"Spārnotā čūska" Opcijas

[Red-haired Zora]

Šī ir leģenda...
Mūžveca kā pasaule....

Šī ir leģenda par "Spārnoto čūsku"

----------------------------------

Tēla vārds, vai iesauka: Rudā Zora (iesauka)
(norādiet, kurš)
Izskats: Rudi mati, gandrīz dzelteneas acis, nēsā bikses, ka sir visai dīvaini lēdijai.
Dzīvesvieta: Londona

Šo rakstu rediģēja Red-haired Zora: 24.04.2004 20:05

[Diablo]

Skiasts putns noteica Deivids un atsmaidija meitenei. Nu ko gan var darīt ja esmu tik slavens, Deivids pasmaidīja un pieversās kapteinim, ja nemaldos viņi visi aizvien domā ka esmu Marseļā, ja neskaita protams Bišopu, Bet starpcitu, kaptein nedomāju, ka tev pašam ar viņiem būtu ļoti siltas atiecības. Deivids noteica un paraudzijās uz jūru, cik labi gan ir būt mājās!

Šo rakstu rediģēja Diablo: 27.04.2004 19:33

[Dark Knight]

Nu par mani nerunāsim! Bišops jau sen būtu mani pakāris pie masta, ja kāds, kura vārdu neminēšu nebūtu mani izpestījis. Starp citu, man tev ir neliels pārsteigumsviņš pārgāja uz Deividam labi pazīstamo latīņu valodu, Zora arī brauc, ja gribi vari iet ar viņu parunāt. Viņai tu vēl arvien ļoti patīc.

Šo rakstu rediģēja Dark Knight: 27.04.2004 19:33

[earnella]

Tokss strauji pacēlās gaisā, sabužinot Sīras matus. "Trakais putns!!!" Meitene smejoties nosodījās. "Viņš parasti tāds kļūst, kad pēc ilga laika atkal nokļūst pie ūdens... Un nav ko piebilst, ka es arī jūtos līdzīgi, tikai neizrādu to tik skaļi..."

[Diablo]

Viņa arī? paklau esi tik labs aizved mani pie viņas. Es viņu tik tiešām gribu redzēt, kur tas laiks kad pēdējoreiz tikāmies! Deivds smaidīja kā vel nekad agrāk, viņā bija atmodies saviļņojus un kaut kas vairāk par pieķeršanos pret šo meiteni.

[earnella]

Sīra pasmaidīja. Necik spoža skolniece viņa nebija, tomēr viņas tēvs reiz bija uzskatījis par nepieciešamu iemācīt meitenei latīņu valodu. Skolotājs bija Sīru pacietis tikai pusgadu, tomēr viņa saprata, ka Rudā Zora arī pazīst Deividu, un Deivids lūdz Morganu aizvest viņu pie Zoras. "Kaut mēs drīzāk dotos ceļā..."

[Diabolic]

