Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Aiva]

Pēc kapteiņa mājiena, Hakslijs paaicināja Raiji un galvu medniekus. Četrotne piecēlās un pārvietojās dziļāk telpā pie viņa. Tur sākās sarunas, kas visai enerģiski bet klusi kādu brīdi turpinājās, līdz pāri visam krogam atskanēja kapteiņa rēciens. "Es jums kas, Erdenas banka esmu?!"

Tomēr īpaši skaļi tālāk vairs protesti neturpinājās, pēc pārrunām varēja manīt, ka no kapteiņa kabatām pie galvu medniekiem pārceļo neliels maisiņš, bet no Raijes pie kapteiņa kaut kādi papīri.

Drīz vien galvu mednieki atvadījās un atstāja krogu, Raije vēl palika, aizgāja kopā ar Tomasu vienroci papļapāt ar Rasu pie bāra.

Hakslijs pamāja Daejonam. "Nu, tad uz priekšu."

Kapteinis Fenns ieurbās elfā ar savu vienīgo īsto aci, likās, skatiens neatstāja nepamanītu neko, ne kārtīgo apģērbu un rotaslietas, ne rapieri pie sāniem, ne slaido stāvu. Mazliet nervozēja tā stikla acs, kas skatījās kaut kur ieslīpi aiz Daejona pleca.

"Ras, vīna pudeli un pāris glāzes!" Fenns uzsauca, nolaidis skatienu. "Hakslij! Bija vēl viens tā kā?"

Haklsijs palocīja galvu, un tad pamāja Erikam pievienoties. Tikmēr Rass atsteidzās ar iezaļgana stikla pudeli un četrām glāzēm.

"Man bija nepatīkama saruna no rīta, tāpēc runāju īsi. Pasažierus es neņemšu. Bet pēc pagājušās nedēļas esmu pārliecināts, man noderētu liekas rokas uz klāja līdz Viravai. Es esmu gatavs maksāt nelielu summu īstiem vīriem, kas prot gan durt ar tādu duramo kā tev pie sāniem," acs pievērsās Daejonam, "vai ar abordāžas āķi atkauties," te skatiens pārslīdeja Erikam, kam ieroča nemanīja, "nebaidās rokas sasmērēt piķī un kājas izmērcēt jūras ūdenī. Nedēļu garš darbiņš, ēdināšana no kopējā kuģa katla, guļvieta zem klāja guļamtīklā, vieta jūrnieka lādei, vai varēsiet iekārt guļamtīklus virs klāja, ja laiks pieturēsies labs. Samaksāšu pēc piestāšanas Viravā, kad pārdošu vismaz daļu no precēm, ilgi nebūs jāgaida. Pēc skata vismaz viens no jums varētu derēt, bet gribu dzirdēt, ko protat."

[Roviela]

Jāsaka, ilgi jāgaida nebija, kad Hakslijs paaicināja Daejonu.

Elfu jauneklis pieklājīgi sveicināja kapteini palokoties, un tad apsēdās, ja tika aicināts. Laikam jau tomēr tā runāšana nebūs tik īsa, jo Hakslijs tika aizsūtīts pēc pudeles vīna. Vīns pirms brokastīm nebija Brīzes gaumē, bet šādās reizēs neatsaka, to viņš zināja.

- Kādus desmit gadus esmu kuģojis, kas uz kuģa darāms un kā, to zināšu, - viņš iesāka savu sakāmo. - Ar duramo varu rīkoties, abordāžas āķis nebūs pirmo reizi rokās, un ar loku šauju trāpīgi.
Tas jau nebija te, līdzi. Vai nu telpās staigāsi ar loku uz pleca un bultu maku pie sāniem? Tāpēc kapteinis nevarēja zināt, ka zaļacim tāds ir.
- Ja tas par maz, tad buros nedaudz. Gan ne tā, ka otrs uzreiz gar zemi, bet, ja izdosies, tad skāde būs.
Ko vēl viņš tādu prata? Pierunāt kādu? Vai to uz kuģa vajag? Ja nu bija vēl kādas prasmes, tad tās Daejons sevī vēl nebija atklājis.

