Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Alfirin]

"Nu, nezinu... Tieši Hakslijs bija tas, kurš uzstāja uz sasteigtajām bērēm," Raški iebilda. "Vai es pareizi sapratu? Tie vārdi bija dažādās kartes malās? Vai vienā? Un kā tieši tā "jaunava" bija uzrakstīta? Ar lielajiem burtiem, mazajiem? Cakas dažādas vai abās reizēs vienādas? Un "ju" ar to pašu roku rakstīts?" Raški tincināja hālflingu.

[Aiva]

Brīvā laukumā, visi stabiņā viens zem otra, sākumā 'Jaunava' un tad 'Ju---' aiz tā 'Ju' vēl vieta, kur daudz rakstīt būtu varēts...
Svītra tāda, kā kad roka būtu slīdējusi prom ar visu spalvu...
Visi sākās ar lielo burtu...
Cakas... līdzīgas... bet vai identiskas? Nepateikt uzreiz... Jāiet apskatīt vēlreiz. Karte pie Tomasa stāv.
Liekas, ka rokraksts tas pats.

[echo3]

Cilājot tējas, Erikam radās pārliecība, ka nekas kaitīgs tajās nav. Viņš tikai nezina, kas tās tādas ir un kā lietojamas. Tas viss. Puisis atviegloti nopūtās un nolika visu izcelto atpakaļ plauktā. Lai stāv.

Virtuvē tā īsti ko darīt šobrīd nebija, bet doties kaut kur tālu projām Eriks negribēja. Galu galā, pavards vēl kuras, un uguns vienmēr ir jāpieskata. Eriks izgāja kopkajītē palūkoties, vai tur nav kas kārtojams vai mazgājams. Vai arī varbūt var kaut kur saskatīt Dertu, jo drīz jau būs pusdienlaiks.

[Kirsupirags]

Dudo mazliet samulsa no rūķa jautājumiem par rakstītajiem vērdiem, lai visu precēzi atcerētos mazliet palauzīja galvu un izstāstīja visu ko atceras. Vai Tev ir kāda doma par šiem vārdiem? Vai kādas aizdomas? Dudo pameta acis apkārt nopētot, vai aizvien sarunu neviens nenokausās.

[Alfirin]

"Man izklausās, ka tie varētu būt nosaukumi. Kuģu vārdi varbūt? Rūķu tradīcijā ir konkrētus nosaukumus rakstīt konkrētā veidā - ieskaitot rūnu vizuālo noformējumu. Varbūt tas "Jaunavas" nosaukums dzīvē izskatās tieši tā? Ar tām cakām?" Raški kasīja zodu un skaļi prātoja.

[Aiva]

Pie skaidrības par cirvju atrašanās vietu neticis, Vendts aizslāja atpakaļ uz tilpni, murminot kaut ko, ka kārtība te iet uz to pašu pusi, kur kapteinis, ko lai viņš tagad, jaunu ķīli guļvietai ar nazi izkasot...



Derts bija ieinteresēti bāzis degunu kur varēja kuģa tilpnē, bet patrāpijās Erikam pa skatienam, akd bija uzskrējis uz klāja. Acīmredzami nebija priecīgs, kad Eriks viņu lika pie darba, bet īpaši arī nepūtās, liekoties esam diezgan apzinīgs.



Pīts vārnuligzdā uzsākā pamatīgu stāstu - nudieninās, kā šobaltdien atceros, kā runāju ar čali, kas saticis čali, kas saticis to, kas bijis klāt, kad tā tiesas prāva krastā bijusi - par kuģi, kas arī tā iestrēguši bezvējā uz vairāk kā mēnesi, un beigās sākuši ēst viens otru aiz bada.... Sākot ar jaunāko no komandas, kādu elfu puisi...
Daejonam (OOC sense Motive 11) kaut kā šķita, ka tas ir kaut kur jau dzirdēts reiz, tikai pagājušajā reizē upuris bija nevis elfs, bet gan kuģa junga...

