Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs noskatās, ko dara citi un ar palūdz guļamtīklu no kuģa krājumiem, ja vēl pieejams. Uz krogu viņš iet atsakās, iebilstot, ka ir noguris, bet iedod dažas sudraba monētas, palūdzot atnest kaut ko vakariņām- kādu svaigu maizes gabalu un sieru- nu kaut ko, ko var pārnest ietītu , bez traukiem. Klusi dungodams populāru zemnieku dziesmiņu, viņš sāk iekārtoties tālākajā stūrī (ja dabon guļamtīklu- kar to, ja ne- ierīkojas kojā). Savu sainīti rūpīgi noglabā, lai nav citiem pa acīm un kājām.

Šo rakstu rediģēja skatitajs_no_malas: 28.08.2022 21:16

[echo3]

Jā, pa ielu tieši prom no ostas. - Tā bija atbilde Talvarielam. Bez šī taisnā ceļa Skelē bija vēl tikai mazākas šķērsieliņas. Un, protams, lielāki ir ceļi projām no pilsētiņas, pa kuriem viņi nav tagad nodomājuši iet.

Sveiks, Džimij. - Eriks neko sevišķi svešā puiša izskatu neievēroja un necentās novērtēt. Pamanīja tikai to, ka tas runā tā savādi.

OOC - Džimij, lūdzu, tiešo runu liec boldā. Šādi ir grūti saprast.

[Farliner]

Talvariels pieklājīgi pielieca galvu uz Džimija pusi, pie sevis nodomājot ka nez kādēļ gan vienkāršam pilsētniekam būtu vajadzīgi divi naži pie jostas - lai gan, varbūt ka puisis ar tiem uzstājas, demonstrējot veiklu mešanu vai žonglēšanu? Tādus viņam bija sanācis redzēt, dažkārt varēja tikai pabrīnīties, ko visu prasmīgs žonglieris spēj paveikt ar pavisam vienkāršām lietām.
Vēlreiz pateicies Erikam par padomu, viņš devās uz klāja - nebija vērts lieki tērēt laiku, un, nebūs nekāds pārsteigums, ja atradīsies arī citi gribētāji papildināt krājumus, un gan jau ka labākajām lietām krājumi nav bezgalīgi, pat krogā. Izskatījās ka Eriks pats un Daejons ir jau sagādājuši sev visu nepieciešamo, bet par pārējiem neko nevar zināt.
(Ja neviens neuzsāk sarunu ar Talvarielu, tad viņš dodas uz "Sāļo vīru").

[Aiva]

Hakslijs izsniedza pa guļamtīklam Talvarielam un Džimijam. Pēdejais puisis izvēlējās gultu.

Talvariels izejot redzeja netālu no viņu kabīnes iekārtu vēl vienu guļamtīklu. komandas tilpnē vairums gultu bija aizņemtas. Pati komanda cītīgi nodarbojās ar iekraušanu. Tālākajā galā kalējs nez kāpēc pielāgoja dzelzs stieņu restes vienam būcenim.

Uz klāja jauns puika stiepa ūdens spaini, un, pamanijis elfu, ieplēta acis.

[Roviela]

Sakārtojis visu, ko gribēja, lādē, Daejons gāja meklēt kalēju. Viņš, protams, saprata, ka traucēs darbā, bet tas galīgi netraucēja viņam pašam darīt to, ko nodomājis.
- Sveicināts, meistar! - elfs piesējās amatniekam, kurš tur pielāgoja stieņus vienām durvīm. Vismaz to, kurš būcenis tas ir, Daejons jau bija noskaidrojis. He! Tas sanāk blakus noliktavai! Tomasa apmešanās vietai.
- Vai jūs ar atslēgu izgatavošanu arī nodarbojaties?
Jānoprasa uzreiz. Ja nu nē, tad vēl var paspēt krastā kādu meistaru sameklēt. Tikmēr tumšmatis neuzkrītoši nopētīja, kas tad ir ar tam durvīm un stieņiem.

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs ar pateicību pieņem tīklu un iekārto sev vietu. Tad palūkojas laukā un redzot, ka gaiss tīrs izlien uz klāja.
-Kas t' tāds?- jautājums puišelim- ūdens stiepējam (iepriekš gan šo rūpīgi nopētot- vai nav paziņa).