Tagad Tava kārta! Elfu jauneklis paskatījās uz Eriku.

[echo3]

Eriks tā īsti nebija gaidījis, ka kapteinis vēlēsies runāties ar viņiem abiem reizē, bet, saprotams, neko netaisījās iebilst pret šādu lietu kārtību. Puisis Saulīti, kas līdz tam bija tupējis Erikam klēpī, ar ierastu kustību uzcēla sev uz pleca un tā arī piegāja pie kapteiņa galda. Neko dziļi gan viņš sveicinot nelocījās, tikai pieklājīgi sveicināja, - Labrīt, kaptein Fenn, labrīt, Hakslij. - Jo kapteinis jau vai gadus desmit "Sāļajā vīrā" bija ik pa laikam apmeties, gan jau Eriku bija pamanījis.

Eriks noklausījās, kas kapteinim sakāms, un pēc tam, - kas sakāms Daejonam. Atbildēja tikai tad, kad sarunbiedru acis jautājoši pievērsās viņam. - Protu visu, ko iemācās, strādājot krogā, gan vienkāršus darbus, kā ar cirvi rīkoties, kā dažādus asmeņus asināt, kā uguni uzturēt, kā netīras lietas tīras dabūt, gan sarežģītākus, kā ēst gatavot. Ja vajag, varu tīru ūdeni sagādāt un sagrieztus, saspiestus pirkstus sadziedēt. - Te viņš tiešām nemeloja, jo neko citu sadziedēt nebija mēģinājis, tāpēc domāja, ka var tikai pirkstus ārstēt. - Uz kuģiem nekad neesmu bijis, cīnīties neesmu īpaši mācīts, un savu ieroču man nav. - Te uz Erika pleca sakustējās rudais runcis. - Varu nomierināt dzīvniekus. Un Saulīte prot ķert žurkas.

Vai vēl ko vajag? Apliecināt, ka nemierus uz kuģa nerīkos? Ka klausīs kapteiņa un kuģa virsnieku komandām? Tajā skaitā kausies, ja vajadzēs?

[Aiva]

"Uz kāda kuģa tad burāji?" kapteinis pievērsās Daejonam, acīmredzami ieinteresēti izjautājot sīkāk gan par kuģi, ar ko Daejons pēdējo reizi kuģojis, gan tā zināšanām par kuģošanu vispār.

Erikam tika veltīts mazliet mazāk intereses, vien noteikts, ka, ko nezinās, to iemācīsies, Rass redz esot teicis, gaiša galva puisim, visu apgūs. Fenns gan tikai pasmējās par dzīvnieku mierināšanu, un pateica, ka uz 'Albēra' jau ir viens kaķis, lai tad Eriks savējo pievalda un parūpējas, lai abi neizvillojas.

[Roviela]

Elfs nozibināja savas zaļās acis, prātodams vai teikt taisnību vai nē. Tad nolēma nemelot.

- Pirāts tas bija. Un es ceru, ka tas, kas jums tur sērē mastu esot nolauzis, kā Vērsi dzirdēju runājam. Viņi mani nolaupīja pirms tiem gadiem, pamanījuši, ka es nedaudz spēju ietekmēt vēju. Laikam lielas lietas cerēja! Kā vergu un ķēdēs neturēja, kauties arī nelika iet, bet prom arī nelaida. Te pamanījos aizbēgt. Vēl nobrīnījos, ka šie nemeklē. Nepatīk man tāda pirātu būšana, bet nu protu es jūrnieku darbus, kas uz kuģa darāmi. Ja par to vēju, tad tik tālu, lai buras varētu valdīt un ceļavēju gādāt, neesmu ticis. To nevaru piedāvāties darīt.

[Aiva]

"Nu, vai tas, to diez vai uzzināt, tik tuvu, lai atpazītu nosaukumu, mēs viņu nepielaidām. Priekšgalā bija delfīns. Bet par pārējo, tu toč mums derēsi šim braucienam. Par tālāko skatīsim Viravā nonākuši. Simts sudrabi apmierinās? Un tev, Erik sešdesmit - par skološanu maksa tomēr jāietur."

