Vai Dievs pastāv? Opcijas

[Miya]

Cilveki vai jus ticat DIEVAM? Viņš ir kā tads kā spoks vai mistiska būtne- neviens nav redzējis un saticis vai runājis, bet daudzi viņam tic ,un daudzi ari nē. Daudzi saka, ka viņš nepastāv un arī, ka pastāv, bet tā ir briva izvele- tici vai netici vinam. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif)
Vins pastāv vai ne? To jau neviens nezina, bet es gribetu dzirdet jūsu domas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)


Visi, kas postojat, lūdzu ņemiet vērā Noslēpuma kambara noteikumus (skatīt augšā), sevišķi to 3. un 4. punktu.

Šo rakstu rediģēja Reiki: 28.06.2004 15:50

[Roviela]

Kas ir pierādījums?
PSRS notikumi liecina. ka par pierādījumu uzskata to, ko atzīst vairākums sabiedrības.
Sabiedrība domā ka zeme ir plakana? Tad tas ir pierādīts.
Sabiedriba domā, ka zeme ir apaļa? Tad tas ir pierādīts.
Sabiedrība domā, ka cilvēks ir cēlies no pētiķa? Tad tas ir pierādīts.
..

Blēņas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Zinātnē pierādījums nav vienlīdzīgs ar "tā domā vairums sabiedrības". Sabiedrība ilgi domāja, ka Zeme ir plakana, bet redz, atradās viens otrs, kas pierādīja, ka tā nav. Ko darīja sabiedrība, nav jāprasa! Pie vecās domas turoties palika tie, kas, vienkārši sakot, nespēja "iebraukt" pierādījumā, jo bija pārāk neizglītoti, bet dažīem citiem tas vienkārši bija politiski neizdevīgi. Lūdzu, nevajag demagoģiju!
Es par pierādījumu saucu patiešām pierādījumu, nevis kaut kādu variantu no "Ādamam bij' septiņdēli, visi dara tā!"

Galīgi jau... "traucē dzīvot, kā grib". Kāds, acīmredzot, vēsturi un sabiedrības mācību nav mācījies, vai, vismaz, nav saprastis, ka morālei nav tieša sakara ar reliģiskajiem priekšstatiem, toties krietni ir ar audzināšanu dzīvot sabiedrībā. Tieši to pašu rezultātu - ļoti cildenu un morāli ideālu cilvēku var, tā teikt, dabūt, arī bez reliģijas dogmām. Vienkārši lielākā daļa baušļu (ne visi) ir īsi formulēti kopsavilkumi, kas palīdz sabiedrībā sadzīvot, un tas ir viss. Samērā universāli principi, kuri ir vērtība pati par sevi.
Kā saka Shadowstalker - godīguma principiem nav nekādas saistības ar dievu.

Cik var spriest, tad vairumam traucē. Es varu kļūdīties, neesmu 80 gadus vecs, lai varētu pārliecināti izteikt šadu spriedumu, taču liekas, ka sabiedrības pamatdence ir savu vajadzību un baudu apmierināšana par katru cenu. Tā teikt, nodzīvot savu mūžu pēc iespējas jautrāk, kā pašiem patīk.

Nē. Es nezinu, kur Tu dzīvo, bet mana apkārtne tāda nav. Iespējams, mūsdienu jauniešiem tā ir, vecākiem cilvēkiem, es domāju, tiem, kas nav nodzērušies, nav noziedznieki, nav bomži, vienkāršiem, parastiem vidusmēra pilsoņiem - tā nav.

Šādi cilvēki var ticēt dievam un daudzi arī tic. Taču ticība dievam tiek saistīta ar Bībeli, korānu, Toru un citiem svētajiem rakstiem, no kuriem vairumā ir teikts: Nepārkāp laulību, nepārdzeries, nesmēķē, nezodz, nemelo, u.t.t. Nu daudziem tas kaut kāpēc nepatīk. smile.gif Tāpēc tādi saka - nav dieva. Nav dieva - nav svēto rakstu - var dzīvot kā grib.

