Vai Dievs pastāv? Opcijas

[Miya]

Cilveki vai jus ticat DIEVAM? Viņš ir kā tads kā spoks vai mistiska būtne- neviens nav redzējis un saticis vai runājis, bet daudzi viņam tic ,un daudzi ari nē. Daudzi saka, ka viņš nepastāv un arī, ka pastāv, bet tā ir briva izvele- tici vai netici vinam. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
Vins pastāv vai ne? To jau neviens nezina, bet es gribetu dzirdet jūsu domas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)


Visi, kas postojat, lūdzu ņemiet vērā Noslēpuma kambara noteikumus (skatīt augšā), sevišķi to 3. un 4. punktu.

Šo rakstu rediģēja Reiki: 28.06.2004 15:50

[Simple Girl]

man bieži baznīcā pārņem dīvaina sajūta, laimes pārpilna! man dažreiz ir bijis taa, ja man ir looti slikti es visu laiku domaas luudzu Dievu, tas arii paliidz!

[Lia'angia]

Nevis par to, ka vinni sajuut Dievu (jo mans uzskats ir, ka vinni sajuut kaut ko citu), bet gan par par mieru un paarlieciibu, ko ssiis sajuutas dod.

Nu un kamēr šī pārliecība man dod lielāku paļāvību dzīvei, bet neliek man ar Bībeli rokās bāzties tev virsū, bet tev nelik, mani redzot, ar nicīgu smīnu grozīt pirkstu pie deniņiem, viss ir kārtībā. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Vai dazzaadu religgiju piekriteejiem ssiis izjuutas ir liidziigas vai tomeer atsskkiriigas?

Te nu ir jautājums par valodas izteiksmes līdzekļiem. Taču domāju, ka kaut kāds analogs vārdam "svētums" un "godbijība" būs vai visās reliģijās. Bet izpausme nudien atkarīga no temperamenta. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Man ļoti tuvs ir latviskā dievbijības izpausme:
'Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā".
Nevis "metieties ceļos, dauziet galvu pret zemi vai upurējiet kādu lopiņu", bet vienkārši izrādiet godu un cieņu.
Bet tā jau ir nedaudz novirze no tēmas.

[Martins]

Te nu ir jautājums par valodas izteiksmes līdzekļiem. Taču domāju, ka kaut kāds analogs vārdam "svētums" un "godbijība" būs vai visās reliģijās. Bet izpausme nudien atkarīga no temperamenta. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Man ļoti tuvs ir latviskā dievbijības izpausme:
'Klusat jauni, klusat veci,
Dievs ienāca istabā".
Nevis "metieties ceļos, dauziet galvu pret zemi vai upurējiet kādu lopiņu", bet vienkārši izrādiet godu un cieņu.
Bet tā jau ir nedaudz novirze no tēmas.

Eee, aareejaas pieluugsmes izpausmes nav tik svariigas. Svariigaaka un interesantaaka, bet daudz gruutaak tverama ir ieksseejaa religgiozas dabas paardziivojumu buutiiba. Kaa jau tu teici, to ir praktiski neiespeejami aprakstiit ar vaardiem. Varbuut vareetu teikt miers un harmonija. Tad luuk vai tas (vaardos neaprakstaamais) musulmanniem ir taads pats kaa kristiessiem vai tomeer cits?

Retorisks jautaajums, protams. Atklaasme vienmeer ir personiska un nav nekaadi ar vaardiem taalaak nododama. Tam, kurss nav pieredzeejis miilestiibu, staastiit par to, kaada ir sajuuta, kad miil, buutu bezjeedziigi. Es speessu noveerot un saliidzinaat tikai aareejas pieluugsmes formas. Un varbuut tikai lloti vaargu vaardu atblaazmu no ieksseejaa paardziivojuma, par kuru man var pastaastiit dazzaadi ticiigie. Tak arii vinnu staastus par paardziivoto ietekmees vinnu izpratne par religgiju. Tikt pie jelkaadas skaidriibas nebuus viegli.