OOC. Daejona pirātiem bija tritons ar tauri priekšgalā. Un par nedēļu pat Erikam atvēlētā samaksa ir prāva summa. Jo īpaši ja neesi speciālists.

Ja nu abi piekrīt, tad kapteinis pieslejas stāvus, salej pa malkam vīna trīs glāzēs un kopā ar zelta ripiņu (1 zelts = 10 sudrabi) pabīda uz katra puiša pusi.

"Kapteinis ir pirmais aiz dieva uz klāja. Ko teikšu, tam klausīt. Ko pavēlēšu - izpildīt nekavējoties. Ja kas šķiet nepareizi, tik un tā izpildīt pavēles - vēlāk pienākt un pajautāt nav liegts, bet pretī runāšanu necietīs neviens kapteinis. Par to apņemos samaksāt līgto summu Viravā pienākuši, un lai visi Jūras dievi man liecinieki."

To pateicis, paspieda abiem rokas stingrā tvērienā, un izdzēra vīna glāzi līdz dibenam.

"Hakslij! Šie divi būs klāja komandā līdz Viravai. Pieskati, iekārto, pastāsti, kas jāzina. Rīt ar rīta paisumu iziesim jūrā. Bet tagad ķeries pie uzpirkšanas un iekraušanas. Kase zini kur glabājas. Par rezultātu atskaitīsies vakarā. Man te jāpastaigā pa Skeli mazlietiņās. Rīta pārsteiguma lietas jārisina."

[Roviela]

Delfīns... Tad nav tas, Daejons nosprieda, bet skaļi to neteica. Nebija jau arī tā, ka viņš tā tīši novēlētu ko sliktu bijušajai pirātu komandai. Ja neskaita, ka tie bija pirāti, tomēr pret viņu bija izturējušies labi.

- Apmierinās, - elfu jauneklis piekrita un arī piecēlās, paņemdams savu glāzi.
- Apsolos klausīt un pildīt kas likts pēc labākās sirdsapziņas, un lai visi Jūras dievi ir mani liecinieki.
Un sekoja kapteiņa piemēram, arī izdzerot savu glāzi.

Tagad jānoklausās, ko Hakslijs teiks, un tad padomā bija brokastis un savākt tās nedaudzās mantas, kas viņam bija. Lādes nebija, bet soma, kur salikt esošo, bija iegādāta reizē ar jostu un citām ādas mantām. Ja jāstrādā, tad vajadzēs pārģērbties, un tam viņa vecās drānas tieši noderēs.
Vēl jāsagaida, ko Eriks atbildēs, Daejonam nekādās īpašās darīšanās projām jāsteidzas nebija.

[echo3]

Nekādas neparastās prasības kapteinim, Erikaprāt, nebija. Vai tad viņš nezināja, kā klausīt rīkojumus? Un 60 sudrabi par nedēļas darbu puisim pat sapnī nebija rādījušies. Un viss tas bija nieki, jo kapteinis nebija cēlis iebildumus pret Saulīti. Lūk, par to gan Eriks bija bijis nedaudz noraizējies.

Apsolu strādāt, kas likts, mācīties, kas nepieciešams, un klausīt pavēles. - Ja jau te kaut kas vēl jāsaka. Par vīna dzeršanu... laikam tā pienākas. Eriks arī piecēlās, izdzēra savu malciņu vīna un paspieda kapteiņa roku. Tad viņš paņēma zelta monētu, nolika jostā un palūkojās uz Haksliju.

[Aiva]

"Tad nu tā puiši, redzu, komandā esat ieskaitīti, tagad rokas aši pār kājām, visas savas mantas līdzņemāmās savācam, bet ne vaarāk kā jūrneka lādē ieiet. Ja ko aizmirsīisiet, vienīgais būs pašam peldēt uz krastu pakaļ," Hakslijs iesmējās, uzsitis uz pleca Erikam un Daejonam. "Trīs kuiļa rūcieni, un esat te atpakaļ, es vēl pārrunāšu ar šo baru pāris lietas tikām un tad uz piestātni. Iekārtosim jūs uz brašā 'Albēra'."

