Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Roviela]

- Vīri! - Daejons pakliedza uz leju, - Šiem katrā mastā uz rājām ir pa divi, uz aizmugures virsbūves ir četri, un seši ir gar bortu! Sargiet stūri!

Viņš nolēma negaidīt. Tie, kas mastos, ir viņam pašam tuvāk. Negribējās sākt pirmajam, bet, ja šie pa rājām pārrāpsies uz šejieni, tad diezin kas nebūs. Maģiskās bruņas vajag, un tās viņš sev uzlika vispirms.

Brīze pacentās noslēpties tik labi, cik jau nu to varēja masta grozā, lai netraucētu šāvienam, pacēla loku, rūpīgi notēmēja un izšāva uz tuvāko, kurš sēž uz rājas. Un atkal aizslēpās. Ja izdodas un neviens netrāpa viņam pašam, tad, tikko bulta ir uz stiegras, atkal šauj un atkal slēpjas. Pirms nav pietuvojies tā, ka šie var lēkt. Tādā pašā garā viņš ir nolēmis turpināt cerībā, ka izdosies nolasīt tos augšējos četrus, pirms pašu novāc.

[echo3]

Eriks vēroja - cik nu varēja -, kas notiek, un gaidīja. Pīta runāto un Daejona saucienu viņš dzirdēja gluži labi, bet, tā kā neko nesaprata no jūras kaujām, tad tikai iegaumēja, cik ienaidnieki un kur šobrīd atrodas.
Pīķis puisim bija rokās, un virtuves cirvis nolikts tieši aiz durvīm. Nav klāt, nav redzams, bet ir ātri paķerams. Vai vajadzēs? Eriks nezināja.

Saulīte tupēja turpat aiz mucām. Pirāts, domājams, ir iesprucis zemklājā. Vēl Eriks cerēja, ka arī Derts ir noslēpies. Eriks juta tādu kā vecākā brāļa rūpi par jungu. Tātad - viņam bija, par ko cīnīties, un tas piedeva drosmi.

[Alfirin]

"Šitie var birt lejā no rājām!" Raški satraucās un atgāza galvu. Rūķu kakli un bruņojums galīgi nebija piemēroti uzbrucējiem no augšas.

[Aiva]

Attālums starp abiem kuģiem samazinājās kaut kā slinki, liekot nervozi sažņaugt rokās ieročus. Attālums 70 pēdas.

(OOC Daejons Attack nat20, pārbaude 9 - trāpīts. damage 2. 1 bulta iztērēta, paliek 18) Daejons pirmais no savas pozīcijas pamanījās izšaut, bulta precīzi atrada uz otrā kuģa rājas gala tupošā krūtis, taču pretinieks, neizskatījās, ka būtu sajutis trāpījumu, vai kā uz to gatavs reaģēt. Tā vietā vīrs turpināja šūpot rokās virvi ar āķi. Līdzīgi darīja arī pārējie mastos sēdošie. Uz klāja esošie vispār izskatījās ka ignorēja elfa rosīšanos.

Dudo, Džimijs, Raški, Eriks un Talvariels dzirdēja kā noplīkšķ stiegra masta augšā. no uzbrucējiem varēja redzēt tos, kas bija mastos, un galvas tiem, kas bija pie 'Jūras Jaunavas' borta.

Attālums vēl bija pārāk liels, lai mestos kaut ko darīt ar tuvcīņas ieročiem, vēl varēja būt kādas sekundes desmit-divdesmit līdz kuģi saskarsies.

[Roviela]

Ar šo bija par maz... Trāpīt sanāca, bet rezultāts pamanāms nebija. Jātērē maģija, bet var netrāpīt...

- Augšējie metīs āķus takelāžā! - Brīze ziņoja, kamēr vilka nākošo bultu no bultu maka.

Daejons uzlādēja bultu ar maģiju, rūpīgi notēmēja un izšāva pa to pašu, pa kuru pirmīt. Ja nu pēkšņi nejauši sanāk, ka uz rājām sēdošie bultas ceļā sanak gandrīz viens aiz otra, tad vēl var cerēt, ka, ja netrāpīsi tuvākajam, tad trāpīsi tālākajam. Ja redzams, ka tāds brīdis nav paredzams pāris tuvāko sekunžu laikā, tad šauj tāpat.

[Aiva]

Daejons kā reiz paguva piesaukt maģiju, kad abi kuģi atsitās viens pret otru ar bortiem. Nokrakšķēja dēļi, nolīgojās takelāža.