Drīzāk vairāk ir to, kas tic, un izmanto, piemēram, grēksūdzi, lai nomierinātu savu vēl esošo sirdsapziņu. Lūk, tas man nav pieņemams. Ja es neticu - man nav neviena, kas man varētu piedot sliktus darbus, man ar to ir jātiek galā pašai. Tieši otrādi, kā tu saki. Viņi saka - Dievs ir! Un izmanto viņu savam attaisnojumam. Tā teikt - palūgšos, gan viņš man piedos, un tad es būšu atkal labiņš, un atkal varēšu grēkot.
Atvainojos tiem, kuri, es zinu, tic patiesi, un tā nedara nekad, bet es pazīstu arī citus, kuri tā dara, kas, manuprāt, ir pilnīgi aplam.

[Arbūzgalva]

Amm, iespējams, ka esmu to jau postojusi, bet neatceros, un slinkums meklēt, jo skatos, ka šis temats ir diezgan aktuāls, un mēs visi izsakam savu viedokli, citi labi argumentētu citi tādu pašvakāku.

Mēs sakam, nu ir daudzi, kas saka, ka netic Dievam, jo viņi to neredz, bet mēs jau arī neredzam vēju, neredzam siltumu, bet mēs to jūtam. Vai ne tā? Tāpēc, ja noliedz dievu, tad nevajadzētu izmantot šādu pārsteidzīgu secinājumu.

Sabiedrība vēl ir pārāk debīla, lai mēs vispār spriestu, kas ir un kas nav, un kad tas būs. Tāpēc, mēs, manuprāt varētu beigt mocīt savas mazās smadzenītes ar tēmām, kuras tāpat neatrisināsim.

[Elony]

Pārlasiju jautājumu - vai dievs pastāv.
Bet kāds dievs?
Manā izpratnē dievs ir visvarens, gudrs, viņu nevar piemānīt, viņš grib, lai cilvēki dzīvo pēc augstām morāles normām un pielūdz viņu. Dievs mūžīgi necietīs cilvēku rīcību.
Lūk, tāds dievs gan ir traucējošs vairumam cilvēku. Tādu viņi nevēlas, tāpēc vai nu saka, ka dievs ir savādāks, piemēram, piedot grēkus caur grēksūdzēm, vai saka, ka dieva nav.

Bet šāda dieva eksistenci es nevaru pārliecinoši pierādīt. Tas pa tiešām ir ticības jautājums un man nevajadzēja sākt uzstāties no šīs pozīcijas.

Bet uz jautājumu vai pastāv visuma radītājs - vienalga, kāds tieši viņš ir - es savu viedokli izklāstiju un man liekas sakarīgi.

Kā tad bija ar to jautājumu par to, vai zeme ir plakana vai apaļa? Bija pierādījumi, kas liecināja, ka visticamāk zeme ir apaļa un cilvēki to pieņēma. Ne kas nav apsalūts, arī apgalvojums, ka zeme ir apaļa, vienkārši vairums faktu par to liecina.
Jautājums par evolūciju - bija kaut kādi kauli, teorijas. Cilvēku vairums to pieņēma kā zinātnisku patiesību, 20. gs. to apstiprināja par katoļu baznīca, lai gan šī teorija nav pat pierādīta, tā joprojām ir tikai teorija. Lieta tāda, ka pēc tiem faktiem, kas bija cilvēku rīcībā 19. gs. evolūcija likās ticamākā iespēja, tāpēc to pieņēma.

Objektīvi aplūkojot faktus, ticamākā visuma un dzīvības izcelšanās ir saprātīgs radītājs, taču tikai daži to uzsver.

Runājot par morāli. Tājās zemēs, kur ticība dievam iet mazumā un atbīdās otrajā plānā, ir vislielākās problēmas ar morāli, tikumību un noziedzību. Tā ir sakritība? Var būt. Bet kur ir cilvēku sirdsapziņa, kas glābs pasauli no pašu cilvēku ļaunuma? Dabas postīšana, resursu izsūkšana, verdzība, kari, terorismis, nabadzība, bads. Tas viss arvien vairāk un vairāk Cik ilgi cilvēki izvilks, pirms paši sevi iznīcinās?