[Kirsupirags]

Dudo pamāja ar galvu Var būt arī tā. Bet šādas zināšanas man nav. Varbūt ir vērts apjautāties kādam zinošākam. Hakslijam gan negribu prasīt. Bet varbūt ir kāds cit, kas var palīdzēt, kāds, kas varētu zināt daudz par jūru, notikumiem tajā un arī par leģendām. Dudo bija kāds padomā, kam visu paprasīt. Vecai Pīts. Jau iepriekš gribēju ar viņu aprunāties par leģendām, varu piemest klāt arī nosaukumus, vai jebko ko viņš varētu zināt par "Jaunavu" Brīdi apdomājies halflings iesmējās Varbūt ne visu ko viņš par tām zina. Viņš zīmīgi pasmīkņāja.

[Roviela]

Daejons klausījās stāstu, un māja ar galvu, piemērotās vietās iemetot pa kādam apstiprinošam, līdzjūtīgam vai kā citādi atbilstošam vārdam, un pat necentās aizrādīt, ka ziniet, jūrā mājo zivis, un tās var makšķerēt, par elfa pieminēšanu jungas vietā nemaz neaizrādot.

Te, augšā, tiešām bija patīkamāk, un vecā Pīta stāsts bija diezgan izklaidējošs, vien pašās beigās viņš nenoturējās un sasmējās.
- Tad man lemts palikt uz beigām, ne sākumā. Pīt, tu taču zini, cik ilgi elfi dzīvo? Bet stāsts ir labs, un stāstīt tu proti, nudien. Ja iekāriens, pastāsti vēl ko. Tu daudz esi kuģojis, gan jau visādi stāsti ir sakrājušies. Varbūt par kuģiem... Jā, ir visādi slaveni kuģi, un tos stāstus es varu klausīties stundām.

[echo3]

Neko smagu vai ilgu jau Eriks Dertam darīt nelika, tikai tik, lai galdi uz pusdienām būtu sagatavoti. Kamēr junga turpat vien, uzdevumus pildot, grozījās, Eriks centās neuzkrītoši saskatīt, vai puikam uz kakla nav sarkanas zīmes. Saprotams, ja tie bijuši murgi, tad nekas redzams nebūs.

[Farliner]

Talvariels iekšēji pasmaidīja, noskatoties ka Vendts murminādams dodas projām - skaidrs, ka ne jau gultas labošanai tam cirvi vajadzēja - pie pirmās izdevības vajadzēs padalīties šajās informācijā ar Rakši un arī pārējiem, jābūt gatavība un ieroči jātur pa tvērienam!

[Aiva]

Jā, arī par slaveniem kuģiem un to kapteiņiem Pītam bija ko stāstīt.

Tika pieminēta Sarkanā Marķīze , vergu gūstītājs , kas darbojās tālu dienvidos ar veselu floti - 'Mūžīgā saule', 'Ilgceļš' un 'Varaviksne'.

Kapraču Mērija, vēl viena pirāte, kam mīļākais nāvessods esot likt sodītajam pašam rakt sev kapu.

Dāvids Ķidātājs, arī veselas pirātu flotes īpašnieks, bāzējoties kaut kur Arhipelāgā, un komandē 'Jūras Pūķi', bez tā vēl vairakus mazākus. Slavens ar to, ka pie izdevības arī ķer un pārdod uz Impēriju vergus.

Rorijs Barbarosa, tas gan jau sen atpakaļ dzīvojis, bet tieši viņam piedēvē virkni atklājumu, kā pirmais, kas atradis ceļu uz Arhipelāgu cauri rifiem, pirmais kas apburājis apkārt visiem kontinentiem, pierādot, ka tas iespējams, lai gan, esot tāds kapteinis no Ralastranas, kas esot to agrāk izdarījis, bet nu, par to maz kas zināms, tāpēc... bet Rorijs ir mūsejais toties! Tie dvieļagalvas jau neko nejēdz!

Puskārtais Pīts, un viņa komadētā karavela 'Elleszivs'. Par to Pītu slavenākais ir kā viņš bija izbēdzis no karātavām, kad jau bij tajās pakārts. Domā, ka uzpircis bendi, vai tiesnesi, daži atkal ka viņam palīdzējuši.

