Tātad, es uzrakstu kādu lietu, nu jebko kas ienāk prātā, tad nākamais par to lietiņu uzraksta dzejolīti(minimums 4 rindiņas)!

sākam: mīlestība

Mīlestība kā zieds vējos
maigi iešupo sapņus,
taču skarbajās aukās
rudenī ziedlapas birst.

jauna lietiņa - rīts.

es pamožos no rīta
un acīs grauž man miegs
bet sapņi, tikko salausti
man atmiņu nu spiež

un rīts tik auksts un salts
kaut dažreiz vēsmas siltas
man atmosties tas ļauj
un spirgtu garu uzņemt!


man lūdzu lietus

ietus
Lietus līst uz manām plaukstām
Tām salst tik ļoti...
Trūkst divu siltu plaukstu
Kas tās sasildītu



Man lūdzu pašsajūta

pašsajūta

meitene man nazi sūta,
tai nerūp mana pašsajūta

nazis viņas vietā skūpstās
atmiņas par brūcēm lūpās,
dāvana, kas izaicina,
velnu pamodina,
pašsajūtu uzspridzina


_______________
lai būtu: krūtis

Pieglausties pie loga rūts,
To man traucē labā krūts.
Aizver muti un pieskaties,
Pie orgāna? mana siveišķā
Iekliedzies, tu asara dievišķā.

gribētos: Naids

Naids - tas mani noved līdz asarām.
Naids - es to mīlu, jo es mirkstu asinīs.
Naids - tik klusi izskan, bet tik skaļi atbalso.
Naids - neaprakstāma mīlestība, kas izspaužas sāpēs...

[tas BIJA kaut kas līdzīgs dzejolim ]

Gribētos... Kaste.

Kastes patvērums ir labs,
Mazliet slapjs, bet dvašas karst.
Bezpajmtnieks sņabi rauj,
Kastes diļumus tas raud.

Vel, kā būtu ar nacismu.