Es baidos nodabas katastrofās, bet neciešu arī kukaiņus, bet briesmoņi taču nepastāv.
Kāpēs no tiem būtu jābaidās?

Es visvairāk baidos no nāves, jo es gribu dzīvot!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

man nepatīk tumsa un lieli zirnekļi.
un jā vēl arī irši un sirseņi. bites un lapsenes nē, bet irši.

Man arī negribas mocīties. Ja mani vienkārši grieztu ar nazi, tas nebūtu ļaunākais. Ja man plēš nost nagus, ausis, lūpas, plakstus, sit ārā zobus, dedzinātu mani vai kā citādi, tas gan būtu briesmīgi. Man vispār bail no zirnekļiem un šausmīgi ātriem, veikliem, derdzīgiem kukaiņiem.

Karā, es domāju, nav nekā bailīga. Tad tev nav lieki jāuztraucas, cīnies un mirsti. Manuprāt mirt no lodēm nav briesmīgi, it sevišķi, ja tevi nošauj sirdī.

Katastrofās arī viss atkarīgs no tevis paša. Tu nevari nevienu pievilt, tikai sevi, bet uz sevi jau grūtāk dusmoties, sevi neapvainosi. Līdzīgi kā karā.

no neviena man nav taadas iistas bailes..
taadas nervus kutinosas..
bet bail..laikm man ir vieniigi no pasaam baileem..

Neizsakāmi baidos no tārpiem. Man ir bail sākot no vismazāka, sīkākā tārpiņa līdz milzīgajiem naktstārpiem. Paniski baidos no viņiem visiem.
Otrā lieta no kā es baidos varētu būt karš.

Kara laikaa cilveeki paarciesh visbriesmiigaakaas lietas, karsh izniicina visu...Manupraat nav nekaa sliktaaka, taapeec es no taa bados

es baidos no visai daudzām lietām, bet neuzskatu, ka nepatika pret daudzkājainām radībām būtu ieskaitāma baiļu sarakstā.
man ir bail no fiziskām sāpēm. kā meitene es paniski baidos no izvarošanas, kā cilvēks - no cilvēkiem ar slimīgām fantāzijām. arī no vēža baidos. no tumsas nebaidos, bet no tā, kas tajā varētu slēpties gan. laikam jau baidos visai stipri no kara, jo tā laikā cilvēki izmisumā dara briesmīgas lietas, apkārt plosās tāds marodierisms un nežēlība pret citiem.

Es arii baidos no daudzskaa bte pats apsurdaakais ir tas kad man viss vairaak shermuljus uzdzen tumsa nu protams es varu guleet tumsaa u.t.t bet vnk tu jau nevari zinaat kas ir tur..tumsaa....nu taka no psiholoogjiskaa viedoklja...

Es token baidos no daudzaam lietaam, bet laikam visbailigaakaa ir naave...

nu vissvairak es baidos no tumsas...jo tumsa jau var viskaut kas notikt...

Es taa tiko logjiski padomaaju un izdomaaju, ka es tomeer no naaves nebaidos... juus arii logjiski padomaajot (cerams) sapratiisiet ko es domaaju

Pilnīgi noteikti no kara! Es nespēju iedomāties, ja man būtu jābaidās iziet no mājas un neviens nejustos droši. Bet no pārējām lietām man nav bail. No nāves pavisam noteikti nav, jo visiem ir kaut kad jāmirst. No kukaiņiem nedaudz, bet ne pārāk (nepatīk, ja pa mani rāpo). No paranormālām lietām? Ha! Es būtu laimīgs, ja kaut kas tāds notiktu! Runājot par dabas katastrofām, man liekas, ka cilvēkus vajadzētu kārtīgi pārmācīt... Mūsdienās visatļautība (visas rūpnīcas, dabas piesārņošana, mežu izciršana, medības) ir aizgājusi par tālu. Būtu labi, ja kāda vētra vai cunami kārtīgi satricinātu pasauli tā, ka nepaliktu neviena neskarta vietiņa (piemēram kā filmā Diena pēc rītdienas).

man bail tumsaa vienai kkur iet...
Veel man bail, ka es kaadreiz palikshu veca un krunkaina, un ...