[Roviela]

Jā... Te bija, ko klausīties! Visus tādus stāstus arī Brīze pa visiem gadiem pie pirātiem neatcerējās dzirdējis.

- Tu gan proti! - elfu jauneklis pa pusei skaudīgi novilka. - Ja šo pierakstītu un grāmatā izdotu, bagāts varētu palikt. Vai vismaz mūsu pašu halflingam izstāstījis, lai zudībā neiet. Oh! Tu, kad nevarētu vairs pa jūrām braukāt, varētu ar stāstiem naudu pelnīt. Es pasaukšu Dudo te, augšā, viņš maziņš, mums vietas pietiks, ko? Pastāsti šim arī kaut ko, un es noteikti vēl paklausīšos. Tu to lietu pieproti. Sen neesmu dzirdējis tādu stāstīšanu.

Gaidot Pīta piekrišanu, Daejons paliecās pāri groza malai, lai mēģinātu saskatīt Dudo un uzsvilpt tam, lai kāpj augšā. Kur šis ir?

[Aiva]

"Ko t' es daudz... Es jau tik to stāstu, ko zinu... Vai ko dzirdēj no cit, kas paš redzējuš... Vai visamz tā teic, ka paš redzējuš... Vai tā pateis bij vai nebij... Par šo to gan es zin... " Pīts sarosījās. "Es tik... tas i..."

Vecais jūrnieks sastomījās. "Tu neņem ļaun tād vec muļk kā Vecs Pīt... Es ne jau aiz ļaun... Bet jūs te tā vis sagriez ar kājām gaisā, es īsti neattop vairs, ko ko darīt... Es jau sen ta ar kaptein Fennu burā..."

Viņš pierāvās malā vairāk, pārlaižot skatienu apkārtnei, kur nekas jauns bez jūras un mākoņos tītajām debesīm nebija. "Es jau ne rakstīt ne lasīt neprot... Kad jauns bij, vai man tād zināšan prātā nāc ka vajadžes, un tagad jau vairs nesanāk iedabūt iekš galv. Ja tu prasīt man pastāstīt, kādi sēkļi pie Viravas, Skeles vai Mengas, es tev kā pie bikts visu izstāstītu, bet ko jaunu iemācīties.... "



Dudo bija tikko samanāms kuģa priekšgalā, kautko apspriežam ar Raški. Vajadzētu pamatīgi svilpot, lai tad viņa uzmanību sev pievērstu.



Eriks labu brīdi uzmanīgi vēroja Dertu. (OOC perception 16) Puika rāvās kārtīgi, bet krekls bija ciet līdz pat apkaklei, īsti aiz tās ieskatīties nesanāca.

[Roviela]

Brīze izbrīnījās ne pa jokam.
- Ko tad mēs te varējām sagriezt kājām gaisā? Mēs taču visi labprāt būtu pasažieros bijuši, sēdētu kādā kaktiņā un nekam netraucētu, bet Fenns tā neņēma, teica, ka klāja komandā jābūt, jo uz jūras visādus varot sastapt. Kā, re, tajā pašā Skeles krogā Vērsis par vajātāja nolauztajiem mastiem runāja. Tā kā no Skeles savādāk tikt prom nevar, ja vien negrib nedēļas divas pa orku apsēstiem mežiem klīst, un 'Albērs' ir vienīgais no piekrastes kuģiem, kas tur iegriežas, tad ko mums atlika darīt, kā piekrist? Man tikai līdz Viravai tikt, un viss. Cik zinu, citiem arī tādi paši nodomi. Kā tagad būs, kad ar Fennu tik nelāgi notika, to gan nezinu, - zaļacis nopūtās. - Man jau viņš šķita labs kapteinis. Kāds viņš īsti bija, to Tu labāk zini. Cik nu es viņu tur pazinu! Dažas dienas.

- Ne nu ļaunojos, nekā, pastāsti man, kas stāstāms. Parādā nepalikšu, - Daejons iedrošināja veco Pītu, atcerējies, ka viņam krājumos ir vīns, un kādu pudeli noteikti var atdot Pītam.
Lai nenojauktu izdevīgo brīdi, elfu jauneklis nolēma uzreiz nemēģināt saukt Dudo, jo vairāk tāpēc, ka tas bija tālu, un to skaļo svilpienu, pie tam no vārnu ligzdas, dzirdēs visi, kas uz kuģa nav kurli.