(OOC Acrobatics 8 Daejons 20 Eriks 19 Talvariels 3 Raški 21 Džimijs 15 Dudo - DC 10 ) Daejonam nācās pieķerties pie vārnuligzdas malas, lai nedotos lidojumā lejā. Raški nodevīgais klājs mēģināja nomest gar zemi, taču (Reflex 18) izdevās noturēties tikai nokrītot uz viena ceļa. Dziedāšanu nācās uz brīdi atlikt.

Reizē ar triecienu gaisā uzvijās virkne āķu - divi augšējie ieķērās 'Albēra' takelāžā, otri divi trieciena brīdī mestie aizlidoja garām un to metēji sāka steigšus vilkt tos augšā, lai atkārtotu. Bet tie divi, kas bija metuši veiksmīgi, sāka pievilkt virves.

Lejā tāpat gaisā uzvijās seši āķi. Četri ar spēku iecirtās 'Albēra bortā, piektais iepinās nostieptajā drošības pinumā, bet sestais atlēca no borta un iesprūda starp kuģu bortiem.

"Uz priekšu." nodārdēja pavēlnieciska balss. "Man vajag manu kuģi." Un visu acīm divu mirušo 'Albēra' matrožu pavadībā pie pūpes malas pienāca kapteinis Fenns.

Raški ievilka elpu un dobjā rūķa balss metās iedvesmot visus tuvumā esošos.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 14.10.2023 10:12

[Roviela]

Nu tu! Labi, ka vārnu ligzdai bija malas, kur varēja pieķerties, citādi nāktos krist lejā, ja vien pa ceļam neieķertos kādās virvēs. Daejons bija redzējis tādus lielos buriniekus, kuriem vārnu ligzda bija daudz augstāk par šo, un bija tikai plakana platforma bez malām, kurā varēja tikt pa tajā atstātu caurumu pie masta. Lūk, no tādas gan viņš būtu zemē kā likts, jo taču stāvētu pie pašas malas.

Loks atlaidās, bet bulta no tā nenokrita, ar pirkstiem pieturēta pie loka.
Ak tad Fenns? Mjā... tas, kurš šo te dara, ir varen spēcīgs. Nu, jā, ja viņi pareizi domā, tad tas ir dievs, un tiem nekas nav neiespējams. Jo Fennu viņi godīgi nobērēja pēc visām paražām.
Ō, Itreija! Nu nē! Es paļaujos tikai uz Tevi!

Ir vēl maģija ierocim? Ja nav, tad Brīze ātri buras vēlreiz. Ja tomēr vēl ir, tad šauj uzreiz. Uz Fennu.

[echo3]

Tad beidzot "tas otrs" bija klāt, un "Albērs" spēcīgi nolīgojās, kad abu kuģu borti sadūrās. Cik nu Eriks saprata, tūlīt atkal sekos uzbrukums, un šoreiz varbūt arī no augšas, bet varbūt tās uz takelāžu mestās virves domātas, lai neļautu uzbrucēju atgrūst nost. Klāja nošūpošanās Eriku nebija izsitusi no līdzsvara, kas bija pat pārsteidzoši, jo puisis sevi par ļoti veiklu neuzskatīja.

Un tad atskanēja kapteiņa Fenna balss. No uzbrucēju kuģa puses... Fenns taču bija miris? Eriks centās no savas vietas saskatīt runātāju. Ir Fenns? It kā tā izskatās, un blakus divi mirušie "Albēra" matroži. Un vai tam, kas izskatās pēc Fenna, ir stikla acs?

Sajūta bija gluži nereāla. Bet tomēr, tomēr! Pakļauties kaut kādu pirātu ļaunajām vēlmēm, ja visu šo ir sarīkojis kaut kāds negants dievs, vai izdarībām, ja vainīgais ir cilvēks? Nē. Eriks bija gatavs cīnīties.

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs noraujas malā un cenšas palikt nesamanāms uzbrucējiem (ooc-stealth), kamēr izvelk ērtākos dunčus un gaida - kad un kas nāks (ooc- ready action), murminot lūgsnu Kalistriai...

Šo rakstu rediģēja skatitajs_no_malas: 14.10.2023 22:24

[Aiva]

Ar visai negantu rūkšanu no smagāk jūrā apskādēto uzbrucēju puses un pāris vārgākiem 'Par Fennu!' brēcieniem no abiem par nemirušajiem pārtapušajiem matrožiem, 'Jūras Jaunavas' ekipāža sāka lēnām virzīties uzbrukumā.


Daejona bulta ar maģiju aizšāvās lejup, pa Fennu. Likās, ka nesanāks, rokas notrīcēja ( OOC Daejosn attack roll 11) tomēr bulta ietriecās nu jau mirušā kapteiņa sānos. (OOC damage 1d6+1d6=6)


Augšā mastos uz rājām sēdožie atkal meta virvēs iesietos āķus, šoreiz tikai vienam pamanoties aizmest garām. Pamazām takelāža sapinās kopā.


Lejā pie borta uzbrucēji parāva atpakaļ aiz saitēm, savelkot abu kuģu bortus vienu pie otra, un cītīgi atsaitējot virves, lai paturētu tos kopā. Divi, kas nebija izmetuši veiksmīgi pirmajā metienā, nu mēģināja to atkārtot, šoreiz abi daudz veiksmīgāk.


Fenns pacēla skatu uz augšu. Nešķita, ka sānos iesprūdusī bulta viņam īpaši traucētu, bet Daejonam veltītais skatiens bija pikts.


"'Albērs' pieder man!" viņš paziņoja.

[Alfirin]

Raški bija tikko pielēcis atkal kājās pēc tam, kad kuģu kopā satriekšanās viņu bija teju nolikusi uz mutes. Gatavs cīņai, rūķis uzsāka kaujas dziesmu, lai iedvesmotu cīņasbiedrus (OOC = +2 STR, +2 CON, +1 HP, +1 will save (morāles bonuss), -1 AC), kad šī dziesma gandrīz aprāvās. Fenns! Tas tak bija kapteinis Fenns! Ar diviem ļoti pazīstamiem vīriem līdzās... Kas vai tad nebija bojā gājušie un apbērētie matroži?

Fenns bija ticis apbērēts tieši tāpat - jūrā. Un Fenns bija bijis pirmais mirušais no nolādētās komandas... Tikai tika pārāk ātri pārmests pār bortu, lai pagūtu piecelties kā nemironis. Raški bija gatavs sev iespert par to, ka nebija so iedomājies agrāk.

Dziesmā ieskanējās izaicinoši toņi: Nāc un saņem, ko esi pelnījis?

Vai Fennam pie sāniem ir viņa rapieris, kas taču palika pie Selīnas? Un vai stikla acs ir vietā?

[Roviela]

Tavs kuģis? Tad nāc un komandē, ne uzbrūc! Un kur tad palika tas - 'visi jūras dievi ir mani liecinieki'? Brīze pat nedomāja atbildēt. Tas ir nemironis. Tas skaidri tagad redzams, ja jau tā bulta sānos viņam nemaz netraucē.

Takelāžas pinās kopā, kuģi grūstīja viens otru, te būtu grūti trāpīt arī tad, ja Daejons to vien būtu darījis kā nodarbojies ar šaušanu ar loku. Viņš nebija. Tiešām te nevienam vairāk nav nekāda tālšāvēja ieroča, kā vien viņa mazais loks? Bultu nav bezgala daudz.
Rūķis lejā uzsāka dziesmu, te tā bija dzirdama klusi, bet bija. Elfu jauneklis ieklausījās.

Vēl viena maģija, vēl viena bulta tieši pa Fennu. Kaut aizķert! Maģija nostrādās.

[Aiva]

Raški pietika ar vienu acs uzmetienu (OOC Perception Rašķi 21), lai pateiktu, ka Fennam ne rokās, ne pie sāniem ieroci nemanīja. Ar stikla aci bija grūtāk - Raški nebija līdz galam pārliecināts, ir tā vietā, vai drīzāk tomēr nav gan...


Daejons atkal uzlika maģiju lokam (OOC 2 reize šodien no 6. Uzlikšana ir 'standart action', pēc tās var tikai pārvietoties, sākt mērķēt), un gatavojās šaut pa Fennu.


Sasaistījuši kopā abus kuģus, pirmais pretinieku pulciņš 2 mirušu jūrnieku viedolā sāka rāpties pāri vienīgajā brīvākajā no tīklojuma vieta - klāja centrā. Divi pirmie rāpās, otrie divi ar pīķiem piesedza rāpējus no pretuzbrukuma. Pēdējie divi turpināja siet aizāķētos āķus pie 'Jūras Jaunavas'.

(OOC - Raški, Talvariel - tas notiek pie jums).

[Farliner]

Tiklīdz pretinieks cenšas uzrāpties uz kuģa, Talvariels uzbur sev aizsargvairogu (shield) un sagatavojas cirst tuvakajam ar zobenu, pieņemot rūķa dziedāto kara dziesmu...

[Roviela]

Tikko Daejons ir labi nomērķējis, viņš šauj pa to, kas kādreiz bija Fenns.

[Kirsupirags]

Dudo turās abiem cīnītājiem aiz muguras un iedvesmo visus kaujai (OCC Inspire Courage). "Mirušiem ir jāpaliek kur viņiem vieta. Šī pasaule piedar dzīvajiem un mēs par to cīnīsimies!"