Vērts ir baidīties tikai no kara.Pārējās lietas ir dabiskas mūsu pasaules sastāvdeļas.
Kāpēc gan būtu jābaidās no dzīvniekiem un tumas?Es mīlu naktis ar skaidrām debesīm,tad var vērot zvaigznes..Un zirnekļi drīzāk baidās no mums.
Bet visādi ķēmi ir mūsu fantāzijas auglis.Un ar burvestībām mums neko nevar padarīt ja mēs tām neticam.

navaru atbildēt, jo sanāk kā kuru reizi...
bet piemēram varētu būt, ka no visiem variantiem pa druskai
bet ka tā riktīgi padomā tad..
bet tā jau laikam no nāves

man bail no zemestriiceem nezin droshi vien taapeec ka no vinjaam var teikt nav iespeejams izglaabties

vēl man ļoti bail no tā, ka kādu dienu pārvērtīšos par Lordu Voldemortu...

No kara! Kā mums reiz vēstures skolotāja teica: "Nedod Dievs, jums karu kādreiz piedzīvot!"

kaadreiz baidiijos no tumsas, vairs nee.

no vairākām.. karš- pats par sevi kkas briesmīgs, kaatstrofas- arī.. no nāves, manuprāt nav tik bail, bail ir no tā, ka tā varētu būt sāpīga.. bet no pašas, nē.

No nosauktajām lietām jūtu,ka bailes man ir no nāves,kaut gan tas ir diezgan muļķīgi,ne?! Tāpat kādreiz jau tas brīdis pienāks...
Nebaidos ne no dzīvniekiem un pa tumsu vienai man patīk staigāt.No katastrofām...hmmm,būtu interesanti piedzīvot kādu cunami vai viesuļvētru un izdzīvot,tādu pieredzi divreiz dzīvē neiegūsi!
P.S.Ja redzēšu kādu paranormālu parādību vai piedzīvošu karu,tad pateikšu vai baidos vai nebaidos

Šķiet man bail ir no nakts tumsas, jo es domāju, ka tur mīt briesmoņi...... It sevišķi, kad naktī ej pastaigāties. Tad gan no katra troksnīša var nobīties....

no suņiem. kad esmu viens meža vidū un man uzbrūk suns. brrr

atrasties ļoti šaurā,slēgtā telpā ar daudz cilvēkiem, vai vnk būt saspiestai starp cilvēkiem (fiziski). skan smieklīgi, bet man uzdzen šermuļus. šādās situācijās liekas, ka tūlīt nosmakšu, ka netikšu ārā, prom.

man ir bail mīlēt.

Arāk bērnībā es šausmīgi baidijos no tumsas: Bet tadad. Varbūt no nāves vai kara tas būtu pats briesmīgākais.

Paaraak maz variantu... Es baidos no loti daudz lietaam, jaaatdziist, ka ne gluzi no sheit mineetaam...
Man bailes ir no : augstuma, slepkavaam, zagliem, launiem cilveekiem, pretiigiem radiijumiem, nosliikshanas, nosishanaas u.t.t.

Ljoti sawaadi bet es baidos un wienlaikus sliecos uz tumsu.....

Vis vairāk es baidos no nāves (īpaši no tuvinieku nāves)

Man ir paniskas bailes no zirnekļiem.

Man bail no nezinamaa... tatad naaves...

Es personīgi ļoti katastrofāli baidos no mūsu vecajiem labajiem garkājainajiem dargiem - zirnekļiem! LAi arī cik smieklīgi tas izklausītos tās tiešam ir paniskas bailes.

Bet cilvēki baidās no daudz kā un tā pat arī es. Piemēram neviens tak negribētu lai tagat sākas karš vai ne (vai varbūt gribētu?)? Arī no tā ir jābaidas. Un no dabas katastrofām tā pat. Ņemot vērā to vētru kas plosās pašlaik domāju ka nevienam tas neliekas sevišķi patīkami vai ne?

Manuprāt bailes izpaužas dažādi un arī to cēloņi ir dažādi tšpēc ir grūti noteikt vienu tādu konkrētu lietu vai parādību.

No nāves savas un radinieku!

Ne viena no šīm lietām. Patiesībā visvairāk man ir bail no tā, ka no manām bailēm varētu ciest kāds cits kā rezultātā es cenšos nebaidīties pilnīgi ne no kā. Lai gan ir dažkārt muļķīgas lietas no kā nobīstos un tad uzreiz skatos bailēm pretī kā rezultātā šīs bailes pazūd.

