Nju kaa tad ir???Ticat???Es saubos,bet ja nepastaav,tad kur peec naaves nokljuust cilveeka gars???Kaadas ir juusu domas??? :blink:

Viņpasaules iztrūkums nav nekāda problēma, garam nekur nav jāpaliek, jo tāda gara nemaz nav.

es ticu.... un ticu arii tam, ka dveesele i un neku nepazuud!

gan jau kaut kas ir!!! Jo kaut kas jau darbina mūsu laika motoriņu!!! Kauc kāda enerģija jau ir! Nekas neiet zūdībā gan jau kaut kas līdzīgs renkarnācijai jau notiek pēc kāda laiciņa kad enerģija atjaunojas...bet varbūt es šovakar par daudz iedzēru!!!

Tā enerģija nenāk no dvēseles, bet no tā, ko mēs uzņemama, kā, piemēram, pārtika. Tad mēs to pārstrādājam, izdalām daudz siltuma un vēl nedaudz citu enerģijas paveidu, enerģija nekur nav zudusi, taču entropija ir palielinājusies ( mums zināmā pasaule iet uz galu, citiem vārdiem sakot ). Dzert vajag mazāk, tad nenāks muļķības galvā.

Un enerģija neatjaunojas kā tu te iedomājies, tā vismaz māca enerģijas nezūdamības likums.

Nu... ko tur ticēt vai neticēt? Var ticēt un var arī ne, bet zinātniski jau to tāpat nepierādīs (droši vien). Cilvēka gars... nu kā to ņem, vai tas, kas ir mūsos iekšā ir gars? Vispār te ir baigā filozofija. Patiešām, iespējams, ka it kā ķermenis ir miris, nedzīvs, bet "mūsu gars" turpina dzīvot tajā pašā ķermenī, tikai kādā paralēlajā dimensijā, kur viss ir tāds pats, kā tajā, kur tu esi miris. Varbūt, ka šādu "dimensiju" ir bezgalīgi daudz, katram cilvēkam sava. Un savukārt garam paralēlajā dimensijā sava utt. Un jā, enerģija, kas arī tā teikt ir mūsos, nezūd. Lai arī it kā nebūtu enerģijas, tā tomēr ir, kaut nedaudz vai arī, kad nav enerģijas nemaz - tā arī ir kaut kāda enerģija. Tātad mana teorija par cilvēka "garu" pēc nāves - kāda paralēla dimensija, kura pastāv visu laiku un cilvēks, teiksim, vienā dimensijā mirst 49 gadu vecumā, bet citā 59, bet vēl citā 85, protams, var būt viskautkā, bet... kāpēc lai šī nebūtu viena no teorijām?

es neiedomājos es vienkārši apsveru domu ka dzīvība ir kas līdzīgs planētām kuras...tā teikt rodas ar magnētisma palīdzību utt.
Citiem vārdiem sakot cilvēks ir musarmašīna kas dzīvo pateicoties visādiem pārpalikumiem kurus savāc.....

un par to dzeršanu....beidz man patīk izvirzīt teoriju, kuru pati neprotu nofurmulēt!

Nez..manuprāt ar to dvēseļu padarīšanu ir tā- kādam nomirstot, tā paliek te pat uzzemes un gaida...gaida kādu jaunzimušo, kādu, ka nepieciešama dvēselīte...jā, laikam jau izklausās stulbi, bet tā man liekas..heh

Man tuva šķiet kristiešu izvirzītā teorija.

Ka, jā būs dzīve pēc nāves.

Teorētiski-visvisādi poltergeisti,rēgi kas apsēduši vecas pilis utml ir mirušu cilvēku gari. Bet praktiski- kāda gan cilvēkam būtu jēga no tāda gara,ja jau sen zināms ka dzīvībai svarīgas funkcijas tas nenodrošina? Es domāju ka tāda lieta kā cilvēka gars nepastāv. Un par tiem gariem neņemos spriest,jo neesu redzējis

Es teiksim ticu tam jo no kurienes mums būtu tāds jautājums kāds taču to nav izzīzis no pirksta. Ja rodas šāds jautājums tad daļacno tā ir pozitīva.

