
Un tā, mani pieveica Jūrzeme. Pakļāva savai burvībai, padarīja par vienu no salām, par savu daļu. Tur gaiss ir savādāks, un sāļums jūrā cits. Pat Saule ir ne tāda, kā pie mums, tā dod citādāku gaismu.
Ilgi no tā visa slēpos.
Vai to visu slēpu no sevis?
Bija vērts to visu atrast.

Nesen pārlasīju jurzemes burvi... un tagad mirstu vai nost...man vajag tās pāreejās grāmatas!!!!!!!
Taču nekur nevaru atrast...biblotekaa nav...gramatnicaas ari neredzu.....

Nu ko... Tad jau laikam nāksies vien čāpot uz tuvāko bodi un iegādāties tās grāmatas...
Tauta, jūs esat mani patiešām pārliecinājuši...

Flora, kur tu dzīvo?
Vnk Rīdzī, Valterā un Rapā tās grāmatas tur bija visas, ja nemaldos.
Bet ja nu neesi rīdziniece...

(akal dzīvinu augšā miroņus vai pusmiroņus )
*jā nenoliedzami klasika
*nenoliedzami aizraujoša un interesanta pamatota filozofiska burvīga
* kā vienmēr man ir beti
- parastā lieta ka gadalaiki iet kā minūtes- un ka daudzi notikumi pārāk atstāstīti, atstājot blāķi lietu ko vēl gribētos uzzināt. tas ir totāli subjektīvi jā
- kaut kāds savāds drūmums. nē nu saprotu ka tas tīšām noskaņas dēļ bet nu man prasījās vairāk dzīvīguma un dzīvesprieka
- Tehanu man nobesīja tas ka nav maģijas (tikpatkā)- ja jau tu raksti fantasy tad tur tam arī jābūt- vai arī nosauc to citā vārdā. grāmata protams māca ka jāierauga vērtība reālajā dzīvē bet tādēļ jau mums ir neskaitāmas "reālās" grāmatas. nu tāda bikiņ apčakarēšana
- un baigi gribējās lai pūķi paši par sevi nevis fona tēls kā kāds bija superprecīzi izteicies. tā šķiet viņu noniecināšana līdz dekoratīvam background līmenīm

uc sīkumi

bet nu man tikuntā patīk dažkārt viņu pārlasīt un taisnība tas ka pasaule īr īsta, nav sadomājuma iespaids un nevar redzēt konstrukciju galus un šuves
laikam ari vislabāk patika pirmā tā principiāli, sevišķi sākums
un ari gribēju lai vispirms mācās pie Ogiona un "salaiž ar meiteni" lol

bet visspilgtākais super iespaids (kā jau daudziem) bija no Atuanas kapenēm.
ak jā man jāsak ar to ka esu privilēģētā stāvoklī ar to ka bija jābraukā tik bieži ar vilcienu- tas bija viens burvīgs laiks kad pēc lekcijām sadomāju ieiet stacijas krievu lit grāmatnīcā un nopirkt nākamo sērijas grāmatu (tur es iegādājos ari Timu Vārsmotāju vai kā) un ziniet man gadījās tieši visas viņas pēc kārtas tieši tad kad biju izlasījusi iepriekšējo. beidzot sajūties kā cilvēks. nu jā šķiet ka tagad nu gan ir izpirktas bet ieiet apstīties noteikti vajag. ja apsola būt uzmanīgs varu arī aizdot vispār
nu lūk- bija mīnus divdesmitgrādīgs ziemas pusdienlaiks kad biju kārtējo reizi aizlaidusies no nevajadzīgām lekcijām un nopirkusi grāmatu- dzeldējošas saules asajos staros dzirkst un vējā vazājas dažas sīkas pārslas, tikai kristāliņi. un skrien šurpu turpu pa kailo sasalušo betonu (tb peronu) milzīgs klusums visapkārt un pamestība, dzezceļa sliedes tālumā-
lūk, kas ir lasīis zinās ka Kapeņu sākums atbilst šai situācijai kā pirmšķirīgs filmas kadrs tikai viss uz savas ādas- un aukstums skrien tevcauri tu viņu izjūti ar visiem kauliem un savādi izbaudi

un vēl- es laikam esmu slima- vai nepareiza- bet man grāmatas nekad nemēdz atsaukt atmiņā situācijas no dzīves un es nemēdzu saskatīt varoņos sevi vai kaā tamlīdzīgi. es tās vispār nesaistu ar "reālo" dzīvi un neanalizēju pēc šāda principa. vienīgais ka tu kļūsti kaut kā gudrāks un filozofiskāk skaties uz pasauli un lietām. Bet nu jāsaka ka šādā ziņā man Jūrzeme neko jaunu neiemācīja- par līdzsvaru es zināju tāpat jau labi sen un par citām lietām ari. galvenā jēga vispār grāmatām un ari šai man ir iejusties citā ādā un izbaudīt citas noskaņas un situācijas (tas gan biku ārpus tēmas)

vājprāts kāds palags!!!

kad man bija 10 gadi, es lasīju 'tehanu'.
kaut kā negāja pie sirds, daudzas lietas palika neskaidras..

tagad nesen sāku lasīt no pirmās grāmatas.
un izlasīju visas četras.
es nezinu, kā kaut ko tādu var uzraqkstīt, bet lasīt ir vērts.

