Triju vārdu stāsts Opcijas

[Vinky]

Spēles gaitā top stāsts, kurā katrs pieliek pa trim vārdiem. Piemēram, ir iesākts stāsts:

Frodo staigāja pa mežu

Nākošajam cilvēkam ir jāiekopē savā atbildē jau uzrakstītais stāsta fragments un beigās jāpieliek vēl trīs vārdi:

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko __ __ __

[Nihil]

Frodo staigâja pa meþu ar savu dubïainâko cepuri, kuru viòð mazgâ, protams, dubïos. Viòð gâja dziïâk cerçdams sastapt kâdu ïaunu un melnu jâtnieku, rozâ apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viòð sastapa mazu mîïu ezîti. Ezîtim bija asas ausis, ar kurâm viòð tobrîd bakstîja vecu sunainu celmu, kurð auga meþâ. Apbçdinâts Frodo iespçra nabaga ezîtim, bet ezîtis atguvies no lielâ reibuma sâka klusi saukt palîgaa. Kaut kur tâlumâ, ak vai, kas liels izlîda no veca apsûnojuða zâbaka, izdveðot baisu skaòu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viòð nodomâja, ka bûtu jauki izstaipît lokâs sagriezuðos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepðanu nebija nemaz jâuztraucas. Tâpçc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tâpat vien atstâs sçþam uz savas dzimtâs zemes niecîgâ istabâ ar seðiem maziem siveeniem." Un viòð gribçja sivçnus sabâzt mikroviïòu krâsnî, izraustît tiem uzacis. Te izlîda íirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvçtku lampiòas nevisai labi deg, turklât jûsu brçka kasa man kaklâ. Esmu astmatisks, îgns, ar daþâdâm lçkmçm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespçra íirmim, bet íirmis prom negâja un teica: "Iekams sivçni mani nepabaros ar tikko ceptâm bulciòâm!"
Sivçni sabâza bulciòas lielâ celefâna maisiòâ ar mazâm, smirdîgâm rozîtçm pretîgi zaïâ krâsâ.
Drosmîgais Arbûzs izlîda no augïu groza , apjozies sentçvu jostu aizdikâja uz mazo, koði krâsoto kaplièu, kura izgreznota ar vecâm sçnçm, smirdoðâm olâm un ïoti asâm adatâm, iegûtas baisâs kaujâs diþorku bataljona pimâs rindas zâbakiem norautas, un viòa deguns nebija ne par matu tîrâks kâ Strupa mikstûru katli un Golluma medîbu zâbaki. Tomçr drosmîgais Arbûzs bija iemîlçjies un nespçja aizmirst valdzinoðo gumijas pîlîti no kâda þurnâla vâka "Krokodil". Tâpçc Arbûzam nâcâs jautât Frodo: "Cîgas ir? Stresiòð baigi nâk virsû."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pârvçrtâs par moðíi, ne no tiem neglîtajiem, sacirta þurnâlu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbûzam sentēvu jostu un

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš

[Kristaps Gebello...]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas

[Nihil]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu

[Kristaps Gebello...]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar

[Kristaps Gebello...]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē,

[Anetta]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās

[jefeniite]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās gar zemi, saukdams

[The Shine]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās gar zemi, saukdams "Viva la France!"

[Anetta]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās gar zemi, saukdams "Viva la France!". Frodo apstājās un

[Mastero Jazz]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās gar zemi, saukdams "Viva la France!". Frodo apstājās un rupji lamājoties uzsāka

[Nihil]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās gar zemi, saukdams "Viva la France!". Frodo apstājās un rupji lamājoties uzsāka šķaudīt zemā basā

[Anetta]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās gar zemi, saukdams "Viva la France!". Frodo apstājās un rupji lamājoties uzsāka šķaudīt zemā basā. Arbūzs piecēlās un

[Mastero Jazz]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās gar zemi, saukdams "Viva la France!". Frodo apstājās un rupji lamājoties uzsāka šķaudīt zemā basā. Arbūzs piecēlās un, nicīgi uzlūkojot Frodo

[Anetta]

Frodo staigāja pa mežu ar savu dubļaināko cepuri, kuru viņš mazgā, protams, dubļos. Viņš gāja dziļāk cerēdams sastapt kādu ļaunu un melnu jātnieku, rozā apavos un lielaa melnaa cepuree. Bet viņš sastapa mazu mīļu ezīti. Ezītim bija asas ausis, ar kurām viņš tobrīd bakstīja vecu sunainu celmu, kurš auga mežā. Apbēdināts Frodo iespēra nabaga ezītim, bet ezītis atguvies no lielā reibuma sāka klusi saukt palīgaa. Kaut kur tālumā, ak vai, kas liels izlīda no veca apsūnojuša zābaka, izdvešot baisu skaņu. Tas bija tikai lielais, sliktais vilks. Viņš nodomāja, ka būtu jauki izstaipīt lokās sagriezušos matus. Bet vinja mati bija jau taisni un tikpat taukaini, nu par izstiepšanu nebija nemaz jāuztraucas. Tāpēc notika trakas lietas, kad vilks teica:" Nekur nevilks, tāpat vien atstās sēžam uz savas dzimtās zemes niecīgā istabā ar sešiem maziem siveeniem." Un viņš gribēja sivēnus sabāzt mikroviļņu krāsnī, izraustīt tiem uzacis. Te izlīda ķirmis. "Kas par tusonu? Manas ziemassvētku lampiņas nevisai labi deg, turklāt jūsu brēka kasa man kaklā. Esmu astmatisks, īgns, ar dažādām lēkmēm, bet vienalga man ir baismiigi jautri." Vilks iespēra ķirmim, bet ķirmis prom negāja un teica: "Iekams sivēni mani nepabaros ar tikko ceptām bulciņām!"
Sivēni sabāza bulciņas lielā celefāna maisiņā ar mazām, smirdīgām rozītēm pretīgi zaļā krāsā.
Drosmīgais Arbūzs izlīda no augļu groza , apjozies sentēvu jostu aizdikāja uz mazo, koši krāsoto kapliču, kura izgreznota ar vecām sēnēm, smirdošām olām un ļoti asām adatām, iegūtas baisās kaujās dižorku bataljona pimās rindas zābakiem norautas, un viņa deguns nebija ne par matu tīrāks kā Strupa mikstūru katli un Golluma medību zābaki. Tomēr drosmīgais Arbūzs bija iemīlējies un nespēja aizmirst valdzinošo gumijas pīlīti no kāda žurnāla vāka "Krokodil". Tāpēc Arbūzam nācās jautāt Frodo: "Cīgas ir? Stresiņš baigi nāk virsū."
Frodo uzvilka Gredzenu, un pārvērtās par mošķi, ne no tiem neglītajiem, sacirta žurnālu ''Krokodil'' gabalos un nocirta Arbūzam sentēvu jostu, un pārvērtās atpakaļ. Viņš nespēja paskatīties uz sentēvu jostu, kas mētājās sacirsta gabalos uz viņa redīsu saknēm. Frodo sāka dejot tango ar kaķu mātīti rozā plastmasas maisiņu cepurītē, kad pēkšņi Arbūzs greizsirdības lēkmē nometās gar zemi, saukdams "Viva la France!". Frodo apstājās un rupji lamājoties uzsāka šķaudīt zemā basā. Arbūzs piecēlās un, nicīgi uzlūkojot Frodo sāka ātri kliegt:"