Es uzskatu ka viņpasaule existē ,jo kur gan nonāk dvēseles pēc miršanas un kur spoki vēlas nokļut kad viņi to nevar. Tad viņi tik spokojas kur viņiem likts.

varbūt ir varbūt nav...nu vispār man liekas ka cilvēka gars pēc nāves iemiesojas atkal cilvēkā un piedzimst no jauna..bet neko no iepriekšējaas dzīves neeatceras, tad jau sanāk ka nemaz nepastāv viņpasaule, bet varbūt atkal viņi dziivo tur...nu nez

Neticu gan. Un nez vai arī kas tāds pastāv. Jo, kad cilvēks nomirst viņš taČu pārstāj domāt utt. Vai vispār esat domājuši kādreiz par to, ja tu nomirsti un vēl domā? Tā sajukt prātā varētu.

Un par tiem gariem - es vēl mazāk ticu, ka kaut kas tāds iznāk no ķermeņa.

Un ja tāda vieta pastāvētu - pirmkārt tai vietai vajadzētu būt nenormāli lielai, jo cik gan cilvēki nemirst!
Un vēl - kādā stāvoklī cilvēki tajā vietā nokļūst? Tādi, kādi viņi nomirst? Un ja nomirst sakropļoti tad arī tādi viņi tur aiziet? Nabaga pārējie..




skow

Zini kā savādāk? Tu nomirsti... tevi apglabā... tu lēnām satrūdi, kā visa dzīvā radība... viss... tur arī dzīve beidzas.
Nav garu, nav dvēseļu un sirds nav orgāns, kas rada mīlestību... Patīk vai nē, kož acīs vai nē, bet tā ir sūrā, grūtā dzīves patiesība. Ir jauki, ka cilvēki kaut kam tic, prāta nostūrī nojaušot, ka tās ir tīrās blēņas. Ticiet tālāk, mīļie un neklausieties tādās neticīgajās kā es!

Pierādījumus, pierādījumus! Pašreizējā zinātnes attīstības stadijā dvēseles existenci nevar ne pierādīt, ne noliegt [tas, ka tā nav vēl nav atklāta, nenozīmē, ka to neatklās nekad], tāpēc nav korekti apgalvot, ka "šitā, lūk, ir patiesība".

Ticu es tātad, ka dvēsele [plašā nozīmē] existē, un pēc nāves paiet kāds laiciņš, kurā tā izvēlas mērķus un līdzekļus nākošajai dzīvei, un pēc tam reinkarnējas.

Nju me laikam tic...

Neesmu paarliecinaata vai gars vispaar kaut kur nonaak un kaapeec gan, lai tas nonaaktu? Tu piedzimsti, dziivi un mirsti- kaapeec gan, la buutu kaada mateerija, kas nonaak vinjpasaulee?Ir diezgan mulkjiigi tam ticeet tikai taapeec, ka mums gribeetos, lai taa ir!

nju jaa pastaav.... a kas ???????????
pastaav viskkas kam netic
es domaaju... ka nekas taapat vien nav bez iemesla...
repektiivi = visam ir savs iemesls, un nekas nevar tapt no nekaa...

Es ticu, ka ir, viena iemesla deel - esmu optimiste un tas liek domaat, ka ar beigaam viss nebeidzaas un beigas ir tikai saakums.
TAs vnk lauj dziivi tvert vieglak un no tik daudz kaa nebiities...

Jā, ticu gan, jo nedomāju, ka pēc nāves varētu būt mūžīga tumsa un nebūtība. Kā tad tās visas runas par cilvēka nemirstīgo dvēseli??? Tā kaut kur paliek. Daudziem ir bijuši" brīdinājumi" un ziņas no viņpasaules. Kādēļ par turieni vēstīts VISU tautu mitoloģijās? Es tam ticu.

Nu, tā kā zināms, ka ir masas nezūdamības likums, un tā kā viss, kas notiek mums apkārt, liecina, ka nekur jau nekas nepazūd, tad - jā, ticu (bet īpaši par to nedomāju) !

Un tad, ka ir enerģijas/vielas nezūdamība? Tu sapūsti, bet nekur nepazūdi. Nekādu viņpasauli tam nevajag.

