Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Farliner]

Pateicoties maģiskajai dziedināšanai, Talvariels jutās daudz labāk, nekā to varētu sagaidīt pēc cīņas ar Vērsi, taču atpūta bija nepieciešama, tādēļ pēc virvju pinuma konstrukcijas pabeigšanas viņš devās atpūsties, lai atgūtu spēkus. Kā jau ierasts, elfs rūpīgi sakopa ieročus, pārskatīja buramgrāmatu, tad iekārtojās guļamtīklā uz klāja un iegrima meditācijā...

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs, paēdis vakariņas, vēl brīdi pavēroja jūru, nepatikā noskurinājās un tad aizdevās uz savu guļamtīklu.
(OOC- ja nemodina, vai pats nedzird trokšni- neceļas)

[Alfirin]

Raški durvīs palika pussolī. Elfa teiktais lika aizdomāties, ka viņa rīcība pārāk pārdomāta nebija. Neaizsargātu viņu nudien nevajadzēja atstāt. Ja reiz Selīna netika atbruņota, tad nebūtu godīgi pret elfu izturēties citādāk. Raški papurināja galvu. Laikam sensenā nepatika pret elfiem būs ņēmusi virsroku.

"Tev taisnība. Nav ne prātīgi, ne godīgi atstāt Tevi bezpalīdzīgu. Cīnītājs no Tevis gan pagaidām nekāds, bet..." Nolicis rapieri atpakaļ, rūķis pagriezās pret savainoto elfu. "Ja neiebilsti, šai lietā varu mēģināt līdzēt. Dziedināt tevi nedaudz," viņš piedāvājās. Neizskatījās, ka viņš pievērstu uzmanību elfa emocijām visu šo notikumu sakarā.

Ja elfs neiebilst, Raški uzliek roku uz pārsējiem un rūķu mēlē dungo par brūču malām, kas savelkas, un miesu, kas atkal savijas kopā, kā bijusi. (OOC - Cure Light Wounds)

Pēc tam Raški dodas gulēt uz klāja pie Selīnas durvīm - pārliecinājies, ka viņa ir iekšā un aizmigusi. Bet kaut kā neguļas... Pēc kāda laika var dzirdēt no klāja liriskas stabules skaņas.

[Aiva]

Pieņemot ka Daejons neprotestē...
(OOC Raški lieto Cure Ligt Wounds 1d8+1 = 9 - Daejonam ir +9 hp, tātad šobrīd 4hp pozitīvi.)

[Roviela]

Ē... Laikam jau tiešām man galva vēl nav skaidra, Daejons nosprieda, izdzirdis un redzot, ko Raški saka un dara tagad. Un rūķim arī, ja tikai tagad attapās. Pēdējā doma nāca ar tādu kā siltu apmierinājumu sirdī. Ne jau par to, ka Brīzem patiku, ka rūķis pēkšņi ir neattapīgs, bet par to, ka Raški ir tik cēla sirds. Būs tā šodiena par traku bijusi visiem - vispirms spoku kuģis, tad uzbrukums, tad visādas kļūšanas par nemiroņiem, tad vēl Selīnas dīvainības. Daejonam pašam vēl tā nevajadzīgā salēkšanās ar Selīnu, un Raški jau arī nav šodien izklaidējies. Tas rada īgnumu, tas rada nogurumu un kļūdas. Tas saprotams.

Brīze nolika ēdamtraukus.
- Paldies, draugs, - elfu jauneklis piekrītoši pamāja ar galvu, - Nē, neiebilstu.
Un pavisam būs labi, ja izdosies, jo tad zaļacis varēs arī naktī kaut ko darīt, ja būs tāda nepieciešamība. Teiksim - ar Vērsi kas atgadītos. Citādi - guli vien kā tāda panīkusi plekste.

Pēc Raški darbībām jušana uz labo pusi pabīdījās ļoti jūtami. Brīze sākumā nedroši, tad drošāk izstaipījās. Ō! Sajūtas, ka kritīsi, tikko piecelsies kaut vai sēdus, vairs nebija.
- Tu esi varens dziednieks! - Daejons konstatēja. - Paldies, Tev! Paldies, jums abiem, - viņš noskatīja rūķi un halflingu. - Tagad varu kustēt, un varēšu kauties, ja nepieciešams.
Tā viņš domāja, bet kā ir - to redzēs.

Pirms aizmigšanas Daejons kā vēl nekad pieminēja Itreiju un tad, paļāvies uz Viņu, miga ciet. Kuģa trokšņi Brīzi nepamodināja. Ja Pirātu pamana rosāmies, tad pamostas un mēģina saprast, kas atgadījies.

(OOC Forši iziets no situācijas! Un tāds metiens! Paldies!)

