Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[echo3]

Kad jautājums ar sardzes priekšnieka atrašanu bija atrisināts, Eriks vairāk nekavējās. Jau tā ir pagājis vairāk laika, nekā bija domāts. Eriks visai ātrā solī devās uz krogu. Šoreiz nekas netraucēja to sasniegt, un jaunumi gaidīja, līdzko viņš pārkāpa pār slieksni. Kapteinim Fennam vajag palīgus. Eriks uzsmaidīja krogus meitai. - Vēl nebiju dzirdējis, paldies par tādu labu ziņu! - Jo visi te jau zināja, ka krodzinieka jaunākais dēls taisās doties pasaulē savu laimi meklēt. Nu tad varbūt šoreiz arī tiešām dosies.

Pārlaidis skatienu kroga zālei, Eriks tālāk gāja uz virtuvi, kur tieši tādiem nolūkiem paredzētā grozā un traukos pavāriem palūdza salikt bagātīgu ēdiena porciju un ieliet alu divu kausu apjomā. Protams, saviem radiem viņš pastāstīja, kam tas domāts, un cik Tomass par to krogam solīja maksāt. Par savu personīgo peļņu viņš neko neteica.

Kamēr grozs tika gatavots, Eriks aizgāja nomainīt izejamos svārkus pret tiem, ko parasti valkāja. Pēc tam, ja nekas vairāk nekavēja, Eriks devās uz ostu. Grozs rokā, Saulīte uz pleca.

[Aiva]

Daejonam nācās ieklausīties rūpīgi, vismaz sarunas sākumā, jo pilsētiņas troksnis tomēr bija visapkārt, un īsti varēja sadzirdēt tikai atsevišķus vārdus... 'atalgojums' 'pieci simti'...

Tomēr drīz vien tur iekšā četras balsis sāka pacelties tonī.

"Man pie kājas, ka jums nav naudas! Te ir papīrs, ka tirgotājs Vinsenzs ir noķerams un nododams tuvākajam karaliskās sardzes postenim nogādāšanai uz tiesu Virpilī. Karaļa zīmogu redzi? Šito redzi?" kaut kas nožvadzeja un nobūkšķēja. "Tad maksā ragā!!!"

"Iesālies tu ar savu papīru!"

"KOO?!!!"

"Gribi tādu summu, pats arī ved viņu uz Virpili!"

"Aha, un kas tad jums orkus tikmēr tvarstīs? Sāksi ko darīt, kad te viss jau būs liesmās?"

"Nemāci mani te dzīvot! Es karoju, kad tevis vēl psaulē nebija! I bez tevis ar orkiem tiksim skaidŗibā, ne pirmo gadu viņiem jauni virsaiši parādās!"

"Vispār jau nav teikts, ka šitais ir īstais. Paņemsim mēs viņu, samaksāsim, aizvedīsim uz Virpili,bet tur jau īstais priekšā. Ko tad?"

"Kā nav īstais?! Paskaties tik uz to rētu! Viss atbilst!"

"Pats varbūt tikko uzsiti?"

Tālāk jau sākās pamatīga lamāšanās. Cik varēja noprast, naudu maksāt vietējie par gūstekni nevēlējās - vai arī vienkārši vinēim tādas summas nebija - bet galvumednieki steidzās tālāk, un pašiem vest gūstekni uz Virpili būtu lieka laika kavēšana... Savukārt pieci simti zelta monētu bija pietiekami liela summa... Daejons par tādu gadus divus trīs varētu dzīvot cepuri kuldams pat neko vairāk nenopelnot.

Tīstoklī bija maģiskās formulas, kas ikvienam arkānās maģijas pratejam - un Daejons tāds visnotaļ bija - ļāva no tā uzburt trīs maģijas - izsaukt zirgu uz divām stundām, pieburt kašķi uz stundu, liekot upurim kasīties kā trakam, vai ietaukot objektu vai 10 pēdu laukumu uz minūti, padarot to slidenu.

