Kas īsti ir kareivji un kas - zemnieki?
Gan ziemeļniekiem, gan troļļiem visa sabiedrības dalās divos sociālos pamatslāņos jeb "klasēs" - zemnieki* un kareivji. Gan vieniem, gan otriem kareivji ir tie, kas atrodas patstāvīgā militārā dienestā, tātad ir armijā, bet zemnieki - visi pārējie "brīvie" pilsoņi. Kareivju uzdevums ir būt par spēka orgānu sava virsvadoņa mērķiem, bet zemnieki ir vienkārši konkrētas zemes iedzīvotāji, ekonomiskais orgāns.
* ziemeļnieki troļļu zemniekus dažkārt nicīgi dēvē par peoniem, bet troļļi ziemeļnieku zemniekus - par bauriem (tāpat kā savus lopus)
Kas jādara zemniekiem, kas kareivjiem?
Visvienkāršāk ir ar kareivjiem - tiem bez ierunām jāpakļaujas jebkurām armijas vadoņa pavēlēm. Praktiski tas nozīmē regulāras dežūras stratēģiskos punktos, apgaitas, likumpārkāpēju vajāšanas/sodīšanas, soda ekspedīcijas, militārais pretspēks iebrukuma vai dumpja gadījumā utt..
Zemnieki, savukārt, pēc idejas ir brīvie cilvēki/troļļi, tie var iesākt ko vien tie vēlās. Teorētiski. Jo praktiski tie dzīvo uz to virsvadoņa - ziemeļniekiem - karaļa, troļļiem - kuniga - zemes un tādēļ, tiem pret to ir zināmi pienākumi, kas jāpilda. Nepildīšanas gadījumā tie zaudē savu "brīvo pilsoņu" statusu un nonāk kriminālvajāšanā. Reāli šie pienākumi nozīmē kaut kādas nodevas vai nu naudā, vai graudā. Zemniekiem arī jāuztur armija ar ēdienu. Nu un tad vēl tāds sīkums kā ciema vecākā iegribu pildīšana (jo viņš pārstāv karali/kunigu, tādēļ viņa vārds ir likums un nepakļaušanās nozīmē nepakļaušanos karalim/kunigam). Visādi citādi, ja tie nokārtojuši visas savas saistības ar kunigu/karali, tie var darīt, ko tie vēlas.
TN:C zemniekiem būs jāstrādā. WYSIWYG, skaidrojums sekos.
Vai var zemnieks nēsāt ieroci?
Var. Arī bruņas, vairogu un daudz ko citu. Taču zemnieks nevar sākt spēli ar šo ekipējumu. Viņš var paņemt zobinu/bruņas/vairogu... tā saucamajā levelupā, viņš to var nopirkt no tirgoņa (izpirkt), viņš var to iegūt kādā kvestā, viņš to var nozagt (ja uz ieroča ir "ph4t l00t" zīme). Sākot spēli zemniekiem ir tā sauktais 0-tais levelups.
Tātad tīri praktiski tas nozīmē to, ka jūs atstājat visu savu smago bruņojumu bankā, dodaties spēlē kā bāleliņš baltā linu kreklā un pildot kvestus pamazām uzkrājat ekipējumu.
Tie, kas armijā, savukārt, var ņemt kādu vien ekipējumu cik daudz vien vēlas uz spēli.
Kā atdzimst zemnieki, un kā - kareivji?
Tā ir viena no svarīgākajām atšķirībām. Zemnieki atdzimst pēc parastās kārtības - nomiruši dodas pie viena no ciema vecākajiem (jebkura savas rases ciema vecākā) vai Dāsna, tur tiek veikts konkrēts rituāls un - voilā - mirušais ir sveiks un vesels. Taču par katru miršanas reizi tam izpatika krītās vismaz par vienu vienību. Ja tiek izdarīta pašnāvība - izpatika krītās par vismaz 2 vienībām vai pat vairāk. Izpatika krītās par 2 vienībām vai vairāk arī tad, ja tiek izpildīts oficiāls nāves sods (eksekūcija). Ja kopējā izpatika nokrītas zem -1 vai -2, atdzīvināties pie ciema vecākajiem vairs nav iespējams un jādodas pie Dāsna, kas par to prasa kādu pakalpojumu droši vien (jāuzņemas NPC loma visticamāk).
Kareivji, savukārt, atdzimst vienkāršāk - nomiruši tie tūdaļ steidzas pie kāda no ciema vecākajiem vai Dāsna un, ārpus rindas, bez rituāla un bez izpatikas zuduma atdzīvinās. Tikai katrreiz atdzīvinoties militāro vienību skaits, kas pieejams katrai armijai samazinās par vienu. Kad tas sasniedz 0, tad kareivji atdzimst kā zemnieki.
Vai kareivji var krāt izpatiku un iegūt level-upus?
Nē. Kamēr kareivis ir armijā, tikmēr tas nevar ne iegūt, ne zaudēt izpatiku. Tiklīdz armijas vienību skaits sasniedz 0, kareivjiem parādās izpatika un tie var gan to celt, gan zaudēt. Iespējams, armiju vadoņi pieļaus par īpašiem nopelniem "brīvdienas", bet tas ir ļoti rets izņēmums ir liels bonuss.
