Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Elle Nr. 13, [PZP][R] Fantasy |
28.09.2021 21:48
Raksts
#1
|
|
Skatās acīs baziliskam Grupa: Daiļdarbu vadītāja Pievienojās: 22.12.04 Kur: uz dārgumu kaudzes Tīstokļu pūķis |
Ikkatrs, kuram bija tā laime vai nelaime šķirties no savām Zemes dzīves gaitām, attapās stāvam šajā vietā - uz stāvas kraujas malas. Tālāk, cik vien varēja saskatīt, stiepās pelēkas miglas jūra, kas lēnām viļņojās, taču nekad nepārkāpa pāri kraujas malai. Aiz muguras arī nekā nebija, tikai bezgalīgs līdzenums, bez nevienas citas dvēseles, koka, klintsbluķa vai kā cita, pie kā piesiet skatienu.
Ikkatru pie kraujas malas sagaidīja vienkāršs baļķu plosts, bez masta, buras, stūres un airiem. Tas negrima bezgalīgajā miglā, bet arī nešūpojās līdz ar tās viļņiem. Ja persona sadomāja doties pa līdzenumu uz priekšu, tad agrāk vai vēlāk tāpat attapās pie tās pašas kraujas un plosta. It kā būtu vadātājs piesities. Ja persona sadūšojās uzkāpt uz plosta, tas atrāvās no krasta un lēnām pats no sevis sāka slīdēt uz priekšu, kamēr varēja sākt dzirdēt tādu kā attālu troksni. Plostojot tuvāk, varēja samanīt otru krastu un troksnis pārtapa cilvēku čalošanā. Apkārt piepeši parādījās arī citi tādi paši plosti, kas lēnām slīdēja tajā pašā virzienā un uz kuriem bija saskatāmi vientuļi cilvēciski stāvi. Pēc ilgāka vai īsāka ceļojuma (cik nu garš tas kuram likās), plosts līgani piestāja otrā krastā un atkal sastinga. Pēc nokāpšanas, tas nogrima miglas jūrā. Priekšā varēja redzēt Labots: OOC: Te sākas jūsu jaunā tēlu dzīve. Pagaidām esat vienkāršas dvēseles statusā un savā cilvēka izskatā, ar to apgērbu, kas bija mugurā pēdējā dzīves stundiņā. Varat aprakstīt savas sajūtas nonākot pie kraujas, braucot ar plostu, kā arī izkāpjot otrā krastā, kur varat sākt socializēties ar citiem, ja vēlaties. Īsākais ceļš uz spēles ATD pavedienu. |
|
|
02.10.2021 22:34
Raksts
#2
|
|
Studē augstākās pārvērtības Grupa: Biedri Pievienojās: 14.04.20 Kur: Domnīcā |
Fui. Pirmā darba diena, tā teikt, nav iesākusies visai rožaini, Alekss nodomāja, mēģinot kaut cik notīrīt netīrumus no drēbēm. Viņam vēl bija palaimējies, jo kādam citam, kā izskatās, tā gan bija iesākusies rožaini, tikai ne tajā patīkamākajā veidā - ērkšķos.
-Eu, tev viss labi? Alekss pajautāja kamuflāžā tērpušam vīrietim. Pašam gan arī no piezemēšanās šur tur smeldza, lai gan iekritis bija nedaudz mīkstākā vietā, tā tomēr bija zeme. - Pa taisno darba vietā viņš teica? Alekss bija neizpratnē, apkārt neviena cilvēka vai velna, kas paskaidrotu, kas te ir jādara. Varbūt jāprasa bija tam aunam, kurš aizdomīgi uz viņiem skatījās? Varēja redzēt, ka labu laiku par dzīvniekiem neviens nebija domājis. Alekss nebūtu pārsteigts, ja viņiem liktu šo te visu satīrīt un sakārtot. Bet vēl jau paši darba pienākumi nebija sarunāti. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 23.05.2024 08:57 |