Mēs visi zinām par folosofu akmeni, takā par to es šobrīd jums nestāstīšu...
Man ienāca prātā viena ideja, kad nesen runāju ar savu mammu.
Jūs visi zināt, ka cilvēka zemapziņa ir ļoti sarežģīta un grūti izprotama lieta. Cilvēka zemapiņai var iestāstīt visu, ko vien cilēks vēlas, ja vien viņš tma tic(šeit varētu minēt tā saukto Placebo efektu, kad, piemēra pēc teisim dakteris, iestāsta pacientam, ka viņam rokās ir glāze ar pilnīgi jaunām brīnumzālēm pret vēzi, teisim, un iedod to glāzi izdzets pacientam, kuŗš akli tic tam, ka brīnumzāles viņu patiesi izdziedēs. Un pēc kāda laika bez nekādas medicīniskas palīdzības cilvēks kļūst vesels).
Ir bzināmi daudzi gadījumi, kad xieviete sev iestāsta, ka ir stāvoklī, un viņai patiesi sāk augt vēders un viss notiek tā, itkā viņa patieis būtu stāvoklī, lai gan tā nemaz nav...
Kā jūs domājat, vai tādā veidā nevar iestāstīt savai zemapziņai jebko?! Ka man, piemēram, ir maģiskas spējas vai ka es būšu mūžīgi jauns un visu pārējo...
Kā jūs domājat, vai tas kam der un vai ir vajadzīgs?! Vai esat ko tādu kādreiz mēģinājuši izdarīt?!

Nedomāju, ka var jebko - tas jau būtu matriks (cerams, ka mēs neesam tur ). Bet piemēram austrumu mūki - viņi lido - pilnīga zemapziņas kontrole. Daudzi gadi jāmācās, lai iegūtu pilnīgu paškontroli un spēju valdīt pār savu zemapziņu, bet tas ir iespējams - ar lielu piepūli, bet ir (laikam ).
Vai der - jā, un kā vēl.
Es domāju, ka jebkurš to ir darijis. Tā ir tā pati cenšanās sev k-ko ieskaidrot. Piemēram, "es to varēšu", "es to izdarīšu" utml. Tā lūk.

Ta jau ari ir vis slepjas galva...
Cilveks iedzer zales un vinsh tic ka rit izveselosies ,nu protams zales ar kaut ko labu dod ,bet pats galvenais norisinas galva.

ui..cilvēka galva ir viens vienīks pūznis..ir tur visskautkas labs, bet tik pat daudz tur ir arī nevajadzīgu lietu diemžēl...
Man laikam, tomēr nāksies piekrist uFly ..tā viņš ir..visi mazākā, vai lielākā mērā ir mēģinājuši tamlīdzīgas lietas darīt, un daļai ir arī izdevies...es tam ticu, bet tikai mazākajā mērā, jo domājams, ka tādas lietas kā vēža izārstēšana pastāv, bet par maģiju....nu nez..tā ir Dieva dāvana drīzāk, nevis spējas sev to iestāstīt...

Tā jau vairāk ir pašiedvesma, ne zemapziņa. Zemapziņa ir mūsu prāta dzīles, un tajās reti kuram pa spēkam ielūkoties. Es par savām zinu tikai to, ka tās ir ļoti tumšas. Manu sapņu kapsēta, visi aizvainojumi utt. tur sēž..
Ja mēs runājam par pašiedvesmu.. esmu daudzkārt to izmēģinājusi uz savas ādas un palīdz. Taču - palīdz uz doto brīdi, piem., ja ir problēma, un tu slikti tās dēļ jūties, pašiedvesma palīdzēs pārvarēt slikto sajūtu. Bet problēma nekur nepazudīs (un par prezidentu es arī nekļūšu!). Zemapziņa ir kkas mazliet dziļāks, nekā tas, par ko mēs te diskutējam. Grabažu glabātava... Personīgā miskaste... tikai - neiztukšojama. Tā, lūk.
Jocīgi, ka tieši šodien par šo tēmu daudz domāju !

Jā, es piekrītu ledenei. Te nav runa par zemapziņu (vai bezapziņu, kā nu kurais to sauc), bet par pašsuģestiju (pašiedvesmu).
Tās ir pilnīgi dažādas lietas. Zemapziņai ar prātu nevar iestāstīt pilnīgi neko. Ja zemapziņa būs kaut ko "ieņēmusi galvā", tad ir milzīgas problēmas viņu pārliecināt "domāt" savādāk. Tā ir dziļāk par apziņu.
Zemapziņai var uzdot darbu. Apzināti var. Piemēram - es atceros, ka zināju, kur nobāzu to lietu, ko man nupat vajag. Varētu izvandīt visu māju, bet neatrastu. Tas ir skaidrs. Vienkāršāk ir kādu laiciņu padomāt par to, ka man tā manta vajadzīga un ka es zinu, kur tā ir, un pēc tam mierīgi sākt domāt par kaut ko citu. Visbiežāk jau pēc kāda neilga laiciņa tu pēkšņi atcerēsies, kur manta ir. Zemapziņa visu šo laiku meklēja atbildi. Atrada. Un paziņoja. Tāpat par piemirstiem nosaukumiem, vārdiem un viskautko tādu. Arī par matemātikas uzdevumiem. Viens otrs ir iemanījies uzdot darbu zemapziņai, pirms iet gulēt, un naktī vai no rīta pamosties ar gatavu risinājumu.

Ar pašiedvesmu var visādus šķietamus brīnumus panākt. Tā ir līdzīga hipnozei, tikai pašam ar sevi. Var sasildīt rokas, kad tās ir aukstas, piemēram. Var noticēt, ka tās ir tās īstas zāles, bet var arī otrādi - noticēt, ka esi slims un patiešām nomirt Lai arī reāli nebiji vis slims, bet to sev iestāstīji. Tā kā, atcerieties to, ka tā ir iespējams, un centieties "nesadomāties" bez reāla pamata.
Bet nekas ārpus tava organisma tāpēc nemainīsies. Protams, vari sev iestāstīt, ka esi burvis, pat tā sajusties, bet... vicināsi rokas un nekas reāli nemainīsies. Pašiedvesma attiecas tikai uz tavu paša ķermeni un tā iespējām. Un tā ir ļoti spēcīga. To var trenēt, ja kas. Ir visādi vingrinājumi, kas palīdz apgūt pašiedvesmas iespējas.

Zemapziņa ir ļoti laba lieta līdz to ar to nesāk apspiest citus. Ar zemapziņas palīdzību mēs varam sasniegt visu, kaut tam senāk neticējām- es sev iestāstu es to varu, es to gribu, es to izdarīšu. Kad zinu, ka būs problēmas ar kā panākšanu, es pati pei sevis visu izplānoju kā kas notiks un tā. Es to nemitīgi pie sevis atkārtoju, ta arī to izdaru, jo ZINU, ka to izdarīšu, bet ir arī cilvēki, kas citiem dienu no dienas ausī čukst "tu neesi nekas. tu neko nemāki. tu esi nulle" un cilvēks ar to samierinās un pats domā, ka ir nulle, ka neko nevar, ta arī ir zemapziņa.

Cik skaisti! Nupat, divus rakstu atpakaļ, tika uzrakstīts ka TĀ NAV ZEMAPZIŅA. Tā ir pašiedvesma, pašapziņa u.c. tādas lietas.
Interesanti, cik vecam cilvēkam jāizaug, lai viņš beidzot spētu pārvarēt slinkumu un izlasīt arī citu domas?

Te bus piemers no dzives:
Es pirms kontroldarba baigi stresoju ,ka nu bus utt
Prasu drauka ka vinsh jutas ,vinsh mierigi nirgajoties atsaka "Kontroldarbs tachu viegls ja stunda esi bijis tad ar to pilniba pietiek ,lai uzrakstitu normali"
Un jums ir 3 iespejas minet ,kas notika ???
Man bailes pargaja ,pats sev iestastiju ka esmu bijis stundas (ta ari bija) un visu biju sedejis un klausijies ,kd uzrakstits uz 7 un kd laika nemaz neuztraucos...

Kenij - kārtējais pašedvesmas piemērs..

Roviela labi aprakstīja zemapziņas izmantošanu ! Bet par pašu zemapziņu.. reizēm es piesēžos pie lapas un zīmuļa, atslābinos no domām un, nekam īpaši nepieslēdzoties, cenšos pierakstīt lietas, vīzijas, kas man ienāk prātā. Nepiedomājot pie tām un neko konkrēti nedomājot. Beigās papīrs pierakstīts ar dažādām murgainām muļķībām, kuras ikdienā man noteikti neiešautos prātā. Nezinu, vai tā ir, tomēr man šķiet, ka pierakstītās lietas man sūta zemapziņa.
Esmu domājusi par to, ka, cilvēkam nonākot kritiskā situācijā, kad sāk darboties zemākie instinkti, arī zemapziņa pēkšņi var sākt darboties. Piemēram, ja daudz esi spēlējis datorspēles - šīs cīņu ainas jau kaut kur uzkrājas - zemapziņā. Nonākot situācijā, kad tu vairs sevi nekontrolē ar prātu, šos paņēmienus cilvēks, iespējams, var sākt izmantot, pats to neapzinādamies.

