Pasaules apraksts: tā ir viena no lielajām pilsētām. Gluži kā prototips Ņūdžersijai vai Ņujorkai. Ikdienu tajā, čakli kā skudras strādā tūkstošiem cilvēku. Rupji taksisti, viltīgi advokāti, uzpirkti tiesneši, pieklājīgas dārzeņu pārdevējas un veci, izpalīdzīgi bibliotekāri, kas ir gluži vai pretstats, jaunajiem, bieži vien rupjajiem neonacistiem, kas kā rēgi klīst pa veco rajonu ieliņām. Tomēr starp visiem cilvēkiem mīt arī savādākas būtnes. Dēmoni. Mistiskas, bet spēcīgas būtnes, kas izdzītas no elles un nu cenšas piepildīt savu dzīvi ar pietiekami spraigiem notikumiem. Kā ēnas tie papildina mūsu dzīves, kas dažiem no viņiem šķiet nenozīmīgas, kamēr citi cilvēkus sargā vai ikdienas. Tomēr, ne vienmēr tas ir bijis tā. Viduslaiki dēmoniem bija grūti. Raganu tiesu laikā tika sagūstīti arī vairāki dēmoni un, kā likums, visi bija tie, kas aizstāvēja cilvēci. Līdz mūsdienām ir izdzīvojuši tikai nedaudzi (vecajies/senajie) un daži jauni dēmoni, kas salīdzinoši nesen izkļuvuši no elles. Bet, ir jūtamas pārmaiņas. Vecie dēmoni vairs negrasās samierināties ar sev ierādīto vietu. Un daži no viņiem ir ieplānojuši radīt uz Zemes ko sev sirdij pavisam tīkamu un tuvu. Elli.

Dēmoni: seni un neizdibināmi tumsas radījumi. Neviens no tiem nav viss ir atkarīgs nevis no tā, kādas spējas kuram piemīt, bet gan, no tā, kā katrs tās izmanto. Jūs, (spēlētāji) esat jaunie dēmoni. No elles izlaisti ne agrāk par 17. gs.. Izskata ziņā neviens neizskatās vecāks par 32 gadiem. Nereti dēmoniem ir savāds stils, piemēram, meitenes, kas ģērbjās kā goti, puiši, kas dod priekšroku ādas virsjakām un ērtām zobenu makstīm pie tiem (protams, cilvēki to uzskata par aksesuāru). Bet spējas dēmoniem ir visdažādākās. Vecajie dēmoni ir specializējuši visu savu ķermeni tā, lai tas spētu paveikt tikai noteikta tipa lietas. Baiļu meistars nemētās riņķī uguns bumbas, bet gan vienkārši jūu prātā ieliks ainu, kurā jūs sēžat degošā istabā. Pārvarot bailes, jūs pārvarēsiet vīziju. Bet, jūs, esat jaunie dēmoni. Jūsu spējas ir uz roku pirkstiem saskaitāmas. Jūs spēja lekt divtik augstu kā sportisti, augstslēcēji bez kārts, neviens dēmons nevar nosisties, jo Zeme nevēlas nosmērēties ar tā asinīm, jūs esat gandrīz neievainojami, cilvēku ieroči jūs savaino, bet lodes tiek izbīdītas no ādas, iekšējie orgāni paši sevi sadziedē. Ikvienam no jums nenoteiktā vietā uz ķermeņa ir tetovējums. Tam iezaigojoties jūsu acu krāsā, jūs pārņem elles dusmu spēks. Jūsu cilvēku veidols tiek aizstāts ar ķermeni, kuru veido ēnas un bailes. Tikai muļķi domās, ka šī forma ir tikai prātā līmenī. Un vēl, protams, dēmoniem ir arī paātrināti refleksi. Tie var izvairīties no lodēm, kas tiek šautas no vidēja un liela attāluma, spēcīgākie pat no lodēm, kas tiek izšautas metra attālumā. Saprotams, ka ikviens dēmons māk arī cīnīties, gan tuvcīņā, gan cīņā ar ieročiem.

Spēles mērķis: lai arī dēmoni, tomēr jums vēl nav apnikusi iespēja dzīvot uz šīs pasaules. Neskatoties uz to, ka cilvēki nereti nesaprot dēmonus, tos ienīst un vajā, tā tomēr ir jūsu pasaule. Zeme, nevis elle, no kuras jūs esat izbēguši vien ar grūtībām.


Anketas: lai arī cik ļoti man nepatiktu PZP, tomēr es būšu samērā piekasīgs un palūgšu arī kādam šo to izmainīt.
Tātad, anketā jānorāda:
Vārds, uzvārds (iespējams norādīt arī iesauku):
Profesija (lai arī esat dēmoni, savu iztiku jūs pelnat sūrā grūtā ikdienas darbā):
Bilde:
Izksata apraksts:
Tetovējums (godīgi sakot, smalkums vien ir, bet tāds patīkams):
Bio (lasīt - kā jūs izkļuvāt no elles (katram elle var būt savādāka, jo elle ir būtnes ļaunāko domu piepildījums)):
Rakstura apraksts (rēķinaties, ka tam kaut mazliet jāsasaucās ar tēla bio, neviens bez traumām ārā no elles nebūs ticis...):
Īpašā piezīmes (tās ATD nebūs, vnk kaut kas, ko gribat, lai GM zin un vēlāk var iepīt spēlē...):