Principā lielākoties no tumsas. netīk vienatnē klaiņot pa tumsu. lai gan kad ar mani ir vēl kāds, tad tajā pašā tumsā jūtos ļoti labi. pārējās pieminētās lietas .. precīzāk tieši pievelk aiz ziņkārības, nevis atbaida.

no kara, tumsas un dabas katastrofām.

KARŠ! viennozīmīgi karš! īstas šausmas! Ar mūsdienu tehnoloģijām nav svarīgi kas karotu ciestu VISI!
Vairāk vai mazāk lielākā daļa baiļu saistās ar nāvi visādā ziņā ar lietām uz to ejot! Es navarētu teikt ka gluži baidos no nāves manuprāt tas nav nekas traks! Kopš tās reizes kad gandrīz noliku ķelli man vairs nav bail no nāves kā tādas. Vienas nopietnas bailes man ir Nākotne. galu galā neziņa taču izraisa lielākās bailes! Iedomājies ja kādu no jums pilnīgā neziņā palaistu tumšā izstabā ar aizsietām acīm, pieliktu klāt savdabīgus saundefektus ar ieteikumu izvairīties no asmeņiem kas šur tur var izlīst no zemes! (Protams apsēju noņemt nebūtu iespējams) Emocijas tajā momentā jau būtu ļoti foršas!

Ehhhhh.....murgs...murgs....

no cilvēkiem.

Ciest nevaru kukaiņus un tamlīdzīgus glumekļus-fui, fui, fui.
Bieži vien neeju peldēties ezerā jo bail no zivīm...

Bail no indīgiem dzīvniekiem (bet ne paniski)
bet visvairāk bail zaudēt sevi...

Es laikam visvairāk baidos no dabas katastofām.Ka es nespēšu aizbēgt un nokļūt drošībā.Arī no kara baidos.Piedzīvot negribētos.Brr...

Ēūū, kāpēc nav vispopulārākais variants "cits"? Bail? Ēm, kara un nedaudz trīsas parauj uz lielu tumsu un vientulību. Tomēr no dabas katastrõfām nav bail - pie mums tādas nav, kuras tika minētas, par globālo sasilšanu nerunāšu - īpaššs eksemplārs.

no dzīvniekiem, no lieliem, glumiem dzīvniekiem, kas varētu tevi dzīvu apēst vai izķidāt, vai sakost vai vēl nezin ko.

...manu baiļu vēsture...

bērnībā man bija bail no tumsas un augstuma, tad tikai no augstuma, tad ne no kā, bet tagad es atkal tā kā tāds bērns baidos no tumsas, bet cenšos pārvarēt, baisi it īpaši kad esmu viena!

man beerniibaa bija bail no tumsas, tikai peec kaadas shausmenes,bet taa ne...njaa, no augstuma man arii vienmeer bijis bail, lai gan, nu jau nav tik traki ,kaa kad biju mazaaka man pat uz 3 staavu bija bail kaapt...tagad vairs nav tik traki, lai gan es balsoju par naavi...karaa mirst tapeee, pa to baidiities ir tas pats, kaa par naavi... un manupraat visi baidaas mirt....un man shkjiet, taa tam arii jaabuut....bet tas taa, manas domas

Vispār no šīm visām lietām man nav bail, visvairāk cilvēkam jābaidāsno vientulības..
Tikai iedomājies.. tu paliec viens.. bez ģimenes.. bez draugiem.. bez paziņām.. u.t.t.
Jābaidās nejau no nāves vai kā cita bet no atbalstītāju pazaudēšanas.. ja ir ģimene un draugi var pārdzīvot visu..

Man nav bailes no dabīgas nāves (vismaz pagaidām) - ja tā pienāk vecumdienās.
Bet nu man bail ir no kara, dabas katastrofām un tad vēl mazliet no zirnekļiem

ziemā ir bail no tumsas. kāpēc, nezinu.
tā ir bail no dažiem dzīvniekiem, piemēram, tādiem, kuri tev var iekost, tevi saplosīt dzīvu utt.
bail no dažām dabas katastrofām, mazliet no nāves.

man uzdzen šausmas daži rāpuļi, NLO, karš, bet visvairāk - tumsas. un vēl no dabas katastrofām.