Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[echo3]

Lāde nebija pilna, un uz diviem tikai viena, tā ka nest bija viegli. Erikam gan, kā jau vienmēr pa Skeles ielām staigājot, nācās sveicināt daudzus sastaptos pilsētiņas iedzīvotājus, un šo savu ierasto pienākumu puisis pildīja apzinīgi. Par laimi, neviens nevēlējās uzsākt sarunu. Saulīte bija pārvietojies Erikam uz pleca un sildīja puiša ausi. Vai runcis apzinājās, ka dodas projām no mājām? Vai varbūt Saulītes mājas bija Erika plecs?

Eriks pāris reizes bija bijis uz "Albēra" klāja, bet nekur tālāk un dziļāk kuģa iekšienē. Tagad viņš kopā ar Daejonu tika novests apakšklājā un uz pašu kuģa aizmuguri. Kajīte bija maza un krietni piekrāmēta ar precēm, vai, iespējams, krājumiem pašam kuģim. Tad jau, droši vien, lielā kravas tilpne ir piebāzta pilnum pilna. Guļvietu te bija vairāk nekā divas. Eriks nolaida lādi zemē un palūkojās uz Haksliju, jo nezināja, vai drīkst vietu pats izvēlēties, vai arī tā tiks ierādīta. Un ko viņi tālāk darīs. Dosies iepazīties ar kuģi un atbildīgajiem ļaudīm?

Par garāmejot noklausītajām kapteiņa un kalēja sarunas frāzēm Eriks šobrīd neprātoja.

[Aiva]

Hakslijs ar plašu žestu norādīja uz guļvietām un āķeim sienā. "Izvēlamies guļvietu vai šūpuļtīklu. Pirmais pie katla smeļ ko vēlas, pēdējais, kas palicis." viņš pasmaidīja. "Ja gribēsiet tīklos gulēt, tikai laikus piesakieties, negaidiet nakti. Un tad ieriktējiet lādi - re kur kā reiz vieta atstāta zem apakšējās guļvietas."

"Pēc tam varat, ja gribas vēl pa cietu zemi pastaigāt, krastā nokāpt, bet vakarā lūgtum būt atpakaļ. Iziesim jūrā agri no rīta."

"Ja nu kas ne tā, prasiet pēc manis. Jautājumi ir? Nav? Ja nav, es eju, jāskatās, vai Tomass visu pareizi sakārtojis, kad nācās mazo noliktavu atbrīvot."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 22.08.2022 13:32

[Roviela]

Ja tā apskatījās kārtīgāk, tad re, tur bija vēl divstāvīgās gultas. Tad jau te vietas vairāk nekā četriem. Un vēl mucām un saiņiem. Daejons iekšķīgi pasmaidīja.

- Es guļamtīklā. - Un, lai nav šaubu, ka tas ir viņa, uzreiz uz tā uzmeta savu apmetni. Pēc tam noliks darba drēbes, kad lāde būs iestumta vietā.
Par šūpultīklu šaubu nebija, jo šo ierīci var karināt, kur vien atļauts, arī, kā pirmīt bija teikts - uz klāja, bet, ja paliksi 'plauktos', tad visu laiku būs jābūt te. Nav izdevīgi, tā elfu jauneklis nosprieda, kad vēl izdzirdēja par mazo noliktavu. Ak tad jāatbrīvo bija? Tad viņš domājās, ka ir skaidrs, kur tā cietuma celle būs. Guļamtīkls vēl bija labs tāpēc, ka nešūpojas kuģim līdzi. Mierīgāk gulēt. Vienā otrā citā kuģī arī visi kambīzes soli un galdi esot iekārti ķēdēs griestos, tā viņš bija dzirdējis. Jāapskatās, kā ir te, un kur vispār tā kambīze ir, tāpat kā citas telpas.

- Papētīšu kuģi, kamēr stāv uz vietas, lai nav vēlāk jābrīnās, kur ir tā vieta, uz kurieni sūta, - tumšmatis ieteicās, - netraucēšu nevienam, un noteikti vakarā būšu atpakaļ.

