Laimes meklētāji, [ATD][PZP] D&D Pathfinder Vispārējā fantāzijas pasaule Opcijas

[Aiva]

Bija kārtējais rīts klusajā Skelē.
(IMG:https://static.wikia.nocookie.net/oproleplaying/images/4/46/DonnadosaKey.jpg)
Gaiļi, kas vēl nebija nonākuši zupā, centās pārkliegt viens otru, kaijas, slinki ķērkdamas, gaidīja uz zvejniekiem ar rīta lomu atgriežamies piestātnē, cerībā ko nokampt. Dzirdēja arī citāda veida dzīvās radības trokšņošanu.
Rosība lēnām sākās arī krodziņā "Sāļais vīrs", saimnieks Rass, pamodies, dzenāja pie darba ģimeni un nolīgtos darbiniekus, gan īpaši nesteidzoties un neskubinot. Īstā rosība sāksies, kad parādīsies tie, kas vēlēsies ko iekost, vai vakarā, kad sanāks vietējie iemalkot pa kādam kausam pašgatavotā alus un patrīt mēles, kas kam ko.
Un protams, tika modināti tie, kas lielo krogus zāli bija izmantojuši par naktsmītnēm. Dažs labs jau otro nedēļu...

Šo rakstu rediģēja Aiva: 08.08.2022 13:48

[Alfirin]

Raški atkal palika domu pusdomājis. To par divcīnas treniņu. Jo virsū kā tāds nogruvuma putekļu mākonis uzskrēja Daejons ar informāciju - un aizskrēja tālāk.

"Tā jau man likās, ka tā "Jaunava" būs kāda kuģa nosaukums, bet es biju domājis, ka tas ir īsts kuģis. Pirātu varbūt, vai kontrabandistu, ko Fenns gribēja sastapt. Bet ja nu..." Raški pagriezās pret Talvarielu, ar raižpilnu izteiksmi sejā. "Rūķu vecmāmiņas zina stāstīt, ka raktuvju katastrofās un citos nelaimes gadījumos bojā gājušie reizem atgriežas kā rēgi. Vai kuģi un jūrnieki arī tā dara?"

[Aiva]

(OOC Talvariels knowledge planes 9) Iespējams? Ir jau dzirdēts par gadījumiem, kad kaut kas aizkavē mirušos kā rēgus - liels naids vai liela mīlestība...

[Farliner]

Raški pagriezās pret Talvarielu, ar raižpilnu izteiksmi sejā. "Rūķu vecmāmiņas zina stāstīt, ka raktuvju katastrofās un citos nelaimes gadījumos bojā gājušie reizem atgriežas kā rēgi. Vai kuģi un jūrnieki arī tā dara?"

Talvariels paraustīja plecus:
"Uz kuģa es esmu pirmo reizi, tādēļ nemācēšu teikt, kā ir ar jūrniekiem, taču arī elfiem ir leģendas par to, ka nelāgi bojā gājušie mēdz atgriezties, un tad tas var nozīmēt milzumdaudz problēmu - citreiz pietiek ar priestera lūgšanu, citreiz jāiesaistās karotājiem, kas pieprot maģiju... pašam gan ar to nav sanācis saskarties, un sevišķi ar nealkstu, jo es nezinu, cik ļoti rēgus ietekmēs zobens, pat apburts. Ja vajadzēs, protams, darīšu, ko vien varēšu.
Kas attiecas uz treniņu, tad es, kā jau parasti, cīnīšos ar treniņzobenu - tas ir man pierastākais ierocis un ja mēs gribam parādīt jūrniekiem, ka nevajag ar mums konfliktēt, tad labāk izmantot tos ieročus, ar kuriem vislabāk protam apieties. Kādā mierīgākā situācijā es labprāt pamēģinātu arī ko citu, bet šobrīd..."