OOC - https://www.d20pfsrd.com/magic/all-spells/m/mount
https://www.d20pfsrd.com/magic/all-spells/g/grease
https://www.d20pfsrd.com/magic/all-spells/i/itching-curse

Erikam negadījās vairāk nekādi škēršļi, tā ka pēc kāda laiciņa viņš varēja ar grozu steigties atpakaļ uz piestātni.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 14.08.2022 19:51

[Roviela]

Jo ilgāk Daejons klausījās, jo vairāk tas viņam nepatika. Oda pēc nepatikšanām, ja viņu pieķers te noklausāmies. Darīt kaut ko tā labā, lai tur neviens nestrīdētos, viņš arī nevarēja. Ko gan lai viņš darītu? Mēģināt runāt? Un ko tad teikt? To, ka vietējie negrib maksāt, viņš spēja saprast, to, ka, iespējams, šiem tādas naudas nav - to arī, bet tajā otrajā gadījumā tik tiešām neko nevar darīt. Ja nav, tad nav.

Aši izpētījis, kas viņam tikušas par maģijām un ka vinam vajadzēs mazliet sviesta un pāris zirga astrus, elfs manījās prom. Varbūt Eriks zinās te vietējos paradumus, teiksim, ko darīt, ja būs izcēlies kautiņš. Varbūt arī kautiņš nebūs. No beigta tāpat naudu nedabūsi, un ne jau nu kādā atvilktnē tāda nauda tiek glabāta, protams, ja vietējiem tāda vispār ir. Daudz vispār. Daejons arī tādu gribētu, bet nu... nav.
Katram gadījumam derētu pēc tāda brīža uz turieni aizsūtīt kādu no vietējiem sargiem, lai pārliecinātos, ka neviens nevienam nekādu pārestību nav nodarījis, tikai elfs nepazina nevienu sargu.

[echo3]

Eriks bez kādiem šķēršļiem tika līdz ostai, kur taisnā ceļā devās pie Tomasa. - Te būs vakariņas un divi kausi alus. - Ēdiens bija salikts palielā bļodā, apklāts ar šķīvi un vēl ietīts drēbes salvetē, lai neatdziest. Alus, savukārt, ieliets lielā māla krūzē, arī ar salveti apsegtā. Grozā vēl bija dzeramkauss. - Trauki netiek pārdoti. - Tas katram gadījumam, ja nu Tomass nezina kārtību, kā no kroga ēdiens tiek nests.

Šķērsielā, kur bija sardzes priekšnieka nams, Eriks pa ceļam neielūkojās. Viņš tikai pamanīja, ka galvu mednieku un viņu gūstekņa uz ostu vedošajā ielā nav.

[Aiva]

Tomass pacēla lakatu, ievilka nāsīs ēdiena smaržu, apmierināti pamāja ar galvu, un pieci solītie sudraba gabali iegūla Erika plaukstā.

"Gaidīsi kamēr es paēdīšu?" viņš pakampa vienu gabalu no bļodas ar no jostas izvilkto karoti, un sāka košļāt. "O, tas ko man vajadzēja. Puis, tici, tu nesaproti, kā tev ir paveicies. Padzīvotu tu pāris nedēlas uz Vendta ēdieniem, tu ar šādas lietas novērtētu."

Kā zīme tam, ka paēst ātri neizdosies, kā reiz ieradās audumu tirgotāja, un Tomasam nācās steigšus rīt lejā kumosu un iet rādīt, kura kaste domāta kundzei ar viņas palīgu.

Daejons, ja gribēja kādu atrast, tad bija jādodas vai nu uz piestātni, kur joprojām dzirdēja rosību, vai arī atpakaļ uz krogu, kur bija aizgājis Eriks un kur noteikti apgrozījās vismaz daļa kuģa ekipāžas.