Noteikti ir (tikai nevaru pieraadiit )!!! Neviens cilveeks nespeej iedomaaties sevi neesošu...taa it kaa viņa nebūtu...un dveesele tak ir nemirstiiga...!!!vismaz maneejaa noteikti

Tas drīzāk no smadzeņu darbības un pasaules uztveres īpatnībām.

Nu gan filozofiska tēma. tā man atgādina Astrīdas Ligrēnas grāmatu "Brāļi lauvassirdis"Tomēr ja jau sāku par to domāt, tad manas domas ir tādas. cilvēks nomirst, tiek apglabāts, satrūk, kaulņi izbalo Bet, kur gan paliek viss tas ko cilvēks ir domājis, jutis, un kur paliek tas ko mēs saucam par saprātu? Manas domas laikam ir tādas, ka tas viss pārceļas, kaut kur citā laikā dimensijā, vai arī īedzimst kādā citā. bet varbūt tā arī ir tā enerģija kuru mēdz dēvēt par kosmisko enerģiju? Viennozīmīgi nav ne debesu ne elles. drīzāk ir kāda vieta, kur nonāk viss tas ko sauc par dvēseli un vienkārši turpina dzīvot...

Šiten var filosofēt bez sava gala... nu tad es bišku pafilosofēšu!

So, manuprāt, tā dvēsele ir aura, dzīvības enerģija, karma, nu tas daudzais par ko ir rakstīts NK pavedienos, dvēseles starojums & stuff. Kaut kur liekas rakstīju, ka dvēseles nav nu, bet enīvei, tas bij domāts par tām muļķībām, kuras lidinās apkārt debesīs, meklējot jaunu ķermeni. Tātad, tā enerģija, kura ir mūsos, dvēseles starojums vai kaut kas tāds, manuprāt, nekur nepazūd, jo tas ir kaut kas netverams, tas nevar tā vnk pazust. Ir šausmīgi daudz dažādi materiāli, raksti un visādas muļķības, bet es esmu lielu daļu lasījis un tomēr daļai arī ticu. Bet nezinu, vai tiešām ir kāds, kurš tiešām redz to enerģiju, ne jau viss ir ticams, bet tā kā esi ļoti gribu ticēt, ka šī pasaule nav vnk tas viss pelēkais... ir tiešām īsti gadījumi, kad cilvēks, zinātniski nepierādāmā veidā tiek izdziedēts, vai izdziedējas no vēža, piemēram, un ne tikai. Bet diemžēl nav, laikam, neviena, kurš varētu pastāstīt par viņpasauli un kas vispār notiek pēc nāves. Es neuzņemos atkal izdomāt kārtējo loģiskā cilvēka izgudrojumu, kur paliek cilvēks pēc nāves, bet nu tā vnk pazust, manuprāt, var tikai ķermenis. Atkal jau adduramies pret to, ka cilvēks ir pārāk neattīstīts savā prātā lai varētu izprast ko tādu, kā cilvēka enerģijas un to kas neizskaidrojams.

Dvēsele jau nekur principā nevarētu pazust, pazūd tikai ķermenis, un droši vien arī apziņa, atmiņas un viss pārējais, paliek tikai plika dvēsele, un pēc nāves droši vien ar to kautkas notiek, bet iespējams tā vienkārši paliek, izzūd, vai arī aizmieg..

muusu senchi uzskatiija ka cilveeka dveesela nonak pie dieva, kerneis tiek aprakts, bet pie vinjiem paliek velis.
sava zinjaa es ticu vinjpasaulei, jo negribeetos ticeet tam ka ar sho viss arii beidzas... ir gruuti iedaamieties kas tad varetu sekot taalaak. jaa prtams ir shiis ticiibas par paardzimshanu citaa buutnee, varbuut tas vareetu buut intrsanti, bet kas notiek ja cilveeks ir jau sazin kuro reiz paardzimusi dveesele? vai no taa nevar nogurt?
sava zinja amni tas nesatrauc, jo kautka negribas ticeet ka amna dziiviiba karaatos mata galaa... laigan who knews? tad jau redzees

Dā, kuram tad gribētos. Tas taču ir tik pretīgi- Dzīvot dzīvi, gaidot kaut ko, kas notiks pēc nāves. Jeb baidoties no tā. Vienalga, vai tur aizplūst dvēsele, aura vai huiviņzinkas, man piemēram labak gribētos, lai arī tās zārkā sapūst kopā a manu ķermeni.



