Troļļu nakšu pasaule, ..pēc publikas atkārtota pieprasījuma Opcijas

[Kamazs]

Ievadam: Lai nemulsinātu neskaitāmus ar RPG un LFFB, kā arī TN nesaistītus cilvēkus, laicīgi paskaidrošu, ka viss tālāk rakstītais attiecas tikai uz tiem, kas saprata visus augstaak minētos saīsinājumus.
Pārējiem atliek vien tikai smagi nopūsties un pakratīt dūri...

Teiksma par Teodivaldi Lielo
Sanāciet, jel bērni ap mūsu cilts guni, stāstīšu jums senu teiksmu par lielo un vareno Teodivaldi Lielo..
Lai bīstas mūsu dievu priekšā tas, kas nezina vārdu Teodivaldis, lai mūžīgs kauns pār viņa muļķa pauri, jo par diženo kareivi dzied slavas dziesmas tuvu un tālu..Jau mazs puisēns būdams, dzimis starp ziemeļiem un dienvidiem, tas lielu drosmi, spēku rādīja. Tam veicās ikviena lieta, kurai ķērās šamāis klātin, ikviena zints, ik prasme ātri rokā tika. Viņš vēl puiškāns būdams varen slavu iemantoja kā labu labais mednieks. Tas zvērus viegli sekoja un mājās reti nāca tukšā. Bet puisis auga, dižs augumā tas arī tapa. Un garā stipris, un sirdi drošu tas sāka tālāk par ciemu dzimto lūkoties. Sauca tad vēl viņu Teo no Di dzimtas. Di dzimtai senas saknes šinīs zemēs ira, nav brīnums tāds varonis tai dzima. Un savā divi desmit pirmā gadā, pilni gadīgs kļūdams, Teo no Di dzimtas pie saviem vecajiem tad gāja un teica, ka nolēmis tas saulē doties plašajā. Un nevarēja vecajie tur neko iesākt, lai gan tie negribēja tādu dēlu projām laistin. Bet Teo no Di dzimtas griba bija kā nelokāms purgaala stiebrs un devās viņš patiesi plašajā saulē jo drīzi vien.
Kur ceļoja viņš, to zina nedaudz, tik skaidrs ir, ka trešajā pilņajā mēnesī tas Elfu zemēs tapa. Tur viņš nodrebēja no dailes, skaistuma un tikuma, un varenās elfu zints. Viņš apbrīnoja elfu viedi, to paražas un dzīves prasmi, tam vēlējās viņš tāpat arī mācīts tikt. Un gāja viņš uz Kuan-Li-Lu, šīs elfu zemes galvas pilsētu. Tas deviņmūriem jozts bij varens cietoksnis, tam astoņpadsmit sargu torņi apriņķī visam cietoksnim no tīrin tīra purgaala. Un dzīvoja tur vairāk kā trejdeviņas šektes goda vīru. Tur mita elfu ķēniņš Kuan Li-Lals, kas viedi valdīja jau šektin vasaru. Pie viņa taisnā ceļā nāca mūsu goda vīrs Teo no Di dzimtas un lūdza elfu ķēniņam to augstās zintīs mācīt.
Bet negribēja pils sargi vingro puisi sētā laist, jel nepatika jau tiem tas, ka nešķīsts cilvēks tikumīgo elfu zemi min, jo lielāks sašutums par to, ka elfu svētā pilī līst tas grib. Teo no Di dzimtas solīja tikumu, svērēja pie senču saknēm, ka goda vīrs jau trejdevītā paaudzē, bet sargi pils palika nelokāmi. Trīs dienas Teo no Di dzimtas pie pils vārtiem stāvēja, vai lija lietus, saule kvēli starus lēja, viņš palika pie sava, jo, ekuraug, viņš dzimis stūrgalvīgs vecajiem bija. Bet sargi vaigā un domā nemainījās, tie šķēpus krustoja un Teo no Di dzimtas iekšā nelaida.