[Farliner]

Saņēmis guļamtīklu, Talvariels pateicās Hakslijam un noskatīja piemērotu vietu iekāršanai - secinot ka nebūs vienīgais, kurš dod priekšroku gulēšanai svaigā gaisā. Galu galā, ka sāksies nelāgs laiks, viienmēr var pārvākties uz iekštelpām.
Tālāk viņš devās uz krogu, jau iepriekš prātā pārcilājot nepieciešamās lietas - kārtīgi nogatavināts siers, glabājas ilgi, pat mitrā laikā, un kūpināta gaļa arīdzen. Ja paveiksies, pat maize izturēs paredzamo laiku līdz lielākai pilsētai, lur vai nu varēs meklēt interesantu nodarbi krastā, vai sagādāt jaunus krājumus, ja būs iemesls paliikt uz kuģa.
Radās iespaids, ka teju vai visa pilsētiņa savākusies ap kuģi - kurš veda preces iekraušanai, kurš krājumus kuģiniekiem citi vienkārši pavadīija laiku grozoties gar piestātni, radot sev kādu pārmaiņu ikdienā... toties tālāk no ostas uz ielām praktiski nemanīja nevienu gājēju un elfs drīz vien nonāca līdz krogam un atvēra durvis, ar skatienu meklējot saimnieku.

[skatitajs_no_mal...]

(OOC- Naudu Džimijs visdrīzāk iedeva Erikam- elfi viņam pārāk sveši.)
Sasveicinājies ar jaunpienācēju puišeli, Džimijs atkal piesakās palīdzēt mantu savietošanas darbos, priekšroku dodot, ja jāstrādā lejā

[Aiva]

OOC - liekas, ka tikai Talvariels devās uz krogu iepirkties...


Meistars izmantoja Daejona uzrašanos lai atvilktu elpu. "Sveiciens sveicinātājam, lai tev ar laba diena." viņš nokrekškējās un novērtēja elfu. "Atslēgas, saki? Nu, šeit uz vietas nesanāks, bet tā kāpēc lai nevarētu. Tev tik laikam ar dikti steidzīgi vajaga, ne? Ja tik slēdzene ir, tad nez vai pagūsim..."


Puišelis, noskatījies aizejošajam Talvarielam nopaķaļ, tikko paguva aizvērt muti, kad uzradās Džimijs. "Derts!" viņš steigšus iesaucās, izdzirdis jautājumu, un tad aprāvās. "Ē! Es ar pašu kapteini jau sarunāju, ka mani paņems mācīties! Viss kārtībā! Es te... mazgāt.. lika... "


Džimiju novērtēja aizdomīgi, bet nest kastes pielika. Sākumā tā mazāk, bet pakāpeniski radās iespaids, ka kastes paliek arvien smagākas. Toties radās izdevība nokāpt arī tilpnē, kur Hakslijs nebija izvadājis. Tur bija daudz kas sakrauts, oda pēc jēlādām, koka, oglēm, piķa un darvas. Vietām redzēja arī rūpīgāk iepakotas kastes, kur caur spraugām spiedās ārā salmi, rūpīgi ievaskotas muciņas, un pat pamatīgu aizzīmogotu lādi uz paaugstinājuma auzmugures pusē. Izsklatījās, ka drīz te vairāk pat neko ienest nevarēs, viss bija pārpildīts ar kravu.


Talvariels krogā pamanīja jūrnieku pulciņu pie lielā galda, vēl tur bija bariņš vietējo, kas iedzēra pa alus kausam un apsprieda, ka lai arī ar kavēšanos., bet ar 'Albēru' vienmēr labs darījums sanāk. Aiz letes grozījās krodzinieks. Pamanījis ienācēju, viņš uzplauka smaidā. "Kā varu pakalpot, elfa kungs?"

[Farliner]

Laba diena, cienītais. atbildēja Talvariels, Es vēlētos kārtīgas pusdienas, ar labu vīnu, un krājumus ceļam - uz Albēra man ieteica vērsties pie jums.
Elfa vērīgajam skatienam nepaslīdēja garām tas, ka krogā zālē valda laba kārtība un tīrība, kas nudien nebija garantēta lieta, vismaz cilvēku zemēs ne. Arī no virtuves puses plūstošās smaržas bija tīkamas, un šķita, ka šeit ēdienu varēs arī izbaudīt, ne tikai izmantot kā nepieciešamo uzturu...

[Aiva]

"Pusdienas elfa kungam protams, tikai pats labākais," saimnieks sarosījās. "Varam piedāvāt ceptu sivēna sānu ar sautētiem dārzeņiem, uzkodām siers un glāze vīna. Diemžēl ne elfu... Bet saldajā ābolu kūka ar ogām medū. Par deviņiem sudrabiem. Kamēr pusdienosiet, sagatavosim arī ceļam. Par kādu summu un cik dienām vēlēsities? "

Kārtība un tīrība krogā tiešām bija.

Telpas dziļumā aiz bāra letes ieslīpi varēja manīt vēl vienu galdiņu, kur pusdienoja pārītis, kas nebij labi saskatāmi no kopējās telpas, pavecāks kungs smalkā jūrnieka tērpā ar mazliet dīvaini nekustīgu seju un kundze aptuveni viņa gados. Abi klusi sarunājās pār galdiņu, iemalkojot pa glāzei vīna.

[Farliner]

Tas izklausās pavisam labi, - atbildēja Talvariels (ooc: uz cik dienām mums tas reiss bija plānots? Nedēļu?)- Cik maksās nogatavināts siers, kārtīgi kūpināta gaļa, labi cepta maize un āboli priekš (brauciena paredzamais garums?)

"Visticamākais, tas arī ir Albeira kapteinis," nodomāja elfs, pamanījis pusdienotājus - "nez vai vēl kāds šeit būtu tik turīgs jūrnieks, 'bez tam, Hakslijs minēja ka kapteinis atgriezīsies uz kuģa vēlāk." Negribējās acīmredzami pētīt kapteiņa neparasto seju, visticamāk - kāda sena ievainojuma rezultātu, tādēļ Talvariels, gaidot krodzinieka atbildi, vēlreiz pārlaida skatu pusdienotājiem.

[echo3]

OOC - Eriks uz krogu neiet.

Eriks no kuģa šodien vairs netaisījās nost kāpt, ja nu vienīgi kapteinis vai Hakslijs tā norīkotu. Sēdēt kajītē gan nebija variants, un Eriks devās paskatīties, kur pirms brīža aizgāja Daejons.

[Roviela]

Daejons šķita iepriecināts par tādu atbildi. Kā ne! Kalējs sakās, ka vispār jau varētu. Jautājums par paspēšanu.

- Man tāda lieta, meistar, - elfu jauneklis pavisam pieklājīgi sāka stāstīt. - Man ar biedru ir viena jūrnieka lāde, gan slēdzene, gan atslēga ir labu labās, tikai tā atslēga ir viena, bet mēs esam divi. Vajadzētu otru atslēgu, lai nav jākavējas un vienam otru jāmeklē, kad ko no lādes ko nepieciešams paņemt. Tikai rīt jau dodamies ceļā, to atslēgu šodien vajadzētu.

Viņš vēlreiz pārlaida acis durvīm un jau pabeigtajam darbam. Pat ar roku pārvilka vienam stienim, kā novērtējot tā resnumu.
- Tas tak' būs viens varens būris. Nemaz nezināju, ka kādu vērsi te grasās vest! Gan jau kapteinis par pārtiku domā, - balss skanēja gauži atzinīgi, labs kapteinis, tā sacīt, un nez vai varēja manīt, ka Daejons gluži labi zina, vai vismaz nojauš, kam būris domāts. - Kad gaļas pietrūks, varēs kaut nost.

[Aiva]

OOC. 'Albēra' plānotais brauciens līdz Viravai ir plus mīnus desmit dienas. Īpaši nesteidzas, un nav arī nekāds 'vēja ķērējs'.

"Nu, ja atslēga tev ir, tad līdzīgu izgatavot gan jau ka pagūsim. Tik šo te režģi pabeigšu pielāgot, un tad iesim un uztaisīsim."
večuks atzina. Kad Daejons pieminēja vērsi, viņs iesmējās un ieklepojās. "Vai, dēls, te ne vērsis bet īstens bendesmaiss tupēs. Uz Viravu vedīs pie tiesas saukt par slepkavībām. Nezin pat cik pavisam bērnus kopā nobendējis, briesmonis. Tāpēc jāsataisa uz goda, ka nepasprūk."