Elfa skatiens pārslīdēja pāri kuģa klājam, jūrniekiem, debesīm un atgriezās pie rūķa:

"Katrā ziņā, esmu priecīgs, ka uz šī kuģa ir vēl kāds, uz ko var paļauties bīstamā brīdī." viņš viegli palocīja galvu.
"Tagad gan vajadzēs papusdienot, tikai to, protams, darīsim uz maiņām"

[Alfirin]

Raški nopietni pamāja. “Tieši tā, ar rēgiem, cik dzirdēts, galā māk tikt vienīgi priesteri. Diez, kas būtu mudinājis kapteini to kuģi meklēt? Varbūt viņam bija zināms kaut kas, kāds noslēpums, kas viņam būtu līdzējis pret visu, ko uz tā varētu sastapt? Noslēpums, kas mums zināms nav. Tas kuģis un tā komanda tak varētu būt nolādēti!” rūķa balss pārtapa čukstos.

”Un tas stāsts par esmu man arī liekas aizdomīgs. Ja mēs esam ēsma, tad īstajam medniekam mums vajadzētu sekot, lai notvertu ēsmas pievilināto. Vai arī būtu jāsagaida konkrētā vietā. Šis bezvēja klajums galīgi pēc tāda neizskatās… Bet Tev taisnība, ir pusdienu laiks, un ar tukšu vēderu neviens nav ne kārtīgs karotājs, nedz noslēpumu risinātājs. Es būšu atpakaļ, cik vien drīz varēšu, un tad palaidīšu Tevi.”

[Farliner]

Elfs piekrītoši pamāja:
Bez tā visa, jācenšas, lai komanda par to nesāk runāt un satraukties - tikai nolādētu kuģu mums vēl pietrūka! Pilnīgi piekrītu par ēsmas ideju - es neredzu kā šādā situācijā varētu parādīties kādi pirātu mednieki, ja mums piepeši uzbruks - ja nu vien ar kādu maģiju, bet lai iesaistītu tik sarežģītas burvestības, jānotiek kam pavisam īpašam, nez vai kāds ko tādu darīs vienkārši lai iznīdētu kādus pirātus.
Lai nu kā, to mēs varam vēl vēlāk apspriest, bez tam..."
Viņš mirkli ko apdomāja, tad turpināja:
"Kādas valodas tu pārzini? Diemžēl, es nemāku runāt nevienā no rūķu valodām, bet drosšāk būtu runāt kādā tādā valodā, ko lielākā daļa komandas nesapratīs."

[Kirsupirags]

Daejona pārvietošanos Dudo neuzņēma ar pireku, jo lika sakustēties visai konstrukcija un pat vismazākā kustība idvesa bažas halflinga prātā. Dudo norija kamolu kaklā un uzrunāja Pītu Ko vēl Tu ziņi par to kuģi? Kur tas nogrima? Cik vīri un vai vispār izglābās? Tu iespējams ir palikuši kādi dārgumi uz klāja. Man vienmēr ir patikuši stāsti par dārgumu medībām. Varbū "Jaunava" ir pilna ar noslēpumiem un piedzīvojumiem, pat ja tā atrodas jūras dzelmē. Dudo runā ātri maskējot pamatīgu satraukumu balsī. Halflings apkārt neskatās, tikai uz Pītu.

[Alfirin]

"Es - tikai rūķu un kopvalodā, jūs esat pirmie elfi, ko man gadījies sastapt, un nevienam mājās nelikās būtiski apgūt elfu valodu..." rūķa sejā iegūla savāda izteiksme, atceroties mājas.

[Farliner]

Talvariels saprotoši pamāja:
"Tad neko citu neizdomāsim, kā vien runāt klusām,un skatīties, lai nav liekas ausis līdzās. Tad jau pēc ēšanas - treniņš, lai komandai ir ko redzēt... un apdomāt."

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs, protams, dodas ēst. Paceļam palūr uz abiem sargiem- elfu un rūķi, bet tuvāk gan neiet.

