Triju vārdu stāsts Opcijas

[Vinky]

Spēles gaitā top stāsts, kurā katrs pieliek pa trim vārdiem. Piemēram, ir iesākts stāsts:

Frodo staigāja pa mežu

Nākošajam cilvēkam ir jāiekopē savā atbildē jau uzrakstītais stāsta fragments un beigās jāpieliek vēl trīs vārdi:

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko __ __ __

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija

[Ashly]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa

Šo rakstu rediģēja Bafija: 03.10.2003 12:59

[Ashly]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāki kā Strupa mikstūru katli un

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki.

[Ashly]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs

[Eowyn]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un

[Ashly]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no

[Anetta]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam

[Kristaps Gebello...]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo.

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš

[Kristaps Gebello...]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū.

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu,

[Eowyn]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par

[jefeniite]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta

[Ashly]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam