Bailes no nāves, K Ā P Ē C ? Opcijas

[Dinaer]

Nedadz skumja teema ,bet es veeleejos uzzinaat par to nedaudz vairaak.
Kaapeec cilveekiem ir bail no naaves?
Vai tu baidies?
Kaapeec? (abos gadiijumos)

Manupraat, naave rada ko jaunu, panemot visu.
Bet kaapeec mees tik loti baidaamies no taas? Peec tam jau mums nekas nebuus vajadziigs, un nekas muus nesaistiis ,arii shii muusu dziive ne.
Turklaat -neviens, kas ir nomiris nav atgriezies...
Meedz jau baidiities no daudz kaa, bet (atkal jau jaatkaartojas)- kaapeec mees baidaamies no nezinaamaa - naaves?

Šo rakstu rediģēja Reiki: 04.06.2004 17:38

[Aimī]

Es nebaidos par to, ka pati miršu. Drīzāk par apkārtējiem..
Nekas nav mūžīgs, arī mēs.Mēs esam tāda pati pasaules daļa kā citi. Neesam izņēmums.
Vajag dzīvot dzīvi, kamēr vēl ir laiks un iespēja un nevajag priekšlaicīgi baidīties no nāves.
"Ja par nāvi domāsi, tad dzīve paies mirstot"

Turklaat -neviens, kas ir nomiris nav atgriezies...

Šo var apstrīdēt..
Es ticu, ka nomirstot cilvēkam, viņa dvēsele pārdzimst un turpina dzīvot, tikai citā ķermenī.

Šo rakstu rediģēja Aimī: 02.02.2007 17:50

[Hēbe]

Es baidos no pēkšņas nāves. Kad iekļūšu kādā nelaimes gadījumā un neatvadoties no sev mīļajiem nomiršu slimnīcā,jo ja cilvēks nepasaka visu ko jūt pirms nāves, tad paliek neizdarīts darbs. Jūs teiksiet kāda man vairs daļa,jo es būšu mirusi un man viss būs vienalga,bet es negribu,lai man svarīgi cilvēki mocās ar domām:"Ko viņa patiesībā par mani domāja? Ak,es nepateicu viņai ko svarīgu. Viņa mira pārāk ātri!" Es tagad baidos nomirt,jo vēl nav pienācis mans laiks...man vēl jāsaniedz savi mērķi.

[ČoČanga]

Es baidos no pēkšņas nāves. Kad iekļūšu kādā nelaimes gadījumā un neatvadoties no sev mīļajiem nomiršu slimnīcā,jo ja cilvēks nepasaka visu ko jūt pirms nāves, tad paliek neizdarīts darbs. Jūs teiksiet kāda man vairs daļa,jo es būšu mirusi un man viss būs vienalga,bet es negribu,lai man svarīgi cilvēki mocās ar domām:"Ko viņa patiesībā par mani domāja? Ak,es nepateicu viņai ko svarīgu. Viņa mira pārāk ātri!" Es tagad baidos nomirt,jo vēl nav pienācis mans laiks...man vēl jāsaniedz savi mērķi.

es ar tāpat domāju.

[LaurCIs]

man arī ir bail no nāves (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
manuprāt katru cilvēku kaut reizi mūžā ir pārņēmusi šāda sajūta

[Blackberry.]

tādas lielas bailes man nemaz nav. Man tikai būtu žēl visa ko tad palaistu garām un tas radītu ciešanas citiem. bet par nāvi kaut kā negribas domāt

[Estere.]

Kāpēc? - tieši tur ir tas iemesls, nezināms, duadziem cilvēkiem ir tas niķis, bailes no nezināmā, kad Tu nezini, kas Tevi tur sagaidīs..
Jā, es baidos, man ir bail tāpēc, ka es nezinu, kur es no nākšū Debesīs vai Ellē..

[šausmiņa]

tas ko uzskata par beilēm no nāves ir vairāk bailes no nezināmā, vecuma, nevarības, sāpēm.

ņemot vērā, ka visas šīs lietas var beigties ar nāvi, tad bailes ir pamatotas.

ikviens ļoti labi apzinās, kas ir sāpes un negrib tās piedzīvot. tādēļ arī cenšas izvairīties no sitācijām, kas var beigties ar sāpēm vai nāvi.

uz vecumu cilvēka ķermenis sāk darboties vājāk un nav tik spēcīgs, kā bija jaunībā. cilvēks pamazām paliek nevarīgs un tur pat jau ir arī sāpes un viss pārējais, taēdēļ cilvēks baidās arī no nevarības.

[washulis]

man ir bail no sāpēm, tāpēc ilga nāve mani nedaudz šķebina, bet vispār es par to esmu nevisai domājusi. tad nu atkal nokļūstam pie tēmas vai cilvēks atdzimst u.t.t. es jau ceru, ka tā notiek, bet vai tas nozīmē, ka neko neatcerēsies un meklēsi saites ar pagātni? agrāk es būtu noticējusi tam visam uz 100 procentiem, bet nu esmu nonākusi vecumā, kad šaubos...

[Nadīna]

Es neteiktu, ka baidos no Nāves, es Nāvi cienu. Un ļoti cienu, jo Nāve ir ļoti varena. Kad fiziskais ķermenis ir sāpošs un mokošs, tad Nāve nemaz nešķiet kaut kas tāds no kā jābaidās. Ziņkārība par to, kas ir pēc tam... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) Mani patiešām interesē tas brīdis kad es miršu (šo to noskaidrot-piem. par izslavēto tuneli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) ) ,taču kamēr es nemirstu, tikmēr dzīvojos pa šo pasauli. Kad Viņa nāks, tad nāks, ko gan bailes tur varētu mainīt?