To nobēris blondīns pagreizās pret par kapteiņa aizsteigšanos sašutušajeim tirgotājiem. "Tikai mieru, ja vien nenoslīcināsiet mūsu kuģi ar savām mantām, paņemsim visu! Smagākās un izturīgākās mantas kraujam pirmās! Apkalpes pārtika paliek pēdējā! Kas pasūta ko atpakaļceļam papildus pārdošanai, preikšroka rindā!"

[Roviela]

- Skaidrs! To, kas ir, savākšu uzreiz, bet, kā tur ir, vai tikšu šodien vēl atpakaļ krastā iegādāt dažas vajadzīgas mantas? - Daejons ieteicās, - Manu stāstu dzirdēji, aizbēgu, ne godīgi no kuģa nokāpu, un tagad par pasažieri gatavojos, ne par matrozi vai sargu, tad nu vairāki ātri iegādājami sīkumi trūkst.

To, ka brokastis nav dabūjis, to viņš nepieminēja. Nav jau badā. Iztiks, ja vien tos labumus jau krogusmeita nebūs saklājusi uz galda, bet tad tos var paņemt līdzi un apēst vēlāk. Toties jūrnieka lādes gan viņam nebija. Vai nu to līdzi stiepa, kad ātri un slepeni vajadzēja lavīties prom! Nedēļai gan neko daudz nevajag, vecās darba drēbes bija, nazis arī. Savus ēdamrīkus derētu. Nazis, kur nazis, bet vai zupu strēbsi katrai karotei izmantojot maģiju? Pie šis domas Daejons sajuta uzjautrinājumu. Tas nu būtu skats! Un, ja vēl netrāpa mutē?

[Aiva]

"Šo dienu jā," Hakslijs iesmējās. "Ja kapteinis pie darba nenorīkos, kā mūs pārējos." Vispār radās tāda sajūta, ka viņš iesmietos ik pa pāris pateiktiem teikumiem. "Bet rīt vēl ar pirmo gaismiņu mēs paceļam buras."

"Par lādi - domā pats.Ja tu bez, tad ātri še diez vai nopirksi, bet ja Viravā nokāpsi, nedēļu iztiksi arī tāpat ar maišeli, tik skaties, lai tāds izturīgāks. Un ja sadomāsi ar mums tālāk pēc Viravas kuģot..." Hakslijs piemiedza aci, "Nu, tur dabūt gan nebūs problēmu."


"Erik, panāc ka šu," Rass atrāvās no sarunas, pamājot jaunākajam. "Aizteci ka šķūnī paskaties tālākajā stūrī, varbūt vēl nav izjukusi tā lāde. Pasen bija, kad krogā par ķīlu atstāja. Būs kur tev mantas salikt. Un elfa kungam ar, ja nebūs par daudz"

[echo3]

Erikam, protams, nebija grūti aiziet uz šķūni paskatīties, vai tēva pieminētā lāde vēl lietojama. Tā īsti viņš gan nebija pārliecināts, ka tādu vajaga. Nedomāja jau uz kuģa ilgāk par nedēļu palikt. Un kur tad to likt? Bet varbūt tēvam ir taisnība, un Hakslijam arī. To lādi jau Viravā var pārdot.

Kas no mantām tev trūkst? - Pirms kaut kur skriet, Eriks pajautāja Daejonam. Erikam pašam viņa mantu maiss jaut kādu laiku stāvēja sakrāmēts, nu, otra drēbju kārta, trauki, sāls dozīte, linu drāna, krams un posa un tā. Pavisam neliels nesamais. Tikai kaut ko no pārtikas ielikt, un viss. Sev un Saulītei. Cits viss mugurā.

Noklausījies, kas ceļabiedram sakāms - un to dzirdēja arī tēvs, un varbūt piedāvās ko turpat no kroga mantām nopirkt - Eriks gāja uz šķūni skatīties lādi.

[Roviela]

- Nav man lādes, un somu jau iegādāju labi izturīgu, - zaļacis atsaucās. Nebija nekas slēpjams. - Darba drēbes man ir, cimdu nav, trauku nav un ēdamrīku, izņemot nazi. Ko tad vēl uz nedēļu? Vētrai nav nekā, bet nemana, ka tāda gribētu sākties, - viņš nebija tāds kārtīgs laika pareģis, bet desmit gadu kuģošana kaut kādu pieredzi dod. Tiesa, gaisu pētījis viņš šodien nebija, - un, ja nu tālāk kuģošu, tad Viravā iegādāšos. Tad jau vēl mantas vajadzēs.

Trauki jau gan pašiem nav jāņem, vismaz uz tā pirātu kuģa trauki kambīzē bija. Ja sev, tad Daejons gribēja tādus no metāla, lai neplīst. Bet karote gan vajadzīga, nu, kādreiz deva arī karoti, bet pašam sava ir labāka. Vai nu no kuģa darvotā borta šķembeli skaldīsi nost, un tad karoti grebsi, ja gadījumā nedos? Vai ar sauju strēbsi? Ha! Ziepes! Tās derētu.

- Saimniek! - Viņš atsaucās Rasam, - Man daudz vietas nevajadzēs, domāju, ar vienu lādi pietiksim. Es aiziešu līdzi Erikam izpētīt kā tur ir ar to lādi.

- Drīz būsim atpakaļ, - viņš apsolīja Hakslijam un sekoja Erikam. Tad mierīgi varēs pateikt, kā viņam vēl nav, un tas būtu - trauki, ēdamrīki, ziepes un dvielis. Varbūt plāna sega. Jā, laikam to arī vajadzēs. Ar apmetņiem var neiztikt. Nekādā mežā jau viņi neiet, ka katli un vēl tur viskautkas būtu vajadzīgs. Labi, ka skūties viņam nevajadzēja. Un gan jau Erikam arī nē.

[Aiva]

Erikam pameklējot, minētā lāde atradās zem citām mantām iekrauta. Padilusi pamatīgi, viena no ēņģēm neizskatījās ka ilgi vēl kalpos, bet vismaz peles nebij sagrauzušās, un atverot iekšā atradās pat atslēga slēdzenei. Tikai notīrīt, izslaucīt, apstrādāt ar eļļu metāla daļas, un vēl pakalpos kādus pāris braucienus.

[echo3]

Lāde šķūnī atradās. Nolikta tik sen, ka jau apkrāmēta ar citām mantām. Nebūtu tēvs par tādu atcerējies, tā arī būtu stāvējusi, līdz sabrukusi no vecuma. Eriks ar Daejona palīdzību izvilka lādi šķūņa vidū, apskatīja, apgāza, lai visi gruži izbirst (tā atradās atslēga), tad lielākos putekļus notīrīja turpat un pēc tam lādi aiznesa uz pagalmu, kur nolika uz malkas skaldāmā bluķa. Jānoberž, jānomazgā, visas metāla daļas jāieeļļo, un būs laba. To pēc īsa brītiņa Eriks izdarīs.

Man ar' šķiet, ka laiks būs labs. - Eriks atsaucās Daejonam. - Tagad ejam aši kaut ko iekost. Hakslijam tirgotāju rinda bija krietni gara, paspēsim. Karoti gan jau arī atradīsim. Ja tēvs ļaus, tad arī kādu bļodu, dzeramkausu un ziepes. - Jo Daejons bija pastāstījis, kā vēl trūkst. Dvieli un segu Eriks var paprasīt mātei. Vismaz dvieli.

Un Erikam vēl stāvēja priekšā atvadīšanās no ģimenes. Tēvs jau zināja, varbūt jau citiem pateicis, varbūt vēl nē. Eriks veda Daejonu uz virtuvi. Tad nu tūlīt būs, kas būs...

[Aiva]

OOC - atvadīšanās uz Erika izvēršanos aprakstīt - (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Divatā lāde kā reiz bija parocīgi paceļama un pārvietojama, un izskatījās, ka pa abiem viņi to lidz galam nepiekrāmēs, vismaz pagaidām.

Ko iekost atradās, Daejonu jau gaidīja brokastis, gan mazliet padzisušas. Eriks notiekt arī ko dabūja.

