I'm one of the lucky ones.
Atsauksmi iesūtīšu tādu pašu, kādu nosūtīju eyedamam, neko jaunu tur neizlasīsiet.
Būtībā mans viedoklis sastāv no divām daļām, vieni ir iespaidi, kas nesakarīgi rakstīti apmēram pusstundu pēc filmas noskatīšanās, otri - pāris dienas vēlāk (un tikpat nesakarīgi
).
TĀLĀKAIS TEKSTS SATUR SPOILERUS TIEM, KAS FILMU NAV REDZĒJUŠI.Pirmie iespaidi. Pirms vēl filma sākās, dabūju paklausīties, ko runā tulki. Mazliet pabrīnījos, ka viņiem nav HP grāmatu un esot pagrūti atrast tulkojumu dažiem vārdiem. Un vispār mazliet traucēja tās lampiņas, kas viņiem bija. Cik nopratu, viņi skatījās cauri tekstu un salīdzināja ar filmu, jo dažbrīd izskanēja pāris piezīmes par to, ka kaut kas nesakrīt.
Pati filma. Respect. Es neesmu no tiem faniem, kas salīdzina filmu ar grāmatu, jo HP ir raksturīgi paņemt tikai vadlīnijas no grāmatas, bet situācijas un teksti vienmēr ir citi, arī šoreiz bija tāpat, arī šoreiz mazliet žēl, ka scenāristi iedomājušies ko grandiozāku par pašu Roulingu, teiksim nosvilināt Vīzliju māju... (skats starp citu bija baiss, Vīzlija kundzes seja pat asaras uzdzina, bet neraudāju. ;D) Vizuāli kā vienmēr perfekta, sižets mazliet dīvains, ļoti liels uzsvars bija likts uz attiecībām starp Ronu/Hermioni/Lavanderu un Hariju/Džinniju, apmēram pusi uz pusi ar horkrustiem saistītām lietām. Netipiski daudz ne-trio ainu, parasti filmas vairāk bija no Harija viedokļa, šoreiz ne.
Man patika Drako. Biju jau samierinājusies, ka kārtējo reizi viņš tiks parādīts tāds nekāds, bet eitunost, visas ainas ar viņu bija super (and yes, he looked hot...). It sevišķi tā tualetē, kur viņš noasiņoja.
Vēl man patika Strupa "Avada Kedavra", pilnīgi elpa aizsitās. Bellatrise kā vienmēr super, mazliet gan kaitināja viņas dancošana, bet tas pieder pie lietas. Vīzliju veikaliņš bija mīlīgs, un kalambols iespaidīgs. āāā, un mans Blēzs bija ^__________^ kawai...
Gara filma, bija jūtamas tās divarpus stundas, bet man ļoti patika. Iespējams vislabāk no visām esošajām HP filmām. Par spīti tam, ka dažbrīd bija grūti saprat, kā tieši tika izvēlētas ainas, kuras parādīt, bija iespaidīgi un forši. Pie tam viņi pacentās sasaistīt filmu ar nākamo grāmatu, Horācijs Gliemjrags tā garāmejot pieminēja Regulusu Bleku (R.A.B.), Harijs paziņoja, ka neatgriezīsies skolā, bija skaidrs, ka starp Ronu un Hermioni kaut kas noteikti būs (viņš slimnīcā sauca viņas vārdu. LOL, cik lame.) Laikam Dumidora nāves dēļ, bet pēc filmas palika tāda rūgtuma piegarša, tādas kā skumjas.
Pārdomājot filmu, šo to gribētos arī pakritizēt. Joprojām ļoti dīvaina liekas skatu/ainu izvēle filmai, Poterfilmas vienmēr izcēlušās ar to, ka rāda dažādus sīkumus un/vai neparāda svarīgas vietas, tomēr šoreiz tas īpaši krita acīs. Teiksim visa tā jezga ap Vīzliju māju ar nāvēžiem - protams, parāda, cik ļauni un nekrietni viņi ir, bet tai pašā laikā Dumidora nāvei un cīņai (tādas nebija vispār, ja neskaita Harija neveiklos mēģinājumus uzbrukt Strupam) veltītas tikai pāris minūtes. Ļoti dīvainas līkās Harija/Džinnijas attiecības, tāda neveikla šļūkšana pa ledu un tā aina Vajadzību istabā bija tāda... nu tikpat neveikla, grāmatā bija jaukāk. Tāpat skumīgi, ka jau pirmajā (un vienīgajā) spēlē Rons bija izcils, vārdu sakot bija tādi sīkumi, kas iekrita acīs, tomēr kopumā nekas liels.
Vizuāli perfekta filma, tiem, kas atbildīgi par dekorācijām, telpām un tērpiem, pienāktos Oskars. Ļoti spilgti palika atmin''a tā aina Gliemjraga sanākšanā, kur visi ēda saldo - viss likās izstrādāts līdz pēdējam sīkumam. Tāpat ala, kurā bija horkrusti, un pazemji.
Šoreiz, pretēji citiem gadiem, manuprāt, bija diezgan labi saprotams viss, kas notika, arī tiem, kas nebija lasījuši grāmatu, bet nu kā jau iepriekš teicu, dīvaini, ka gandrīz puse filmas bija veltīta savstarpējām attiecībām, maza daļiņa Drako, maza daļiņa Jauktasiņu prinča grāmatai un vēl mazāka horkrustiem... Man gan nebija iebildumu, bet ja es būtu Roulinga, es protestētu
Kas vēl? Ā, jaunie aktieri. Kormaks Maklagens (?) man nepatika, laikam jau pie vainas loma, kas viņam tikusi... Romildu varēja parādīt vairāk, Lavandera bija super
Sākot no "Von-Von" beidzot ar sirsiņas zīmēšanu, viņa gan bija tāda pārspīlēti iemīlējusies (grāmatā nebija tik traki), bet man patika. Gliemjrags... sākumā likās tāds nekāds, bet vispār atstāja ļoti labu iespaidu, it sevišķi ainas ar Hariju un Ronu (kad Rons gandrīz nomira) un viss, kas notika pie Hagrida. Voldemorts... ne kā bērns, ne kā pusaudzis nepatika, pat ļoti, nezinu, biju viņu iztēlojusies dzīvīgāku, viņš bija pārāk drūms un auksts... Tāds nekāds, tipisks ļaunais tēls ar stieptu balsi, nedzīvu skatienu un smīniņu, pietrūka personības viņam.
Man šķiet, ka tad, kad filmu oficiāli Latvijā sāks rādīt, es aiziešu vēlreiz.