[Aiva]

"Labi, tad man pakaļ, dabūsi tūlīt tīklu no kuģa krājuma." Hakslijs pamāja ar galvu. "Un prātīga doma, es ar labāk šūpuļtīklā. Par spīti nosaukumam, šūpo daudz mazāk! Bet ne visi spēj pie tā pierast..."

[Roviela]

- Kas tur ko pierast! - Daejons iesmējās, - Tikai ko biezāku vajag apakšā, lai, ja no virvēm pīts, pats nepamostos rūtains! Ja no auduma un striķi tikai galos, tad gan ir ērti bez gala.
Viņaprāt, tas bija ērtāk nekā ieslodzīties šaurajā kojas kastē, kur šūpošanās mētāja no viena sāna uz otru, lai cik daudz lupatu biji sabāzījis sev gar sāniem.

- Eju. Ērik, Tu arī nāc? - Parasti jau bija tie - no auduma. Tādus vieglāk sašūt. Nez, kādi būs te?

[echo3]

Tad es klausīšu pieredzējušākajiem, arī izvēlēšos guļamtīklu. - Eriks atsaucās, nostūmis lādi aptuveni zem guļamtīkliem paredzētās vietas. - Un kuģi apskatīt būtu labi, kur mums ļauts. - Eriks bija gatavs iet līdzi un, ja varēs, arī sapazīstināt Saulīti ar vietējo žurku mednieku. Jo kapteinis bija pieteicis pieraudzīt, lai nesaplēšas.

[Aiva]

Tālu nebija jāiet - pa to pašu ceļu caur lielo tilpni uz telpu priekšgalā. Tur Hakslijs atvēra durvis no klāja uz izbūvēto priekšgala tilpni, kas bija ar visai zemiem griestiem, un piekrauta ar kokmateriāliem, darbarīkiem, kastēm un mucām tā, ka tikai pa šauru eju varēja iespraukties dziļāk telpā. Kā Hakslijs te neapmaldījās, bija tikai viņam zināms.

Kamēr viņš sodīdamies rakās pa vienu kasti, ātri sameklējis vienu pīto guļamtīklu un segu un otru segu, bet ne pašu tīklu, kāds varēja paskatīties arī, kas bija tālāk telpā aiz līkuma. Tur starp kastēm bija iekārtota guļvieta, un uz tās uzslieta paprāva no dēļiem sasista plāksne, pie kuras kāds ar nagliņām bija piestiprinājis prāva izmēra karti, ar daudzām sīkām atzīmēm ar zīmuli un spalvu. Turpat blakus kartei mētajās vairāki ūdensdroši cilindri, atvērta kaste ar tintnīcu, spalvām, zīmuļiem un asināmo asmeni izoderētās ligzdās, kā arī metālisks trijstūra veida instruments.
(IMG:https://photos1.blogger.com/blogger/6162/4054/320/quadrante.1.jpg)

OOC. Guļamtīkli ir bez gala šķēršliem, kas padara tos platākus.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 22.08.2022 22:01

[Roviela]

Aha! Kuģim vajadzīgās mantas glabājas te, Daejons nosprieda, spraucoties Hakslijam pakaļ un skatoties, vai visas mantas ir kārtīgi nostiprinātas. Citādi vētrā te būs kaut kas, kur nevarēs izšķirt, vai tā ir kaste vai kaut kas cits.

Ja elfam kaut ko dod paturēt, viņš to paņem, ja nu ne, tad ziņkāres dzīts palūr, kas vēl te labs redzams bez lādēm un darbarīku kastēm.
Nu tu re! Tad šeit viņiem mitinās stūrmanis! Kartes, jā, tajos cilindros noteikti ir kartes, un instrumenti, kādi tikai stūrmanim ir lietošanā. Nez, kas uz tās kartes atzīmēts? Daejons paskatās. Varbūt var salasīt un saprast vismaz kaut ko.

[echo3]

Eriks ievēroja tikai tās lietas, kuras pazina. Secinājums, ka kāds dzīvo ar mantām piekrautajā priekšgala izbūvē, uzprasījās pats no sevis, bet to, ka tur dzīvotu kuģa stūrmanis, Eriks nespēja izsecināt. Nu, labi, rakstāmlietas. Kādam kaut ko vajag pierakstīt. Kartes Eriks lasīt neprata, un kam domāti instrumenti, nezināja. Krogā tādu nebija.