[echo3]

Jā, pagaidīšu. - Eriks atsaucās, noglabādams naudu jostā. - Kāpēc kapteinis tur cilvēku, kas slikti gatavo? - Bet vairāk neiznāca vārdus pārmīt, jo ieradās bodniece saņemt atvestos audumus. Tas nekas, saruna varēs turpināties, kad kundze būs prom. Eriks apsēdās uz blakus esošās mučeles, ļāva no pleca nokāpt runcim - lai pašiverē pa zvejnieku laivām - un pats pieskatīja ēdiena grozu. Kaijas arī grib ēst.

[Roviela]

Atcerējies, ka Eriks gāja uz krogu, arī Daejons gāja turp cerībā, ka puisis tur būs. Pagaidām nevienu citu uzrunāt viņš negribēja. Ne jau ka neuzticētos, bet tomēr viņš šeit bija svešinieks - kāpēc lai vietējie uzticētos tam, ko saka kaut kāds svešinieks? Pie tam viņš nebija pārliecināts, ka viņam vispār kaut kas kādam ir jāsaka.

[Aiva]

Tomass, aizvadījis kundzi ar nesējiem un atzīmējis kaut ko uz lapas, novāca to maciņā pie jostas, atkrita blakus Erikam un atkal uzklupa ēdamajam.

"Gatavot jau prot," viņš starp kumosiem izdvesa, "tikai gribēt negrib." Te nu Tomass ķerās pie alus, un nogrozīja galvu. "Kapteinim vēl cenšas uztaisīt labi, bet uz mums, parastajiem, tur viņš 'ekspirentējot'..." kādu brīdi Tomasa žokļi cītīgi strādāja, košļājot. "Bet kas cits gatavos - Vērsis mēģināja vienbrīd - tad jau labāk Vendta gatavoto ēst, kā to piededzināto draņķi."


Daejons ieradās krogū, bet tur Erika nemanīja, toties jūrnieki, sasēdušies ap galdu, kā reiz jau beidza ēst un tagad tikai lēnām iemalkoja alu un apmainījās ar šādām tādām asprātībām.

"Jums vakariņas pasniegt kā parasti?" painteresējās garām tekošā krogusmeiča. "Ir cūkas cepetis, sautēti dārzeņi, alus. Un galdiņš pie loga arī brīvs."

Telpas dziļumā ap stūri izskatījās, ka kapteinis ar pavadoni joprojām vēl malkoja vīnu un vismaz kundze niekojās ar saldo deserta maizīti. Pats kapteinis bija atslīdzis krēslā. Vēl krogā bija kāds bariņš vietējo, kas arī iemalkoja alu un apmainījās ar jūrniekiem šādiem tādiem jaunumiem.

Taču, kad viens sadomāja paieties dziļāk telpā, blondīns - Hakslijs - steigšus pielēca kājās, un aizstājās priekšā. "Visus līdzējus Kapteinis pieņems rīt pēc brokastīm. Šovakar netraucēt."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 15.08.2022 11:45

[Roviela]

Krogs izskatījās, jāsaka, labi. Un pat ne skaļi, kas elfu jauneklim īpaši patika. Klusums bija labāks, ja nebija mūzikas, bet bļaustīšanās nekādi nebija pielīdzināma mūzikai.

- Jā, - Daejons apstiprināja, pasmaidot krogusmeičai, - Tas būs pašā labumā. Gan cepetis, gan dārzeņi, un alus. Klau, vai krodzinieks ir runājams?
Viņš nekur nemanīja Eriku, bet pastāstīt par notikušo gribējās. Un kuram gan vēl, ja ne krodziniekam? Kur pilsētās savācas tās lielākās baumas?

Ā! Tātad kapteinis būs runājams rīt. Tāds bija secinājums pēc Hakslija gājiena. Nu, labi. Tas ir vēl viens iemesls palikt līdz rītam. Uz kuģa tikt gribējās.
- Mani arī rindā pieraksti runāt gribētājos! - Viņš uzsauca blondajam jūrniekam. - Ir tāda gribēšana tikt līdz Viravai.

