Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Aiva]

"Jā, protams! Mani sauc Derts" Derts pamāja ar galvu Daejonam un aizdipināja pa klāju uz aizmuguri, uzmanīgi garām Talvarielam, un lejā pa kāpnītēm un tilpni, kur mitinājās komanda.


Jūrnieki bija uz rokām samētājuši, kas paliks pie trapa sardzē, bet pārējie ar Vērsi priekšgalā apmierināti aizsoļoja uz krogus pusi.

Saule lēnām sāka tuvoties kalnu virsotnēm rietumos.

[Roviela]

Daejons pasmaidīja puikam pakaļ, paskatījās debesīs un tad pievērsās Erikam.
- Man izskatās, ka vēl reizi uz krogu vakariņās nepaspēšu aiziet. Re, saule jau sēžas, un man ar kapteini tur krastā runāšana noteikta. Tev arī? Varbūt ejam lejā, tur tiekam galā ar atslēgām un apēdam ko neko?

Zaļacis gribēja arī pārģērbties. Šīs jau nu nebūs tās drēbes, kurās viņš ies gulēt guļamtīklā, vai ar kurām mugurā grasījās strādāt. Bet to var vēlāk, gan viņa acīm gaismas pietiks, lai pareizi visu mugurā savilktu.

[echo3]

Jā, man arī Hakslijs pateica. Es domāju, ka paspēsim, ja tā saruna nebūs ļoti gara. Tas ir, vispirms ejam runāties ar kapteini, un pēc tam vakariņās. "Sāļais vīrs" jau neveras ciet ar gaismu. - Tāds bija Erika ieteikums. - Tūlīt nolikšu spaiņus, un arī iešu lejā.

Arī Erika nodoms bija pārģērbties. Tāpat pirms tumsas iestāšanās pārbaudīt, vai lākturis viņu kajītē ir kārtībā. Gan jau ir kārtībā, bet, kur īsti tas atrodas, puisis pirmīt nebija ievērojis.

[Roviela]

Tas bija gluži labs priekšlikums, un tumšmatainais elfu jauneklis sekoja Erikam.
Vispirms tikuši galā ar atslēgām, tad ar citām darīšanām kajītē, kas ietvēra arī guļvietu sakārtošanu un lādes aizslēgšanu, abi devās uz kapteiņa noteikto vietu, jo Eriks teicās zinām, kur tas ir. Ja kāds nāk līdzi, viņiem nav iebildumu.
Vakariņās tad ies pēc tam, ja varēs paspēt. Daejons loku un bultu maku neņem, jo viņam šķiet, ka tas izskatītos tā dīvaini. Zobens un nazis gan ir pie sāniem.

[Kirsupirags]

Mazām kājām dipot pa ceļu, Dudo steidzās uz Albēru.
-Kā es varēju šitā aizgulēties, ja nu visa komanda jau ir nokomplektēta un vairs nav brīvu vietu uz kuģa.. Galvā tikai skan viens- ātrāk, ātrāk. Tuvākajā laikā kuģim vajadzēja atiet, varbūt jau rīt vai šovakar.
Dudo bija tikai pa ausu galam padzirdējis, ka ostā iepeldējis kuģis, kurš dosies uz Viravu un tā būtu ideāla izdevība tikt laukā no šī miesta. Sapnis ved uz lielāku pilsētu, kur atrast publiku, kuri klausītos atvērtām mutēm. Bet ko gan viņi klausītos.. Vajadzētu iekrāt materiālu, ko stāstīt, bet tam jau būtu nepieciešams ko piedzīvot pašam savā dzīvē un tad tikai atliktu ko piedomāt klāt un vakara programma gatava un un un tad jau varētu pelnīt LIELO naudu. Uz vietas sadomāt stāstus Dudo padodas, bet tie neizklausās pārāk ticami, jo bieži vien ir tālu no realitātes. Dudo ir liels sapņotājs, kas grib piedzīvojumus un būt slavens ar saviem stāstiem.
-Varbūt jāsāk rakstīt.. Pag, tagad, tam laika nav, ir jāsteidzās. Atrāk, ātrāk!
Piesteidzoties pie kuģa elpa ir aizsitusies un rīstoties pēc gaisa Dido izveš- Vieta ir?