Lasīju sen, tādēļ ne tuvu nevarēšu uzrakstīt tādu palagu kā kaiva. Tomēr šo to varbūt pateikt varēšu.
Grāmatas gan nelasīju viņām atbilstošajā vecumā, vismaz manuprāt, jo tik tiešām daudz ko nesapratu. Gribējās kaut ko mazāk filozofisku, vairāk aizraujošu, lai gan nenoliedzu, ka tās bija interesantas, kaut kas sāpīgi pietrūka.
Visvairāk man patika tā daļa (kura pēc skaita tik tiešām neatceros, bet varbūt tā bija otrā), kurā tika stāstīts par meiteni, kura bija priesteriene. Par viņu, to lielo labirintu un svešinieku tajā.
Šī daļa man šķita vislabākā. Kāpēc, nepateikšu, bet tajā bija kaut kas... Mani ievelkošs.

Ļoti patika.
Salīdzinoši nesen lasītas, tāpēc vēl droši varu apgalvot, ka man patika visas daļas, jo atradu sev ko sirdij tuvu katrā no tām.

Redzēju, ka esot arī piektā daļa.Vai to ir iespējams kaut kā dabūt?

Satriecošas grāmatas. Man vislabāk patika Jūrzemes burvis. Tēliem ir vispusīgi raksturi (ir lasītas grāmatas kur tēlam ir tikai labā vai ļaunā puse), bet šeit var izjust cilvēka patieso būtību.

Piektā? Neesmu lasījis, bet kaut kas tāds šajā pavedienā ir bijis pieminēts:


Kas attiecas uz manām savā laikā šeit jau atstātajām atsauksmēm , no šī brīža perspektīvas varu piebilst, ka šī sērija (vismaz man) nez kāpēc atstāja tādu melanholisku, bezcerīgi skumju nepiepildītības sajūtu. Bet visumā labas grāmatas.

jā jā Matiass- uz mata kā tu saki. nu precīzi tieši tādas pašas izjūtas. tieši tas neļauj īsti teikt ka "fanoju" par sēriju un neļauj pa īstam izjust. bet protams labāk tāda nekā viena otra

Nu, ja kāds gaida Poteru no Le Gvinas, nesagaidīs. Nemēģināšu nomelnot HP, bet Jūrzemes sērija ir daudzkārt dziļāka, psiholoģiskāka, un manuprāt skaistāka. Tā ir cilvēka iekšējās pasaules arhetipu attēlojuma piesātināta sērija. Introverta, krāšņa, tā attēlo iekšējo, ne ārējo cilvēka pasauli, sapņus, iespējas un to piepildījumu.
Man vislabāk patīk Atuanas kapenes, tā priesterienu dzīve liekas tik īsta un saprotama, vienai klīst tumšā labirintā, zinot, ka apkārt atrodas neizsakāmi dārgumi un mākslas darbi, bet nekad tos neieraudzīt, tikai sajust kaut kā sena un dziļa pieskārienu. Arha - apēstā, pilnībā atdevusies savam sapnim, savai šutībai, lai pēc tam atklātu, ka pastāv daudz plašāka pasaule. Brīnišķīgi.
Tehanu ir ikdienišķāka, bet es uzskatu, ka vēl dziļāka grāmata, burvība un dzīves jēga mazās lietās.
Uzskatu šo sēriju par otro labāko pēc GP.

Ieguvu šo grāmatu pavisam nejauši. Reiz uz Barona un, šķiet, Lāčplēša stūra bija mazs veikaliņš, kurā pārdeva grāmatas svešvalodās. Biju izlasījusi tolaik GP "Severo-zapad" krievu tulkojumā (tādas grāmatas mīkstiem vākiem, skaistām bildēm un tulkojums patiešām viens no labākajiem, kādu jebkad esmu lasījusi), un meklēju GP angliski vai ko līdzīgu. GP toreiz nebija, tad nu nopirku grāmatu, kas izskatījās līdzīga. Tikai vēlāk sapratu, ka intuīcija nebija maldinājusi, un nekad neesmu nožēlojusi, ka šo grāmatu nopirku. Tā saucas "The Earthsea Quartet", un tajā ir pirmās 4 grāmatas. Labi, ka ieskatījos šai pavedienā, tagad ir cerība dabūt izlasīt arī piekto.

Nu jā, un man šīs grāmatas vēl arvien šķiet izcilas. Uzreiz aiz GP, ja vispār ir jēga salīdzināt.

Esmu lasījis pirmās četras, un ļoti patika. Tikai ceturto nekādi nevarēju saprast. Droši vien mana lasīšanas stila dēļ - garlaicīgās vietas es parasti izlaižu, vai lasu pa diognāli, bet tur vienkārši bija par daudz garlaicīgo vietu. Starp citu, kur var dabūt piekto un sesto daļu? Te vienu brīdi par tām abām gāja runa, bet es tā arī nesapratu, kur viņas var atrast.