Dorians bija iegūlies mīkstā, dūnu pildītā matrača, gultā. Viņš skatījās griestos un ik pa brīdim uzmeta skatu nelielajam, pēc skata necilajam lodziņam.
''Drīz...drīz mēs izkustēsimies un dosimies ceļā ar kuģi.'' Viņš sev teica. Viļņi kļuva nedaudz lielāki. Varbūt tikai par dažiem centimetriem, bet Dorians to manīja. to nevarēja saukt par spēju, saskatīt un sajust neredzamo. Visu to Dorians spēja pateicoties pieredzei un mākai, ko attīstījis angļu leģionā un paukošanas treniņos. Viss tas bija iegūts pašceļā, nevis viņš ar tādu spēju piedzima.
Doriana kajīte bija labā stāvoklī un tīra. Viņš piecēlās stāvus, lai sakrāmētu līdz paņemtās mantas pa plauktiem. Neko daudz viņš līdz nebija ņēmis. No drēbēm viņam bija paņemts tikai vēl viens balts krekls un melnas bikses ar vesti. Un vēl viņam paķerti līdzi bija zobena kopšanas līdzekļi . Zobens Dorianam bija kā draugs, kā brālis, kuru nezaudētu un nepārdotu. Zobens bija viņa īpašums un ja kāds vēlējās viņam to atņemt, tad viņam nenoveicās, jo Dorians ar zobenu rokās spētu pat lodi atvairīt un krītošu lietus lāsi pārcirst precīzi divās vienādās daļās.
Viņš salika mantas plauktos, bet tad viņam nokrita sudraba kabatas pulkstens ar skaistu sudraba ķēdi. Viņš pastiepās, lai to paņemtu...un tad viņš zem gultas pamanīja nelielu smilšu kaudzīti. Izskatījās, ka tā smilšu kaudze tur uzturētos dikti ilgu laiku, jo pāri kaudzītei, zirneklis jau bija paspējis uzaust zirnekļtīklu. Viņš izpostīja zirnekļu tiklu un izrušināja putekļu un smilšu kaudzīti. ''Piedod zirnekli. tavs tīkls maisīja man tikt klāt nevērtīgai smilšu kaudzei.''
Dorians brīnījās, kāpēc viņam savajadzējies interesēties par smilšu un putekļu kaudzīti. ''He! tas tak i stulbi. Kam man vajadzēja līst zem gultas?!'' tad viņš aptvēra kāpēc viņš kaudzītei pievērsa uzmanību. Visa kajīte bija uzturēta lielā kārtībā, bet te zem gultas vienā vieta ir putekļu un smilšu kaudze. Un tomēr viņš ar roku uzsita pa kaudzīti un momentāli to parāva atpakaļ. ''Auu!'' noraustīja roku Dorians. Viņam bija rokā iedūrusies Broša ar adatu.
Dorians apsēdās uz kajītes grīdas un sāka smieties par spīti tam, ka viņam tecēja asins pa roku no tās vietas, kur bija iedūrusies broša. ''Re kā! Šādas mantas svaidīt zem gultām. Jāiet parādīt citiem, ja nu gadījumā viņi pamana šādas kaudzītes, tad lai nesit, citādāk arī sadursies rokās šādas brošas.'' skaļi smiedamies Dorians runāja ar sevi.
Viņš piecēlās un vēl joprojām smejoties viņš kāpa augšā uz klāja, lai parādītu kapteinim šo brošu. Ja nu gadījumā tā piederētu Morganam.

[Sangue Barro]

Tēla vārds:Ēriks Ibervils
Izskats: Mati tumša vīna krāsā, opālzilas acis.
Dzīvesvieta: "Spārnotā čūska"uz kuras viņš ir stūrmanis un arī kapteiņa labā roka.

---------------------------

"Spārnotajai čūskai" vajadzēja iziet jūrā pēc pāris minūtēm un viņš bij gandrīz nokavējis. Ēriks mundri soļoja pa Bristoles ielām līdz nonāca ostā. Tur jau tas bija, spoku kuģis, kā to bij saukusi vecā komanda. Ēriks uzkāpa augšu pa trapu. Uz klāja atradās vairāki cilvēki, kurus viņš nepazina. Tur bija arī Morgans.
Sveiciens kaptein! viņš uzsauca Morganam

[Red-haired Zora]

Zora izdzirdējusi pazīstamu balsi, izgāja no saviem apartamentiem, jeb klusā stūra, kā viņa tos dēvējā un uzkāpa augšā. Pie fokmasta stāvēja Deivids un sarunājās ar Morganu. Pa trpu augšup nāca vecais labais Ibervils, "Piecu brūču"
kapteinis, kurš pagaidām atradās uz šī kuģa kā stūrmanis. Meitenes uzmanību saistija Deivids. Sveiks! meitene viņam uzsauca.

[Diablo]

Deivids pēķšņi apklusa un pagriezās atpakaļ un ieraudzija Zoru. Sss...veika Deivds pārsteigts izmocija, bet tad pēķšņi pieskrēja viņai klāt, apķēra ap vidukli un pacēla gaisā Kā es priecājos tevi redzēt! Viņš nolaida meiteni zemē un noskūpstija viņas veigu.

[Red-haired Zora]

Kāds velns tad tevi uzdzinis uz šī kuģa? Tu taču vienmēr esi turējies pie vecās labās zemītes, viņa to ķircināja. Runas plūdus pārtrauca kapteiņa izdotās pavēles. Ibervils jau bija stājies pie stūres un enkurs pacelts. Buras tikko uzvilktas. kuģis lēni, cēli izgāja no ostas. Jūra bij mierīga. Saules stari glāstīja kuģi un debesīs nejuta nevienu mākonīti. Zora nokāpa lejā un ieveda Deividu savā kajītē.

[Diablo]

Tik tiešām nekas te nav mainījies, Deivids noteica apskatīdams kaīti, bet tad atkal pagriezās pret Zoru ja godīgi, kad pirmoreiz izlasīju afišu es klusībā cerēju, ka arī tu brauksi ar šo kuģi. Un man izrādijās taisnība! Deivids velreiz piegāja Zorai klāt un aplika rokas ap viņas pleciem. Bet tu, tu priecājies, ka mani satapi?

