Hermione debesīs Opcijas

[ils]

Ja jūsu rīcībā būtu pietiekami jaudīgs teleskops, tad skaidrā, zvaigžņotā naktī, zināmos laika periodos jūs pie debesīm varētu ieraudzīt Hermioni. Nē, nē, nē! Ne jau uz slotas...

121 Hermionei ir kompanjons, un tas nav Harijs Poters!

Pretstatā grāmatu izdomātam tēlam, šī Hermione ir asteroīds, kas riņķo apkārt Saulei. Un, pretstatā Hermionei, kura ir Harija un Rona draudzene, 121 Hermione samierinās tikai ar vienu, bet tieši šis viņas mazais kompanjons padara 121 Hermioni tik neparastu.

Daudzi tūkstoši asteroīdu, kas riņķo ap Sauli, ir vientuļi akmeņi izplatījumā. Lielākā daļa no tiem atrodas pārāk tālu no Zemes, lai tos varēto labāk novērot, tomēr astronomi pielieto aizvien jaunas metodes un ir atklājuši, ka ne visi asteroīdi ir vientuļi.

Tagad ir atklāti jau kādi divi duči asteroīdu, kuriem ir savi pavadoņi. 121 Hermione ir pēdējā šajā sarakstā.

Pašu Hermioni atklāja Džeimss Vatsons no Ennārboras Mičiganā 1872. gada 12. maijā. Numurs 121 nozīmē, ka tā ir 121. atklātā mazā planēta. Hermione nav nemaz tik maza, tās diametrs 209-217 km. Apkārt Saulei tā apriņķo 6 gados 137 dienās, atrodoties 516 000 000 km no tās. Zemei tā netuvojas, jo riņķo kaut kur pa vidu starp Marsu un Jupiteru.

Mazā planēta ir nosaukta par godu Menelaja un Helēnas meitai, kuru viņas iecerētais nozog no mājām, lai izglābtu no vīra, kuru viņai liek precēt tēvs un kas viņai nepatīk. Viņas vārda nozīme – Harmonija.

Viņas pavadoņa diametrs sasniedz 13 km, tas riņķo 630 km attālumā no Hermiones un to 2002. gada 28. septembrī atklāja Viljamss Merlins ar Keck II 10 m teleskopu Mauna Kea, Havajās.

Ja jau šodienas slavenākā Hermione nāk no Harija Potera pasaules, tad varbūt der pavadoni nosaukt par Hariju?
Rakstam izmantoti: avots1, avots2.

P.S. Vēl viens Hermiones tēls parādās Viljama Šekspīra lugā Ziemas teiksma (The Winter’s Tale). Šeit viņa parādās kā Leontesa karaliene.

Lugas tekstu un darbojošos personāžus vari atrast šeit.
Hermiones monologs no lugas.
Attēli no izrādēm.