[Aiva]

"Viens junga mums jau ir, otru pagaidām nevajaga. Paaudzies kādus pāris gadus un tad piesakies par matrozi, sīkais," matrozis, kas garlaikoti sēdēja un košlāja zāles stiebru trapa galā, nicīgi nopētīja mazo aizelsušos vietas meklētāju. Viss viņa stāvs pauda atklātu nicinājumu par šo vietu un faktu, ka pārējie ir krogā, bet viņam te jāuzkavējas un jāatgaiņā visādi...


Eriks un Daejons kā reiz bija sagatavojušies pārģērbties, un /xxx/ arī sāka tākā rosīties, nomurminot, "Saule tā kā uz rietu rosās, vajadzētu iet."

[Kirsupirags]

Elsojot Dudo cenšas atgūt elpu. -Junga? Vai tiešām šis mani uzskata par bērnu? Tas varbūt kādreiz arī noderētu, bet ne šoreiz. Lielie ļautiņi bieži vien nenovērtē, kas stāv viņu priekšā, bet reiz es šiem visiem parādīšu un parādīšu visai pasaulei, cik liels gan esmu es.
Koncentrējot elpošanu un noregulējot balss saites, lēnā nosvērtā runā Dudo turpina:
Kungs, visu cieņu Jums, bet neesmu šeit, lai meklētu jungas vietu. Esmu vērtīgs citos aspektos, varu izklaidēt un uzturēt morāli uz kuģa. Varu izlīdzēt ar novērošanu tālumā un uzraudzīt nakts mieru. Mans augums ļauj man būt mazāk pamanāmam un mana balss palīdz novērst konfliktus. Un es ticu, ka Jūsu izsmalcinātajām ausīm arī patiktu mani stāsti.
Glaimi un komplimenti Dudo vienmēr ir palīdzējuši tikt pie kārotā.

[echo3]

Pārģērbties daudz laika neprasīja un, atkal savos izejamajos svārkos ietērpies, Eriks bija gatavs doties uz sarunu ar kapteini. Sarosoties ceļabiedram, kas laikam visu laiku tā arī bija pavadījis kajītē, puisis saprata, ka arī tam ir nodots rīkojums saulrietā ierasties pie klintsbluķiem. Tad jau, droši vien, Džonijam arī.

Eriks ierosināja, - Ejam visi kopā? Es zinu vietu, kur tā tikšanās ir nolikta. - Neko gan gaidīt puisis netaisījās, kas gatavi, tie iet, kas kavējas, tie meklē ceļu paši.
Eriks devās augšā uz klāja un pa trapu nost no kuģa.

[Roviela]

Šobrīd Daejons pārģērbties netaisījās. To vēlāk. Kad būs atpakaļ no kroga, uz kuru bija paredzēts paspēt vēl šovakar. Tad nu gan sanāks vienā dienā daudz apmeklēta vieta! Zaļacis pie sevis pasmējās.

Pagaidījis, kas tad būs tie nācēji, elfu jauneklis devās līdzi Erikam. Šķiet, lielie darbi padarīti, tikai pie trapa ir vairāki vēl neiepazīti komandas biedri un vēl viens pavisam neredzēts. Nebija jau viņa darīšana, kas te notiek - kauties nekaujas, skaļi nekliedz arī, bet uz brīdi Brīze palēnināja soli - ziņkāre mocīja - ko te runā?

[Aiva]

"Nu nu, neizskatās, ka tu būtu tāds, kādu keps te vēlas redzēt. Būtu tu tāds septiņas pēdas garš un ar pamatīgiem muskuļiem, visi tevi pamanījuši uzreiz grieztu mums ceļu, bet tevi jau pāri borta malai i nepamanīs!" matrozis pasmīnēja, redzot kā mazais sapūšas.

"Kur ta jūs visi tā barā? Ar uz krogu?" viņš pievērsās Erikam un Daejonam. Turpat aizmugurē manīja pārējos.

[Kirsupirags]

Dudo netīk nicinošas piezīmes par viņa augumu, bet pilnībā paļaujas uz savu runas mākslu. Viņš pierunā pilnas ausis matrozim, kādi gan būs ieguvumi, ja atļaus viņam pievienoties komandai (diplomātija) un galu galā ir gatavs piemest kādas monētas cienījamajam matroža kungam, lai būtu ko krogā nodzert.
Dudo pamet acis uz nācējiem un palokoties uzrunā- Labs vakars kungi.

[Roviela]

- Kā tad! - Daejons atsmēja pretī matrozim. - No šīs zemes jāatvadās, un tāds krogs, kā te ir, atvadās iederas pavisam noteikti.
Viņš negrasījās teikt par īpašajām sarunām ar kapteini. Nav te visiem jāzina. Hakslijs zina, un ar to pietiek. No otras puses - nekāds briesmīgi glabājamais noslēpums tas laikam arī nav, bet nu... pateiks kāds cits, tad būs pateicis.

- Labvakar, arī Tev, - zaļacis noskatīja viņu uzrunājušo, pirms tam dzirdējis daļu no tā matrozim veltītās tirādes un no tās sapratis, ka viņš grib tikt uz kuģa. He! To tikšanu taču nenosaka komanda. Keps nosaka.

- Sapratu, ka uz kuģa gribi tikt? Tā ir kapteiņa darīšana, un es paredzu, ka kapteini mēs satiksim. Nāc līdzi! Tad zināsi, ko kapteinis domā par to Tavu tikšanu uz kuģa, - Brīze ierosināja jauneklim. - Ejam?

[Aiva]

Lai kā Dudo nepūlējās apvārdot matrozi pie trapa, drīz vien bija skaidrs, ka bez kādas priekšniecības piekrišanas par kāpšanu uz klāja nebūs ne runas.

[Kirsupirags]

Dudo ievelk dziļi elpu. -Par daudz tu steidzies Dido, elpo un apdomājies.
Dudo noskata pienācējus no galvas līdz kājām.- Šie tipi varētu būt mana ieejas kārts.
Kungs, Jums ir pilnīga taisnība, savā steigā pat neapdomājos, ar ko jāvada sarunas, bet Jūsu ieteikums nāk kā saukts. Es pateicos par uzaicinājumu un labprāt pievienotos jums.
Dudo palokās un ir gatavs sekot džentlmeņiem.

[Aiva]

Redzot, ka Dudo vairs necenšas tikt viņam garām, matrozis tik atmeta ar roku, sak, ejiet, kas man daļas.

"Nu tad labi atzīmēt brauciena sākumu. Ek, ātrāk Čarlzs atvilktos mani nomainīt..."

[Farliner]

Noklausījies Pīta teikto, Talvariels domīgi sarauca pieri: Talvariels. Es, protams, varu cīnīties arī bez ieročiem, tomēr tā nav lieta, kas man būtu visvairāk pie sirds. Pastāsti sīkāk, par ko ir runa?
Iesaistīties svešos strīdos elfam negribējās, tomēr uzreiz atteikt arī nebūtu pieklājīgi, tādēļ viņš nolēma uzklausīt piedāvājumu - jebkurā gadījumā vajadzēja atpūsties pirms nākamās vingrinājumu kopas.
(OOC: šī sarunas daļa tad notiek agrāk, neatkarīgi no iznākuma viņš pabeigs treniņu.
Talvariels noteikti pievienojās pārējiem, kas dosies uz tikšanos ar kapteini, iepriekš noskalojies un sakārtojis apģērbu. Loku līdzi neņem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Šo rakstu rediģēja Farliner: 05.09.2022 21:50

[Aiva]

OOC jā, tas notiek kamēr Talvariels trenējas, Eriks mazgā ēdamtelpu ar Dertu, Džimijs un kompanjons gulšņā, bet Daejons ir pilsētā ar kalēju.

Pīts vēlreiz paskatās, ka bez Talvariela citu tuvumā nav, un tad sāk klāstīt savu ideju.

"Vērsis - nu tu redzēji to puisi, kam mute platāka kā valim - viņš ir lecīgs, un spēcīgs, un tāpēc iedomājas ka ir pats spēcīgākais. Un vēl sasodīti labi spēlē kārtis. Pat pārāk labi. Azartisks. Nu lūk, viņš ir apspēlējis labi daudzus no komandas, un mēdz izklaidēties lieloties, cik spēcīgs un varens ir. Bet... ja kāds īsti kauties protošs viņu izaicinātu... tikai tā, lai tas būtu nejauši nevis ar nodomu... par ko es parūpētos.. un tad viņu pievarētu... Tad uz to varētu nopelnīt. Jo ne tikai Vērsis, droši vien vairums derētu par Vērsi, nevis tādu slaidu elfu... Aizrāvies, viņš droši vien būtu gatavs saderēt teju uz visu, kas viņam kabatās. Risks mazs, izskaties tu tāds nopietns, un... es ar mazliet atpelnītu nospēlēto... un tu arī iespēlētu naudu"

"Tas protams, ne uzreiz notiks, bet ideju saprati?"

[Farliner]

Noklausījies Pīta teikto, Talvariels brīdī apdomāja atbildi - te vajadzēja rīkoties apdomīgi, lai neaizvainotu veco vīru.
Pirms dodu atbildi, es gribu kādu laiku pavērot notiekošo - kā jau pats minēji, uzreiz jebkurā gadījumā, nekas nenotiks. Un nav vērts iesaistīties cīņā, pirms redzu, ar ko man darīšana. Bet es paturēšu prātā to, ko tu teici un pavērošu Vērsi.

Atbildējis, viņš atgriezās pie vingrinājumiem - koka zobens kustējās kā rokas pagarinājums, paklausīgi mainot pozīcijas cīņā ar iedomāto pretinieku. Nobeigumam Talvariels lika asmenim uz mirkli iezaigoties zilganā gaismā, apvienojot uzbrukumu ar burvestību (ooc: prestidigitation).
Pabeidzis nodarbību viņš pievērsa uzmanību saulei, kas virzījās uz rieta pusi, un atgriezās kajītē, lai sagatavotos satikties ar kapteini.

Šo rakstu rediģēja Farliner: 05.09.2022 22:35

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs arī novālājas pa guļamtīklu līdz jāiet uz piekrasti, uz sarunu ar kapteini. Uz sarunu dodas, pirms tam rūpīgi pārbaudījis ieročus, sabāzis tos ērti izvelkamus un pārbaudot. Uzmetis virsū apmetni un tēloti laiski iziet piekrastē... Svilpodams kā jebkurš dienderis slāj uz norunāto tikšanās vietu, gan rūpīgi apkārt skatoties.

[echo3]

Kamēr pie trapa norisinājās sarunas, Eriks, gaidīdams, kad varēs doties tālāk, stāvēja mierīgi, līdz sajuta grūdienu pie kājas. Paskatījies, puisis ieraudzīja, ka Saulīte nolēmis doties līdzi. Eriks pieliecās un uzcēla runci sev uz pleca.

Gatavi doties? - Paskatījies uz ceļabiedru bariņu, Eriks mierīgā gaitā visus aizveda uz norādīto tikšanās vietu pie klintsbluķiem.