[Red-haired Zora]

Jā, Deivid, es ļoti priecājos. meitene piespieda galvu puiša plecam, kas bija viņai neraksturīgi. Tu nedrīkstēji aibraukt no Gardena raga. labi, ka Luiss mani savāca, citādi es vēl šodien tur atrastos. Tu zini, ka tu esi nodevējs! Kāpēc? Kāpēc Kāpēc tu aibrauci?!

Šo rakstu rediģēja Red-haired Zora: 28.04.2004 15:45

[Diablo]

Piedod, piedod, es zinu, ka tā bija kļūda. Deivids teica un pavirzija meiteni nostāk Ja es toreiz nebūtu aizbraucis, tu iespējams tagad jau būtu mirusi. Lūdzu neprasi kapēc, tas ir pārāk sarežģīti, gan ar laiku es tev visu izstāstīšu, vai tu pati visu uzzināsi, tici man šis laiks pienāks pavisam drīz.

[sinda]

Flo joprojām ar vanagu uz pleca, uzkāpa augšā uz klāja. bija piebiedrojies vēl viens svešs cilvēks...
'' sveiki! '' viņa atturīgi pasveicināja Deividu.
arī Graids savas dzeltenās acis piekalis svešiniekam, brīdi to nopētīja, tad pavisam klusi ieķērcās.

[earnella]

Sīra iegavilējās. "Ceļš sākas!!! Beidzot, beidzot!!! Cik sen es neesmu bijusi uz ūdens!" Meitene sagriezās piruetē un nokrita sēdus uz klāja. "Piedodiet, es jau sen neesmu jutusies tik brīva... Tokss!!! Mēs braucam prom! Tu, trakais putns, mēs dodamies ceļā!" Viņa uzsauca mazliet atpalikušajam papagailim, kurš momentā metās uz kuģi. "Visi uz klāja, pacelt enkuru!" Tokss nesakarīgi klaigāja, zvārodamies zemākā masta galā.

[Shatered]

" Wow... sen naw braukts ar kuģi... bet nu atkal šī patīkamā sajūta..." Nī nodomāja un pievērusi acis pacēla galvu pret sauli. Viņa sabužināja matus un tad izlaida cieši sapīto mezglu. " Nu tad mēs beidzot braucam... bet kurp īsti ?" viņa pavaicāja Sīrai, jo Nī uzskatīja, ka viņa varbūt to zinās.

[Tinuviel]

Anete stāvēja netālu no Flo. Lēnām piegājusi pie Flo viņa teica:"Sveika! Redzu, ka tev arī ir putns. Man pašai ir piekūns." Divreiz īsi nosvilpusies, pie viņas pielidoja paliels piekūns, un nosēdās uz pleca.

[earnella]

"Nē, es nezinu. Es gribētu uzmeklēt patieso ceļu uz Miroņgalvas salu. Man šajā pasaulē nav nekā, ko zaudēt, un nespēju iedomāties nevienu, kurš baidītos zaudēt mani. Tomēr daži no mūsu komandas vēlas izdzīvot. Un tāpēc diez vai mēs speciāli brauksim uz turieni." Sīra atteica. Viņas balsī rūgtumu spētu saklausīt vien kāds, kuram tas patiesi rūpētu. Ar gadiem meitene bija paradusi slēpt savas jūtas, un viņa reizē gan gaidīja, gan ienīda visu, kas mācīja viņai raudāt.

[Shatered]

" Man nebūtu pretenziju doties uz to salu... Tad vismaz man nebūtu jābēg tik ļoti. Manu dzīvi sabojāja tas draņķa pirāts - kā viņš pats sevi dēvē. Un es redz esot "balva ko viņš tik neprātīgi grib iegūt" ... bet es negribu būt kārtējā trofeja - meitene , ko viņš it kā mīl un tad.. nogalina..." Nī pabeidza ar šausmām acīs. Viņa atskatījās uz krastu un pamanīja tur kādu melnu stāvu. Viņa ātri atkāpās un saķēra Sīru.." Tas ir viņš.. tur pie krasta.. VIŅŠ..." Nī histērijā bubināja un viņai iestājās pilnīgs sabrukums...

[Diablo]

Deivids paskatījās uz Flo Sveika! Skaists putns, kā viņu sauc? Pie viņiem bija pienākusi velviena meitene. Deivids paskatījās uz viņu, arī uz viņas pleca sēdēja piekūns. Sveika arī tu! viņš teica nenovērsāms skatu no meitenes. kā tevi sauc?