Saprotams, naakot pie sleedziena, ka visu ticiigo religgiozais paardziivojums ir radnieciigs, radiisies kaardinaajums pazinnot, ka dzillaakaa buutiibaa vinni pieredz vienu un to passu Dievu. Jauks skaists apgalvojums, kuru daudzi labpraat piennem kaa patiesu. Tomeer nepamatots. Religgiskaa paardziivojuma dzilli subjektiivaas dabas deell es vai kaads citas diezin vai spees nonaakt pie visaptverossas Dievisskkaa pieredzeejuma (saucu to taa tikai, lai atsskkirtu no citiem paardziivojuma veidiem) definiicjas. Ieskaitot jautaajumu par to vai ssis pieredzeejums vispaar ir dievisskks.

Man lloti nepatiik, ja kaads autors (ieskaitot Biibeles un citu "sveeto rakstu" autorus un komenteetaajus) monopolizee religgiskaas pieredzes skaidrojumu un pazinno, ka tiessi vinna skaidrojums Dievisskkajai pieredzei ir vieniigais iistais. Biibeliskais apgalvojums "tikai caur mani juus nonaaksiet pie mana Teeva" jau sen ir zaudeejis jelkaadu ticamiibu un lietderiibu. Jau labu laiku pasaule ir krietni vien plassaaka un daudzveidiigaaka. Arii pretruniigaaka. Vai 21. gadsimta eiropietim joprojaam noder un paliidz citaa laikaa un apstaakllos veidoti skaidrojumi par Dievisskkaas pieredzes dabu? Vai ir veerts tureeties pie ssiem skaidrojumiem? Katrs pats izdara izveeli kaa skaidrot savu Dievisskko pieredzi. Muusu dienaas iespeejamo pieejamo skaidrojumu klluust arvien vairaak. Kaapeec daudzi tomeer izveelas pietureeties pie senaakiem (iespeejams novecojussiem) skaidrojumiem, kameer citi nee? Manupraat, visnotaall interesants jautaajums.

[vanesa]

Ja kāds saka,ka viņu baznīcā pārņem kāda sajūta,man tomēr neliekas ka tas ir baznīcas dēļ. Mani pārņēma patīkama sajūta kad es pirmoreiz dzirdēju kā spēlē ērģeles. Man nepaliek labāk, ja esmu lūgusi Dievu. Ja es lūdzu ko tādu ko pati nevaru piepildīt, un Dievs to nepiepilda mani vienkārši pārņem bezcerība un izmisums. Tādēļ es mēģinu Dievu nelūgt, lai atkal neiestrēgtu uz kādu laiku bezcerībā. Laikam labāk nelūgt Dievu, lai atkal nebūtu jāviļas. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) un šis smaidiņs par to ka esmu to sapratusi. Un laikam Dievam ticu arvien mazāk un mazāk.

[Lia'angia]

Kaapeec daudzi tomeer izveelas pietureeties pie senaakiem (iespeejams novecojussiem) skaidrojumiem, kameer citi nee?

Mēs visi nonākam līdz savai pārliecībai, tikai un vienīgi meklējot un pārbaudot. Man, teiksim, vistuvākā, pieņemamākā ir kristietība (nevis notiekta konfescija, bet Jaunā Derība un tajā paustā Mīlestības ideja). Veco Derību man ir grūti pieņemt, jo tā tomēr ir rakstīta jūdiem un paredzēta viņu pasaulei un viņu laikmetam, bet Kristus vārdi tomēr ir vispārīgāk tverami un skan diezgan mūsdienīgi. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Citam šī pieredze, meklējumu un atradumu ceļš ir citādāks. Un viņš kā savējo, sev atbilstošāko pieņems dievturību, budismu, islamu vai ko citu. To reliģiju, kuras mācībā viņš sevi redzēs vispatiesāk.
Savukārt trešie sevi redz jebkādas dievišķības noliegšanā.

[Simple Girl]

Ja es lūdzu ko tādu ko pati nevaru piepildīt, un Dievs to nepiepilda mani vienkārši pārņem bezcerība un izmisums.

varbuut tu luudz kaut ko taadu ko nevar neviens?
ja es ko luudzu, tas ir looti vienkaarshas lietas, piem., lai man buutu laba atziimes, mamma nedusmojas ja atnaaku par veelu, lai es izveselojos atrak utt.
tadas lietas vienmer piepildas!

[Lia'angia]

Es piennemu, ka ja riez kristietis, tad vinnss/vinna censsaas iemiesot sevii visu, ko kristietiiba piedaavaa. Ne tikai atsevisskku Miilestiibas ideaalu izlasi no Jaunaas deriibas, bet arii visus paareejos moraales un eetikas normu aprakstus, kuri atrodami Biibelee. Tai skaitaa baussllus. Tai skaitaa evangeelistu noraadiijumus, kuri iekllauti Jaunajaa deriibaa, dazzaadaas Vecaas deriibas atklaasmes un visu citu, atvainojiet, bet no muusdienu izgliitota cilveeka viedoklla, drazu.

Redzi, te jau pretrunās var sapīties pat teologi, pie kuriem es sevi nebūt nepieskaitu. Savulaik Bībeles studijās mums mācīja, ka Jaunā derība ir "galvenāka" par Veco derību. Tā iet līdzi laika garam. No sākuma (un jūdiem) tika dota Vecā derība. 10 baušļi un viss pārējais. Galvenokārt jau VD ir jūdu tautas vēsture.
Tad nāca Kristus ar jaunu, pilnīgāku ticības koncepciju. Un tai ir dodama priekšroka.
Tā kā pilnīgi var uzskatīt sevi par kristieti, ja tu nemēģini apgraizīties, ziedot Dievam pirmdzimto lopu un (ja esi sieviete) dievnamā iet ar atsegtu galvu un pielietot citu, taviem vārdiem sakot, "drazu" (kaut gan tjā laikā tā bija vispārpieņemta uzvedības norma).
Svarīgākais VD ir baušļi. Baušļus neviens nav atcēlis. Un patiesībā, ja izdotos dzīvot pēc tiem, tas būtu vienkārši ideāli. Pārējais jau ir mazāk svarīgs un vairāk domāts tam konkrētajam laikam un cilvēkiem.
Un vēl. Ja VD bija vairāk vērsta uz rituāliem un ārišķīgu ticības izrādīšanu, JD ir centrēta uz garīgo attīstību. Un tas, vai cilvēks tic patiesi vai tikai "pokazuhai", ir zināms tikai viņam pašam un Dievam.
Un par to mīlestību - ja mēs visi pildītu Kristu novēlējumu "mīli savu tuvāko kā sevi pašu", domāju, ka citi pielikumi kļūtu nevajadzīgi.
Es īsti nesaprotu, ko tu domā ar "īstu ticību un normu ievērošanu" un ko ceri sagaidīt no "īsta ticīgā". Manuprāt, mīlestība pret apkārtējiem arī ir tā galvenā atšķirība, kas varētu atšķirt viņus no pārējiem. Nevis tas, cik regulāri viņi apmeklē baznīcu vai kā svin Ziemassvētkus.
(Un atzīstu, ka man pašai ir ui, cik tālu līdz pilnībai šajā jomā. )

[Andza]

Es tomeer gribeetu paskatiities uz to no citas puses. Vienkaarshi ir dazhas lietas, kuras negribas pilniigi racionaali skaidrot (dazhas arii veel nevar, bet varbuut kaadreiz varees). Piemeeram, es redzu koku un, paarvelkot paar taa grumbuljaino mizu, priecaajos. Bet tad uzrodas biologjijas profesors un paskaidro man, ka patiesiibaa tur ir stumbrs, kuraa ir koksne, kambijs (vai kambrijs?), utt. A koka iisti tur vairs nav. Peec tam, kad paskaidroja.

Bija anegdote:

Ateists kosmonauts striidaas ar kristieti kjirurgu.
Kosmonauts: "Nu bet kur tad ir tas Dievs un engelji? Es biju kosmosaa un nevienu neredzeeju.
Kjirurgs: "Nu es nesen taisiiju smadzenju operaaciju un neredzeeju nevienu domu."

Lai gan pieljauju iespeeju, ka ar laiku varees redzeet arii domas un ko tur veel ne (noveerojot elektromagneetisko impulsu intesnivitaati vai ko tur), vieniigais tad buus atkal tas, ko es teicu saakumaa - nebuus vairaak koka. Pagaidaam es ticu kaut kam veel esosham, jo doma, ka mani veido tikai elektromagneetiski impulsi, kuri skraidelee no viena neirona uz otru, ir paaraak racionaala. Taapeec gribas domaat par to, kas notiks peec naaves un taa taalaak. Cereet tad ieraudziit dziives jeegu, kuras it kaa nav. Cereet, ka ir kaut kaada augstaaka buutne, kurai ir saprotoshaaks skatiijums uz muusu dziivi. Ir tachu teiciens, ka, ja cilveeks speetu izprast pats sevi, vinjsh buutu paaraak vienkaarshs, lai to speetu. Taapeec vajag kaut kaadu dievu, kursh to speej.

Cita teeze, taa kaa man patiik visur kur iebaazt transcedentaalismu, tad varam izpeetiit bez gala, pieraadiit bez gala, bet beigu beigaas tas viss buus un paliks muusu manju vai uztvershanas robezhaas. Mees neatteelosim kurlajam Mocarta muuzikas dailjumu, tachu vinjshs noveeros, kaa citi aplaudee un sapratiis, ka laikam jau taa ir kuul. Taapat arii varbuut mums pietruukst kaut kaadas manjas, sajeegas, jo savu dziivi redzam, a iipashu jeegu tai ne. (lai gan jeegas mekleeshana vispaar ir absurda par to naakamajaa rindkopaa)

Un peedeejaa teeze: esmu agnostikjis apzinaadamies, ka, lai arii cik taal neizzinaatu, pajautaat "kaapeec?" varees vienmeer. Viss skaidrs nevarees buut nekad. Taapeec vienkaarshi var meegjinaat dziivot taa, kaa ir vislaimiigaak un eertaak. Un taadaa gadiijumaa pienjemt kaut kaadu ideaalu (dievu)par paraugu vareetu buut itin laba lieta, kameer shis ideaals ir tieshaam ideaals (nevis dievs-shovinists). Taa nu, meegjinot izzinaat vistaalaakajos galos, atgriezhamies saakumaa.

Taa nu paspriedeleeju, jaaiet guleet, riit agri jaaceljas, nevis par tik globaalaam lietaam jaadomaa, savaadaak buushu neizguleejies, neizstudeejies un nelaimiigs.

[vanesa]

Ja lūdzu ko tādu ko pati nevaru piepildīt,un Dievs to nepiepilda mani pārņem Bezcerība un izmisums.

varbuut tu luudz kaut ko taadu ko nevar neviens?
ja es ko luudzu, tas ir looti vienkaarshas lietas, piem., lai man buutu laba atziimes .. adas lietas vienmer piepildas!

Es par atzīmēm Dievu nelūdzu. Piem. es gribēju labākas atzīmes algebrā. Es vairāk mācījos, stundās arī vairāk klausījos,ja kaut ko nesapratu gāju uz konsultācijām. Pēc kāda ilgāka laika atzīmes man bija labas (agrāk bija četrinieki).
Un tā bija laba sajūta,ka panācu to pati nevis lūdzu Dievu par to.

Šo rakstu rediģēja vanesa: 27.05.2004 13:06

[tralalaa]

Tas būs tikai mans viedoklis (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Jā, ticu.
Bet jautājums bij' "Vai Dievs pastāv?" Es ticu Dievā, kā k-kādā pārdabiskā būtnē, jo manuprāt viss šai pasaulē nenotiek uz tukša gaisa, bet es neticu tam, kas sarakstīts Bībelē.
Cilvēki dzīvo pēc sava veida likumiem - saņem sodus par nedarbiem, mokās sirdsapziņas pārmetumos u.t.t. Un kāds to noteikti ietekmē.

Šo jautājumu arī nevar nostādīt uz IR vai NAV. Visu vēstures laikmetu cilvēki ir meklējuši kādus pielūgsmes objektus, jo izstāstot savas bēdas lūgšanās pašam kļuva vieglāk. Cilvēks ticēja, ka palūdzot kaut ko Dievam, un pēctam regulāri iet uz baznīcu..tātad tas noteikti izpildīsies.
Bet Bībelei, es neticu tāpēc, ka dažbrīd tā kapitālā pretrunā ar Baušļiem.
Es protams nedzīvoju pēc Baušļu principa, neeju uz baznīcu, jo tas man liekas nevajadzīgs.

[Immortal]

nenobalsoju, jo variants nezinu nav!
Es nezinu vai es ticu... vairāk jau laikam ,ka neticu, jo piespiest sevi ticēt es nevaru...
Un ticēt lietām, par kurām es šubos vai tādas ir, es nevaru. Es vispār citreiz kautkā ticu, bet pārsvarā par to nedomāju....

[NovemberNövelet]

Ehm.. Es atslēdzu šo pavedienu, bet tas nenozīmē, ka jūs te varēsiet turpināt postot šādā veidā.. Pilnīgi nopietns brīdinājums- ja nevarat normāli izteikties & iztikt bez personiskiem apvainojumiem, tad nerakstiet vispār. Mēģiniet saprast, ka neviens visdrīzāk nemainīs savu viedokli jebkurā gadījumā; vismazāk jau tad, ja jūs rakstīsiet :"Tu, stulbeni, tev nav taisnība, tu raksti nesakarīgi utt. "stilā.Savukārt, sakarīga un pamatota atbilde, manuprāt, būs interesanta visiem, pat tiem, kas nepiekrīt. Un vēl- varbūt neizvērīsim te 3. pasaules karu vai debašu kluba fināla virtuālo paraugu. Jāmāk ir ne tikai runāt- dažreiz ir jāmāk arī klausīties. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Šo rakstu rediģēja Reiki: 03.06.2004 08:24

[anti blinke]

...piedodoet,bet es vienkaarshi nespeeju uzspiest neuzviena no variantiem.................
........es domaaju,ka katrs no mums tomeer kaut kur sirsninjaa tic(kaut tas var buut ljoooti dzilji) ,ka taads DIeva pastaav un vinjs speej man paliidzeet..................

[Martins]

Mazliet komentaaru atceroties vakardienas runnas sse pat.

Kad es runaaju ar kaadu, kurss man saka "Dievs ir", tad pirmais, ko veelos noskaidrot ir - vai Dievs ir uzrunaajis (ja taa var teikt) sso cilveeku. Ja vinnss man var pastaastiit par savu mistisko pieredzi, par to, ka vinnam tiessaam ir kaadas izjuutas, kaadi paardziivojumi, kuraas vinnss saskata sazinnu ar augstaakajiem speekiem, tad es zinu, ka vinnam subjektiivi Dievs pastaav un ar to ir viss pateikts. Ssaadu cilveeku paarliecinaat par preteejo buus praktiski neiespeejami. Starp citu vinna ticiiba un mana neticiiba augstaakajiem speekiem ne vienmeer noziimee, ka mees nespeesim atrast kopiigu valodu. Uzskatu, ka ir iespeejams cieniit pienaaciigi pamatotu citaadu viedokli. Manaa praataa vieniigais piennemamais pamatojums augstaako speeku pastaaveessanai ir individuaala atklaasme. Pieredze, kuru, starp citu, ne vienmeer ir iespeejams izteikt vaardiem.