Vīrs norādīja, kā plāno iestiprināt stieņus ligzdās, un tad piesegt ar dēli, lai tos nevarētu vienkārši izkustināt. Izskatījās neuzlaužami, lai tiktu ārā, nāktos sākumā pārlauzt brusu trīs pirkstu biezumā, kas tiks piesista pie klāja ar pieccollīgām naglām. Režģī bija palicis neaiztaisīts caurums kādas astoņas collas plats un desmit collas augsts, bet pa tādu izspraukties varētu vienīgi mazs bērns. Pašā telpā jau bija ievietots salmu pītenis.

"Ieliks iekšā, aizsitīšu ciet rīt no agra rīta, tā arī līdz pašai Viravai tupēs ārā netikdams."


Talvariēls redzēja tur sešus vīrus jūrnieku drēbēs, Tomasu ieskaitot. Tagad zināja, ka Tomass ir navigators. Varēja redzēt, ka puisis ir mazliet atturīgāks kā parējie jūrnieki. 'Albēra' komanda iekoda līdzīgi kā elfs - cūkas cepeša gabali, dārzeņi, un alus, bet ar mēru.

Pie citiem galdiņiem manīja kādus desmit vietējos zemniekus, dažāda vecuma, no jaunekļa gadiem līdz pusmūžam, vairums no viņiem tikai malkoja pa alus kausam un rets piekoda siera šķēli.

Kroga saimnieks un viņa palīgs, kas atnesa noputējušu vīna pudeli, bija samērā līdzīgi, un vēl Talvarielam atgādināja vēl kaut ko redzētu.

"Uz desmit dienām siers 5 mārciņas, maize divi klaipi, kūpinājums 5 mārciņas un āboli soma sanāks uz 45 sudrabiem."

Cena izskatījās liela, nekas dižs tur nebija, bet pārrēķinot četri sudrabi ar astīti uz dienu nebija daudz...

[Roviela]

Daejons mulsi pasmaidīja, kā kaunēdamies par savu neattapību.

- Ā! Tad tas tam Vincenzam domāts! Nu, pirmīt nemanīju, ka šis būtu tāds spēka mitriķis, ka tādus stieņus spētu salauzt. Es, meistar, pirmīt uz ielas redzēju, kā šo sagūsta tie divi mežinieki vai galvu mednieki, vai kas viņi tur bija. Pieveica kā nieku, un vēl aizmidzināja ar nez kādu dzērienu. Gan jau šis visu ceļu gulēs, un nemaz arī jāsargā nebūs. - Tieši jau neteica, bet, šķita, ka elfs domā, ka kad jau visu laiku gulēs... tad sanāks, ka Viravā varenais kalēja darbs būs tā diezgan veltīgi darīts, un stieņi iztērēti. To gan zaļacis dzirdēja, ka kalējam stieņu esot žēl.

- Jā, tad par to atslēgu... Kad man pienākt? Tepat jau uz kuģa būšu.
Viņš aplaida skatienu apkārt, ē! rekur Eriks! Tad ieinteresēti sāka skatīties uz meistaru, lai visu noskaidrotu līdz galam, un pēc tam pievienotos Erikam, lai ko tas grasītos pasākt.

[Farliner]

Apdomājis piedāvājumu, elfs piekrītoši pamāja: Labi, saimniek, lai būtu tā. Labs ēdiens ceļojumā ir svarīga lieta!
Izvilcis no vienas no somiņām pie jostas naudas zutni, Talvariels noskaitīja prasīto summu un atgriezās pie pusdienām. Protams, ēdiens bija diezgan atšķirīgs no tā, kāds viņam patiesi garšoja, taču nevar jau no cilvēkiem prasīt elfu kulinārijas pārzināšanau, bez tam, bija jūtams ka visas sastāvdaļas ir svaigas un ēdiens ir prasmīgi pagatavots, uz ko nezin vai varēs cerēt uz kuģa, īpaši, ja koks patiešām ir ar dīvainībām, ka likās no Erika teiktā. Hmm, vai tik jaunēklis nebūs rados krodziniekam? Zināma līdzība bija manāma gan krodzinieka, gan viņa dēlu sejas vaibstos un kustībās...

