Arvien vairāk mazo ķīniešu piedzimstot tiek pie gara un skanīga vārda — Pekinas Olimpiskās Spēles, 2. augustā ziņo laikraksta Latvijas Avīze pielikums Ģimene.Veselība. Pirmais puika šādi nosaukts jau 1992. gadā, kad Ķīna pieteicās kļūt par olimpisko spēļu norises vietu. Kopš tā laika pie šāda patriotiska un gara priekšvārda tikuši vēl apmēram četri tūkstoši jaundzimušo, no kuriem 92 procenti ir zēni.

To, ka ķīniešiem patīk sekot laika garam un izvēlēties saviem bērniem neparastus vārdus, apliecināja arī kāds pāris, kas savu atvasi nosauca par @, apgalvojot, ka ķīniešu valodā šā simbola izruna atgādinot vārdu "mīlestība".

Arī daudzi angļi savus bērnus vairs nevēlas saukt par Annu vai Džonu, bet gan par Adidu vai Rīboku, vai arī populāru filmu un grāmatu varoņu vārdos — par Hariju Poteru, Gendalfu vai Legolasu. Tāpat vāciešu izdomai nav robežu. Jau sen neizbrīna vecāku vēlme nosaukt jaundzimušo par Ferdinandu Nepomuku, Tīģeri Vinstonu vai Šaneli Akvamarīnu. Vēlme nokristīt atvasi par Šampanieti, Viskiju vai Kancleru Šrēderu gan cietusi neveiksmi, jo to aizliedz likums.

diez kāpēc nosaukt bērnu par Viskiju ir pretlikumīgi....?

Un kāpēc mani nenosauca par Jāzepu Tēraudu? Vismaz krieviskajā izrunā.

Angļi vēl tā, vācieši vēl trakāk, bet ķīnieši galīgi...
Lai gan tagad jau tie, kas mo 1992 gada kaifo par savu vārdu.
Man gan liekas, ka tas ir stulbums. Ņirgāšanās par savu bērnu, dodot identitāti ar to, kas dzimšanas brīdī ir populārs.

Jā, es arī tā domāju. Nu, varbūt ne gluži ņirgāšanās, bet labi tas nav — piesaistīt pie kaut kā, kas tagad ir tikpat populārs kā lamuvārdi un pēc divdesmit gadiem būs aizmirsts. Par to bērnu takš visi ierēks!

Cilvēka vārdam (senāk uzskatīja, ka tas ir būtības atspoguļojums) vajadzētu būt kaut kam, stāvošam pāri laikam. Tas ir, tam nav jābūt tradicionālam vārdam, bet tam nevajadzētu būt arī kaut kam pilnīgi kreisam, kā šajos gadījumos.

Man gluži labi patīk mans vārds Sintija. Es nemaz nekādu tur baigi sagudroto sev negribētu...

Vispār tas ir drausmīgi. Vecākiem nevajadzētu domāt par kaut kādu patriotismu, dodot bērniem vārdu, bet par bērnu nākotni un laimi. Nabaga bērni... Mēs visi zinām, cik skolā un citur bērni un jaunieši var būt nežēlīgi, un bērni ar šādiem īpatnējiem vārdiem parasti izpelnās lielu izsmieklu un zobošanos.
Diemžēl, tagad arī Latvijā sākas šis marazms.

Piekrītu, ka nosaukt savu bērnu par Olimpiskajām spēlēm varētu būt dīvaini, bet tai pat laikā pastāv iespēja, ka kāds no šiem vārdiem, kas mums šobrīd šķiet dīvains var likties pavisam normāls. Nu kā, piemēram, ir ar Virdžīniju (vai tamlīdzīgiem pilsētu, valstu, štatu vārdiem).

Tad jau labāk Olimps, vai Geims, bet ne jau nu Olimpic games vai vēl sazin ko

Daži no vārdiem liekas forši un interesanti, bet šie vārdi noteikti kaut kur varētu būt par iemeslu bērnu apcelšanai, kas man liekas neapdomīgi no vecāku puses.

Arīdzan īsti nesaprotu, kāpēc Visksijs (kas izklausās skanīgi, manuprāt) ir aizliegts. It kā tā varētu bērnus pasargāt no alkohola, ja tas tā pat ir visur...

sasmējos.
bet man patiktu bērns ar vārdu Legolas vai, piemēram, Hermione. tas vēl ir daudz maz pieņemami, salīdzinājumā ar Pekinas olimpiskajām spēlēm.

(ja man būs dēls es viņu saukšu par Hokeja čempionātu Latvijā ).