Telpā bija tik šaurs, ka puisis neriskēja spraukties kādam garām, lai ieskatītos dziļāk aiz stūra.

[Aiva]

Viens bija skaidrs - nostiprināts te bija viss, kas varētu izkustēties - piesiets, iekārts, ieāķēts, vai, kastu gadījumā, pienaglots.

Ja paska'tijās uz karti, burti Daejonam bija pazīstami, varēja atrast vairumu piekrastes pilsētiņu nosaukumus, bet pārējie raksti, jo īpaši tur, kur kas garāks uzrakstīts, bija galīgi nesaprotami. Tāda sajūta, ka te kāds visu svarīgāko šifrētā veidā atzīmējis. Vai arī tikai īpašā, sev saprotamā veidā. Tas pats ar zīmuļa līnijām. Bija kaut kas, kas savienoja Skeli ar Viravu, bet tādu bija kādas četras atšķirīgas līnijas... Ar ko tās atšķirās, nebija skaidrs.

Ilgi pētīt nesanāca, jo ar uzvaras pilnu saucienu "Zināju taču ka jābūt!" Hakslijs bija izvilcis vēl vienu guļamtīklu no lādes apakšas un izsniedza viņiem.

"Un tagad uz komandai svarīgāko vietu," Hakslijs nopūtās. "Ja ir pašiem iespēja ko līdzi paķert, iesaku, bet par to mēles aiz zobiem turēt."

Viņi atgriezās iekārt guļamtīklus uz tiem paredzētajiem āķiem kajītē, bet pēc tam devās uz klāju un uz kuģa priekšgala izbūvi.

OOC - rakstot bez kartes, biju sajaucis klājus, ielikšu aptuveno zīmējumu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 22.08.2022 22:02

[Roviela]

Daejons brīdi papētīja karti un saprata, ka viss tur viņam galīgi nav skaidrs, teiksim, kas tās par līnijām? Labākie farvateri, kur nevar uzdurties klintīm vai sēkļiem? Cits kaut kas? Acīmredzami, tas stūrmanim vien zināms, bet stūrmaņi ir tādi noslēpumaini reizēm. Glabā amata noslēpumus.
Viņš būtu paskatījies vairāk, jo laikam jau tas stūrmanis uz vietas pašlaik nebija, bet Hakslijs atrada otru guļamtīklu, un nācās atgriezties pie viņa.

Kad guļvietas bija ierīkotas, Hakslijs grasījās parādīt ko vairāk, un pēc nopūtas bija saprotams, ka kambīzi.

- Ņemsim vērā labu padomu, - elfu jauneklis atsaucās. - Bet kas par vainu, ka tā?
Viņš neko par to nezināja. Līdzņemamais ēdamais pāris dienām bija tā - vienkārši piesardzība. Varbūt jāiegādā kas vairāk, kamēr var?

[echo3]

Guļamtīkli nu bija sagādāti un pēc neilga brīža arī iekārti apakšklāja kajītē. Pat segas te bija. Neko sevišķi par gulēšanas ērtībām Eriks neraizējās. Kad cilvēks pa dienu ir kārtīgi nostrādājies, var arī uz cietas grīdas aizmigt.

Un tad Hakslijs tā bēdīgi ierunājās par, domājams, virtuvi. To, ka ēdiens nav garšīgs, Eriks jau bija dzirdējis no Tomasa, bet to, ka par to mēle jātur aiz zobiem, vēl nebija dzirdējis. - Kāpēc par slikto ēdienu mēle aiz zobiem jātur? - Eriks neviļus savā jautājumā atklāja vairāk, nekā pilnīgi nezinošai personai pienāktos. Jo Eriks jau arī nebija pilnīgi nezinoša persona. Jūrnieku izturēšanās krogā un Tomasa stāstījums puisim bija radījuši gluži skaidru priekšstatu par "Albēra" pavāru.

[Aiva]

Hakslijs atkal iesmējās, bet šoreiz tas neizklausījās tik jautri.

"Vendts mums ir... ar īpatnībām... Bet, mutes ciet, ausis acis vaļā un paši sapratīsiet."

Viņi saniedza piekšgala izbūvi, un pa durvīm nonāca telpā visa kuģa platumā. Tur lielāko daļu telpas aizņēma lielais galda teju visā kuģa platumā un soli abās pusēs, kur sasēst ap divdesmit ēdājiem reizē. Galds noslaucīts tīrs, taču sen nav kārtīgi bijis noberzts.

Pie tālākās sienas karājas šautriņu mērķis. Blakus tam iekārts dēlis ar iegrebtiem iniciāļiem un ar krītu uzvilktiem skaitļiem. Vērbaļķī virs tā visa kāds iegrebis uzrakstu - 'Uzmanību! Garām mērķim spēles laikā neiet!'

Gaisā virmoja tāds aizdomīgs smārds.

"Nu luk, tur tālāk ir ūdens mucas, pārtikas noliktava, un otrā pusē virtuve un Vendta valstība. Mēs tur degunus nebāžam..."

"Ja kāds bāzīs, dabūs savu degunu apgrauzdētu uz iesma atpakaļ," atskanēja dobja balss no virtuves puses. "Atkal biedē jauniņos, Hakslij?"

"Ierādu kuģi. Divi vien tik ir, keps cerēja uz četriem pieciem..."

No virtuves iznāca drukns vīrs pusmūža gados ar notetovētām rokām, un piepeši bija skaidrs, no kurienes te bija tāda īpatnēja smaka. Oda no viņa... nu kā būtu nedēļu ar zirgiem kopā vārtījies...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 23.08.2022 14:59

[Roviela]

Kopējā ēdamtelpa izskatījās vēl tā nekas, arī skats uz kambīzi nebija tas sliktākais, ja vien ne tā smaka.
Vai tam Vendtam ožas vispār nav? Daejons visai pārsteigts nodomāja. Un kā to nepamana kapteinis Fenns? Mīkla!

Ja reiz būs te jānāk ēst, vismaz garšai būs jāmēģina likt izmainīties, bet deguns jāaizbāž, lai netraucē, tumšmatis nolēma. Elfu jauneklis nebija drošs, ka viņš spētu attīrīt gaisu, vai šo smaku izmainīt uz ko patīkamāku. Vismaz viņš to nekad nebija mēģinājis darīt. Pēc Hakslija brīdinājuma šķita, ka ieteikt Vendtam biežāk mazgāties varētu nebūt veselīgi.

- Sveicināts! - Daejons dzīvespriecīgi noteica, izliekoties, ka neko tāāādu nav pamanījis. - Ja ir vēlēšanās mani saukt vārdā, tad esmu Daejons.
Ja nav, tad gan jau koks izprātos ko citu, kā viņu nosaukt.

[echo3]

Eriks skatījās, kur un ko rādīja Hakslijs. Kambīze bija diezgan mājīga, bet nejaukā smaka, kas nāca no pavāra, puisi izbrīnīja. Deguns nu gan nav tas, ko es tur vēlētos bāzt. Tāda bija pirmā reakcija. Bet skaļi viņš to neteica, jo pārāk maz te zināja un saprata. Tiešām, tiešām, kā kuģa komanda ko tādu piecieš? Un vēl jāklusē? Vendts būtu burvis, vai kauslis, vai kas? Kādu tik nepiemērotu darbam virtuvē Eriks vēl nebija redzējis.

Eriks savu vārdu Vendtam nenosauca, jo tas tieši netika prasīts, un Hakslijs viņa vārdu zināja, krogā bija dzirdējis. Pēc brīža Saulīte uz Erika pleca nošķaudījās.

[Aiva]

"Un ja nav, tad būsi 'elfs'. Citu elfu mums te nav?" Vendta acis pievērsās Hakslijam. "Ja tas viss, tad es eju atpakaļ gulēt..."

"Nesanāks. Tomass piestātnē ņemas ar ratu organizēšanu ūdens mucām. Tā ka gaidi, kad sāks kraut iekšā."