Ehe, pirmā


Vārds, uzvārds: Nahigo Numatani, visiem zināma kā Reika
Profesija : modes dizainere, bet nav zināma vispārējām masām, bet gan šauram cilvēku lokam, kas ietilpst augstākajā sabiedrībā.
Bilde:
Izskata apraksts: viņai ir gari, zilgana toņa mati, kuri cirtojas, veidojot lielas un skaistas lokas. Acu krāsa ir dažāda: kreisā acs ir zaļa, bet labā kastaņbrūna, atgādinot vairāk sarkanu toni. Ir 1,70m gara, parasti nēsā violeta vai tumšas krāsas apģērbu, kas ir pietiekoši savdabīgs un izaicinošs, lai visi, kas paietu viņai garām, atskatītos vēlreiz. Ap kaklu, pagarā ķēdītē ir kulons, kas ir viņas simbols arī uz modelētajiem apģērbiem.
Tetovējums : uz muguras, kakla apakšā, palielas monētas lielumā. Pamatā atgādina melnus eņģeļa spārnus, kas veido apli, un kuriem pa vidu ir melna līnija, kuru aptver spārni [uz kakla arī ir tāds kulons]. Parasti tetovējumu nosedz garie mati.
Bio: Elle bijusi paliela māja, no kuras viņa nespējusi tikt laukā, bet spējusi saskatīt darbīgo pasauli aiz tās, kamēr mājā mita vīrieši, kas mainījās, izmantojot viņu. Runa neiet par izvarošanu, bet gan pa morālu spīdzināšanu un pazemošanu, kā arī fizisku spēku. Tikusi no elles laukā, kad reiz sākusi pretoties vienam no pretējā dzimuma, kas gandrīz beidzies ar viņas pašas nāvi.
Uz zemes nonāca ap astoņpadsmitā gadsimta beigām, deviņpadsmitā gadsimta sākumu. Visu iepriekšējo laiku līdz jaunās ēras sākumam nodzīvoja nošķirtā savrupmājā, izbaudot mieru un klusumu, drošību parasti nodrošināja kāda no vadošajām personām valstī, jo dēļ viņas savdabīgā izskata daudzi vīrieši zaudējuši galvas viņas dēļ. Jaunās ēras sākumā pārvākusies uz lielpilsētu, dzīvojot lielā un plašā dzīvoklī vienā no prestižākajām ēkām pilsētā. Dēļ kontaktiem, kas jau pastāvēja iepriekš un dēļ sava rakstura bez grūtībām kļuva par augstākās sabiedrības sastāvdaļu un vienu no pieprasītākajiem dizaineriem.
Rakstura apraksts: Asa un ironiska, vienmēr sasniegs nosprausto mērķi, ejot kaut pāri līķiem. Mēdz skatīties uz zemāk stāvošiem no augšas, kaut gan viņa ar tiem vienkārši nerunā. Ļoti reti, bet tomēr mēdz būt arī maiga un pat bailīga, kas gan tiek ātri vien apspiests. Visā visumā ir spēcīga rakstura cilvēks, kas ir laipns tikai pret sev vienlīdzīgiem, kuri priekš viņas ir augstākā sabiedrība, parastajos cilvēkos parādās reti. Augstāk vērtē sievietes, nekā vīriešus, kaut gan visus uzskata par nicināmiem, bet pret sievietēm ir daudz laipnāka un draudzīgāk noskaņota. Mēdz bieži vienkārši rotaļāties ar pretējo dzimumu, pierādot, ka tas ir nekas.

Mana anketa ar GM atļauju.

Vārds, uzvārds: Tans Vings
Profesija: Pēdējos gadus - datoru programmētājs.
Bilde:
Izskata apraksts: Jauns, pastāvīgi noskumis un aizdomājies puisis ar rudiem matiem un zilām acīm. Neviens nav redzējis viņu smaidām vai dusmojamies. Izskatās tā, ir kā ar prātu atrodas citā pasaulē.
Nēsā vienkāršas, ērtas drēbes. Nekad nenēsā uzvalkus. Pa ielu staigā ādas mēteļos, tumšsārtos vai melnos.[]/b
Tetovējums: Melns spārns uz labā pleca.
Biogrāfija: Dziļākā pagātne viņam pašam nav zināma, negrib atcerēties, tāpēc aizmirsis. Viņš ienīda Elli, tās būtību. Viņš vēlējāš būt brīvs no tās. Tans ar spīdzināšanu un mocīšanu meklēja Ellē kādu, kas zinātu, kā no tās izkļūt. Viņš pats ticis mocīts un spīdzināts, bet beigās uzzināja, par maģiju, kas ļautu izkļu no Elles.
Vajadzēja nogalināt drausmīgā veidā un tik drausmīgi nogalinātam. Lai atdzimtu virszemē.
Tas arī izdevās. Viņš veica drausmīgas slepkavības un tika satverts un sodīts. Rituāla maģija iedarbojās un Tans attapās jau ārpus elles. Dzīvs un cilvēka veidolā. Tas bija 20. gadsimta sākumā, Eiropā.
Viņš priecājās par šo jauno pasauli un centās aizmirst Elles šausmas. Aizmirst to, kas viņš ir.
Tas izdevās, Tans dzīvoja kā cilvēks. Viņš apprecējās, ieguva stāvokli sabiedrībā.
Bet viņš ar laiku redzēja, ka cilvēki nav daudz labāki par dēmoniem.
Kari, ciešanas, nežēlība... muļķība un savtīgums.
Tans pieredzēja karu šausmas, zaudēja ģimeni un galu galā devās prom uz Kanādas ziemeļu mežiem, kur bija vientulība un miers.
Bet pēc kāda laika, kad lielie kari beidzās, viņš devās uz lielpilsētu, jo arī vientulība bija mokoša.
Apguvis profesiju, viņs pieticīgi strādā un pelna naudu dzīvošanai un meklē cerību, ka Zeme tomēr ir labāka par elli. Ka cilvēki tomēr ir labāki par dēmoniem.
Rakstura apraksts: Tans ir vientuļnieks. Profesija ļauj maz kontaktēties ar citiem. Izvairās no dēmoniem, vairs netuvinās cilvēkiem. Bēg no konfliktiem, arī tad, ja tos uzsāk vājāki cilvēki. Tikai reizēm izrāda pretdarbību. Negrib nogalināt it nevienu. Neatbild uz laipnībām, lai gan sirdī par tām priecājas. Nemīl runāt par savu pagātni kā cilvēks, bet par senāko cenšas aizmirst arī pats.
Tans cenšas neļauties dusmām un vispār jebkādām spēcīgām emocijām, arī pozitīvām. Ļaujas tikai skumjām, jo domā, ka tās attālina no dēmona būtības. Viņš cenšās neatcerēties savu seno pagātni un ir to aizmirsis. Viņš zina, kas ir, bet cenšas to noliegt pats sev.