Tomēr kareivji gan var pildīt kvestus, gan arī ir īpaši - tieši armijai primāri domāti kvesti. Izpatikas vietā var pamazām pelnīt cieņu armijas virsvadoņa acīs, kas varētu vēlāk izvērsties vai nu dienesta pakāpes paaugstināšanā vai varbūt brīvdienās, naudas prēmijā vai labākā ēdienā.*
* Troļļu kara-kunigiem sena tradīcija ir savas karadraudzes labākos kareivjus atlaist no dienesta ar godu, iesvētot tos pašus par kara-kunigiem/vasaļiem ar priviliģētām tiesībām veidot savu ligzdu. Bet tas diez vai notiks spēles ietvaros, jo process tas ir ilgstošs. Taču var būt tā, ka par lieliskām sekmēm cīņās spēlētāja tēls nākotnē (settingā) iegūs vasaļa statusu. Tā, starp citu, notika ar jau konkrētajiem kara-kunigiem aivvv un soirvakt, kuriem abiem aiz muguras ir mežonīgs dienests pie citiem kunigiem iepriekšējās spēlēs.
Kas draud zemniekiem un kareivjiem, kas nepilda savus pienākumus?
Zemniekiem ir noteiktā laika periodā jāsavāc kolektīvi noteikta apmēra nodevas. Parastā prakse nodevu nemaksāšanas gadījumos Ziemeļzemē ir publiska zemnieku eksekūcija (izpatika krītās par vismaz 2 vienībām). Var tikt uzlikts arests ciema iedzīvotājiem, kas praktiski nozīmē to, ka zemnieks var atdzīvoties tikai pie sava ciema vecākā.
Kareivjiem, kas atsakās pildīt virsnieku pavēles, ir jānodod ieroči un ekipējums un jāstājas kara tribunāla priekšā, kas izlems kā viņu sodīt. Atsakoties stāties tribunāla priekšā kareivis automātiski kļūst par dezertieri. Tādejādi tas zaudē, pirmkārt, visas savas kareivja privilēģijas kļūstot par zemnieku-likumpārkāpēju, otrkārt, viņš zaudē izpatiku, treškārt, par viņa galvu tiek izsludināta atlīdzība (gan naudā, gan arī izpatikā). Viņš var mēģināt atdzimt pie ciema vecākajiem, bet visticamāk tie a)negribēs;
sagrābs un izdos viņu armijai, tātad reāli paliek vienīgi Dāsns, pie kura doties atdzīvoties. Atdzīvošanās dezertierim arī maksā vairāk kā zemniekam (izpatikas ziņā) un dezertiera statuss saglabājas visu laiku, arī pēc nāves.Īsumā - zemnieku un kareivju plusi un mīnusi
Zemnieki
- + ir brīvi, var doties/darīt kur un kad grib; meklēt kvestus uz savu roku;
- + par kvestu izpildi saņem izpatiku;
- + var level-upoties, teorētiski pie augstiem līmeņiem kļūstot ļoti spēcīgi;
- + bauda armijas aizsardzību (armijai ir jāgarantē to drošība);
- - jāmaksā nodevas;
- - jāuztur armija;
- - mirstot krītas izpatika un atdzimšana var ieilgt;
- - nevar sākt spēli ar ekipējumu (zobeniem/bruņām/vairogiem...);
- - jāstrādā;
- + armija vienmēr tos nodarbina (daudz un dažādi uzdevumi);
- + stāvoklis sabiedrībā;
- + alga (kareivji saņem regulāri naudu par dienestu);
- + iespēja sākt spēli ar maksimālu ekipējumu;
- + atdzimstot nekrītas izpatika;
- - pildot kvestus neceļas izpatika, tātad nav levelupu;
- - jāpakļaujas pavēlēm un reglamentam, pretējā gadījumā - dezertiera statuss;
- - nevar brīvi klaiņot apkārt, jādežūrē, jāveic regulāras apgaitas;
Kopumā runājot katrai klasei teorētiski ir savi plusi un mīnusi, tāpēc, lai kuru arī izvēlētos, spēlei būtu jābūt vienlīdz interesantai un baudāmai. Taču, protams, ar savu specifiku. Gribu tikai norādīt uz to, ka zemnieks, teorētiski, var iegūt ļoti augstus līmeņus un vispirms pielīdzināties kaujas spējās kareivim, bet - pie kāda ~3-4 līmeņa - jau pārspēt to, tiekot pie dažādiem noderīgiem palīglīdzekļiem. Vēl vairāk, zemnieki var levelupos attīstīt dažādas prasmes - ne tikai militārās. Tomēr, no otras puses, pēc ekspertu viedokļa, iegūt 3-4 līmeni spēlētājam var izrādīties praktiski nesasniedzams mērķis, ievērojot augsto tēlu mirstību iepriekšējās spēlēs, tāpēc armijnieks, kas jau sāk spēli pilnā bruņojumā var izrādīties labākā situācijā. Jebkurā gadījumā es aicinu izvēlēties kā vienu, tā otru klasi, jo mūsu vēlme ir spēlētāju skaitu tajās sabalansēt.
Armija vairāk ir domāta tiem, kas grib kaujas un cīniņus, laiku pa laikam atsvaidzinātus ar politiskām intrigām un kvestiem, bet zemnieku klase - tiem, kas grib attīstīt savu tēlu spēlē pēc vispusīgi un dažādi, doties piedzīvojumos un rīkoties vairāk vai mazāk neatkarīgi.