[Aiva]

"Nu, kamērt tas ... Vincenzs, saki... nav tur iekšā, es pabeigt nevaru, tā kā, tūliņ jau būs viss gatavs... Varēsim aiziet līdz manīm. Parādīsi to atslēgu, paskatīsimies, ko varēs pievīlēt. Lai nav ilgi jāgaida... Bet par to spēku, i nesaki... Ne vienmēr pēc skata spēcīgākais tas, kam muskuļu daudz izskatās... "

Kalējs pielāgoja brusu šķērsām durvju ailai, līdztekus slieksnim, un tad atlieca muguru.

"Nu re, tagad tik viņu iekšā, piesist vietā šsito brusu, un tupēs te kā mīlulīts, līdz pašai Viravai. I nebūs jāsatraucas, ka tiks ārā un vēl kādu nobendēs, bendesmaiss sasodītais..."

[echo3]

Eriks līdz trapam nemaz nebija ticis, kad pamanīja Daejonu runājamies ar kalēju pie noliktavas turpat, apakšklājā. Lai jau pabeidz sarunu, Erikam šobrīd nebija jāsteidzas, var pagaidīt. Doma bija uzvilkt darba drēbes un tad pieteikties ko padarīt. Puisis nevarēja atļauties būt nevērīgs pret savu apģērbu, jo naudas bija maz. Vispār viņam nekad nebija bijis daudz naudas, tāpēc Eriks bija pieradis taupīt lietas - ilgāk kalpos. Nekādās skrandās gan Eriks nestaigāja un krāmus neglabāja, viss bija labs un piemērots. Lūk, "piemērots" ir tas pareizais vārds.

Gaidīdams, Eriks lūkojās apkārt, vērodams, kā preces tiek krautas tilpnē, Saulīte kaut ko ieinteresēti ošņāja turpat netālu pie sienas. Eriks pamanīja arī puišeli, kas centās mazgāt grīdu. Varbūt iet šim palīgā, kad būs pārģērbies? Lai nu ko, bet tīrīt Eriks prata.

[Aiva]

Kamēr Talvareielam pasniedza pakāpeniski pamatēdienu ar vīnu un saldo ēdienmu, tika sagatavotas arī divas līdznesamās somas, no raupja pinuma, viena ar āboliem, otrā gaļa, maize un siers.

Jūrnieki tikmēr bija paēduši, pasūrojušies, ka jāiet pie darba nevis varēs vēl sūkt alu, un aizdevušies projām. Lēnām izklīda arī zemnieki. Jūrnieks smalkajā tērpā, ja tas patiesi bija kapteinis, nekur nesteidzās, bet turpināja klusināti sarunāties ar kundzi.


Eriks pamanīja, ka pie kraušanas kā reiz pieaicināts Džimijs, bet īsti vairāk tur nebija kur izvērsties. Atlika paskatīties kur kuģapuika mazgāt taisās, un nebija kļūdījies, jo puika ar spaini un lupatām pazuda ēdamtelpā. Ja nu bija vieta, kur te prasījās mazgāt, tad tā patiesi bija īstā...


Daejons tikmēr varēja doties kopā ar kalēju uz viņa darbnīcu, un cerēt, ka atslēgas dublikāta izgatavošana neizmaksās pārāk sālīti. Pa ceļam vien kalējs piestāja pie Hakslija. "Variet kapteinim Fennam paziņot, ciktāl bez iekšā sēdināmā var padarīt, viss padarīts, caurumu ūdens spainim un podam kur nokārtoties atstāju, kad tas bendesmaiss būs tur iekšā, aizsitīšu pavisam ciet, un ārā tad lai pamēģina tikt... Tad tik Viravā pasaukt kādu meistaru, kas to visu uzmanīgi atver. Un tie stieņi ir mani, atceraties atpakaļ atgādāt."

Hakslijs pārlaida skatu dažām uz piestātnes palikušajām kastēm un mucām, un pamāja ar roku, sak, sapratu. Izskatījās, ka kravas uzņemšana ir pabeigta. Un īstā brīdī, neko daudz tilpnēs apgrozīties vairs nevarēja.

Džimijs arī varēja atvilkt elpu no piepalīdzēšanas pie krāmēšanās.