Jūsu uzmanībai, GM atļaujīgi:

Vārds, uzvārds: Zīriuss Oe
Profesija: trešās pakāpes militārās flotes bruņinieks, aizstāv Slepenās Apvienotās misijas darbības locekļus.
Bilde:

Izskata apraksts: gari, brūni, pār pleciem krītoši mati, ovāla seja, šauras, gaiši brūnas acis, 1,73m. Sava amata dēļ var atļauties valkāt vienīgi līdz kaklam aizpogātus, pārsvarā tumšu toņu kreklus, garus mēteļus. Vienmēr pa kabatai zobens.
Tetovējums: divas savijušās čūskas muguras centrālpunktā (uz mugurkaula).
Biogrāfija: bijis izsitējs starp savas Elles biedriem. Zīriuss Ellē izcietis mokpilnus murgus, tamdēļ nepieļaudams savam prātam aizmigt. Ikreiz, kā prāts tika noslēgts, tajā ielauzušies Elles vārtu sargātāji, ar katru reizi arvien vairāk vīrieti iznīcinot. Viņš to, par visām varēm, nav pieļāvis, un jau 19.gs. vidū, atrazdams iespēju, kā neaizmigt uz mūžu mūžiem (pēc viņa paša principiem, nevienu nenogalinot, protams), jau uz Zemes parādījies cilvēka veidolā.
Jaunu dzīvi bijis uzsākt grūti. Pierazdams pie mūžīgās fiziskās un garīgās darbības, Zīriusam tik ļoti traucējis Zemes laika ritms (tā sajaukšanās ar pavisam savādāko Elles laika ritumu), ka viņš jau pieļāvis domu atgriezties Ellē tikai šī viena iemesla dēļ. Tomēr laiks gājis, un vīrietis lēnām, jau bez problēmām un sirdsapziņas pārmetumiem katru vakaru laidies dziļā un vienmēr murgainā miegā (bez uzbrucējiem).
Kas attiecas uz viņa tagadējām darbībām uz Zemes – Ellē mācoties pastāvīgi cīnīties, Zīriuss bija apradis ar savu Ellē bijušo ‘’profesiju’’, tamdēļ pieteicies uz cīņu klubiem, kuri novērtējuši jauno, apņēmīgo ar izcilām cīkstēšanās spējām apveltīto jaunekli. Viņš, citu mudināts, nokļuva militārajā flotē, Slepenās Apvienotās misijas rīcību iespēju robežās.
Rakstura apraksts: Nekad, nekad nevienu nav nogalinājis un, lai arī ko, nedarīs to (sliktākajā gadījumā ļaus nogalēt sevi). Zīriusam uz Zemes ir tikai daži, labi draugi, taču uzticams neviens. Noslēpumu cienītājs. Ļoti reti kādam palaimējies nokļūt viņa miteklī. Mierīgi spēj aizcirst durvis pat gados vecāku un augstāk stāvošu personu deguna priekšā. Bieži maina dzīvesvietas un, aizbildinoties ar vāju veselību, nekad nepiedalās valsts svētku un sabiedriskos pasākumos. Pret cilvēkiem tam nav nekādu īpašu emociju, tāpēc viņš tos dažkārt vairāk vai mazāk neņem galvā. Mazliet augstprātīgs, ko pats atzīst. Nav noslieces uz meliem, jo ir godīguma kalngals. Iespējams, harizmātisks.

Jau pirmās trīs anketiņas ^^ Un uzzināju, ka var rasties neskaidrības ar biogrāfiju. Tātad - elle ir katras dzīvas būtnes murgu piepildījums. Ellē šī būtne tiek pakļauta fiziskai un/vai garīgai vardarbībai. Un tiem, kas izkļūst ārā, ir lemts kļūt par dēmoniem, jo to dzīves laiks ir iztecējis un tie vairs nevar kļūt par cilvēkiem. Protams, gadās reti izņēmumi, kad dēmons ir elles radīts (speciāla saskaņošana ar vienu spēlētāju - Šamani) un attiecīgais dēmons ir dēmona dēls. Tātad, tēla biogrāfijai vajadzētu saturēt viņa elles aprakstu, izlaušanos un ne pārāk garu iedzīvošanās aprakstu.

Ja ir vēl jautājumi, droši uzdodiet tos šeit pat - ATD, vai arī pa PZ.

Ar GM atļauju!

Vārds, uzvārds, iesauka:Dreiks Neters, citi dēmoni viņu sauc par Dreik'Althenu.
Profesija: Privētdetektīvs. Izmeklē dažādus noziegumus (dažkārt viņš personīgi izrēķinās ar vainīgajiem).
Bilde:
Izksata apraksts:Tumši melni, pagari mati.Samērā gara auguma un spēcīga miesasbūve. Parasti tērpies melnās drēbēs, ar dzels aproci (Kura tiek izmantota arī kā ierocis.)Samērā bāla āda un viņam ir arī spārni, kurus viņš ar grūtībām cenšas apslēpt, parasti valkājot pagarus ādas mētēļus un izvairoties no vieglām, smalkām drēbēm.
Tetovējums:Viens no tetovējumiem atrodas virs labās acs, un milzīgs tetovējums uz kreisās rokas, kur rakstīta gara dēmonisko simbolu virkne.
Bio (lasīt - kā jūs izkļuvāt no elles):Dreika elle ir savāda un ļoti saistīta ar viņa pagātni. Šajā ellē ir haosa dievs, kurš lēnām nogalina Dreiku, un cenšas viņu pazudināt no pasaules, elles, visuma.Haosa dievs ienīda Dreiku, tāpat kā viņa tēvu - varenu dēmonu vadoni, kuru haosa dievs nogalināja.Dreiks lēnām sāka izdzist no elles, tāpēc viņam bija jārīkojas steidzami, lai pēc iespējas ātrāk tiktu prom no pekles.Viņš nogalināja haosa dievu, ar īpaša rituāla palīdzību daļēji uzsūkdams tā spējas, kā arī daļu no viņa paša.Dreika iekšienē aizvien vēl mīt haosa dievs, tā ir kā daļa no viņa, tāpēc bieži vien viņš kļūst nekontrolējams, un dažreiz pārvēršas ļoti spēcīgā ēnu būtnē, kuras arējais izskats atgādina vareno haosa karali.Ticis arā no elles viņš cenšas izdzīvot uz zemes, kur dzīve dēmonam nemaz nav tik viegla, un pie tam, viņam nākās pārvarēt savu tumšo pusi...
Rakstura apraksts (rēķinaties, ka tam kaut mazliet jāsasaucās ar tēla bio, neviens bez traumām ārā no elles nebūs ticis...):Viņš ir samērā nerunīgs, un vairās no uzturēšanās publiskās vietās.Dreiks ir uzstājīgs un gandrīz nekad neapšauba savu viedokli.Viņa kreisā roka ir ievainota, pēc elles rituāla, tapēc viņš uz tās valkā, mistisko dzelzs aproci (ikdienā asmens ir slēpts citu acīm).Dreiks mēdz būt bezjūtīgs un varaskārs.