[Grēkmeistars]

Runājot par morāli. Tājās zemēs, kur ticība dievam iet mazumā un atbīdās otrajā plānā, ir vislielākās problēmas ar morāli, tikumību un noziedzību. Tā ir sakritība? Var būt. Bet kur ir cilvēku sirdsapziņa, kas glābs pasauli no pašu cilvēku ļaunuma? Dabas postīšana, resursu izsūkšana, verdzība, kari, terorismis, nabadzība, bads. Tas viss arvien vairāk un vairāk Cik ilgi cilvēki izvilks, pirms paši sevi iznīcinās?

Skatījums mazliet vienpusējs. Tik pat daudz ir arī labu detaļu. Morāle tiešām nav saistīta ar Dievu. Nav tā - kur ticība Dievam, tur augstas morāles normas. Par ticīgie reizēm par ticību domā vairāk nekā par morāles normām, kas liecina, ka viņi paši no savas reliģijas neko nesaprot. Vispār es pārsvarā sastopu tādus, kas īsti nevar savienot Dievu ar šo pasauli, kaut vai tic tam. Kāpēc nosviest malā to, ko dzīve dod, vienkārši sekojot augstākajiem tikumības paraugiem?

Esmu pārliecinājosies, ka baudu un prieku dzīvē, Dievs ir jūtams vairāk nekā monotonas lūgšanas un ikdienas rutīniskās nemainības dzīvē.

Runājot par grēksūdzi. Tā ir audzinoša tajā izpratnē, ka pateikt kādam grēkus skaļi ir manāmi grūtāk nekā pie sevis. Ja cilvēks jūt stipru vainas apziņu, tad grēksūdze pieņemtajā formā tiešām palīdz, varbūt neizdzēš to grēku vispārīgi, bet ļauj sadzīvot pašam ar savu nodarījumu.

[jefeniite]

es domaaju, ka taa ir energhija, ne buutne, bet kaut kas tachu ir, kas visu saliek pa plauktinjiem, tikai izpratne katram ir cita.

[Grims]

elesarel, saprātīgais radītājs ir bijis vienmēr un uz viņu fizikas likumi neattiecas, vai ne? Viss saskan vienkārši eleganti, bet par to vēlāk.

Bet tava loģika, Grim, ir interisanta.
Dzīvības rašanās pati no sevis - smieklīgi maza varbūtība.
Dieva esamība - nožēlojami maza varbūtība, tādāl droši var apgalvot, ka dieva nav.
Tad jau sanāk, ka nav arī dzīvības?

Šīs varbūtības tiek iegūtas dažādi.
Dzīvības rašanās nejaušību rezultātā iet runa par virkni sakritību, katrai no kurām teorētiski var aprēķināt varbūtību, ņemot vērā fizikas likumus. Tā rezultātā iegūstam kaut kādu varbūtību 1/x (kur x ir galīgs), ka konkrētā visuma punktā pie konkrēta sākuma stāvokļa pēc konkrēta laika sprīža būs dzīvs organisms. Tālāk jau ir jautājums par visuma izmēru un vecumu. Es uzskatu, ka visums ir bezgalīgi vecs un bezgalīgi liels, kas nozīmē, ka tajā jebkurā konkrētā brīdī ar varbūtību y/1 (kur y->1) ir bezgalīgi daudz dzīvu organismu.

Attiecībā uz dievu nekādus konkrētus aprēķinus veikt nevar, jo pie cilvēces pašreizējā priekšstata par fizikas likumiem, dievs nevar eksistēt. Bet nu, protams, pie pašreizējās situācijas mēs varam nonākt arī tad, ja fizikas likumi darbojas tikai pēdējos pāris tūkstošus gadu un tikai redzamajā visumā. Te nu varam atgriezties pie inteliģentā radījuma, uz kuru neattiecas fizikas likumi. Viņa neekistenci nevar pierādīt, jo visi argumenti ir nederīgi pēc definīcijas - uz dievu mūsu likumsakarības neattiecas. Viņa eksistence līdz ar to nav pretrunā ar pašreizējo situāciju un līdz ar to it kā ir iespējama.
Precīzi tikpat iespējama kā variants, ka viss visums uzradās pats no sevis pirms 10 minūtēm. Mēs visi radāmies spontāni, ar gatavām atmiņām par mūsu līdzšinējām dzīvēm. Smieklīgi? Bet arī tas nav pretrunā ar pašreizējo situāciju, jo pirms tām 10 minūtēm fizikas likumi vēl nebija spēkā.

Tagad pats sāpīgākais jautājums - kā noteikt varbūtību tam, kas ir iespējams tikai gadījumā, ja visas cilvēces pieņemtās likumsakarības, kas uz to attiecas, ir nederīgas? Kā noteikt varbūtību tam, ka mēs kļūdāmies absolūti visā? Patiesībā nekā. Strikti korekta atbilde būtu bezgalība pret bezgalību aka nenoteiktība. Man vienkārši tīri subjektīvi liekas, ka tāds variants nav diez cik ticams, tādēļ es to nosaucu par nožēlojami mazu varbūtību.

Un lūk arī izskaidrojums manai interesantajai loģikai - ja dzīvības nebūtu un tās rašanās būtu neiespējama saskaņā ar zināmajiem likumiem, iespēja, ka tā radīsies būtu gana maza, lai droši apgalvotu, ka tā neradīsies. Pašreizējā situācijā mums dzīvība ir, un ir likumi, kas tai ļāva rasties, līdz ar ko apgalvojumos, kurus izteicu iepriekšējā postā, pretrunu nav.

[Elony]

Visums ir bijis vienmēr? Varbūt tukša telpa ir bijusi vienmēr, bet ne materiālie elementi. Ja vairums zinātnieku apgalvo, ka materiālajam visumam ir sākums, tad visdrīzāk tas tā ir bijis. Tā ir visticamākā versija, tādēl es to pieņemu. Bet fizikas likumi un dievs ārpus tiem - manā izpratnē dievs nav materiāla būtne. Iespējams, ka viņš sastāv no enerģijas. Lai nu kā ja dievs eksistē, tad viņam piemīt neaprakstāmi milzīga enerģija, kas bija nepieciešama lai radītu visuma matēriju. 1. kilograms vielas + 1. kilograms antivielas = enrģija, kas līdzīga kodolsprādzienam. Bet tas tā, starp citu.
Tas par 10 minūšu eksistenci - tā ir filazofija, man tā nav stiprā puse. Pieturoties pie vairuma viedokļa - visums ir vecāks par 10 minūtēm. Bet par cilvēkiem zināmajiem fizikas likumiem - lasīju, ka eksistē tumšā enerģija un tumšā masa, kas kopā sastāda pāri par 90% no Visuma. Pārējie cilvēkam zināmie elemnti - mazāk par 10 %. Tātad cilvēks joprojām pārāk maz zina. Skaidrs, ka dzīvība un visums var izcelties no sevis pats, tāpat kā var izvēlēties vienu un to pašu bumbiņu no miljarda citu bumbiņu miljards reižu pēc kārtas. Tācu iespēja jopōjām ir smieklīgi maza. Taču kādēļ jāizvēlas mazāk ticamā iespēja? Zinu, ka dauzi cilvēki to izvēlas, bet nezinu kāpēc, bet mani tas vienkārši interisē.

Skatījums mazliet vienpusējs. Tik pat daudz ir arī labu detaļu. Morāle tiešām nav saistīta ar Dievu. Nav tā - kur ticība Dievam, tur augstas morāles normas. Par ticīgie reizēm par ticību domā vairāk nekā par morāles normām, kas liecina, ka viņi paši no savas reliģijas neko nesaprot. Vispār es pārsvarā sastopu tādus, kas īsti nevar savienot Dievu ar šo pasauli, kaut vai tic tam. Kāpēc nosviest malā to, ko dzīve dod, vienkārši sekojot augstākajiem tikumības paraugiem?

Cilvēks var mierīgi dzīvot, savu morāli nesaistot ar dievu. Vairums mūsdienās to arī dara. Individuāli daudziem izdodas dzīvot tīri labi. Sabiedrībai kopumā - ieslēdz TV un paklausies ziņas. Es ticu dievam teikt neko nenozīmē. Visu izšķir darbi. Būtībā ticība augstākai būtnei neko nemaina. Izteikšos vienkāršāk - ja cilvēki dzīvotu rīkotos pēc tā, ko teica un darīja Jēzus, ko es uzskatu par dieva dēlu, dzīve pasaulē būtu labāka.

Esmu pārliecinājosies, ka baudu un prieku dzīvē, Dievs ir jūtams vairāk nekā monotonas lūgšanas un ikdienas rutīniskās nemainības dzīvē.

Es piekrītu. Rutīna un monotonas lūgšanas - pē! Tikai vairums cilvēku izvēlas gūt baudu un prieku tā, ka tas kaitē gan viņiem, gan citiem.

Runājot par grēksūdzi. Tā ir audzinoša tajā izpratnē, ka pateikt kādam grēkus skaļi ir manāmi grūtāk nekā pie sevis. Ja cilvēks jūt stipru vainas apziņu, tad grēksūdze pieņemtajā formā tiešām palīdz, varbūt neizdzēš to grēku vispārīgi, bet ļauj sadzīvot pašam ar savu nodarījumu.

Šeit es uzstājos pret to, ka dažās reliģijās uzskata, ka grēkus var piedot cilvēki(mācītāji). Grēks - noziegums pret dievu. To piedot var tikai dievs. Un tas nenotiks, ja cilvēks grēku nenožēlo, lai ko teiktu mācītājas. Bet tas jau ir jautājusm par reliģijām - cita tēma.

[Grims]

Ja nemaldos, pašlaik vairums zinātnieku ir pieslējušies lielā sprādziena teorijai, kas nosaka, ka nav saglabājusies nekāda informācija par to, kas bija pirms sprādziena, nevis, ka pirms tam nekā nebija. Pastāv ideja, ka visums ir ciklisks - uzsprāgst, saraujas, uzsprāgst, saraujas...

Dievs arī ir filozofija.

Smieklīgi mazā iespēja ir nevis tam, ka dzīvība radusies nejauši, bet tam, ka dzīvība nejauši radīsies konkrētā vietā un laikā. Neredzu kādēļ, lai Zemes dzīvība ar lielāku iespējamību būtu radusies dieva darbības kā nejaušības rezultātā.

[hriita]

Man Dievs pastāv!
bet es to uztveru ne tādā izpratnē, ka viņš tur augšā sēž un pieraksta visus mūsu labos un ne tik labos darbos!

[LaurCIs]

es neticu ka ir Dievs!!
tad jau drīzāk cilvēki radās no mērkaķiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[jefeniite]

nu tas, ka ir dievs, nenoziimee, ka cilveeki neradaas no meerkakjiem.

un vienaa intervijaa dzirdeeju interesantu fraazi - dievs radiija arii meerkakji, taatad cilveeku radiija dievs, tikai neuzreiz.

[bad ance]

Kaapeec nav atbildes-Nezinu?
Ja buutu izveeleetos to...
Man nav nejausmas.
Viss driizaak ka nee.
Pirmajaa klasee ticeeju.
Tagat nee......

[Grēkmeistars]

Par to Darvina teoriju. Es jau reiz teicu, ka Dievs pasauli radīja kā eksperimentu, un tad arī evolūcijas gaitā tā attīstījās līdz tagadējam cilvēkam.

Tāpat kā daudzas sajūtas nevar izteikt vārdos, tāpat arī zinātne pasauli nevar izteikt tikai sausās formulās un skaitļos.

Neredzu kādēļ, lai Zemes dzīvība ar lielāku iespējamību būtu radusies dieva darbības kā nejaušības rezultātā.

Nejaušība? Nedomāju gan.

[Roviela]

Nejaušība? Nedomāju gan.

Un ko Tu zini par nejaušību un to, kā tā "nostrādā"? Tas, pretstatā Dievam, ir tīrs zinātnes jautājums, kas ir izrēķināms.
Tātad - kāpēc Tu tā nedomā? Kādi aprēķini liek par to šaubīties?

[Grēkmeistars]

Nejauši, tas nozīmē kaut ko neieplānotu un varbūt arī ko tādu, kas var būt nožēlojams. Nejauši radīt pasauli. Es saprotu, var nejauši nogāzt vāzi, vai tādā garā. Nejaušību veido virkne sakritību. Nejaušība ir tas, kas varēja arī nenotikt, ja būtu bijuši citi apstākļi.
Pasaules radīšana nav nejaušība. To es zinu. Cilvēkam tad nemaz nenāktu galvā domas par kaut kādu dzīvošanas jēgu un kaut kādu Augstāku būtni.

Būtībā es nevaru to visu tā paskaidrot, lai Jums liktos pieņemami. Es neesmu ne tik pieaugusi, ne tik zinātniski un vispārīgi gudra kā Tu, Roviela, bet es šaubos, ka mani uzskati arī ar visu zinātnisko Dieva neesamības pamatojumu mainītos.

[Roviela]

Ne gluži. Gandrīz pareizi jau ir, bet tikai gandrīz. Nejaušība ir tas, kas liek realizēties vienai konkrētai esamībai nākamajā mirklī. Ābelē ir daudz gatavu ābolu. Uzpūta vējš. Kurš ābols nokritīs? To nosaka nejaušība. Varbūtība nokrist tam vai citam ābolam bija vienādas. Bet - kas ir pats svarīgākais! Ja varbūtība nokrist bija pietiekami liela, tad vismaz viens ābols nokritīs noteikti. Kurš? To nosaka nejaušība.
Tas pats par dzīvības rašanos. Varbūtība rasties tādam vai citādam savienojumam ir liela. Atomu un molekulu ir šausmīgi daudz. Pie tāda daudzuma varbūtība, ka noteikti radīsies kāds konkrēts savienojums, ir milzīga. Tieši kurā vietā un kuri atomi savienosies? Nejaušība. Visa pasaule tā ir uzbūvēta, tikai pavēro uzmanīgi.

Es nemaz nemēģinu zinātniski pamatot Dieva neesamību (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas nemaz nav iespējams! Tāpat kā pierādīt viņa esamību. Es tikai mēģinu apskaidrot tiem, kas ir ar mieru klausīties un padomāt, ka doma par to, ka tādas lietas var notikt tikai ar Dieva līdzdalību, nav īsti pamatota. Tas ir viss. Kam katrs tic, tā ir viņa darīšana.

[Grēkmeistars]

Es uzskatu, ka Dievs ir ar nodomu radījis pasauli, bet tālāk... tālāk tā varēja attīstīties kā nejaušību virkne.

Bet tajā piemērā ar ābolu. Iespējams, ka tas, kurš kritīs, ir vienkārši visvairāk nobriedis un visvājāk turās pie zara.

Tas pats par dzīvības rašanos. Varbūtība rasties tādam vai citādam savienojumam ir liela. Atomu un molekulu ir šausmīgi daudz. Pie tāda daudzuma varbūtība, ka noteikti radīsies kāds konkrēts savienojums, ir milzīga. Tieši kurā vietā un kuri atomi savienosies? Nejaušība. Visa pasaule tā ir uzbūvēta, tikai pavēro uzmanīgi.

Bet līdzko sāc domāt, ka visa pamatā ir Dievs, tad nejaušība dzēšas. Tad šķiet, ka viss, kas savienojas, ir ar nodomu savienots. Tieši tāpēc ticīgie uzskata, ka dzīvai ir jēga, jo ir Radītājs un ir bijis nodoms. Bet neticīgie jēgas esamību noliedz, jo viss ir nejaušība, arī cilvēks. Un pēc nejaušās nāves viņš zūd.

Es tikai mēģinu apskaidrot tiem, kas ir ar mieru klausīties un padomāt, ka doma par to, ka tādas lietas var notikt tikai ar Dieva līdzdalību, nav īsti pamatota.

Šeit lūk, man nav īsti skaidrs, vai tagad lietas notiek ar vai bez Dieva līdzdalības. Vai Tas ir Dievs, kas palīdz, vai veiksme... Drīzāk gan, spriežot pēc tā, kas pasaulē notiek - nepiedalās. Es vienkārši ticu tam, ka Dievs ir radījis pasauli un ka Viņš pastāv. (un atkārtoju to līdz apnikumam lol). Bet Viņa bezrobežu mīlestība pret cilvēci, tās uzklausīšana un nodomi, kas saistās ar cilvēkiem, kā arī ticīgo cilvēku izpratne par Viņu, kas balstās uz pielūgsmi. Tas ir cits jautājums. Tas ir noslēpums.

[Roviela]

Bet līdzko sāc domāt, ka visa pamatā ir Dievs, tad nejaušība dzēšas.

Nē! Tur jau tā lieta, ka cilvēki vienu laiku domāja, ka visu var izrēķināt, visam noteikt vietu un tad patiešām nejaušība vairs nepastāvēs, bet nē - izrādījās, ka nejaušība ir visa pamatā. Pilnīgi fundamentāla un negrozāma nepieciešamība. Likums dabā. Ne jau tāds likums, kas viennozīmīgi un ar nodomu nosaka rezultātu, nē, tāds, kas nepārtraukti realizējas. Vienkārši notiek un eksistē. Bez tā nekas nemainītos - nebūtu ne kļūdu, ne attīstības. Es varētu sarakstīt vēl veselu virkni piemēru ar nejaušībām un varbūtībām, bet tad, laikam, derētu uzsākt citu pavedienu, te tas tomēr ir offtopiks.

Tad šķiet, ka viss, kas savienojas, ir ar nodomu savienots.

Tā var iedomāties, ja ir gribēšana. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Es tā nedomāju. Jo tas galu galā nozīmē absolūtu un negrozāmu iepriekšnoteiktu likteni. Kas neapstiprinās tieši šo esošo nejaušību dēļ.

Tieši tāpēc ticīgie uzskata, ka dzīvai ir jēga, jo ir Radītājs un ir bijis nodoms.

Un kāpēc Tu domā, ka neticīgie nemeklē dzīves jēgu? Vienmēr cilvēki ir meklējuši dzīves jēgu, un ir vienalga, viņi tic, netic, kam tic utt.

Bet neticīgie jēgas esamību noliedz, jo viss ir nejaušība, arī cilvēks. Un pēc nejaušās nāves viņš zūd.

Lūk, tā jau ir klaja nepatiesība (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tu vienkārši nesaproti, kas ir nejaušība un ka tai nav sakara ar dzīves jēgas esamību vai neesamību, tāpat kā ar nejaušu nāvi.

Šeit lūk, man nav īsti skaidrs, vai tagad lietas notiek ar vai bez Dieva līdzdalības. Vai Tas ir Dievs, kas palīdz, vai veiksme... Drīzāk gan, spriežot pēc tā, kas pasaulē notiek - nepiedalās. Es vienkārši ticu tam, ka Dievs ir radījis pasauli un ka Viņš pastāv. (un atkārtoju to līdz apnikumam lol). Bet Viņa bezrobežu mīlestība pret cilvēci, tās uzklausīšana un nodomi, kas saistās ar cilvēkiem, kā arī ticīgo cilvēku izpratne par Viņu, kas balstās uz pielūgsmi. Tas ir cits jautājums. Tas ir noslēpums.

Tur es neko nezinu teikt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tas jārisina katram ticīgajam pašam.

[LaurCIs]

nu tas, ka ir dievs, nenoziimee, ka cilveeki neradaas no meerkakjiem.

un vienaa intervijaa dzirdeeju interesantu fraazi - dievs radiija arii meerkakji, taatad cilveeku radiija dievs, tikai neuzreiz.

bet Bībelē ir teikts ka Dievs radīja Ādamu un Ievu un no viņu grēka augļa radās citi cilvēki un tā tas attīstījās tālāk
tā kā nav iespējams ka cilvēki radās gan no Ādama un Ievas gan no mērkaķiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)

[Elony]

Pieļauju, ka tiešām 'visums dzīvība var izcelties pats no sevis, nejaušību rezultātā. Bet man ticamāk ir pieļaut dieva eksistenci. Kā jau teicu - es drīzāk ticēšu, ka māju ka'ds ir uzcēlis, nevis tā pati uzcēlās. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Par mērkaķiem - evolūcija nav pierādīta, tā ir tikai teorija par sugu un cilvēku izcelšanos, kam daudzi tic un atrod tam pierādījumus, bat daudzi atkal uzrāda pierādījumus tās aplamībai. Ja evolūcija pastāv - tā ir drausmīga nejaušību un sakītību virkne, bet tā kā es nejaušībām neticu. Un pieļauju, ka bībele tiešām ir dieva vēstijums cilvēkiem, tad pieņumu par patiešibu tās viedokli.