Vispar '"Pasakzeme"' ir baigi forsa!!! iesaku izlasit, nenozelosi!!!

Žēl, bet nācās nobalsot par "Esmu (nepatika)", lai gan atbilstošāk būtu vienkārši "Esmu" (kāpēc nav tādas iespējas???). Jo patiesībā nevaru teikt, ka nepatika - mani šī grāmata neaizrāva. Manuprāt, tur pārāk daudz visa kā sabāzts kopā. Pārāk daudz nereālu notikumu. Nereālu tādā nozīmē, ka tie šajā stāstā ir nereāli, nevis dzīvē. Piemēram, puika, padsmitgadnieks, mūsdienu datorspēļu cienītājs u.tml., nonācis Pasakzemē spēj divkaujā ar zobenu pieveikt šīs pasaules labāko karotāju, pieaugušu vīrieti. Ja vēl stāstā tam būtu jel kāds pamatojums... Lasot šo vietu, man palika neērti par autoru izdomas spēju.

Citādi, - laba lasāmviela, tāda, ko atceras.

Jā, lasīju. Tad vēl neaizdomājos par to, kā puika var pieveikt vīru zobencīņā, bet ideja pati par sevi man patika. Pirmā daļa bija krietni labāka par otro, kuru lasot, ja kļuva garlaicīgi.

Bet vispār grāmatiņa tīri tā neko!

Jauka grāmatiņa, līdzīga daļēji Lindgrēnas "Brāļiem Lauvassirdīm". Un tā kā tā ir pasaka, tad jau tur var notikt brīnumainas lietas. Arī nereālas cīņas.
Galvenais, ka uzvar labais, draudzība, gribasspēks. Tur var atrast daudz gudru domu (kaut vai - ka mirušie nav miruši, kamēr vēl kaut viens viņus atceras).
Ir vērts izlasīt!

Man tiiri labi patika, bet tomeer rakstiitais skjita kaut kaa.. nu kaa lai pasaka.. samociits - taa laikam buutu vis preciizaak. Man tieshaam likaas, ka Holbeini ir ljoti mociijushies sho graamatu rakstot - bet varbuut ka mociijies bij tulkotaajs. Buutu interesanti palasiit orginaalu

Esmu redzējisi to grāmatu, nevairāk!

Intresanta doma, skaista pasaule, samocīts sižets - tātad es balsoju par vienkārši esmu.

Pievienojos Geta, Echo3 un Saulei Pazarei - grāmatu izlasīju, bet tā nepārliecināja.

Pirmo reizi dzirdu. :blink:
Tādēļ arī mana balss aizgāja uz variantu : pirmo reizi dzirdu...

jā, es arī laikam vienkāŗsi esmu. par samocītību piekrītu.
Patiesībā, vienīgais, kas man patika, bija grāmatas beigas.

Nu esmu gan šādu grāmatu lasījusi...Man jau likās tīri interesanta, lai gan lasīju to baigi sen...takā vnk esmu, laikam.

Man patiesiibaa patika...

jaa shii gramata ir vienkarshi super!!! zhel tikai ka vairs isti neatceros... bet zinu ka man taa patika un vel joprojam patiik
iesaku visiem ieslikt shis gramtas dziles

Katrā ziņā šajā grāmatā bija tiešām dažas labas idejas, daudzas vietas ir tiešām citēšanas vērtas.

es lasiiju jau baigi sen, bet atceros, ka biju staraa par shito graamatu... es nobalsoju, ka esmu, un man likaas super...

*un man veel likaas, ka man vieniigajai kau kas tac vareetu patikt...

Ak! Mana pirmā fantasy! Nu protams, ka mežonīgi patika, un patīk vēl tagad! Un pie Rangariga nāves es vienkārši apraudājos! *šņuks* Tas tik' bij' pūķis!

aiii! taa ir lieliska graamata! ljoti aizraujosha un miilja, un skumiiga zheel, ka nevienam rezhisoram nau ienaacis praataa filmu uztaisiit! buutu cool.

Nobalsju, ka esmu un likās super. Kaut arī viņu lasīju ļoti, ļoti sen un pat vairs īsti neatceros visus notikumus... Toreiz par grāmatu bju sajūsma!

Man ļoti patika ši grāmata. Noteikti iesaku izlasīt arī citiem. Nenožēlosiet.

Bet tā ir mana mīļākā grāmata , savā mūžā esmu viņu izlasījusi vienu reizi. Pirmo reizi mēģināju 7ņu gadu vecumā izlasīt, nesanāca, un tad desmit gadu vecumā izlasīju.
Beigās protams nošokējos, ka tā bija viena nakts
Domāju, ka varētu pārlasīt šo grāmatu, skolai.