Vārds, uzvārds - Penelope Vatersa
Profesija - brīvmāksliniece
Bilde -
Izksata apraksts - Ap 1,68 cm gara, tieva, ļoti sievišķīga un lokana auguma. Sievietes gaita ir atsperīga un kustības veiklas. Īsi, spuraini, tumši zaļi mati un arī acis ir īpatnēji zaļā krāsā. Tajās viz koķets mirdzums, kas atspīd visā sejā, kura ir arī nopietna, taču nedauz bērnišķīgiem sejas vaibstiem. Parasti valkā īsus svārkus un blūzi vai arī kleitas no laba, viegla auduma. Ap kaklu nēsā zeltītu kaklarotu ar smalki veidotu pūķi, kuš apvijies ap zaļu smaragda aci. Matos liek senlaicīgas ziedu sprādzes.
Tetovējums - sākot no īkšņa, ap potīti gandrīz līdz celim apvijusies efejas stīga.
Bio - Viņa bija ieslodzīta garā labirintā, kurā valdīja drūma tumsa, klusums un vai uz katra soļa draudēja lamatas. Vienreiz tie bija indīgi zirnekļi tīklos, kuri iepinās viņas matos. Tādēļ viņai nācās tos nogriezt īsus. Citreiz lamatas bija izvirtuši pusmūža vīrieši, kuri meiteni centās izmantot. Viņa tika spīdzināta, izmantota, dzenāta un piekrāpta, līdz beidzot satika vēl vienu gūstekni, kurš viņai palīdzēja tikt uz zemes.
Nokļuva virspusē salīdzinoši nesen. Viņai nebija grūtības izvirzīties sabiedrībā. Sieviete gan gleznoja visādas ainas, par kurām saņēma labu atlīdzību, gan spēlēja vijoli vai saksafonu uz pilsētas ielām, priecējot nomāktos, darba pārņemtos cilvēkus. Viņa dzīvoja normālā, pieticīgā dzīvoklītī, kurā tāpat nepavadīja pārāk daudz laika, jo biežāk sanāca pārlaist nakti uz māju jumtiem vai upmalā. Viņai patika novērot dabu un cilvēku steigu rītos. Reiz viņu nolīga kāds talantu meklētājs, kurš dzirdēja viņu spēlējam, un tā nu sieviete ceļoja pa pasauli, piespēlējot grupām, attīstot savu spēlētprasmi, iedvesmojoties no citiem mūziķiem. Viņa skicēja savā kladē redzētos skatus un dažreiz arī savus murgus par dzīvi ellē.. Viņa sāka lietot gan narkotikas, gan alkoholu un bieži iepinās visādās mīlas dēkās. Bet nu tas bija savādāk, jo viņa pati noteica to, kas atgadīsies viņas dzīvē. Viņa pavedināja vīriešus un izbaudīja visu, ko sniedz dzīve. Nekad neatteica izaicinājumam.
Rakstura apraksts - Sabiedriska sieviete, kurai nav problēmu kontaktēties ar citiem cilvēkiem. Savas izjūtas izliek mākslā. Viņa var būt koķeta un pavedinoša, mierīga, noslēgta un aizsapņojusies, apmaldījusies savu domu plūsmā, skaļa un atklāta, vai arī asa, rupja un nelokāma. Vislabāk patīk atrasties jautrā kompānijā, taču nepatīk nospiedošs klusums un tumšas vietas. Krāsains un aktīvs, dzīvespriecīgs cilvēks, kurš izbauda visu notiekošo.

Ar GM atļauju.

Vārds, uzvārds : Hella Nomēna
Profesija : dejotāja, deju skolotāja
Bilde:
Izskata apraksts: Garmataina Brunete ar brunganīgi zaļām acīm. Gara auguma (1,80).
Tetovējums : pie labās kājas potītes - vīteņaugs, kura ziedos attēlotas mistiskas zīmes
Bio : Elle Hellai saistās ar milzīgām ciešanām, kuras viņai radīja apkārt esošie cilvēki. Viņas rakstura cilvēkam ir grūti iedzīvoties jebkurā vietā. Ellē jo īpaši. Visi viņu necieta. Viņa vienmēr izcēlās un protestēja citiem. Līdz ar to tika bieži sodīta. Hella radīja pati savus likumus un no tā cieta divtik. Katrs Ellē pavadītais brīdis bija ciešanas un sajūta, ka tulīt viss beigsies. Elle bija viņas īstā vieta, tā bija kā narkotika, no kuras nav iespējams aiziet. Tā vienmēr ir klāt, par sevi atgādina un neļauj bez tās dzīvot. Izkļūšana notika nejauši. Viņa to nemaz tā īsti nevēlējās. Ciešanas viņu aizveda uz mirstīgo pasauli, kur viņai tika piešķirta jauna dzīve. Patiesībā, aiziešana uz citu pasauli bija pretīgākais, kas ar viņu noticis. Elle vēl joprojām ir viņas narkotika. Tagad viņa savas dusmas izlādē dejā.
Rakstura apraksts : Spītīga, nesavaldīga, māk izvest no pacietības, apņēmīga, rupja un tieša.
Īpašā piezīmes : -, bet ja var pieskaitīt, tad viņa ir ļoti izveicīga - ātra.

Izskatās jau diezgan labi! Starpcitu, būs vēl kādi, jeb mēs būsim tikai tik cik tagad?

Ir seši spēlētāji, kā jau sākumā tas tika paredzēts. Citiem interesentiem jāgaida. Un, patreiz ar lepnumu varu paziņot, ka LS SĀKAS! Jautājumus un neskaidrības - ATD vai PZ...

