Dzejoļi latviešu valodā, kaut kur dzirdēti... un mīļi... |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Dzejoļi latviešu valodā, kaut kur dzirdēti... un mīļi... |
24.02.2004 19:19
Raksts
#1
|
|
Valara Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 |
tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.
Aleksandrs Čaks Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairs nezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet -- tās tukšas es notekās beru. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt Tavas acis tur redzēšu spīdam, Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam. Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst Man no vientuļā mākoņa sejā?... Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst Manā asā un satrauktā dzejā? Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?... Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44 |
|
|
26.02.2004 12:56
Raksts
#2
|
|
Kārto SLIM-us Grupa: Biedri Pievienojās: 12.01.04 Kur: Vientuļa klints kore bieza meža vidū |
Vēl divi fantastiski dzejoļi no Ojāra Vācieša
Balāde par Matisonu I Kas tu par vilku? saka man. Es tiešām esmu mājas suns, bet tikai māju man vairs nav, kur mājas bij, tur vēji smilkst. Un tā es esmu vilks. - Tu lec un kod! tā saka man. Bet kaut ko sargāt gribu es. Bet visu nevar nosargāt, jo pasaule par lielu ir. Un vilkam skumji ir. - Par visu, kas tev sāp, tu kod! - tā saka man un kožu es. Bet katrs kodiens pašam sāp. Kad nātru aiztiek, tā sāk kost. Vien tā es mierinos. Reiz visi suņi mājas nāks, neviens no tiem vairs nebūs vilks, un būs, ko sargāt, būs ko riet... Bet pagaidām visapkārt dun. Un gaudo tālāk, sun. Balāde par Matisonu V Kā nav kauna, ja tu mani, mēmo dzirdi, kā nav bail likt pukstēt nepukstošai sirdij... Mieru, lieciet beigtam Matisonam mieru! Miers. Virs zemes. Cilvēkiem. Labs prāts. Labi. Gulēt. Nomirušie. Nekrāc. Labo prātu. Labāk iespundējiet. Labā mucā. Stipri to. Ar mīlējošām rokām. Apstīpojiet. Labāks. Par to labo prātu. Ir labs neprāts. Nu, un labi, un es atkal eju. Vai jūs vēl atceraties manu seju... Seju, neesošā Matisona seju? Miers. Zem zemes. Vienīgi tur. Citur. Citus. Cita dziņa. Dzen. Zem zemes. Mēs te. Arī dzenam. Jokus. Miers. Tām visām. Jūsu jezgām. Jokus. Dzen zem zemes. Bet virs zemes. Nedzen. Silti iesaku izlasīt arī otro trešo un ceturto Balādi par Matisonui - varbūt, ka pati reiz ierakstīšu, bet tās man neturas tik labi atmiņā - jāatkārto |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 22.05.2024 01:32 |