[Aiva]

"Kas? Jā?" Hakslijs pielēca sēdus un brīdi ieklausījās. "Kas notiek?" viņš painteresējās, strauji apliekot jostu ar līko zobenu un uzvelkot ādas vesti. "Ko tu dzirdēji? Sasodītā sardze laikam guļ nevis sargā!"

[echo3]

Saulīte rūc un plēšas. Tāpat, kad melnais kuģis tuvojās, un kad Džeks... nomira. - Uz klāja tiešām nekas nav dzirdams. - Ļaudis vēl neko nemana, kad dzīvnieki jau jūt. - Tas bija teikts sardzes aizstāvībai un kā atgādinājums par to, ko Eriks ar Haksliju vakar runāja uz priekšgala izbūves. - Vajag pārbaudīt, kas notiek. Virtuvē un te viss ir kārtībā, būs kur citur.

Saulītes piktā rūkšana bija gluži labi saklausāma.

[Aiva]

"Ejam pārbaudīt tad!" Hakslijs tāpat ar basām kājām devās ārā uz klāja. "Sardze! Ziņojiet! Viss kārtībā?"

"Neko nemana, kaptein!" no masta galotnes atskanēja Pīta balss. "Tik tā sasodītā migla."

(OOC Talvariels perception 11) Talvariels izdzirdēja uzsaucienu un atbildi cauri meditācijai.

Raški izdzirda to pilnīgi skaidri.

[echo3]

Erikam nebija nekāda ieroča. Mirkli padomājis, viņš ātri atgriezās virtuvē un paņēma malkas cirvi. Tad puisis gāja pakaļ kapteinim, pie reizes vērodams, ko dara Saulīte. Ja nu ir virziens nojaušams.

Šo rakstu rediģēja echo3: 19.09.2023 20:20

[Farliner]

Noklausījies Hakslija jautājumu un Pīta atbildi, Talvariels Atviegloti nopūtās un atgriezās pie meditācijas- pēc pirmā sauciena viņš nodomāja, ka melnais kuģis ir atgriezies, taču, vismaz pagaidām, varēja turpināt atpūtu...

[Aiva]

"Esiet uzmanīgi! Kuģa kaķi palikuši satraukti, Eriks saka - tas norāda uz briesmu klātbūtni!" HAkslijs uzsauca. "Nogulēsiet ienaidnieka ierašanos, var beigties bēdīgi."

Tad pievērsās Erikam. "Ir kādas pazīmes, no kurienes draud briesmas?"



Erikam vērojot runci (OOC handle animal 16) šķita, ka tas cenšas tikt augstāk un bažīgi skatās uz leju, abiem zem kājām.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 20.09.2023 15:42

[echo3]

Jā, ir gan! Kaut kas slikts notiek apakšklājā. - Eriks saprata, ka runcis vēlētos uzrāpties viņam uz galvas, tātad sliktais notiek kaut kur zemāk. Puisim ļoti negribējās saprast, kas tur, apakšklājā, varētu būt, bet domāja viņš par Vērsi. Stipro, neapdomīgo un dumpīgo Vērsi.

[Kirsupirags]

Nakts otrajā pusē Dudo sadzird kaķa ņemšanos un pielec kājās. Viņš uzmanīgi skatās apkārt un ievēro Vērša kunkstēšanu. Dudo pabaksat elfu. Man liekās ka Vērsis būs beidzot pārvērties par nemironi. Vajadzētu pārbaudīt un nožmiegt šo. Halflings dosies uz Vērša pusi, lai pārbaudītu, vai viņš ir mainījies un kļuvis par nemironi, pa ceļam pabakstot arī Džimiju ar aicinājumu pievienoties.

[Roviela]

Lai nu kad, bet šajā naktī Daejons gulēja, un, kad elfi guļ, tad guļ tā kārtīgi un dziļi. Elfu jauneklis bija aizmidzis ar cerību, ka līdz rītam nekas neatgadīsies, bet, mosties sanāca Dudo piebikstītam.
Trauksme, tātad. Daejons samirkšķināja acis, lai attaptos, tad sāka domāt, ko tālāk. Vispirms lukturis jāiededz, citādi neko nevar redzēt, nav jau kā uz klāja, kur arī naktī jūra nav pilnīgi melna.

- Tumšs, redzēsi, kas tur ir? - Viņš ieteicās. - Lukturi paņem.
Pats cēlās augšā un paņēma rapieri. Šoreiz zaļacis nesteidzās pa priekšu - bija jau pietiekami nodauzīts, lai steigā neriskētu, bet Dudo nevar atstāt vienu, un, ja nu Vērsis tiešām ir pārvērties, tad ir jāsteidzas, kamēr tāds nemironis netiek brīvs.
Mazs brīdis bija nepieciešams arī tāpēc, ka, pirms durt, Brīze gribēja uzlādēt rapieri ar maģiju. Tad ir drošāk, ka vairākas reizes nevajadzēs durt.