Tas, ko es nespeeju cieniit un, kas mani bezgala kaitina, ir meegginaajumi "pieraadiit" Dieva esamiibu balstoties uz "autoritaateem". Apgalvojumi "miljoniem cilveeku visaa pasaulee tam tic" vai "biibelee ir viss rakstiits" man neko neizsaka. Miljoniem cilveeku ir ticeejussi visam kam. Tam, ka zeme ir plakana. Tam, ka slimiibas cellas no sulu liidzsvara truukuma kkermenii. Tam, ka coca-cola ir labaakais padzeeriens pasaulee. Taapat vinni ir pierakstiijussi savus uzskatus graamataas. Dazzas savaa starpaa visai pretruniigas graamatas tiek uzskatiitas par "sveetajiem rakstiem" tikai taapeec, ka dalla cilveeku tos par taadiem sauc. Viss ssis uzskatu un paarlieciibu juuklis man nedod nekaadus pieraadiijumus par Dieva pastaaveessanu vai nepastaaveessanu, tamdeell arguments "tam ticeeja mani vecaaki, vecvecaaki un veel desmit miljonu cilveeku pirms vinniem, sekojossi, taa tas arii ir" mani nemaz napaarliecina. Es gribu domaat un just pats, nevis llauties aizlaikos pierakstiitai un simtreiz atgremotai citu llauzzu (atkal jau subjektiivai) pieredzei. Saprotams, nevar noliegt, ka no rakstiem var ieguut veertiigas atzinnas, tomeer raksti passi par sevi nevar kalpot kaa pieraadiijums vai noliegums. Tie var paliidzeet vai arii trauceet nonaakt pie atklaasmes, bet ne vairaak.

Veelreiz uzsveerssu, ka mans viedoklis par Dieva iespeejamo pastaaveessanu balstaas uz personiskas atklaasmes iespeejamiibu. Nav iespeejams paarliecinossi un visiem pieraadiit, ka Dievs eksistee. Nekaadas lieciibas par atklaasmi, nekaadi aareeji noveeroti briinumi to nespeej. Tikai katrs individuaali speej apjaust un saprast vai priekss vinna Dievs pastaav. Te nu es nedomaaju Biibelisko Dievu, bet gan vispaareeju augstaako speeku apziimeejumu. Svariiga ir individuaalaa subjektiivaa cilveeka pieredze. Objektiivi neko pieraadiit neizdosies. Enggellu kosmosaa tik tiessaam nav. Vismaz kameer es tos neesmu redzeejis ne (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Jaapiebilst gan, ka manupraat Dievisskkas atklaasmes piedziivossana pati par sevi nez vai padara gudraaku vai labaaku. Sekossana veselajam sapraatam, moraales normu ieveerossana un visas paareejaas cilveeciskaas eksistences gruutiibas ir un paliek passa izveele. Diemzzeel arii patiesu atklaasmi piedziivojis ticiigais var kllut par fanaatisku slepkavu, jo sevisskki, ja vinnam apkaart esossaa vide veicina ssaadu izveeli.

[NovemberNövelet]

Paldies par sakarīgo postu, Martin!
Apmēram par šādu postošanu es arī runāju savā iepriekšējā postā šinī sadaļā. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[harry]

Es domāju, ka dieva nav, bet ja dieva nav, tad kā pasaule var būt mūžīga kaut kur taču jābūt galam. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

[Andza]

Pieraadiit nevar vis. Bet es teiktu, ka arii miilestiibas eksistenci nevar pieraadiit pilniigi. Vai taa tad nav?

Jaapiebilst gan, ka manupraat Dievisskkas atklaasmes piedziivossana pati par sevi nez vai padara gudraaku vai labaaku. Sekossana veselajam sapraatam, moraales normu ieveerossana un visas paareejaas cilveeciskaas eksistences gruutiibas ir un paliek passa izveele. Diemzzeel arii patiesu atklaasmi piedziivojis ticiigais var kllut par fanaatisku slepkavu, jo sevisskki, ja vinnam apkaart esossaa vide veicina ssaadu izveeli.

Jap, religjisks fanaatisms un neiecietiibu kultiveejosha pieeja religjijai ir galiigi garaam. No otras puses cilveekiem biezhi vien vienkaarshi moraales apsveerumi ir par vaajiem un taapeec vajadziiga religjija, lai vismaz baidiitos no kaut kaa peec shiis dziives un biezhaak piedomaatu par savas riiciibas sekaam.
Idejiski religjija vienkaarshi, manupraat, ir eetisku apsveerumu forma, tikai didaktiskaaka un stingraaka un ne gana plasha (protams, daudzi no shiem apsveerumiem ir laika gaitaa atziistami par absurdiem, tachu pamat idejas, piem. "nedari otram, ko pats sev neveeleetos" ir labas). Nelaime taada, ka ideja laba, bet izpildiijums drankjiigs. Cilveeki ir bijushi allazh paaraak riebiigi, un mees veestures gaitaa esam spiesti asocieet religjijas biezhi vien ar fanaatiskiem, korumpeetiem, asinjainiem notikumiem.

Manupraat religjijai vienkaarshi ar laiku vajadzeetu saaugt ar eetiku un kljuut (utopiskas ceriibas) par vienkaarshu pamatu moraales pilnai eetiskai domaashanai naakotnes cilveekiem, atmetot dogmatismu un liekos rituaalus no religjiskaas puses, kas, manupraat, bija nepiecieshams senaakajiem cilveekiem, bet muusdienaas nebuutu tik aktuaali(iestaasti kaut kaadam senajam cilveekam, ka iet uz kaiminju ciemu laupiit nav labi, taapeec, ka nav un viss. Daudz vieglaak buutu pateikt, ka visuvarenais dievs vinju izcepinaas peec tam aizkapa valstiibaa un uzcel bazniicu, lai pieraadiitu, cik shis dievs ir varens.) . Protams, praksee tas ne vienmeer var notikt.

Šo rakstu rediģēja Andza Arrdh: 03.06.2004 20:02

[Dekaels]

Manupraat religjijai vienkaarshi ar laiku vajadzeetu saaugt ar eetiku un kljuut (utopiskas ceriibas) par vienkaarshu pamatu moraales pilnai eetiskai domaashanai naakotnes cilveekiem, atmetot dogmatismu un liekos rituaalus no religjiskaas puses, kas, manupraat, bija nepiecieshams senaakajiem cilveekiem, bet muusdienaas nebuutu tik aktuaali(iestaasti kaut kaadam senajam cilveekam, ka iet uz kaiminju ciemu laupiit nav labi, taapeec, ka nav un viss. Daudz vieglaak buutu pateikt, ka visuvarenais dievs vinju izcepinaas peec tam aizkapa valstiibaa un uzcel bazniicu, lai pieraadiitu, cik shis dievs ir varens.) . Protams, praksee tas ne vienmeer var notikt.

Atmetot dogmatismu un kļūstot par "nākotnes cilvēka" dzīves pamatu?
Nez.
Lieta tāda, ka no dogmatisma, saglabājot jebkādu ētikas sistēmu, NAV iespējams izvairīties, jo cilvēks ir nolemts būt reizē gan "sociāls dzīvnieks", gan arī "dzīvnieks - individuālists", kam pakļaušanās sabiedrībai ne vienmēr ir viegla un ne vienmēr atbilst viņa uzskatiem par labo, ļauno utt., u.tjpr. Un ētiska sistēma, manuprāt, veidojas rodoties nepieciešamībai daudz maz ilgstošā laika posmā nodrošināt sadarbību kaut kādu mērķu sasniegšanai. Jebkurai sistēmai ir kādi pamatprincipi, kas nav nekas cits kā tās pašas dogmas, kas domātas sabiedrībai, bet var būt svešas indivīdam.

Un cilvēks vienmēr ir lemts šaubām - galu galā viņš domā.