"Paši iekrausiet. Vietas tur atzīmētas. Un tagad pazūdiet no šejienes."

Hakslijs neko nesakot arī pagriezās un izgāja ārā no ēdamtelpas.

"Tāds mums ir kuģa koks..." viņš nopūtās. "Kapteinim pagatavo lieliski, kā labākajās Viravas tavernās, bet komandai... Un pat pirkstiņa nepakustinās papildus virtuves darbiem... Laba ēšana mums sanāk tikai, kad keps piesēžas pie kopējā galda. Tad gan cenšas..."

Pie trapa gala blakus piestātnei stāvēja vīrs, kas vakar bija pasūtījis Erikam vakariņas. Hakslijs norādīja uz viņu. "Tas ir mūsu Tomass, navigators. Viņam pirmais brauciens ar mums, un, baidos, ka arī pēdējais, Vendta ēdienus puisis nepanes..."

Garām aizgāja sirms večuks, kam sekoja Skeles kalējs ar dzelzs stieņiem un instrumentu kasti.

"Tas lūk ir Vecais Pīts. Burājis uz 'Albēra' ilgāk par mums visiem, kapteini ieskaitot."

"Un tur guļ Pirāts. Pieskati savu rudo, lai nesāk dalīt teritoriju." tas bija domāts Erikam, norādot uz melnbaltu runci, kas gulēja uz saritinātām virvēm blakus mastam.

Izdzirdis pieminam sevi, runcis slinki pavēra vienu aci, novērtēja trijotni kā necienīgus izrādīt uzmanību un gulēja tālāk.

Tikmēr pie Tomasa pienāca jauns puisis ar garu paunu uz labā pleca. Ādas cepure galvā, nošūtas ādas veste mugurā, pie sāniem līkais jūrnieku kapājamais, un kaut ko pavaicāja, rādot uz kuģi.

Tomass pašķieba galvu, kaut ko atbildēja, un tad sāka enerģiski māt Hakslijam.

"Labi, īsumā tas arī viss, Vērsi jūs jau manījāt, viņš mums matrožiem tāds kā līderis, man jāiet glābt Tomasu no viņa pienākumiem, izskatās." Hakslijs atmāja pretī, sak tūlīt.

"Šobrīd varat būt brīvi, bet vakarā esiet atpakaļ uz klāja. Ja jautājumi, prasiet pēc manis vai Tomasa."

Šo rakstu rediģēja Aiva: 24.08.2022 10:25

[Roviela]

Izrādās, ar to Vendtu nebija nemaz tik traki. Ja vien neskaita pilnīgi ožas trūkumu. Varbūt vēl kaut kās nav tā, bet kambīzē daejons vēl nebija ieskatījies. Pret to, ka viņu sauc par elfu, zaļacim iebildumu nebija. Pārāk laipni tas gan neskanēja, tas būtu kā cilvēku uzrunāt - 'cilvēk!', tomēr labāk nekā 'ei, tu!' vai 'smailausi!' vai vēl kā tā. Galu galā, elfu cilvēku pilsētās nemaz nebija tik daudz. Retums, tā teikt. labi, ka vēl nenāk aptaustīt tie, kas nekad nevienu nav redzējuši.

- Tu jau zini, ka es tā mazliet buros, - Daejons ieminējās, kad viņi bija atstājuši koka valstību. - Ēdamtelpā vismaz ēdienreizēs varu nodrošināt ventilāciju, lai pie tā ēdiena nav vēl arī smaka jāpacieš. Vai vēl ko spēšu, tad redzēs.

- Tad tās viņa kartes un instrumenti noliktavā bija? Pareizi? - zaļacis nopētīja pieminēto Tomasu. - Vai tad navigatoriem ar kravas iekraušanu jāņemas? Kur kravas pārzinis? Ostā pameta 'Albēru'?
Tas tiešām izbrīnīja, bet radīja domu iepazīties ar Tomasu. Tā teikt, ir jautājumi. Un iepazīšanās gatava.

