Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
28.09.2021 21:48
Raksts
#1
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.
Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem. Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities. Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā. Priekšā varēja redzēt Labots: OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties. Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu. |
|
|
03.10.2021 20:02
Raksts
#2
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Miervaldis
Miervaldim sekoja visai klišejisks Sārta bļāviens: "Uz kurieni! Tūlīt atpakaļ!" To uz brīdi pavadīja sajūta, it kā kaut kas pātagveidīgs aptītos ap vienu no potītēm, bet nesekmīgi, un tad sekoja brīvais kritiens. Savā kūleņa mešanā Miervaldis gan bija kaut ko pārrēķinājies (vai varbūt Pekles zeme pienāca ātrāk kā gaidīts?), jo viņš kaut kā pamanījās nokrist uz muguras. Uz brīdi aizsita elpu un nogriezās tumšs gar acīm. Kad maņas atkal atgriezās, uz viņa krūtīm sēdēja gaiši pelēka, liela žurka, kura ar savām zilajām acīm blisinājās uz Miervaldi. Pie Elles Nr. 13 Ieskatoties caur vārtiem, varēja redzēt, ka abpus bruģētajam ceļam līdz pat ēkas sienai arī slejas tāds pats metāla pīķu žogs, norobežojot piebraucamo daļu no pārējās teritorijas. Kā teikt, visādiem lūgtiem un nelūgtiem viesiem nesanāca slepus aizlavīties un paskatīties, kas darās sētas pusē. Pārkāpt tam pāri arī būtu pagrūti - pīķi izskatījās ļoti asi, turklāt ar nelielām atkarpēm, lai no tiem neviens nevarētu tik viegli vairs nost tikt. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 18.05.2024 06:40 |