[Aiva]

Vecais Pīts paskatījās uz Dudo. "Kas to zin, kur "Jūras Jaunava"palika, neviens, cik dzirdēts, no tās apkalpes neizglābās. Bet ap to laiku bija pamatīga vētra jūrā, un "Jaunava" kā reiz kā mēs, uz Viravu no dienvidiem brauca... Tā ar uz vētru to lietu norakstīja. Bija viņi mazliet prāvāki kā 'Albērs' bet citādi tāds pat piekrastes tirdzinieks. Par kravām, rasi, varbūt ar bija kas vērtīgs, bet ja tu domā tos stāstus par kuģiem, kam tilpnes lūzt no mežoņu tempļos salaupīta zelta, tad, taš, puis, gan ir pasakas. Tad citi pazudušie kuģi jāmeklē... Bija reiz tāds 'Viļņu Imperators' .. tas gan brauca mājās, kravā dārgumu ka biezs, zelts, sudrabs, pērles, dimanti un garšvielas pilnas tilpnes... Pazuda... I neviens vairāk neko ne dzirdēja, ne ko no tiem dārgumiem redzēja..."

Te nu uzradās atpakaļ Daejons, un pēc nelielas apmaiņas, Pīta sirds šķietami atmaiga.



Tikmēr lejā kā reiz sākās aicināšana uz vēlajām pusdienām. Atskaitot sardzes maiņu, kas garlaikoti un skumīgi palika savos posteņos, visi pārējie salasījās pie kopgalda, izņemot Selīnu.

[Roviela]

Lūk! Tas jau bija labi. Šķiet, izpelnījies no vecā Pīta piedošanu, Daejons rāpās lejā, vispirms uzprasījis, vai nevajag palīdzēt Dudo. Halflingam kājas īsiņas, ir grūti pa tām virvēm izkāpelēt, kur jau tie, kam lielāks augums, spiesti kājas augstu celt. Redzēja jau, kā bards rāpās augšup.

Ja vajag, tad palīdzējis tikt lejā, zaļacis devās pusdienās.

[Kirsupirags]

Dudo noklausījās Pīta stāstījumu Pazūd bez pēdām, interesanti.. Halflings nomurmināja. Kad Daejons bija atpakļ halflings vēroja apmaiņu un tikai pamāja ar galvu, itkā apstiprinot notiekošo. Kad elfs piedāvāja palīdzību nokāpšanā Dudo pazemīgi piekrita to pieņemt. Kāpšana uz leju halflingam likās vēl traģiskāka nekā uz augšu, jo jāskatās tomērt uz pašu zemāko klāju, kāds vien iedomājams un tas likās kā bezdibenis. Rāpjoties šķita, ka zeme attālinās nekā tuvojās. Dudo sakoda zobus un rāpās lejā. Nonākot uz klāja kājas likās mīkstas, kā vate. Pateicos par palīdzību! Dosimies pusdienās? Dudo apvaicājās elfam.

[echo3]

Eriks jutās tīri apmierināts, ka pusdienām nebūs jādziest, kā bija dzisušas šīrīta brokastis. Ne tikai tāpēc, ka pavāriem patīk ēdienu pasniegt īstajā brīdī, bet arī tāpēc, ka, šķiet, nekas slikts vairāk noticis nebija. Nupat, par biedējošo auksto žņaudzēju domājot, puisi neatlaida doma, ka tūlīt, tūlīt notiks vēl kaut kas nelāgs.

Eriks ķērās pie pusdienu izsniegšanas. Tāpat Selīnai sagatavoja trauku uz paplātes, un apklāja visu ar tīru dvielīti. Un Vincentam arī viņa porciju neaizmirsa bļodā ielikt.

[Roviela]

- Lūdzu! - Daejons attrauca Dudo. - Ja atļausi Tev dot padomu, tad iesaku, kad kāpsi, neskaties uz leju. Tā būs vieglāk. Pietiek jau ar to, ka te ceļgali vai līdz zodam jāceļ, lai tiktu uz nākošās virves. Iesim, jā.