Un kas tas tur par zēnu pie Tomasa? Arī kāds jauns matrozis. Nu, to tad redzēs. Būs mazliet jāaizkavējas, lai saprastu, kas un kā.

- Labi, Hakslij! Vakarā būsim te.

[echo3]

Kuģa runci, tātad, sauc Pirāts. Eriks jau bija izmetis no galvas visai nepatīkamo Vendtu, un tagad pievērsās sev saprotamam jautājumam - iepazīstināt abus runčus. - Šo te rudo, - puisis noglāstīja Saulītes muguru, - sauc par Saulīti. Un viņš vienmēr būs tur, kur esmu es. - Lai Hakslijs zina. - Es parūpēšos, lai viņš un Pirāts nesaplēšas.

Uzreiz gan šo darbu paveikt Erikam neiznāca, jo Hakslijs veda viņus abus ar Daejonu iepazīstināt ar Tomasu, un vēl vajadzēja ievērot Veco Pītu. Ar Tomasu, kas, izrādās, bija navigators (un Erika cieņa pret viņu krietni pieauga), puisis bija jau iepazinies vakar, bet to bruņoto jaunekli, kas šobrīd runājās ar Tomasu, Eriks nebija vēl redzējis.

Ja jau brīvi, tad brīvi, bet necik daudz jau to brīvību Erikam šobrīd nevajadzēja. Vai tad viņš dienas laikā gulēt ies? - Vakarā būsim tavā rīcībā, Hakslij. - Tagad bija jāpadomā, vai nebūtu lietderīgi nopirkt labu sieru un ilgi glabājamu maizi. "Sāļais vīrs" pats sieru netaisīja, un maizi arī cepa tikai savām vajadzībām, tātad tēvam palūgt nevarēs. Bet Eriks, protams, zināja, kur tādas lietas var nopirkt.

Pagaidām viņš gāja kopā ar Haksliju pie Tomasa, kur Tomasu pasveicināja. Tāpat arī bija interesanti, kas tas par neredzētu jaunekli.

Un, ja nu iznāk, visiem, kas tuvumā, pastāstīja, kur Skelē atrodami labākie veikaliņi, un ko labāk pirkt krogā.

[Aiva]

"Pie smakas jau pierasts, bet ja varēsi izdzenāt, cepuri nost tavā priekšā."

"Nav jau mums te daudz komandas, katrs divus trīs amatus apvieno, un viens otru var aizstāt." Hakslijs pasmaidīja, atbildot Daejonam. "Keps Fenns, es pats kā pirmais palīgs kapteinim. Pīts mums ir novērotājs, pazīst visus ūdens škēršļus un vārnu ligzdā vairāk laika pavada kā uz klāja. Vendtu jau redzējāt, viņš ar te jau ir ilgi. Tomass mums pirmajā reisā , bet pirms tam ar kuģojis. Tad vēl mums ir desmit matroži un tad ir Vērsis, kas ir viens divu parastu matrožu vērts. Nu un jūs divi tagad kā papildus klāja komanda. Normāli maiņā pietiek ar četriem vīriem pie stūres un takelāžā."

"Hakslij, keps nav uz vietas, tā ka šis ar uz tavu atbildību būs." Tomass pamāja uz jaunpienācēju.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 24.08.2022 15:12

[Roviela]

- Vismaz mēģināšu! - Daejons atsaucās. - Mans ožamais pie kā tāda pieradis noteikti nav.
Pirāti daudzi bija ar brutālu uzvedību un neceremonējās, ja kādu vajag sacaurumot, bet nekādi netīreļi nebija. Drīzāk jau šiem patika uzcirsties, lai savu bagātību izrādītu, un tur piederējās arī vismaz tīrs apģērbs.

- Tad skaidrs, - viņš pamāja. Navigatori prot visu pierakstīt, pie tam kārtīgi, un tas tik tiešām ir vērtīgi arī kravas pārzinim.
- Būs mums vēl viens biedrs klāja komandā? - Zaļacis minēja, Tomasa vārdus dzirdēdams, - Mēs varam viņam ierādīt to pašu kajīti, kur paši esam. Ja Tev jāiet, Hakslij, tad dodies.