Vienkārši esmu.
It kā palasīt jau var, bet nekas baigi īpašs, priekš manis tā bija kārtējā grāmata, ko izlasīt un knapi atcerēties. :/

Varbūt arī samocīts sižets, bet nobalsoju par esmu un patika. kad es lasīju, iedomājos to visu un jutu līdz.
Likās liels sasprindzinājums tad, kad domāju, ka tūllīt ļaunais uzvarēs labo. Man šī grāmata ļoti patika, lai cik samudžināts sižets tai nebūtu.

Esmu lasījusi, un nekādā baigajā sajūsmā neesmu, grāmata kā un grāmata ir OK...lasīt var!!!

lasīta šī grāmata ir ļoti sen un ir pat pārlasīta 2 reizes un joprojām atceros ar sajūsmu šo grāmatu ļoti patika!!!!

Lasīju diezgan sen, vismaz 7 gadiem, tāpēc kādu brīdi domāju, vai esmu lasījusi vai ne. Atcerējos, ka esmu, kā arī sižeta sākumu, kur zēns g;aja meklēt māsiņas dvēseli vai ko tādu.

Tiesa, nepavisam neatceros uzdevumus, kas viņam bija jāveic. Līdz ar to droši vien tā arī man ir viena no grāmatām, kas kaut kad izlasīta un tad aizmirsta.
Bet vispār ir tīri laba, tāda bērnu/pusaudžu fantāzijas grāmata.

Kaut kad ĻOTI SEN, t.i. 90. gadu sākumā lasīju gan, un cik atceros, tad visnotaļ patika

Lasījusi esmu. Kaut kad ļoti, ļoti, ļoti sen. Atceros, ka bibliotēkā ņēmu vairākas reizes, tas, acīmredzot, norāda uz to, ka patika. Atceros par puiku un viņa mazo māsu, tomēr neatceros neko vairāk un sīkāk, tāpēc šoreiz nevaru spriest par to, vai man patiktu tagad.
Atceros to, ka tajā grāmatā bija karš. Turklāt... toreiz, kad lasīju man patika arī vāka noformējums, tomēr vairāk neko īsti neatceros.

Bērnišķīgi, tas tiesa, nebija dziļākas domas tajā visā iekšā, bet, tā kā pirmo reizi lasīju agrā bērnībā, tad man tiešām patika, jo stāsts visumā ir interesants.
Ļoti patika attieksme pret nāvi un mirušajiem, skaisti - viena no nedaudzajām labajām domām šajā gramatā. Ļoti patika arī vieta, kur Kaivalonas princis stāstīja par senajiem laikiem, kad valdījusi tehnika, un kā izcēlusies milzīgā aiza. Man kā apokaliptiski noskaņotai būtnei ļoti patika, kā vilktas paralēles ar mūsu pasauli, pretstatā Pasakzemei, kurā gan ir ļaunums, bet ne tāds, lai iznīcinātu visu pasauli.
Es tomēr ieteiktu izlasīt, jo grāmata ir patīkami lasāma, atstāj jauku sajūtu pēc tam. Ir dažas varbūt mazliet dīvainas epizodes, piekrītu, bet par to zobenkauju - Kims taču ir varonis Kā tāds viņš atnāca, un kā tādu cilvēki viņu grib redzēt, nekā neparasta literatūras vēsturē
Varbūt drīzāk tā ir sabiedrības vaina, ka varonis ar zobenu rokā tai vēlarvien liekas varenāks par tādu, kas pasniedz maizes gabalu trūkumcietējiem.

Viena no bērnības TOP grāmatām. Toreiz neaizdomājos par sižeta nepilnībām, tiesa, ievēroju neveiklo valodu, bet norakstu to uz tulkojumu. Stāstam piemita savdabīga smarža - varbūt tipogrāfijas aromāts pie vainas, bet galvenokārt atceros grāmatu tieši smaržu ainu dēļ, ko tā manī radīja. Joprojām vērtēju šo darbu visai augsti kā kvalitatīvu bērnu literatūru, lai arī, piemēram, Lindgrēnas "Brāļus Lauvassirdis" nepārspēj. Arī patika darbā izteiktās domas par nāvi.

Jep, arī man tā bija viena no mīļākajām bērnības grāmatām, tāpēc nesen sagribējās vēlreiz pārlasīt, kas un kā. Kamēr atcerējos nosaukumu, pagāja laiks - man nezkāpēc likās, ka grāmatas nosaukums bija "Brīnumzeme".

Starp citu, šai grāmatai ir vairāki turpinājumi. Oriģinālvalodā "Pasakzeme" saucas "Märchenmond/Magic Moon", bet turpinājumi ir "Märchenmonds Kinder/Children of Magic Moon", "Märchenmonds Erben/Heirs of Magic Moon" un "Die Zauberin von Märchenmond/The Sorceress Of Magic Moon". Varbūt kāds ir tos redzējis latviešu vai angļu valodā? Visvarenais Google man nevarēja palīdzēt.