Ilgu Tramvajs, Mīlestība... mīlestība... Opcijas

[Dvēselīte]

Tātad sveicu tos kas ir ienākuši apskatīties! Izlasiet(rūpīgi), izspriediet un piesakieties.

Jēga: tā kā ir iestājies pavasaris, ne tikai dabā, bet arī mūsu prātos un jūtās, nolēmu, ka jārada tam neliels stimuls. Ilgu Tramvajs noteikti ir dzirdēts vārds, bet autors šo lugu ir radījis par citu tēmu. Tomēr šis nosaukums bija pirmais, kas iešāvās prātā, kad iedomājos par lomu spēli.

Darbība: kā jau varētu noprast tā notiek tramvajā. Tas ir kā expresis, kas brauc tikai reizi, no iekāpšanas vietas līdz izkāpšanas vietai (protams tie, kas pieteiksies vēlāk skaitīsies it kā būtu iekāpuši reizē ar pārējiem, jo vilciens tramvajs nepietur). Runāt var par visu, kas ir mūsdienās - mūziku, kino, mākslu, jebko, kas tavu tēlu varētu interesēt, lai veidotos dialogi.

Mērķis: varētu būt otra izzināšana un attiecību veidošana, bet tas spēles laikā būs atkarīgs no katra paša. Bet par ceļa mērķi - mēs, Kingstonas pieturā, tā ir sākuma pietura, tad gala mērķis ir, lai arī cik banāls, bet Mīlestības perons. Tajā visi izkāpj un dodas kur nu kurais. Ceļā tiek risinātas katra tēla attiecību problēmas, piem., tēls ir savā dzīvē vīlies, apkrāpts, pamests vai vienkārši nav varējis atrast īsto otro pusīti. Tā nu tiek meklēta starp pasažieriem, protams tas nav obligāti, tēls var arī neatrast mīļoto cilvēku, bet atklāt kādu sev vēl nezināmu sava rakstura iezīmi. Viss notiek bez vardarbības, tā kā nekādas spējas te nederēs, protams pagātnē tēls varēs būt piem. nodarbojies ar zobencīņam utt., bet šeit tās netiks pielietotas. Tās varētu būt pat mūsdienas, tikai citā realitātē, kā paralēlajā pasaulē, kur ir tādas vietas kā Mīlestības perons, mūsu planētai neraksturīgas ainavas, dabas apstākļi un citas lietas. Tādas lietas kā strīdi var būt, bet tie nedrīkst beigties ar otra tēla nāvi, vai kādu pārdabisku spēku pielietošanu. Un rases daudziem varbūt par nožēlu varēs būt tikai cilvēku, jo no citām rasēm izriet arī dažādi spēki.

Ko lai vēl piebilst? Nu uzmanīgi izlasiet, pārdomājiet, un ja kas nav skaidrs prasiet.

Vajadzīgā informācija:

Vārds:
Nodarbošanās:
Vecums:
Dzīves vieta:
Pāgātne:
Raksturs:
Ārējais apraksts(vēlams bilde):
Intereses(mūzika, māksla, sports utt.):
Hobijs/i:

Diemžēl vietu skaits būs ierobežots...

[Tinuviel]

"Labrīt!" Anete plati nožāvādamies ienāca kupejā. "Ceru, ka neiztraucēju," viņa teica un apsēdās neaizņemtā vietā. "Es it kā pamodos, bet atkal aizmigu, un vairs neatceros, kas notika. Nu tad vēlreiz labrīt!" viņa pasveicināja visus apkārt esošos un arī neesošos, bet tie laikam to nedzirdēja.

[Paip`]

"nee neiztrauceeji...mees runaajaamies...nu par dziivi, kas ir bijusi pirms shii brauciena..." ali teica anetei. "naac seedies..." vinja noraadiija uz vietu sev blakus... "pievienojies muusu sarunai...pastaasti par sevi...nu ar ko tu nodarbojies pirms iekapii sheit..."

[Tinuviel]

Anete apsēdās blakus Ali. "Es..." Anete nožāvājās," es spēlēju tenisu." "Nopietni! Es bieži iegūstu godalgotas vietas, un saņemu drusciņ naudu!" viņa vēl piebilda pamanīdama Ali izbrīna skatienu. "Nu, brīvajā laikā es modelēju un dažreiz pat pati šuju sev tērpus. Piemēram, šī jaciņa arī ir tapusi manās mājās," viņa teica un parādīja smuku, tumši zilu jaciņu, kurai piedurknes vajadzības gadījumā varēja noņemt nost.

[Paip`]

"Skaista..." ali noteica apluukodama jacinju...taa tieshaam anetei bija izdevusies...
"nu man nebija laika nodarboties ne ar kaadu sportu, jo pat dazhreiz pusdienaam laiks neatlika..." vinja mazliet skumiigi teica. Atminjaa uzzibsniija taa diennakc, kad nebija ne guleejusi ne eedusi, un sejaa iezagaas maza jautriibas paziime...

[Tinuviel]

"paldies," Anete teica un pasmaidīja. Kad Anete bija noklausījusies Ali sakāmo, viņa nopūtās. "Kā gan tu to varēji paciest? Es no turienes būtu aizbēgusi kā divi deviņi..." viņa skaļi teica. Viņa ērtāk atlaidās krēslā un paskatījās ārā pa logu. "Kad beidzot tie citi guļavas modīsies?" viņa skaļi domāja.

[Paip`]

"Nu nezinu kaa to paciest vareeju...bija darbs...un tas bija jaadara..." Ali nopuutaas...
"Nu ir jau veel agrs...ko tad tu gribi, anet, lai vinji jau kaa saule saak spiideet taa celjas augshaa...?" vinja ar mazu smiininju sejaa jautaaja... Tad atspiedusies pret diivaaninja atzveltni, ali leenaam aizveera acis...