Un nolēma, tad Teo no Di dzimtas ar viltu pilī iekšā tikt, viņš aizdevās uz gaišām kaŗavīru pirtīm, kur mūžam tīrā elfu cilts dienas sārņus skaloja ik vakarus un sagaidīja nākam pils sargu maiņu. Viņš nogaidīja mirkli mērotu un veikli drēbes, bruņas pievāca, jo dižā elfu valstī neviens nebijās savas mantas kaut uz ielas atstāt. Un Teo no Di dzimtas daiļā elfu ģērbā tērpās un veikli pie pils vārtiem devās. Viņš viegli izlikās par elfu, jo gaita viegla, elpa tīra un skatiens skaidrs kā elfam bija tam. Viņš nebīdamies gāja cauri vārtiem un Kuan-Li-Lu iekšā tika. Bet puse 'bēdas tā tik bija, jo vēl valdnieka pilī jātiek bija. Tur viņu pat kā pils-sargu nelaida, jo, akurāt, tā diži goda vieta iraid. Bet prāts Teo no Di dzimtas nebij tas pēdīgais, tāpat kā viņa rokas vingras. Viņš domāja un domāja, staigādams pa brīnumaino pilsētu, ik soli aizgrābdamies elpā no tā ko redzēja. Un vēl trīs dienas ne ēdis, ne dzēris, bez apstājas viņš klimta dižās sētas ielās ceļu augšup milzu ķēniņpilī lūkodams. Tā pils bija šektin šektu augsta, tās sienas tīrs kaariit sedza, kur nemanīga roka viegli slīdēja un augšup tikti nevarēja. Pils logi tikai trešā šektā sākās un visi purgaal restēm sisti, tai pilij treji vārti bij, bet visi ozolokoka dēļiem un šektin sargiem. Bet Teo no Di dzimtas mierā nelilkās, viņš iemanīja, ka visas sētas mājas ir skurbumogu stīgām noaugušas. Tās nebija vārgās ziemeļu gusnas, bet stiprin stipra elfu šlaka. Un Teo no Di dzimtas dunci laukā ņēma un stīgas grieztin grieza, tas šektin šektas stīga nogrieza un stingrā virvē pina, tad nolauza tas kādai mājai vējrādi un vēzējās tad dikti. Un uzmeta tas vējrādi ar klātin sieto virvi. Jau teicu es jums, tas puisi vingrs un spēkonis bij', tam buļļa spēki, seska veiklība, tas itin viegli līdz pirmam pils-logam virvi uzmeta un rāpās tas pa kariit sienu līdz pat pirmam logam. Un restes izlauza tur viņš, augstuma un nāves nebīdamies. Tā viņš pilī kļuva. Un meklēja tas ceļu pie ķēniņa. Bet nevarēja rast un nāves briesmas draudēja, jo sardzes pulki pilī klīda. Un atkal trejas dienas klimta viņš, nezinādams ceļa, pils milzu plašumos tam mute vaļit stāvēja vai brīdi - tādus brīnumus tas redzējs nebija ne mūžā. Un atkal puisis rada izeju - viņš sulaiņdrēbes laupīja. Tās viņam gauži labi klātin gāja, jo augumā tas slaiks, ar elfu sajaukt var. Viņš izlikās par kalpu un stiepa gardin gardus ēduienus'ķēniņam uz goda. Lai ēdis nebij' viņš jau dienas trej reiz trejas, 'Teo no Di dzimtas i kumāsiņu elfu gardumiem sev ne-ņēma. Viņš godam sulaini kalpoja, līdz izpelnījās uzdevumu pašam ķēniņam paplāti sniegt. Un iegāja viņš ēdamzālē, kas tīrā purgaal kalta bij' un ieraudzīja varen vareno Kuan-Li-Lalu, kas tiešām varens rādījās. Un nesa ēdienu tas kungam klātin un labi apkalpoja. Kā mācēdams tas izvedās. Un ķēniņam tas garām neslīdēja, viņš krietno kalpu uzteica un sauca tam pēc vārda, kas tik labi kalpot māk. Un meta zemē Teo no Di dzimtas sulaiņa drānas, nostājās tas vienās medniekdrēbēs tērpts un teica:
" Es Teo no Di dzimtas, klejodams pa sauli Elfu zemē diženā nonācu. Es brīnumus redzēju, es tikumu matīju, es goda paražas dzirdēju un tikās manam prātam to mācīties un savai ciltij izglītības guni nest. Un nācu es uz Kuan-Li-Lu, lai lūgtu godu tapt zintīs diženās mācīts un savai tautai par sūtni nācis. Pils sargi mani nelaida, trīs dienas zvērēju es goda, bet neticēja manim. Tad viltu viņus apkrāpu un sētā iekļuvu. Trīs dienas ceļa meklēju pie tevis, o ķēniņ, bet pils vārti slēgti mani bija. Bet vīnst''igas manim viegli augšā nesa un pilī tiku es. Trīs dienas mēģināju tevi sastapt, bet nevaid tas tik viegli bij. Par tavu kalpu pārģērbos, o ķēniņ, lai tavā priekšā tiktu. Un tad tu manim uzslavēji savas cilts puiskānu domādams, bet tavā priekšā stāv mežoņu netīrais cilvēks. Es lūdzu tev atļauju elfu zintīm mācīties un prāta apvāršņus sniegt un sauli darīt laimīgāku, vēlāk gudrību sēt." Tā runāja Teo no Di dzimtas un dievi liecinieki, runāja tas no sirds.
Ķēniņs palika domīgs un teica: " Tu varen varens cilvēks esi, ak Teo no Di dzimtas, mans gods ir tevi savām acīm skatīt šeitan. Nudien tu dažam labam elfu ciltstāvim par acuparaugu derētu." Tā runāja Kuan-Li-Lals, diženais trejdeviņu zemju elfu valdnieks, kas valdīja lielāko valsti šai saulē. Tā runāja Kuan-Li-Lals ar Teo no Di dzimtas un dievi liecinieki, runāja tas no sirds. Un tad viņš teica: " Bet, Teo no Di dzimtas, tevim tavu lūgum izpildīt nevaru ļaut. Tavs tikums ir varens, tava zints liela un gods tavs nesagraujams. Bet nevaru tavu lūgumu pildīt, ak Teo no Di dzimtas, jo redzin, jūs cilvēki krietni varait šķist, bet zem ādas jumts nevaldāma guns pelt. Tai nav ar elfiem tā gan, mēs nevaram tevi skolot kā elfu, jebait tu zem ādas cilvēks esi. Mēs nevaram tev elfu zintis varenās dotin, jebait tur, no kurienes nāc tās nepratīs mantot. Mēs nevaram tevi par elfu taisīt jebait tāds tu neesi no māts. Ej ar mieru, ak Teo no Di dzimtas, tevi bagātīgi balvos par spēku, drosmi un zinti, bet nelūdz mums to." Un tā runāja elfu dižķēniņš Kuan-Li-Lals. Un netika Teo no Di dzimtas tas, ko dzirdēja. Viņš sajuta kvēli sev krūtī, viņa acīs elles liesmās iekaisa par raidījumu ko sāņēmies. Bet noturējās viņš kluss, tik pateica: " Tā atmaksā tu manim, o ķēniņ, par godu un cieņu ko izrādu. Tu manim lamām nosvaidi un padzen no zemes. Bet nebīsties, o ķēniņ, pienāks reiz laiks, kad mans ciltstāvis runās ar elfu kā līdzīgs ar līdzīgu un mani valdījumi sniegsies tikpat tālin tālu kā tavi. paliec sveiks, o ķēniņ, bet neeju es ar mieru." Un nozibsnot divām acīm kā asins smaragdiem, Teo no Di dzimtas aizdevās prom.

[Andza]

Nu tikai laiks sho to veel noskaidrot par citaam zemeem un vietu, kur miit puselfi.