[Aiva]

"Skaidrs, tad kā jau parasti. Rass jā, pieej tik pats pie viņa, kad atnāks atpakaļ, rezi, lej tur vīnu viesiem." meiča pamāja un aizsteidzās uz virtuves pusi.

Blondīns, izdzirdis uzrunu, apgriezās pret Daejonu, noskatot to no galvas līdz papēžiem.

"Pasažierus neņemam. Gribi burāt uz Viravu, ir pāris brīvas vietas pieteikties par klāja komandu. Par burām neko nebūs jāzina, bet ja kāds mums uzprasīsies, kauties gan jāprot. Ar tādu duramo gan jau ka apieties proti? Sīkāk keps rīt visu pateiks." Hakslijs ātri nobēra, un tad nogrāba aiz apkakles kādu naskāku vīreli, kas mēgināja, izmantojot izdevību, aizzagties viņam garām. "Nu kur, nu kur līdīsi! Teicu jau, rīt! Rīt visu par pirkšanu izrunāsim!"

[echo3]

Es varu gatavot. Bet tikai līdz Viravai, un ja kapteinis tā piekritīs. - Eriks atsaucās. - Tas ir... es tā varētu samaksāt par braucienu. - Tad viņš iesmējās, - Un ja nebūs vētras. Neesmu pie jūras pieradis. - Stāsti par vētrām bija dzirdēti pietiekoši, lai Eriks apzinātos, ka varbūt nepieder pie tiem, izturīgajiem. Pārbaudīts nebija.

Pie mucām attecēja Saulīte, zobos nesdams aizkostu kaut kādas zivs asti. Runcis iekārtojās pie Erika kājām un arī sāka pusdienot.

[Aiva]

"Nu nu," Tomass vērtējoši parlaida skatu Erikam. "Painteresēties jau tu vari, un ja tu tiksi un proti gatavot, cepuri manu nost tavā priekšā, bet nezinu, vai tā sanāks. Viravā nokāpsi, un ko tad keps darīs? ... prasīs Vendtam, lai atkal ķeras gatavot? Tak Vendts uzpūtīsies neganti... Lai gan, es ar Viravā kāpju nost un meklēju citu kuģi, tā ka mani tas vairs nesatrauc. Gribās kaut kur plašumā aizkuģot, nevis gar piekrasti vilkties... Tā tikai Hakslijs gatavs gaidīt, kad kapteinis aizies krastā un atstās viņu kuģi vadīt... Vecais vilks vēl stiprs, kaut arī sirms palicis... Vēl ilgi varēs gaidīt..."

Tā rāmās sarunās vīrs bija paēdis un sakrāmēja traukus atpakaļ grozā. "Labi, tencinu, rīt cerēšu tikt uz krogu izēsties, kas zina kas jums vēl tur labs piedāvājumā atradīsies. Jāiet pieskatīt, kas tilpnēs darās, jāiztīra visu, lai rīt Hakslijam vieta ir kur krāmēt iekšā jūsu miestiņa labumus."

[Roviela]

Daejons, kurš pirmīt saimnieku aiz letes nebija ieraudzījis, tagad pavērās uz lielo galdu pusi un tur tiešām ieraudzīja Rasu.
Gan jau drīz atbrīvosies, tumšmatis pie sevis nosprieda.

- Skaistuma dēļ jau tādus nenēsā, - elfu jauneklis izvairījās no tiešas atbildes par savām zobencīņas prasmēm. Nebija gan tā, ka pavisam neprastu, bet ka būtu meistars, to arī nekādi nevarēja teikt. - Varu arī pa gabalu ar bultām apšaudīt, un tas nekas, ka tas kuģa klājs. Labi, tad rīt ar kapteini runāšu.
Vētrā nez vai, bet parastā jūrā? Viņš bija pieradis pie jūras un dēļiem, kas šūpojas zem kājām. Par maģiju gan neko neteica. Nobīsies vel, vai vēl kā. Labāk uzreiz neteikt.