Skaisti jau, bet tas pats Dievs itkā tapa no nekā. Nu ti viņš vispār netapa, viņš jau bija, kopš....



Ja nu vienīgi no tā, ka pēc mūsu nāves dvēsele izcietīs sodu par to, ka mēs esam tvēruši dzīvi viegli ka tu saki



vai vispār neeksistē.

Rezumē- es ticu, vai vismaz ceru, ka viņpasaule nepastāv. Mūžīgi mūžos - āmen.

Neciešu,ja cilvēkiem nedarbojas iztēle,viss jau nav matemātiski un vēl kaut kā pierādāms..
Shadowstalker,neizprotu tavu milzīgo vēlmi pierādīt visiem,ka tādas viņpasaules nemaz nav,man ļoti patīk viedokļu dažādība,tas jauki,ka tu domā savādāk,bet nevajag jau ar visām varītēm censties noliegt nezināmo un mistisko Sava aura ir katram cilvēkam(šoreiz tikai par cilvēkiem),pēc tā nāves tā nekur nepazūd_varbūt tā iemiesojas citā ķermenī,varbūt nonāk kādā citā pasaulē(hmm..dimensijā?),mums tas ir vēl neatklāts lauciņš,bet uz pasaules ir tik daudz mistiskā un grūti izskaidrojamā.Nav brīnums,ka neviens nezina,kas notiek pēc nāves,mums vnk nav tiesību to zināt,jādzīvo ir tagadnē.

Cilveeka gars peec naaves nonaak pudelee.... konditorijas cehaa
Tapee kukas rullee
joks!

Cilveeks peec naaves nonaak,kaut kadaa primaaraa laukaa[aizsaulee...]
ai nu ir vnk tik daudz versijas, ka man bail, ka shamie sajaukushies kopaa... un tagad es izklausiishos peec kkaadas tur kristietes-budistes...

es ticu reinkarnaacijai-paardzimshanai

100%
Nevar neticēt!
No kurienes tad parādās visi spoki?

Es ticu. Ne paradīze un ne elle, man liekas tā ir kaut kāda cita dimensija, pilnīgāka nekā tā, kurā dzīvojam. Bet es neticu tiem eņģelīšiem, kas tur sēž uz mākoņa maliņas un spēlē kokli vai ko tur.

Neticu ne tam,ka pastāv nemirstīgs gars,ne arī viņpasaules.Manuprāt,tas ir vistīrākais baiļu rezultāts.Mums bail mirt,tāpēc viens,divi! un Tev taps dota nemirstība un labāka pasaule... Kaut kas tur nav tīrs.Un tie,kuriem nav bail no nāves (šeit es domāju citas ticības) nesludina k-kādu Paradīzi,bet mauc pa pārmiesošanās līniju... visi grib dzīvot mūžīgi.Nu nebūs tā,nebūs.Sapūs i rociņa,i kājiņa,i mazā smadzenīte,kuras iztēle ir vienīgi supersmalku nervu savstarpējās mijiedarbības rezultāts.Vai tad anatomiju nemācāties?Nu,vismaz bioloģiju?!Gaļa mums ir galvā,mīlīši,gaļa,nevis rozā mākonis ar ēteriskām vielām!!!
Zin,kad vienreiz iemauc smadzenē ar visiem pieciem,tad tā ticība viņpasaulei k-kur pazūd.

ljoti iedvesmojosa runa nav ko teik...

Es tikai konstatēju faktus.Tā ir mana pārliecība un kad par to visu sāku runāt,širmis mazliet aizkrīt.Piedodiet,ja kādam sabojāju ēstgribu,bet rediģēt jau nu neiešu.Man patīk pateikt tieši.

patiesiba es pat saku piedomat ka ta ari ir...nju ta ka tu tur raxtiji.
bet kas tad pec tavam domam ir spoki?