- Un par tiem sēkļiem pēc tam. Es taču esmu gadus desmit kuģojis, tikai ne šajā apkaimē, un man ir interesanti. Par stāstiem nebēdā! Ja nav sanācis rakstīšanas prasmi apgūt, var palūgt, lai kāds pieraksta, kamēr stāsti. Es arī varu pierakstīt, ja gribi.

[echo3]

Kad nu neko saskatīt neizdevās, Eriks beigu beigās pajautāja Dertam, kad junga kārtējo reizi ienāca virtuvē. - Dert, pastāsti man, lūdzams, par to žņaugšanu naktī. Kas tur bija? - Vai tieši prasīt parādīt kaklu, Eriks nebija izlēmis. Jo puika pārbīsies, ja tas bijis pa īstam. Vispār... Eriks jau pats arī. Jo tas būtu īsts pierādījums, ka uz kuģa ir slepkava.

[Kirsupirags]

Tiko Dudo bija izteicis savu vēlēšanos Rakši, tā samanīja pamatīgi neatlaidīgu svilpāsanu. Kas tas? Dudo ieprasījās un ar acīm meklēja skaņas cēloni. Samanījis Daejonu pašā augšā samiedza acis. Ko viņš tur ņemās? Halflings mēģināja saprast, tad pagriezās pret rūķi palocījās un teica Šķiet ka Daejons mani aicina tieši tur kur gribēju būt. Tiklīdz kā iegūšu jaunu informāciju būšu pie klāt un visu izstāstīšu. Tikmēr vēro Selīnu un noskaidro cik nu vari. Viņa tomērt arī var būt vainīga notikumos vai apzināti vai neapzināti. Līdz vēlākam! Dudo pameta ar roku rūķim un devās Daejona un Pīta virzienā. Nonācis pie masta, kura virsotnē atradās vārnu ligzda Dudo pacēla galvu augšā un norija pamatīgu kamolu kaklā. Vai tiešām tur jākāpj augšā... Dudo neiepriecināja doma par rāpšanos tik augstu. Skatoties uz augšu šķita, ka masts izstiepjas vēl augstāks. Halflings mīnstinājās. Ar kuru roku kur jāķeras un kur tur kājas jāliek un ja viņš kritīs vai maz kas paliks pāri no viņa... Kāpšana ar aizvērtām acīm likās tik vilinoša, bet bezgala nedroša. Nomīdijies riņķī apkārt mastam Dudo beidzot saņēmās un pieķērās pie pirmā kāpšļa, lai rāptos augšā.

[Roviela]

OOC - atļaušos aizrādīt - Daejons NESVILPA! Lasiet, lūdzu, uzmanīgāk.

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs, kurš rokas kabatās sabāzis, tāpat vien staigāja pa klāju, aizdomīgi paskatījās uz halflingu- nez, kas t'šim? mastā vēju kāps meklēt, vai? Viss klusi, ja nu kāds matrozis, ko otram uzsauc...

[Aiva]

(OOC peiņemsim, ka Daejons sagaidīja, kad Dudo uz viņu skatās, un deva mājeinu ar roku, peivienoteis. Par svilpšanu tad to toč puse apkalpes dzirdētu, ja tā sāktu darīt)


"Ehh, juš jau it pats pēdējais piliens..." Pīts nopūtās. "Tas viss sākās pirms mēnešiem diviem... Mēs kā reiz bijām tālākajā ostā uz dienvidiem, pirms griezties atpakaļ... Kā reiz izpārdevuši visus labumu no Viravas un citām šejienes vietām, un sakravusi ieksā tos labumus, kas tur pārdodas, audumus dienvidu, visātas tur mantas ... "

Večuns izpurināja no kabatas pīpīti un pīpeszāli un aizkūpināja. Dūmi vēlās teju stāvus debesīs, netraucējot blakus esošajiem

"Mēs kā izgajām no ostas un ne stundu nebijām burājuši, kad iz saliņām iznirst viens cits kuģis, pilnās burās, un šķērso mums ceļu... Nu skaidrs, kas tādam padomā... Kapteinis liek mums ar mesties pa labi, un mēs burājam ieksu tai saliņu labirintā. Es jau gribu teikt, kas ta nu, te takš mēs arī paliksim, vēja nebūs aiz kokiem, tur tik divas izejas, manevrēt tur vajag lēni, panāks viņ mūs kā suns zaķi... un tiem vajātājiem vairāk vīru uz klāja, un visi varen uz kaušanos gatavi..."