Tā. Un kā nu ir ar krodzinieku? Vai ir brīvs?

[echo3]

Par tikšanu jau tā kā ir aizrunāts, tikai par darbu nē. Tad jau rīt redzēs. - Erikam nebija nekas pretī pastāstīt nedaudz vairāk. - Tad veiksmi darbos! - Eriks atvadoties novēlēja Tomasam. Kaut ko piebilst par kapteiņa un kuģa koka attiecībām Eriks netaisījās. Nav viņa darīšana. Bet to, ka Vendts varētu būt skaudīgs, puisis iegaumēja.

Eriks pagaidīja vēl brītiņu, līdz runcis bija ticis galā ar zivi, tad paaicināja Saulīti iekārtoties uz sava pleca, paņēma grozu un gāja atpakaļ uz krogu.

[Aiva]

"Nu pēc skata tāds slaids izskaties, bet ar tādu duramo tieši tas kas vajadzīgs. Būtu tu ar ciri..." Hakslijs piemiedza Daejonam ar aci. "Sarunāts. Kapteinis paēdīs brokastis, un tad sāks pieņemt runātājus. Aizlikšu ka darba gribētāji pirmie rindā būs. Tik nenoguli." Te Haksliju paraustīja aiz piedurknes viens no jūrniekiem, sakot, ka pie alus svaigi nožāvētās zivis beidzas. Hakslijs pamāja Daejonam un sāka lūkoties pēc krodzinieka.

Rass, apdienējis personiski kapteini Fennu ar viņa pavadoni, vēl paguva arī nokomandēt meičas iznest papildus uzkodas jūrniekiem uz galda, pēc Hakslija steigšus pasniegtās zelta monētas pārceļošanas viņa ķeselē zem gaišā priekšauta.

"Klausos, elfa kungs. Vai viss kārtībā ar vakariņām?" viņš apjautājās, pamanījis Daejona tuvošanos bāra letei.


Ap to laiku "Sāļajā Vīrā" atgriezās arī Eriks.

[Roviela]

- Ha! - Daejons pasmējās pretī. Hakslija teiktais bija joks, jo vai nu kāds nezināja, kādi izskatās elfi! Elfi bija slaidi un šķita trausli, bet īstenībā tumšmatis bija sapratis tikai to, ka viņš nav tik stiprs kā cilvēki, bet citādi - nekādas vainas.
- Ja nu kādu metamo cirvīti, bet tad tas būs pagalam. Nederēs, vai ne? Labi jau labi. Sarunāts.
Nogulēt jau var, tikai pirms runāšanas ir brokastis, un tās jauneklis nogulēt negrasījās.

- Vakariņas būs pašā labumā, - Daejons piegāja tuvāk letei un ierunājās klusāk, bet ne tā, ka čukstus. Ja kāds čukst, tad noteikti kāds cits grib dzirdēt, ko tur sačukstas. Paskatījās pat apkārt. Un, re! Eriks. Pamāja jauneklim, lai nāk tuvāk.
- Man te jaunumi stāstāmi. Redz, tie galvu mednieki noķēra Vinsenzu, vai kā viņu, pirmīt uz ielas. Biju tur netālu, gribēju izlīdzēt, bet šie paši tika galā, tad nu pie reizes uzprasīju, ko šis īsti noziedzies, vai par tiem daudzajiem bērniem ir tiesa vai nav. Viņi teica, ka nē, ka šis esot nomiedzis tirgotāja Lindla ģimeni - pašu Tomasu Lindlu, viņa sievu Bertu, trīs bērnus, Lindlu vecāko un piedevām vēl viesojošos sievasmāsu Barbaru. Barbaras vīrs esot tas, kurš izsludinājis atlīdzību. Šie aizstiepa gūstekni uz Raijes namu. Tur sākās brēka, ka ārpus nama dzirdams. Vai nu maksāt negribēja, vai arī mežinieki paši uz Virpili doties negribēja, jo šiem orki esot jāmedī, jauna cilts esot it kā parādījusies. Kaut kas tāds. Tik skaļi nebļāva, ka vārdus kārtīgi varētu atšķirt. Lūk, tādas lietas.
Viņš paskatījās, vai vakariņas jau uz viņa galdiņa uzliktas. Varētu iet paēst.