Mierīgi atļaušos atbildēt viņa vietā (un savā arī) - spoku nav

Ja runa par viņpasauli, tad es arī tādai neticu. Pēc nāves ir tas pats, kas pirms piedzimšanas - nekā nav. Vai mēs skumstam par to?

bet ir tachu tik daudz pieradijumu,ka spoki ir....nu kaut vai tas pasas bildes kur kaut kada miglinja...

Ē... kopš kura laika bildes ir pierādījums? Jebkurš fotogrāfs-profesionālis ir spējīgs uzrakstīt dučiem iemeslu, kāpēc tas tā var sanākt. Un visi iemesli būs gauži dabiski.

ne nu piemeram vieta kur es dzivoju atrodas viduslaiku pils. un tur ir many stories par sito temu.bet ir ari bilde kura ir divi turisti un blakam viduslaiku terpa terpta ena...
un tad vel mana bernibas bernudarza audzinataja kas to laik stradaja par apkopeju ieprieks minetaja pili,stastija ka vinja spocinjs palidzot kartot kreslus...
nja es saprotu ka viss k-ko jau var izdomat,bet tomer pamata jau ir k-kas...

nu vispaar jau man liekas, ka peec naaves ir kaut kas labaaks, bet es tak to ,protams nevaru zinaat, neviens to nevar zinaat , bet man loti interesee, vai man paraaadiisiem tunelis ar gaismu galaa , varbuut taa IR tasniiba, bet kas to lai zin, viss ir paraak nekonkureets un izfantazeets

Cilvēks nonāk pudelē kura ir diezgan līdzīga parastai minerālūdens pudelei...par tālāko gaitu, kas notiek pēc ielīšanas pudelē nezinu ; )

Bet, ja nopietni.Tad tāda ir.Man ir divas versijas, kāda tā varētu būt, bet negribas tērēt ne savu, ne arī tavu laiku rakstot to visu

Es ticu visam kam! Ticu viņsaulei, aizsaulei, aizmugursaulei...
Bet nē, ja pa nopietnam, tad es tomēr vairāk turos pie tā uzskata, ka cilvēka gars pārdzimst, nevis nonak viņsaulē...
Pēcāk, kad reinkarnāciju cikls pabeigts, tad cilvēks paliek tajā pašā viņsaulē, ja nesasniedz mūžīgo meditāciju...

Es ,protams, ticu, ka ir viņpasaule...
Es gan nevaru paskaidrot kādu to iedomājos, taču ganjau, ka ir. Vienīgi es vēl aspveru iespēju, ka cilvēka gars reinkarnējas......bet kkas noteikti ir vēl bez šispasaules!!

es njez...kameer man neviens nav neko pieraadijis nekam neticu
Vareetu jau buut,ka kaut kas TAADS pastaav....Nu njez...pff

noteikti ka pastaav,pieraadijumu tam nav jo pagaidaam nav radusies kaada telekanaala reportieriem innterveet vinjpasaulee dziivojoshos,bet gan jau pashi arii vinjaa nonaaksim un tad uzzinaasim kas un kaa

tas ir kas liidziigs kas notiek peec naaves bet nu.... cilveex dziivo savu dziiviiti un tad kaadu dienu BLIIKSH un redzami rozu vainagi un raudoshi cilveeki. bet mees dziivojam ilgi katrs cilveeks ir noziimiigs ... kur paliek muusu domas sapnji izjuutas dveeseles alkas mokas un veelmes? tas sastaada vinjpasauli! taa nebuus zeme pa kuru staigaasim bet taas buus emocijas kveelaakaas ilgas viss viss no kaa sastaav muusu dziive... tas nekad nepazudiis... tas paliks muuzhiibaa... vienmeer...

Jā, es tam ticu, vismaz ļoti gribu ticēt, jo man kaut kā nav saprotams kā var vienkārši nomirt un nebūt.. ehhh..
Bet varbūt mēs sākam dzīvot citu dzīvi un reinkarnējamies citā pasaulē iepriekšējo dzīvi vairs neatceroties.. Mūžam neatbiltētie jautājumi.. brr