AR GM atļauju. ^^

Vārds, uzvārds: Felicita Baroiko, saukta arī par Fellu
Profesija: pilsētas alpīniste. Viņas uzdevums - piekļūt tur, kur citi nevar (jumti, torņi, u.c.) un sakārtot stiprinājumus tā, lai attiecīgā firma, kas viņu nolīgst var izdarīt savu darāmo (piekārt plakātus, nokrāsot utt.).
Bilde:

Izksata apraksts: Slaida, spēcīga, 179 cm gara melnmate ar brūnām acīm, labi afišētu tetovējumu virs krūtīm un izkoptu ģērbšanās stilu, kas atkarīgs tikai un vienīgi no garastāvokļa, ne šabloniem.
Tetovējums: atrodas pie pēdējā mugurkaula skriemeļa.
Bio: Bezgalīgs kritiens lejup no kādas ēkas savas iekšējas vēlmes vadīts un attapšanās lejā esošajā bezgalīgajā ūdens laukumā, kurā slīkt līdz nonāc bezsamaņā un atkal attopies uz ēkas jumta, lai pēc brīža ar šausmām saprastu, ka tūlīt, tūlīt viss atkārtosies vēlreiz. Un vēlreiz, un vēlreiz, un vēlreiz. Fellai nebija lielāka murga par šiem diviem un tie abi nelika mieru sadarbojoties kopā un vedot viņu vēl lielākā izmisumā nekā ir iespējams būt jau esot ellē. Viņa bija mēginājusi gan zem ūdens peldēt līdz saniegtu vietu, kur tik ārā no tā, gan mēģināt neiet uz to sasodīto dzegu, lai atkal no viņas nolektu, bet vienmēr viss beidzās vienādi un sākās no gala.
Vienā no reizēm, kad viņas sajūtas tikko atgriezās no slīkšanas, atrodoties guļus uz jumta, Fella saprata, kas viņai jādara. Visa vaina bija acīs, kuras viņai tik ļoti patika turēt vaļā, apgalvojot, ka jāredz viss, kas ar tevi notiek. Šoreiz viņa acis neatvēra un kājās arī necēlās, tikai pēc taustes vadoties, tika līdz būdiņai uz jumta, kurā bija durvis uz kāpņutelpu. Katru reizi ar savu niknumu Fella ielauza mazu gabaliņu šo dzlezs durvju un katru reizi nenoturējās neatvērusi acis, lai atkal izbaudītu kritienu lejup un slīkšanu. Reizē, kad viņa izkļuva no savas elles, durvis beidzot padevās un Fella noturējās acis neatvērusi un spēra kāju pāri slieksnim.
Nokļuva uz zemes mūsdienu pasaulē un ātri vien sasaistījās ar cilvēkiem, kas iemācīja viņai visu, kas būtu nepieciešams. Viņas kompānijas sastāv no avantūristiem, ekstrēmistiem, motociklistiem, vietējām bandām, brīvdomātājiem. Mācoties no tā, kas piedzīvots ellē, kļuvusi par labu alpīnisti, saistījusi ar to savu darbu, iemācījusies perfekti peldēt. Labi pārzina tehnoloģijas, pieder mocis un bieži vien iesaistās dažādās avantūrās, mācīdamies katru sīkumu, ko kāds var labi pastāstīt un iemācīt. Visās bandās un tamlīdzīgās kompānijās ir patiesa savējā.
Dzīvo centrā, kādas savas paziņas dzīvoklī, kas ir pietiekami liels un pietiekami augstu, lai ļautu viņai dzīvot bez bažām.
Rakstura apraksts: mācās no apkārtnotiekošā un savām kļūdām. Bezbailīga, droša, ironisku skatījumu, bieži vien asu mēli un izdarībām; spēj iejusties jebkurā kompānijā, kas neuzliek pārlieku lielus rāmjus viņas personības izpausmēm. Radoša, spēcīga, draudzīga, izpalīdzīga, saprotoša, ieinteresēta, visu apgūt griboša un liela avantūriste. Vienmēr izmēģina jaunas rakstura šķautnes, neieslīgstot galējībās un normās. Vairāk jūt ar sirdi, nekā analizē ar prātu un acīm.

Protams, ar atļauju.