Par pašapziņu - reizēm tā noder, bet bieži to izmantot pat ir bīstami, jo cilvēks vairs nerisina savas problēmas!

Jā, var, bet labāk tā nedariet! Ļaujiet sāpei izsāpēt apziņā, nenodzeniet to zemapziņā. Zemapziņa to necieš! Viņa grib izpausties, un, ja savādāk nekā nevar, tad var arī "uzsūtīt" slimību. Kuņģa čūla, piemēram, visādas neirozes - jā, arī tā zemapziņa ir spējīga izteikt savu neapmierinātību. Somatiskās saslimšanas, tā, šķiet, to dēvē zinātniski (es varu nosaukumā kļūdīties, neesmu mediķis).

es domaju ka isteniba mes varam ieskaidrot sev visu! izarstet visu! tikai tas ir tik gruti... ka katrs no nespej, vai netic... galvenais jau ir tas vai tu vispar tici zemapzinjai! ko zin varbut varam ieskaidrot ka makam ari lidot

Gravitāciju apiet diez vai izdosies, tas pats arī uz savām formām, kas nav diez ko piemērotas lidošanai. Arī par to, ka pilnīgi visu izārstēt var, es nepiekrītu. Lietojot zāles un reāli ticot, ka tas palīdzēs - var. Kautkāds joks vai nopietnība pat bija - deva cikvēkiem aspirīnu, un viņi ticēja, ka tas palīdz pret sāpēm. Taču tad vieniem aspirīna vietā sāka dot kaut ko, kas nav aspirīns un zāles vispār, tikai izskatās pēc aspirīna. Un viņiem tik un tā efekts bija tāds kā no aspirīna, jo viņi, lūk, ticēja, ka aspirīns palīdz un ka tas ir aspirīns, ko viņiem dod. Cik tas varētu būt nopietni, nezinu. Bet, ticot, ka labāk paliks, tiešām labāk būs nekā tad, ja domā - kāda jēga, tāpat nelīdzēs.

tas tieshaam izklausaas peec pashsugestijas, jeb tici un tu tiksi glaapts.
tas varetu rii plus minus pieradiit cilveeka veelmes un ticiibas speeku, bet ja godiigi tad neredzu tevis mineetajiem piemeeriem nekaadu saistiibu ar zemapzinju.

Pašsuģestija strādās vislabāk, ja jūs no sirds tai lietai ticēsiet, nevis vardarbīgā veidā mēģināsiet piešmaukt savu zemapziņu, lai viņa izdarītu to ko jūs rezultātā vēlaties. Kapēc visādas reliģiskās vīzijas parasti rādās naiviem un neizglītotiem zemniekiem? Tapēc ka viņi tiešām tām lietām no sirds ir spējīgi ticēt!

protams bez zalem var izarsteties! vai ari domat ka tas ko dzer ir zaales! ir zinami gadijumi, kad izarstejas no veezha jo doma ka dzer kaut kadas super zales pret veezi!
labi lidot varbut mees nevaram... bet varam daudz ko citu ko pat neapzinamies!

Neesmu meeginaajusi kaut ko taadu, bet domaaju, ka tas nemaz nesanaaktu, nu nezinu...

Šito gan es nezināju. Vai tā var izpausties jebkura slimība?! Pat nāvējoša?! :blink:

Nedomāju, ka jebkura slimība. Bet dažas gan, piemēram, depresija. Var arī nomirt. Īstenībā es pazinu vienu tādu cilvēku, kas tieši tādēļ nomira

Vispaabaa, labi, ka to neviens paarak nenem nopietni, taapeec ka tad uzreiz shai lietai kertos klaat militaaristi, kuri kaa zinaams, visu speej paarveerst par kaut ko, kas kalpo izniiciinaashanai. Iedomaajieties, kaadas iespeejas paveertos... Brrrr. Kaut vai daudz kur piemineetaa smadzenu skaloshana.

Žēl ka tā...

Un tomēr pašiedvesma (jo par to, kā es noprotu, šeit tiek runāts galvenokārt, zemapziņu tikai pieminot) ir ļoti noderīga ! Piemēram, šodien es to izmantoju ārsta kabinetā, iegalvojot sev, ka jūtos ļoti labi un vakcīna nemaz nesāpēs... tāpat - katru dienu ejot pa ielu un domājot par to, cik dzīve ir skaista ! Skatoties spogulī un sakot, ka mīlu sevi !

Runājot par zemapziņu - pēdējā laikā sapņotajo sapņu dēļ esmu pieķērusi sevi pie domas, ka manā zemapziņā varētu slēpties tieksme nogalināt, kas varētu arī piepildīties bezizejas apstākļos.. ceru, kā tā nekad nenotiks, bet...