Vai rituāli ir jāatmet? Manuprāt, tas nemaz nav iespējams. Cilvēks pat neapzinoties dzīvo no mītoloģiskās apziņas laikiem pārmantotās rituālās formās - kaut vai svētdienās "ķemmējot universālveikalus". Nedeģenerētam rituālam, manuprāt, ir visnotaļ veselīga nozīme, bet tas jau vairs nav par tēmu.

Tā man liekas.

[Dinaer]

vai ir tik gruuti iedomaaties vienkaarshi ticiibu bez iipashiem nosaciijumiem?
es ticu.
vai to ir tik gruuti saprast?
maartin - es neapstriidu tavu paarlieciibu ,tikai kaapeec tev shkiet ka shie pamatojumi (tuukstoshiem cilveeku tic ,biibelee rakstiits uc.) ir tik nepienemami?
es pati beebeli neesmu lasiijusi. esmu klausiijusies spredikus ,bet savai ticiibai es iistu pamatojumu taa arii neesmu atradusi. jaa, arii biibelee ir pretrunas un bazniicaa veelvairaak ,bet tas mani iipashi nesaista. tas ir taads miers ,kad vari sveetdienaas aiziet uz bazniicu un kautvai paseedet un paklausiities. varbuut es esmu par daudz iedomaajusies un taadaa garaa ,bet man pa tieshaam paliek vieglaak.

biibele kaa graamata ir gruuti lasaama bet tur ir daudz taadu domu ,kas pa t muusdienaas ir aktuaalas un vajadziigas - muuzziigas. piem. baishli un vai shii pati banaalaa miilestiiba (miileet eskatoties neuzko). shaadas domas un idejas ir pamataa visas sabiedriibas uzlaboshanai (ja tas maz ir iespeejamas). un shinii gadiijumaa varu apgalvot ka neviens iisteni ticiigs cilveeks neies slepavot vai ko tamliidziigu dariit (iz holivudas) ,jo vinsh zin ,jeb pienem dievu par patiesiibu. tas noziimee ,ka vinsh savaa veidaa ir iebaidiits un neriskees pazaudeet debesu valstiibu un nolaadeet savus beernus ,mazbeernus utt. liidz entajai paaudzei. man to vsu klausoties nemaz negribas kaadam dariit paari vai saapinaat vinu ,jo sprotu ka tas nav patiikami un veeljoprojaam ticu tam ka vis naak atpakal.

[Martins]

es pati beebeli neesmu lasiijusi.

biibele kaa graamata ir gruuti lasaama bet tur ir daudz taadu domu ,kas pa t muusdienaas ir aktuaalas un vajadziigas - muuzziigas.

Mazliet pretruniigi, vai ne? Kaa tad tu vari spriest, kas ir un kas nav rakstiits Biibelee? Tas nav domaats kaa paarmetums. Tikai noraadu uz pretrunu.

vai ir tik gruuti iedomaaties vienkaarshi ticiibu bez iipashiem nosaciijumiem? es ticu. vai to ir tik gruuti saprast? maartin - es neapstriidu tavu paarlieciibu ,tikai kaapeec tev shkiet ka shie pamatojumi (tuukstoshiem cilveeku tic ,biibelee rakstiits uc.) ir tik nepienemami?

Es jau paskaidroju, kaapeec man ssie pamatojumi nav piennemami. Jaa, man ir gruuti piennemt ticiibu, kurai manaas aciis nav iista pamataa. Ticiibu, kura pamatojas nevis uz passa nepastarpinaatu pieredzi, bet, manupraat, varaak vai mazaak aklu pallaussanos uz citu vaardiem. Iespeejams, ka neesi par to domaajusi, bet, ja vari, paskaidro, kaut vai tikai pati sev, kas ir tavas ticiibas pamataa. Ar vienkaarssi "es ticu" man nav gana. Vai tiessaam tevi apmierina staavoklis, kad tu kaut kam tici, bet pati nezini iisti kaapeec un kam?