[Alfirin]

Kaujas plāns bija izstrādāts, un Raški devās īstenot ta pirmo punktu - gruntīgi paēst. It īpaši tāpēc, ka zināja, ka pavisam noteikti varēs māgu pielikt no sirds, ja gatavoja Eriks. Labi, ka nebūs jaiemoka iekšā kāda Vendta savārīta susla.

Tā nu Raški uzradās kambīze un stūrēja pa taisno pie pavāra.

"Laba diena! Kas mums šodien pusdienās?" rūķis kāri ošņājās ar katlu.

[echo3]

Biezputra! - Eriks atsaucās rūķa jautājumam. Gan jau ēdiena smarža arī pati to apliecināja, bet puisis nebija slinks atbildēt. Bļodā nonāca kārtīga biezputras porcija ar gaļu, un Raški varēja doties ieturēties pie kopgalda, kur ātrāk atnākušie matroži jau cilāja karotes.

[skatitajs_no_mal...]

Džimijs, kurš ieradies ar pirmajiem matrožiem jau stumj ģīmī pilnām karotēm. Pamanījis Raški, gan pabakasta matrozi, lai piebīdās tuvāk viņam un Raški nesēdētu blakus Džimijam.

[Aiva]

Pusdienas, lai arī vēlas, tika labi novērtētas.

Derts gan dabūja noskraidīties, sākumā aiznesot paplāti Selīnai, pēc tam lejā zem klāja Vincentam, un tika pie pusdienām tikai ar otro maiņu, kad pirmie jau bija paēduši. Pie tam Vērsis un vēl daži pieprasīja pat papildus putras porciju.

Otrajā maiņa bija Derts, vecais Pīts, Hakslijs un atlikušie matroži no sardzes maiņas. Varēja redzēt, ka Pīts teju pušu plīst no vēlmes izrunāties, bet Hakslija drūmie skatieni večuku apklusina.

Pie galda sarunās bija maz, vairāk dzirdēja karotes skrāpējam traukus.

[Aiva]

Pēc pusdienām Derts atnesa atpakaļ paplāti no Selīnas istabas teju neskartu.

Hakslijs pamāja Erikam, un iegāja virtuvē.

Viņš paskatījās, vai kāds nedzird (OOC Hakslijs perception 9) , un tad ierunājās. "Vakariņās vari izmantot arī šo to no mūsu kravas, ne tikai virtuvē novietoto," viņš paziņoja. "Man vajag, lai komanda nedomā pārāk par notikušo. Plānoju uzlikt vēl muciņu ruma, padomā, kas pie tās ies klāt."

Tad Hakslijs izgāja ārā un, pasaucis Tomasu, devās pie viņa uz noliktavu.

[Roviela]

Daejons nesteidzās pabeigt ēst, viņš vairāk vēroja, kā uzvedas citi pie galda esošie, un kuri te ir, kuri nav. Par to, kas tur Hakslijam sakāms Erikam, to elfu jauneklis neinteresējās. Ja būs kas, kas attiecas uz viņu, tad jau Eriks pateiks.

Viņš kāpa lejā parunāt ar Vincentu. Varbūt burvim ir kas zināms par šeit notikušo ar kuģi "Jūras Jaunava". Vecais Pīts jau varēja tikai tādu faktu pateikt, bet kas no tā secināms... to gan nē. Ja nu vienīgi to, ka būs ellīga vētra, pēc viņa domām. Un, ja Pītam ir taisnība un būs vētra, tad, lai kā, bet Brīze negribēja, ka Vincents noiet dibenā ar visu kuģi, tas nekas, ka tad jau visticamāk nevienam no viņiem nebūs nekādu cerību aizpeldēt līdz jel kādai sauszemei, kas būtu apdzīvota, un, ja apdzīvota, tad ne ar kādiem, kas tāpat uzreiz galvu apgriezīs. Tomēr... lēkt jūrā, vai nokļūt laivā ir viens, bet nespēt tikt laukā no sprosta - tas ir kaut kas cits.
Jāpameklē kāds lauznis.