Šo rakstu rediģēja Kirsupirags: 17.10.2023 18:17

[echo3]

Erikam pagaidām neviens neuzbruka. Bet gan jau tas nebūs ilgi. Puisim nebija izdevies saskatīt, vai Fennam ir stikla acs vai nav. Viņš domāja, ka nav, un ka Fenns ir tikpat nedzīvs kā tie, kas tepat uz "Albēra" nomira un pārvērtās par nemiroņiem. Un Erikam atkal ļoti, ļoti sagribējās uzzināt - kurš nogalināja Fennu? Jo, Erikaprāt, tas ir kāds tepat blakus, uz "Albēra". Un tas ir tas pats, kurš Fennu tagad arī "uzcēlis". Kāds ļoti spēcīgs un ļauns burvis. Kā gan viņš noslēpies, ka nav atpazīstams?

Eriks, kamēr varēja, centās vērot visus kuģa ļaudis. Vai kāds neuzvedas savādāk nekā pārējie?

[Aiva]

Pirmie divi nemiroņi pārvadēja spraugu starp abiem kuģiem bez problēmām.

Talvarielam metoties uzbrukumā (OOC Attack 13 trāpīts damage 11) pretinieks saņēma pamatīgu cirtienu, bet nesabruka no tā.

Daejons atkal izšāva pa to, kas reiz bija Fenns (OOC Attack 14 trāpīts damage 5) bet Fenns joprojām neizrādīja, ka divas bultas ķermenī viņam kaut ko nozīmētu.

Atbildē uz Talvariela uzbrukumu, nemiroņi atvēzēja savus duramos. (OOC attack 14 , 10 abi garām).

Masta rajās sēdožie tikmēr atritināja nākamās virves.

Fenns, ar visām bultām, pārvietojās uz priekšu, novērtējot virvju pinumu uz 'Albēra' aizmugurējā klāja. No nemiroņa sejas neko nevarēja pateikt, bet tad sekoja mājiens ar roku turp, kur pirmie nemiroņi jau bija uzrāpušies uz Albēra borta. Abi mirušie 'Albēra' matroži paklausīgi devās pie pārējiem, Fennam tiem sekojot.

Džimijam nācās nogaidīt - tik tālu, lai piezagtos tiem no aizmugures, nemiroņi vēl nebija izlauzušies.

Eriks redzēja, kā sākas pirmais uzbrukuma vilnis, un kā tur sarodas arvien jauni uzbrucēji. Hakslijs ātri kaut ko sacīja matrožiem, mājot ar roku pa nemiroņiem, bet tik un tā vairums matrožu izskatījās gatavi nomest ieročus un salīst apakšā zem klāja, nevis kauties ar nemiroņiem.

[Roviela]

Tas bija savādi. Divi trāpījumi - un vēl nav rezultāta. Tikai - ko citu darīt? Pat lēkt ūdenī nav jēgas! Noslīksi, un pašu pārvērtīs tādā nemironī.

Daejons nolēma nepadoties. Kaut ko citu darīt, teiksim, skriet zem klāja skatīties, ko dara Vincents, laika te nav. Nekādi nenoskaidrot, vai viņš vispār kaut ko dara, vai sliktu ko, vai labu. Un, ja noskaidrotu? Jēga ta kāda?

Elfu jauneklis gatavoja nākošo burvestību nākošajai bultai, kuru atkal raidīs pret Fennu.

[echo3]

Vērojot, kas notiek, Eriks saprata, ka nav īsti jēgas stāvēt uz vietas - migla nekļuva tik bieza kā iepriekšējā uzbrukuma reizē. Tātad jāiet palīgā Talvarielam un Raški, un tiem matrožiem, kuri vismaz tur ieročus rokās. Eriks aši paķēra nolikto cirvi un aizbāza aiz jostas - lai ir vēl viens ierocis klāt - un skrēja uz vietu pie borta, kur pāri rāpās uzbrucēji. Neko negaidīja, dūra ar pīķi nemironim, kurš atradās vistālāk no elfa un rūķa, lai nebūtu ceļā abiem karotājiem. Atceroties pirmo cīņu, puiša nolūks bija drīzāk saplosīt nemiroņa nedzīvo ķermeni, nekā uzdurt to.

Kamēr vēl bija bijis laiks, Eriks bija apsvēris arī iespēju uzbrucēju kuģi aizdedzināt un pat izdomājis - kā, bet šobrīd abi kuģi bija ar virvēm sapīti kopā. Ja izdosies "Albēru" atbrīvot, tad gan tā varētu būt derīga rīcība. Tagad - nē.