Vārds, uzvārds: Īvsbremāns Allarī. Plašāk pazīstams vienkārši kā - Īvs.
Profesija: Naktskluba īpašnieks, izņemot to - konkrēts slaists.
Bilde:
Izskata apraksts: Zem tumšajiem, dažādu garumu šķipsnu matiem, slēpjas pievilcīgi sejas panti un milzīgas tumšas, vētras krāsas acis, kas allaž liek aizrauties elpai un aizmirst tās īpašnieku, ka galvenā cilvēka funkcija ir elpot. Garais augums ir labi veidots: kalsns un atlētisks, lai gan tas nav pārāk muskuļains. Īvs nekad nav bijis viens no tā dēvētajiem "muskuļu kalniem", lai gan salīdzinājumā ar tiem, droši vien spētu būt daudz izveicīgāks un ātrāks.
Īvs ir glīts. Ārkārtīgi. Viņam piemīt dabisks šarms un grācija visā, ko viņš iesāk. Lai vai tā būtu staigāšana, viņa iecienīto cigarešu smēķēšana vai varbūt vienkārša gleznas aplūkošana. Pats sliktākais ir tas, ka Allarī to apzinās. Viņš apzinās, cik sasodīti labi izskatās, tāpēc jau sen ir pieradis pie visām iespējamajām ķermeņa izklaidēm, kas vien var tikt sniegtas. Izbauda gan sieviešu, gan vīriešu ķermeņus, kā arī uzskata, ka var dabūt ikvienu, kad vien to vēlas. Izskatā pielīdzināms jaunam aptuveni 25 gadus vecam vīrietim.
Tetovējums: Uz kreisās rokas locītavas pie plaukstas. Tas ir Dionīsa cienīgs scepteris, kam apkārt ir vīnstīga, kas galu galā, augšā, ar ilūzijas palīdzību, tiek pārvērta čūskā. Būtībā izskatās tā, it kā ap scepteri būtu pavijusies vīnstīga, kura pamazām pārtop par čūsku.
Bio: Īva elle. Tā bija bijusi ārkārtīgi mainīga vieta, jo pats Īvs pēc rakstura ir ārkārtīgi mainīga personība. Tāpēc viņa elle bija mierīga priekšpilsētas iela, kur visi cilvēki ir vienādi, visu dara vienādi, dzīvo vienādi, sevī pārnēsā vienādus aizspriedumus. Tajā pat laikā, tur parādījās kārdinātāji – jebkas, kas valdzināja šo jauno dēmonu. Līdz ko viņš vēlējās kārdinājums pakļauties, tas nozuda. Un tā visu laiku. Nepārtraukti viņš tika mocīts kārdinājumos, ko nekad nevarēja iegūt.
Kā viņš izbēga? Patiesībā - tīri nejaušs atgadījums. Tā bija kārtējā reize, kad Īvs dusmās bija uzrīkojis zilu liesmu vētras, kad vienā no tām, savādā kārtā ierāva sev līdzi viņu pašu. Savukārt vētras ir ārkārtīgi dimensionāli nestabilas, kas nozīmē, ka tās spēj lēkāt caur dimensijām kā lidvāveres caur koku zariem. Un kur viņš attapās? Cilvēku pasaulē. Tas bija 19.gs un Īvs bija tik apjucis cik vien spēja būt. Bet drīzumā viņš iemanījās izmantot visu, ko vien var. Cilvēkus, pasauli...visu, kas viņam tagad bija dots. Tagad viņš varēja ņemt neko pretī nedodot, spīdzināt, darīt, ko vēlas, baudīt...viņš nespēja just ar iekšējām jūtām, tāpēc viņš gribēja just ar ķermeni. Visi cilvēku grēki...tie viņam burtiski vai lipa klāt. Īvs nav vientuļnieks. Viņa raksturs ir vētrains, bezkaunīgs un pārdrošs, tomēr savā ziņā - jā, par vienpati viņu gan varētu nosaukt.
Rakstura apraksts: Vētrains, bezkaunīgs un pārdrošs. Pēc tik ilgas dzīvošanas dusmās, naidā un nemierā ar sevi, Īvs ir kļuvis ātri aizkaitināms un arī atriebīgs. Daži teiktu "lecīgs", tomēr tas ir neglīts vārds. Bieži nonāk iekšējās pretrunās pats ar sevi. Mīl sevi, bet ienīst tajā pat laikā. Dievina sevi un tajā pat laikā nicina. Visa viņa pašreizējā dzīve ir balstīta uz ķermeniskām baudām, dārgām cigaretēm, naudas un grēku pielūgsmes. Viņš nestāvēs mierā. Izklaides viņš vērtē visaugstāk. Un tomēr...viltīgs prāts. Nelojāls un bieži vien neuzticams. Darīs to, kas iepatīkas un tikai tad, kad iepatīkas.
Īpašā piezīmes: Viņu satrauc mietpilsoniski skati, vienkāršas ielas un viņš necieš "pareizus” cilvēkus, jo visvairāk netic tieši tiem. mēdz būt melanholisks un arī vardarbīgs, ja jūtas apdraudēts.

Ārkārtīgi atvainojos, bet mana laika trūkuma dēļ (ko rada skolas pabeigšanas nepieciešamība, jo manā skolā ar vienu nesekmīgu atzīmi gadā met ārā) LS tiek iesaldēta līdz kādam 1., 2. jūnijam. Ļoti atvainojos par sagādātajām neērtībām!

Hwo

Nekas. Viss ir saprotams un piedodams.
Labi, ka vismaz tas tapa mums zināms un nebūs jādomā kad beidzot būs turpinājums..
Tad gaidu līdz jūnijam. ^^

Pilnīgi piekrītu Džezā tikai Meitenes.

Ar nepacietību gaidīšu jūniju.
Un, lai veicas skolas sekmīgā beigšanā!

Līdz jūnijam nav tālu. Var pagaidīt.
Cerams, ka eksāmenu rezultāti būs labi un tev būs noskaņojums turpināt spēli...

Ir, ir pat ļoti labi. Gaidu

Labi, esmu atgriezies... Un cerams, ka uz ilgu laiku. Jaunais posts ir pieejams LS lapā. Prieku turpināt spēli!

Hwo

*atkūst*
Es biju pārsteigta, kad ieraudzīju rosību LS pavedienā, jo biju jau aizmirsusi, ka spēle tika iesaldēta un laiks arī pagāja tik ātri, saistībā ar visādiem notikumiem..
Lai vai kā - prieks atsākt darbību spēlē.

DŽ.t.M.

Ar Hwo atļauju, protams.