Hakslijs krogus priekšā vēl strīdējās ar tirgotāju baru, kaut arī tas bija sarucis, un varēja manīt dažus ratus jau virzamies uz piestātni. Pamanījis puišus atgriežamies, viņš tikai pamāja, sak, tūlīt, kā tikšu no šiem vaļā, un turpināja skaitīt monētas, kaut ko pierakstīt, pa reizei pieskrēja pie kārtējiem ratiem novērtēt preces.

Sadabūt no Rasa līdzņemāmās mantas nebija sarežģīti, tiklīdz Daejons ieminējās, tā tūlīt atradās viss vajadzīgais, gan tikpat kā nelietota karote, gan ne metāla, bet koka šķīvis un bļodiņa. Varēja dabūt māla ar, bet to drīzāk varēja sadauzīt... Bet līdz metāla traukiem Rasa devīgums neaizsniedzās.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 20.08.2022 14:04

[Roviela]

Lieliski! Lāde bija, jāsaka, laba. Pie tam viņiem abiem pietiekami liela, un vēl arī ne tik smaga, lai būtu nez kā jāstiepj.

Kad bija tikuši ar to galā, jo elfu jauneklis piedāvājās palīdzēt lādi nopucēt, Daejons kopā ar Eriku gāja skatīties, kā tur nu būs ar ēdamlietām un tā, un skat! Krodzinieks iedeva kārtīgu koka karoti. No māla traukiem elfs atsacījās. Ja nav metāla, tad lai ir koka - to nevarēs sadauzīt. Metāla viņš pats kaut kad kaut kur iegādās pie vajadzības. Ja nav koka kausiņa, tad māla neņēma. Dzert var arī no bļodiņas, bet māla kausiņš, lai skaists, arī var sadauzīties. Iet un meklēt kādu dzeramo ragu vai biķeri? Ragā nevar ieliet neko karstu, un biķeri nekam nevar piesiet, un laika arī nav. Lai paliek. Skaidrs, ka Brīze piedāvājās Rasam par to samaksāt. Te jau nav nekāda trauku tirgotava, te traukus vajag pašiem vai viesiem.
Vēl atlika ziepes un dvielis, varbūt vēl sega, bet tas bija Erika ziņā.

Un tu re! Brokastis gaida. Aizmaksājis arī par tām, zaļacis ķērās pie ēšanas. Tas nebūs ilgi.
Cerams, krodzinieks būs sakrāmējis sainīti ar žāvējumiem, sausiņiem, un kas vēl atradīsies, divām dienām, kā Daejons pirmīt bija palūdzis un par to samaksājis.

[echo3]

... Viss nu bija pateikts, mantas sakrāmētas, nazis pie jostas, nauda jostā. Arī Daejons apgādāts un brokastis paēstas. Lāde ienesta krogus zālē, un uz tās notupies Saulīte.

Eriks zināja, ka "Albērs" jūrā dosies rīt agri no rīta, un tā kā mazliet cerēja, ka ģimene tad atnāks pamāt ardievas. Pagaidām viņi bija sirsnīgi izrunājušies un novēlējuši laimīgas turpmākās gaitas. Eriks bija gatavs doties šajās gaitās.

Šo rakstu rediģēja echo3: 20.08.2022 17:57

[Aiva]

Abi puiši paguva paēst steidzīgas brokastis, bet īpaši sākt garlaikoties gan vairs nepaguva, kad Hakslijs, ticis galā ar izrīkošanu, pabāza galvu krogus zālē.

"Gatavi? Tad ņemat to lādi un aiz manis!"

Tā nu blondīns aizveda pārīti līdz piestātnei, kur bez jūrniekiem vēl arī stāvēja un par kaut ko ar kapteini Fennu kaulējās ciema kalējs. Tikmēr jūrnieki, sasēduši uz kastēm un mucām piestātnē, cītīgi izlikās, ka neklausās sarunā.