[Massacre]

Kādreiz es tiešām baidījos no nāves,dažreiz par to domājot atceros blāvas paliekas no tukšuma sajūtas, kas reizēm iestājās, bet tagad...Vairs nē.Man ir bijis daudz iespēju nomirt, ne pēkšņi, bet zinot, ka pastāv reāla iespēja,un tas ir norūdījis mani pietiekami.

Runājot par bailēm nepaspēt kaut ko kādam pateikt, tad ir laba šī atziņa: mēs skumstam pēc mirušiem cilvēkiem, jo paliekam bez viņiem, viņu izklaidējošās/mīlošās/nīstošās kompānijas, to varētu nosaukt par tādu kā egoismu, jo zinam, ka bez tā cilvēka viss būs savādāk un varbūt ne tā kā mums gribētos.

[NaeosPsy]

Visiem ir bail.
http://yugibum.ucoz.com/forum/23-246-1
(Un to ir vienkārši apcerēt...)

[Debija]

Kaapeec cilveekiem ir bail no naaves?

Tāpēc, ka cilvēki ir gļēvuļi.

Vai tu baidies?

Nē.

Kaapeec? (abos gadiijumos)

Tāpēc, ka mirušam būt ir vieglāk, nekā būt dzīvam.

[Elony]

Tāpēc, ka cilvēki ir gļēvuļi.

Tāpēc, ka mirušam būt ir vieglāk, nekā būt dzīvam.

Par pirmo - drīzāk tāpēc, ka viņi nezina, kas ir pēc nāves. Cilvēki baidās no nezināmā.

Par otro - daļēji piekrītu. Kad cilvēks guļ bezsapņu miegu, nav nedz sāpju nedz baiļu.
Tāpat ir ar nāvi - nekādu sāpju vai baiļu.

[lilsiiis]

es drīzāk baidos no dzīves nekā no nāves. nāve būs viens mirklis `te nu tu esi, un te nu tevis vairs nav`, var jau gadīties ka pirms šī mirkļa būs jāpacieš kādas slimības radītas mokas. un nāve tajā brīdī būtu kā svētlaime.arī citiem apkārtējiem ir grūti noskatīties kā cilvēks mokās, bet nāve vēl moka labu cilvēku.

vairāk es baidos nevis no pašas nāves, bet no tā, ka pēc manas nāves nebūs neviena kas parūpētos par manām mirstīgajām atliekām. bailes palikt vienai un nevienam nevajadzīgai...

Šo rakstu rediģēja lilsiiis: 04.11.2007 16:45

[Laushi de Lychan]

1. bailes no tukšuma, no nezināmā, bailes no sāpem.
2. nea.
3. skat. atbildi uz pirmo jautājumu.

Tāpat ir ar nāvi - nekādu sāpju vai baiļu.

kā zini?

Šo rakstu rediģēja Laushi de Lychan: 04.11.2007 19:40

[Elony]

kā zini?

Domājot par to, meklējot atbildes, esmu nonācis pie pārliecības, ka cilvēks ir fiziska būtne, kura domas, sajūtas un vēlēšanās iet bojā līdz ar viņa nāvi. Nāve - tā ir iznīcība. Sadaloties smadzenēm, iet bojā arī domas, jo cilvēks domā ar samdznēm, jūt ar samdzenēm. Ja tā nebūtu, smdzenes būtu bezjēdzīgas. karoče nav samdzeņu, nav cilvēka, nav ne ciešanu, nedz sāpju.

[coffee]

ne jaw visiem cilvekiem ir bail no naves,,,drizak bail no veida kada mirsi,man bail noslikt vai sadegt dzivai,ta jaw par nawi naw bail,bet kaa nomirsi ir sausmigi,jo to newar zinat;;;;

[Debija]

Par pirmo - drīzāk tāpēc, ka viņi nezina, kas ir pēc nāves. Cilvēki baidās no nezināmā.

Njā...Visi jau nezin.

Domājot par to, meklējot atbildes, esmu nonācis pie pārliecības, ka cilvēks ir fiziska būtne, kura domas, sajūtas un vēlēšanās iet bojā līdz ar viņa nāvi. Nāve - tā ir iznīcība. Sadaloties smadzenēm, iet bojā arī domas, jo cilvēks domā ar samdznēm, jūt ar samdzenēm. Ja tā nebūtu, smdzenes būtu bezjēdzīgas. karoče nav samdzeņu, nav cilvēka, nav ne ciešanu, nedz sāpju.

Precizēju: Nāve - tā ir iznīcība ķermenim.
Pastāv vēl dvēsele, kura nenomirst, bet atdzimst citā ķermenī, kuram arī nāksies nomirt.

[Elony]

Njā...Visi jau nezin.
Precizēju: Nāve - tā ir iznīcība ķermenim.
Pastāv vēl dvēsele, kura nenomirst, bet atdzimst citā ķermenī, kuram arī nāksies nomirt.

Tas ir viedoklis, kas nav pierādīts. Tas vairāk saistās ar ticību nevis pierādījumiem. Nu ko, tici, tur ne ko es padarīt nevaru. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Debija]

Tas ir viedoklis, kas nav pierādīts. Tas vairāk saistās ar ticību nevis pierādījumiem. Nu ko, tici, tur ne ko es padarīt nevaru. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Tu tici paranormālām lietām? Pēc nāves kaut kas paliek no mums. Nevaru apgalvot, ka tā ir dvēsele vai gars. Es to noraksturot nevaru (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)