Vārds, uzvārds: Revens Hukss.
Profesija: neliela grāmatu veikala īpašnieks un mūzikas kritiķis.
Bilde:
Izskata apraksts: gara auguma ( 1.93 ), izstīdzējis, ļoti tievs, taču augums atlētisks un spēcīgs. Tumšiem, pelēkziliem matiem, kas sniedzas līdz pat pleciem un pakāpeniskā griezumā ietver viņa bālo, aristokrātisko seju un asos, taču pievilcīgos sejas vaibstus. Melnie, platie briļļu rāmji izceļ nevis aizēno viņa jūras zilās acis, kas savādi kontrastē ar tumšajiem matiem.
Tetovējums: Pavsam neliels tetovējums uz kakla pie kreisās auss.Šeit.
Bio : viņa elle ir kā šausmu filma, kurā apslāpētas visas skaņas. Pārspīlēti spilgtas krāsas, izķēmoti viepļi, kas allaž viņu vajā un tvarsta, taču viņš bija kā kurlais, kurš nedzird savu vajātāju soļus, nedzird neko, ko viņa sagūstītāji jautā, kad beidzot kāds sadzinis viņa pēdas. Bet pats neizturamākais – nav iespējams sadzirdēt pat paša domas. Pasaule, kurā ikviens vēlas nodarīt pāri, ikviens sastaptais pārtop par ienaidnieku. Dzīve nepārtrauktā nervu stresā, bez atpūtas, bez iespējas atvilkt elpu, bez iespējas izbēgt vai paslēpties. Elle, kur var just tikai bailes, sāpes un klusumu. Revens izjauca lietu kārtību, pārvarot mēmo, tādējādi izbēgot no elles. Viens liktenīgs sāpju kliedziens, kas palīdzēa viņam nokļūt uz Zemes.
Rakstura apraksts: Revens tagad dzīvo pavisam mierīgu dzīvi. Viņš izbauda ik minūti, ko var pavadīt mierā, satiekoties ar cilvēkiem, komunicējot. Agrāk bija grūti pierast pie sabiedrības, pie cilvēkiem, taču ar laiku viņš ir iemācījies cilvēkiem uzticēties. Šķiet, ka pēc ellē piedzīvotā, ikkatrs ļaundaris uz zemes ir tikai niecīga daļiņa no tur sastaptajiem. Lai arī Revens dzīvo mierā, arvien viņš nav saradis ar klusumu. Tagad, atceroties brīžus ellē, vīrieti pārņem dalītas sajūtas. Dažkārt arvien viņš jūt tādu savādu tukšumu, kad šķiet – nav iespējams padomāt, taču tādēļ allaž viņš dzīvo mūzikas un lielpilsētas dzīves ritmā. Grāmatu lasīšana ir viens no veidiem kā „piespiest” sevi iztēloties, piespiest sevi domāt. Tieši šī iemesla dēļ viņš ir grāmatu veikala īpašnieks – darbs ar cilvēkiem, kuru lietderīgi var apvienot ar sev ļoti nepieciešamu nodarbošanos. Revens ir ļoti inteliģents un komunikabls, varētu teikt, ka dzīve piespiež viņu būt radošam, rakstīt, muzicēt un arī klausīties mūziku. Labs diplomāts. Citiem šķiet, ka dažkārt viņš vienkārši jūtas par visiem pārāks, mēdz skatīties uz līdzcilvēkiem no augšas, bet tā nav. Tā vienkārši ir Revena mierīgā daba, kas it kā tomēr novelk neredzamu robežu starp viņu un līdzcilvēkiem, tomēr tajā paša laikā apvij viņu ar ļoti noslēpumainu un pievelkošu auru.

Vards, uzvards-Šarlote Volke.ProfesijaNekad savas zemes dzīves laikā nav strādājusi,pavada laiku ar bagātiem vīriešiem.Viņa nav alkatīga, nevēlas piesaistīt uzmanību kā melnā atraitne,tādēļ vienkārši pieņem dāvanas,šo to palūdz un tad nozūd.Pādod/ieķīlā iegūtās dārglietas un dzīvo līdz nākas sameklēt nākamo sponsoru.Izskata apraksts:Vecums-Apmēram 20 gadi,īsi melni mati,trausla un slaida,bet ne slimīgi kaulaina. Ikdienā ģērbjas pārsvarā melnā ,baltā un sarkanā,patīk izcelt acis ar melnu grimu. Kad ir kopā ar sponsoru pielāgojas viņa sabiedriskajam stāvoklim un gaumei,aziātiska izskata.Tetovejums:lotusa zieds uz kreisās rokasBio :viņa bija viena,pavisam viena milzīgā pelēkā telpā.Tur bija auksts un slapjš,lai kā viņa centās sasniegt kādu sienu vai stūrīti kur pierauties tas neizdevās-sienas vienmēr bija nesasniedzamas.tā nu viņa sēdēja atklātā telpā,neaizsargāta,un nebija nevien kas viņu aizsargātu.viņa vienmēr bija viena,bet kaut kas vienmēr varēja būt aiz muguras.Klusums bija neizturams,kut kad viņa sāka dungot,tas mazliet nomierināja.tad jau ar vien skaļāk,lidz viņa jau dziedāja ,pat nezinot ko,bet dziedāja,pilnā balsī,sienām grūstot.[1.soprāns, mīļie]viņa ieraudzīja debesis.uz šo pilsētu viņu atveda jauna sponsora meklējumi.Rakstura apraksts :Šarlotei patīk uzturēties sabiedriskās vietās,jo vairāk dzīvu būtņu visapkārt jo labāk.vientulība iedzen viņu panikā.viņai vēl joprojām patīk dziedāt,parasti saviesīgos pasākumos medījot kārtējo sponsoru.no tā viņa pieņem dāvanas un turas ar to kopā,līdz lietas sāk kļūt intīmas.viņa nespēja saskatīt cilvēkos ko vairāk kā zemākām būtnēm kas kalpo viņas labklājībai, dērdzīga šķita doma skūpstīt vai darīt ko vairāk ar cilvēku.viņa bija lepna par savu dēmonisko būtību,bet neuzskatīja par vajadzīgu kautko tādu atklāt cilvēkiem.īpašas pazīmesspēj apburt ar balsi,apvārdot,iedvest cilvēk galvā kādu domu,bet tam nepieciešams acu kontakts.nokavēju rediģēšanu par pāris minūtēm,ļoti atvainojos.tāds jautājums-vai mēs dēmoni cits citu satiekot atpazīstam/sajūtam ka otrs arī nav parasts cilvēks?

It kā dēmoni vienam otru ieraugot, jūtot tuvumā, izjūt aukstas tirpas pārskrienam. Cik nu sapratu. Par to man jautājums.
Pūķēn Sāra, kad tavs tēls ieraudzīja manējo, vai tad viņš neko nesajuta un neiedomājās? Es domāju, ka uzreiz saprata,. ka viņa ir dēmons, izjuta to aukstumu..

Saprata, bet rakstot nepieminēju un tēls tāds, ka vispār uz ko tādu nereaģē.
Ja, protams, vēlies varu parediģēt, un uzrakstīt, ka kaut ko sajuta, bet ja tas nekādi neietekmē tēlu, uzskatu, ka nav vajadzibas.

Nu labi. Var nerediģēt, bet tagad vismaz zinu, ka nekļūdījos par tām sajūtām..
Rakstu atbildi.

Tātad - paldies visiem spēlētājiem. Ir pienākuši jāņi, kas iezīmē vasaras saulgriežus, (naktis kļūs garākas, dienas īsākas!) un, vēlot priecīgus jāņus jums visiem, diemžēl arī piemetinu, ka šī LS ieiet vasaras pārtraukuma stadijā... Nedēļu nebūšu Latvijā, tad jau klāt Dziesmu svētki un viss pārējais, tādēļ arī šāds pārtraukums izveidojās... Spēli ceru atsākt augusta pirmajā pusē. Priecīgu vasaru visiem kurbeliešiem!