- Ja mani, ka pārvērties, lūdzams, pasauc kādu no mūsu karotājiem, - viņš vēl ieteicās.

[Kirsupirags]

KO? Dudā pārsteigumā iebrēcās skaļā kā vajadzētu. Tu gribi teikt ka man jāiet pie Raški vai otra elfa, lai šie mani laicīgi nogriež? Es pēc nemiroņa izskatos? Tu domā, ka es sajutīšu, ka man nāk kāre galināt nost citus un tad jāiet pie karotājiem, lai šie atbrīvo mani no lāsta? Dudo sāka pārņemt panika, varbūt elfs saskatīja vai sajuta ko vairāk par pašu Dudo. Iepriekš viņš bija nemiroņa saskrāpēts, bet likās, ka brūces nebija iekaisušas, bet ar lastiem neko nevarēja zināt. Drošības pēc halflings parāva kreklu uz augšu un gar apsēja malu un satraukti centās saskatīt brūces un vai tās nav iekaisušas.

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs šķendēdamies, kāpj no guļamtīkla un pārbauda dunču ērtumu. Ar Vērsi joki nebūs, atceroties matroža izmērus un to cik viņš bija ātri nogāzis elfu.....

[Alfirin]

Raški uz klāja visticamāk nedzird neko no tā, kas notiek zemklājā - līdz Dudo brēcienam. Bet kaut kā neizklausās pēc konflikta, tikai skaļākas sarunas. Raški pieceļas, paiet tuvāk kāpnēm, lai labāk saklausītu, kas notiek. Un vēro apkārtni - vai kas ap kuģi nav mainījies.

[Roviela]

- Ai, Tu ko! - Daejons centās nomierināt Dudo, - Ne jau Tu pārvērtīsies! Vērsis pārvērtīsies, ja vispār. Es domāju, ka Tu nepārvērtīsies, jo nebiji uz 'Albēra' tad, kad to nolādēja, nē, nē, Tu nē. Vienkārši Tu pirmīt grasījies iet skatīties, kas ar Vērsi, tāpēc es runāju par pārvēršanos, proti, ja Vērsis pārvēršas, tad joz pēc kāda no karotājiem, tāpēc, ka papildspēki noderētu. Nesatraucies, es runāju par Vērsi.

Viņš katram gadījumam paskatījās uz halflinga apsējiem.
- Gribi, es aši apskatīšos Tavus ievainojumus? Lai mierīgs prāts.
Brīze runāja pavisam mierīgā tonī, un viņš pilnīgi nopietni domāja, ka bardam pārvēšanās nedraud. Skaidrs, ka ar visādām šādām lietām neko nevar zināt, bet tāds pašlaik bija elfu jaunekļa secinājums no tā, ko te varēja novērot.

Lai nu kā, bet pie citām nodarbēm Daejons ilgi nekavējas, bet pavisam piesardzīgi iet skatīties, kas ar Vērsi.

[Aiva]

"Skaidrs, tad seko man! Rāski? Ja jau esi kājās, paķer kādu ieroci 'n nāc, zem klāja kaut kas nelabs notiek." Hakslijs uzsauca un devās uz kāpnēm.


(OOC Daejons heal check 4 Dudo Heal check 4 - laikam jau panikai lielas acis). Ar Dudo ievainojumiem nekas nebij skaidrs. Apsārtuši bija. Vai vajadzēja? Karstumu nejuta, bet apskatot tos, Dudo juta, ka asinis galvā sāk dunēt. Daejons redzēja, kā mazais bards viegli sagrīļojas.

[Roviela]

Manot, ka Dudo sagrīļojas, Daejons pieturēja bardu un centās mierināt vēl.
- Nesatraucies, man izskatās, ka viss ir kārtībā. Tā, kā tam jābūt. Tu taču zini, ka es puskrēslā labi redzu, ja? - Te gan bija gandrīz pavisam tumšs, un Daejons nemaz tik ļoti pārliecināts par savu spēju kaut ko īsti labi saskatīt, nebija, toties viņš zināja, ka pustumsā redz labāk nekā cilvēki, un Dudo vajadzēja nomierināt.
- Lai pavisam mierīgs prāts, paskatīšos vēlāk, kad būs gaišāks. Tu nemirsti nost, to gan es redzu. Nu, tad, domāju, būs labi. Pasēdēsi te, kamēr sirds nomierinās?
Brīze iedomājās par vīnu, bet tagad vai visi būs uztriekušies augšā, un paslepeni iedot vīnu halflingam laikam nesanāks.

- Es eju.
Un ļoti piesardzīgi viņš tā arī darīja, rapieris rokā, pats gatavs ieroci uzlādēt ar maģiju. Vēl tikai lukturis japaņem, jo nodurt kādu tikai tāpēc, ka tumsā šķita, ka tā vajag, noteikti nevajag.