[Aiva]

"Ak tad šitādas tā lietas patiesībā..." Rass novilka. "Nu man jau likās, ka par to, ko viņam piedēvēja, tik maz neviens nedotu... Bet kāpēc tad ar Raiji salamājās... Viņš jau lāga vīrs, būs šie galvumednieki ko šerpāku pateikuši? Bet orki, tas nav patīkami... Vecie virsaiši īsti mums neuzkasījās, ja vien kāds dziļāk kalnos iegāja un pats patrāpijās... Jauna cilts, saki... Tur sāksies rosīšanās... " Rass iegrima domās.

Vakariņas šobrīd kā reiz tika steidzīgi uzklātas.

[echo3]

Eriks jau tā kā gribēja uzreiz doties uz virtuvi likt traukus mazgājamajā toverī, kad pamanīja, ka pie letes Daejons sarunājas ar tēvu un elfs pamāj Erikam, lai pievienojas. Un tā Eriks arī dzirdēja stāstu par Vinsenzu un tirgotāja Lindla ģimeni. Tad tāpēc šo ķēra. Īpaši vairāk Eriks par to neprātoja, jo domas pievērsās orkiem kalnos. Bet arī tas tā kā nebūtu Erika atbildībā. Te, Skelē, visādas sargu būšanas bija Raijes atbildībā un, cik pēc Daejona stāstītā varēja saprast, Raije tagad zināja par orkiem.

Eriks sarunā nejaucās, jo viņam pašam nebija nekādu jaunumu, ko pastāstīt. Puisis tikai pie reizes nolika uz letes samaksu par Tomasa vakariņām (3 sudraba un 8 vara gabali) un pamāja tēvam, parādīdams grozu. Īpaši tur nekas nav jāskaidro, ne jau pirmā reize, kad ēdiens kādam nests.

Prom Eriks negāja. Viņš te bija pieaicināts paklausīties un prom ies, kad tēvs un Daejons sarunu būs beiguši.

[Roviela]

- Ko nezinu, to nezinu, - Daejons nošūpoja galvu. - Zinu, ka tie galvu mednieki bija sūtīti izpētīt, kas tur ar to orku cilti ir. Ir jauna vai nav. Tā ķeršana viņiem tā kā tikai pa ceļam sanāca, nu un šie grib turpināt savu uzdoto, nevis ar gūstekni vēl uz Virpili pirms tam doties. Tad nu naudu gribas uzreiz, lai lieki nekavētos. Vairāk jau stāstu ne tāpēc, ka mani kāds slepkavnieks interesētu, bet tāpēc, ka jauna orku cilts te pieminēta. Lai jūs zinātu.
Ja izdosies, tad viņš pats un Eriks būs jau prom, bet vietējie te paliek, un orki nav nekāds sīkums. Tiesa, mežinieku stāstītais arī ieinteresēja, un vēl vairāk tās maģijas. Tie bija ļaudis, kas prata savu amatu. Bīstami gan, pašam tādu darīt īsti prāts nenesās, bet aizraujoši, nudien. Ek! Ja varētu zināt, kur tas Vinsenzs naudu noslēpis. Tikai nekādas pēddziņa prasmes viņam pašam nepiemita, par to nāksies aizmirst.

[Aiva]

"Tad jau Raije maksāt laikam nevēlas... Vai nevar..." Rass nopūtās. "Pieci simti - tāda summa apkārt tā vienkārši nemētājas... Un, ja vajadzēs ar orku briesmām kaut ko iesākt, ar naudu vajadzēs, kaut vai pasūtīt papildus ieročus no Viravas vai nolīgt algotņus..."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 16.08.2022 10:59