Ceru uz jūsu uzmanību vasaras beigās!

Tagad jau ir augusta otrā puse!
Jeb
Kad plānojama spēles atsākšanās?

Nu bet lūdzu! Arī pašam jau kādu nedēļu gribās atsākt, bet, kaut kā neizdevās... Tagad - raksts lasāms LS pavedienā. Prieku spēlēt!

ir iespēja pievienoties?

Kāpēc tāds ilgstošs klusums? Turpinājums taču būs?

Uz mirkli pats ieslīgu vieglās skumjās, ka stāvēja vien divu cilvēku raksti, bet nu jau ir četri un ir vērts censties... Domāju, ka rīt būs raksts...

Tas būtu ļoti forši. Es esmu gatava turpināt vienmēr. Un nevajag skumt, bet bakstīt!

Cik manas ausis ir sasniegušas notiekošo, lielākā daļa spēlētāju caur PZ ir vienojušies atsākt spēlēt un atdzīvināt spēli. Es vēlējos zināt, kādā mērā to ir iecerējis GM? Un vai mums ir lemts to vispār sagaidīt?

Vārds, uzvārds: Gregorijs Bets.
Profesija: Klubā ārā metējs.
Bilde:
Izksata apraksts: Nu seja un acu krāsa ir redzama bildē. Uz galvas ir īss ezītis tumši brūnā krāsā, augums ap 1,76 m un vidējas miesasbūves, parasti valkā haki krāsas t-kreklu, tumši pelēkas, ieplēstas džines, pie kurām piekārta ķēde. Kājās vai nu īsās kerzas, vai kedas.
Tetovējums: Uz abu dūru četriem pirkstiem uztetovēts teksts ''Dūre Sejā''. Vēl pār visu augšdaļu, līdz elkoņiem un nedaudz pirms kakla stiepjās melnas vītnes un mugurā pa vidu vītnēm ir uztetovēta vilka galva.
Bio: Gregorijam īsti labi negāja ellē. Viņš neatcerās nevienu mirkli ellē, kad nav bijis pieķēdēts un sists ar pletni, vai nūju. Puisis šausmīgi ilgi izcietas šādas mokas, līdz brīdim, kad bende viņu gribēja pārvietot, atbrīvojot Gregoru no važām, bet sakopojis spēkus, viņš ar akmeni nosita bendi un brīnumainā kārtā, aizmuka no elles.
Gregorijs bija laimīgs tiekot uz virszemes, bet tā laime bija īsa, jo viņš uz zemes atnāca tieši tad, kad sākās otrais pasaules karš. Puisis tika ierauts ASV armijā un pārcieta visu otro pasaules karu. Karš nebija salīdzināms ar elli, bet patīkami tas nebija. Vjetnama vispār nebija salīdzināma ar Otro pasaules karu. Gregorijs paspēja izbaudīt napalmu uz savas ādas, kas lika visiem domāt, ka viņš ir miris, bet tas nenotika un viņš izcieta arī visu Vjetnamu, līdz miers beidzot bija klāt. Puisis pameta dienestu un sāka dzīvot pēc iespējas normālāku dzīvi. Viņš paspēja labi iekārtoties divu istabu dzīvoklī un dabūja diezgan pelnošu darbu, strādājot kādā klubā par ārā metēju.
Rakstura apraksts: Gregorijs ir bezbailīgs, bet protams pistole pie pieres radīs manāmu satraukumu, taču viņš nezaudēs veselu saprātu. Puisis ir viegli aizkaitināms un diezgan rupjš, bet tajā pašā laikā viņš var kļūt par kompānijas dvēseli un labu draugu.

*Nebija iedvesmas smelt ūdeni tēlam.

Vārds, uzvārds: Riona Norenberga
Profesija: okulto grāmatu pārdevēja
Bilde:
Izskata apraksts: Garumā 1,75 m, smalka un glīti veidota meitene ar zilām acīm un ļoti tumši sarkaniem matiem. Parasti ģērbjas tumšas krāsas drēbēs, bet nebaidās uzvilkt arī kaut ko priecīgāku. Kājās parasti kerzas vai kedas, ir iemīļojusi svārkus.
Tetovējums: kreisās rokas apakšdelma iekšpusē Svētā Hansa krusts
Bio: Rionai jau no paša sākuma ellē nepatika, viņa nejutās tā, it kā tur būtu viņas vieta. Tur viss bija pārāk pelēks, pārāk vienmuļš un garlaicīgs. Tur nebija nekāda prieka, vien ikdienišķs pelēcīgums, mūžīgā rutīna un nekādu krāsu. Dzīves krāsu, protams. Un kopā ar dzīves krāsām un viendabīgajām personām, kuras tur apgrozījās, bija sasodīti garlaicīgi, kas dzina Rionu izmisuma visaugstākajās pakāpēs. Tieši tāpēc viņa uzskatīja, ka ir pelnījusi ko savādāku par šo vietu, kurā bija mūžīgā garlaicība un nekā nedarīšana, viņai vajadzēja kustību, kaut ko jaunu un neparastu, kas aizrautu sirdi un prātu. Tieši tāpēc Riona centās aizšmaukt no elles. Ar pirmo reizi viņai tas neizdevās un meiteni atveda atpakaļ, cenšoties uzraudzīt vēl vairāk, tomēr beigu beigās Riona tomēr kaut kā izšmauca un nonāca uz zemes.
Rakstura apraksts: Riona ir diezgan mierīga un nosvērta, tomēr mēdz apvainoties un arī pateikt kādu asāku vārdu. Dažkārt mēdz būt neiecietīga pret cilvēkiem, kuri kaut kādā ziņā neatbilst viņas kritērijiem vai kam tamlīdzīgam, tomēr kopumā šķiet, ka Riona ir diezgan jauka un atsaucīga, brīvi domājoša un nespējīga nosēdēt uz vietas.

Ārkārtīgi atvainojos, krietni saspringts laikaposms kā skolā tā dzīvē... Drīz arī papildināšu savu devumu šai LS...