"a ne kā... kad mes jau domājam, ka tūlīt gals klāt, bet tie laupitāji jau sāk domās dalīt mūsu kravu, piepeši no attekām starp saliņām iznirst vēl pusducis baržas... uz airiem.. kā reiz aizškērsot ceļu tiem bendesmaisiem... un ar pilnas ar puišiem... tik vietējās varas vīru uniformās..."

"A mēs laižam tik tālāk..."

"Nākamajā pilsētā mēs vairāk kā nedēļu nostāvējām. Tur es ar vienu vīru satiku, kas pie alus šo to pastāstīja. Izrādās, kapteinis mūsējais kaut kā par tiem pirātiem bij uzzinājis... un ar vietējiem vienojies... ka 'Albērs' par ēsmu kalpos... Es tik tagad sapratu, kāpeč Fenns mums visiem tā stāstīja, ka dārglietas sapirktas, garšvielas daudz, un visādas alķimijas mantas pilnas tilpnes piekraujam... Lai mēs par to krogos ka'ds izmuldētos, un pirāti mūs sagūstīt sagribētu... Pēc tam Fennam tik atlikās viņus aizvilināt tur, kur vietējie jau gaidīja... Ko uz vietas nenodūra, tie ostā citiem par biedinājumu nu kaijas baro. Nu lūk, un tad ar Selīna mums uz klāja uzkāpa. Ehh, peč tam i sākās visas tās nelaimes, es tev teikšu... I navigators kāju salauza, nācās Fennam to zalknābi Tomasu nolīgt vismaz līdz Viravai. I vēl divreiz mūs tā kā vajāt mēģināja... Pēdējā reize, kā reiz pirms Skeles bija, dienas trīs... Kad mēs pār sēkļiem izgājām, kur retais īstās vietas zin... Es i nepateikšu, vai tas dēl tā, ka vienkāršī mēs tāds kumoss gards leikamies, vai kāds no tā pirātu kuģa bij izdzīvojis un atreibties mēģina, vai arī kāds cits atriebties gribēja Fennam... Nu un tagad... Fens miris.. bet mēs te jau pāris dienas laiskojamies... "



Uz to brīdi Dudo bija sācis trausties augšā. Gāja grūši ( OOC Climb 9) bet augšā tika.

[Alfirin]

Raški vel nebija to garo domu par "Jaunavām" un cakām līdz galam izdomājis, kad viņa sarunu biedrs sāka skatīties uz augšu, kaut ko pētīt. Raški ari pacela acis... Jopcīt razīt! Elfs tur augšā kurvī kaut ko vicinājās! Lejā pats nevarēja vairs tikt, vai? Kurs tad viņu no turienes varēs nocelt? Otrs elfs? Tak neviens cits, kam drusku vairāk ķobī kā starp tām spicajām ausīm, pie pilna saprāta tur augša nerāptos...

Bet arī to domu Raški nepaguva necik tālu izdomāt, kad Dudo piepeši sāka rausties augšup.

Jaatzīst, ka iepriekšējās dienās Raški netika īsti ievēojis to, ka kāds rāptos kaut kur augšā mastā. Lielu daļu laika rūķis bija nogulējis zem klāja, un citās reizēs nebija patrapījies klāt, kad kāds būtu līdis uz vārnu ligzdu, turklāt rūķiem vispār nebija raksturīgi kaut kur rāpties. Tāpēc tagad viņs vēroja Dudo cīnāmies augšup ar aizvien pieaugošu neizpratni un mērenām šausmām. Nemūžam!!!!!!