"Nesaki, ka tev par grūtu ielaist pāris stieņus ligzdās! Dzelzs tev ir, pats zinu, ka izkrāvām kasti ar stieņiem!"
"Dzelzs ta būtu, bet tā man tā kā smēdē vajadzīga..."
"Tev gabals nenokritis, ja ducis stieņu mazāk paliks. Un dabūsi pēc mēneša atpakaļ. Un vēl pieci sudrabi par darbu. Parasti vienu sudrabu dotu tikai," kapteinis savēzēja rokas.
"Es jau nez, vai pagūs..."
"Domā par to no otras puses. Tu zini, kas tur sēdēs. Tiešām gribi to zelli gribi mēnesi ciemā uzturēt?"
"viņš ko, tiešām cetrdesmit bērnus..."
"Nu ja. Tiešām tādu gribi saviem mazbērniem kaimiņos turēt?"
"Nu ja jūs tā sakāt, tad... grūti būs, bet raudzīšu ko varēšu... Jums attaisīt ar vajadzēs?"
"Nē! Kad būs iekšā, līdz pašai Viravai lai tās durvis bez kalēja vaļā neveras!"
"Nu, tad laikam sanāks."

Pa trapu jūs uzveda uz klāja.

Lielāko tiesu aizņem plats klājs, bet ir gan priekšgala gan aizmugures izbūves (forecastle and aftercastle). Klāja labajā pusē (starboard) pret margām atspiežas nostiprināta airu laiva.

Klāja centrā lielā kravas lūka, kas ved lejā uz galveno tilpni. šorbrīd vaļā, bet tā to parasti klāj koka režģis, bet vētras laikā tā noslēdzama ar vērtnēm. Vērtnes izskatās ne visai koptas, bet joprojām izturīgas. Jūs noved zemē pa koka kāpnēm.
Zem tās ir vēl viena līdzīga lūka, kas no galvenās tilpnes jau ved uz tīri kravas tilpni, ar līdzīgu lūku. šobrīd tā vaļā, bet brauciena laikā šai lūkai aizliks priekšā ķēdes un aizslēgs. Galvenajā tilpnē starp kravas krāvumiem pa malām iekārtotas divstāvīgas guļvietas 'Albēra' matrožiem. Katras divstāvu gultas apakšā ir atstāta vieta pāris jūrnieka lādēm. Vienā vietā ir iekārts šūpuļtīkls.

Nolīgtās komandas kajīte atrodas tilpnes aizmugurē. Tā ir neliela, tajā pie sienas ir divas divstāvīgās gultas, ir vieta kur izkārt guļamtīklus, tāpat tur jau ir ir kaudze ar precēm, kastes, mucas.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 20.08.2022 22:57

[Roviela]

Pa diviem nest jūrnieka lādi nemaz nebija par grūtu, un Daejons nejutās noguris, kad visi nonāca piestātnē. Tur kapteinis strīdējās ar kalēju, un no dzirdētajiem fragmentiem elfu jauneklis saprata, ka top rīkots krātiņš noķertajam bārdainim. Ha! Tā jau viņš domāja. Nu kur gan citur to gūstekni lai liktu, bet, ja šis ir kārtīgs burvis, tad nu nez vai tie stieņi līdzētu. Bet ja tā apdomā... pret Daejonu pašu līdzēja. Tāpēc jau nevarēja ātrāk aizbēgt, ka ostās pirāti viņu ieslēdza. Ne gan aiz restēm, bet ieslēdza, un ārā viņš netika. Tā bija pirmos gadus. Vēlāk pasāka likt dežurantiem viņu uzmanīt, un viņš klausīja, bet aizbēgt sanāca tikai tagad.

Izlicies, ka viņam nav intereses par kapteiņa darīšanām, jaunnolīgtais jūrnieks sekoja Hakslijam, pa ceļam kārtīgi pētot, kā tad iekārtots šis kuģis, un kā kur te var nokļūt. Lielās kravas lūkas, protams, braucienā tiks noslēgtas, nav ko tur ložņāt, komandai ir citi ceļi, kā no savām guļvietām tikt līdz darba vietām tad, kad ir maiņa.
Kajīte nebija liela, laikam jau četri kopā te varēja gulēt - divi kojās un divi guļamtīklos, ja vien elfs pareizi saprata, un bija jau piebāzta. Kā te var atcerēties, kurā kaktā kas ir nobāzts?

Nez, kur to krātiņu ierīkos? Tumšmati māca ziņkāre. Un vai tas ir īstais ļaundaris? Šaubas piebalsoja ziņkārei.